2026-08-23 0:56
Krievijas spiediens un hibrīddraudi Baltijā pieaugs
Krievijas spiediens pret Baltijas valstīm turpinās pieaugt, un šobrīd ir skaidrs, ka Baltijas valstis jau dzīvo hibrīdkara apstākļos. Šādu viedokli intervijā LETA paudusi Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Kā galvenos Krievijas radītos hibrīddraudus viņa identificē kiberincidentus, uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, izlūkošanu un vervēšanu, migrantu plūsmu organizēšanu un informatīvās operācijas. Kā informē portāls jauns.lv, Struberga uzsver, ka efektīvākā atbilde uz šiem draudiem ir noturības stiprināšana visos līmeņos – valstiskā, sabiedrības un individuālajā.
Latvijas augstākās amatpersonas, tai skaitā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kā arī dažādi militārie eksperti ir atzinuši, ka hibrīddraudi ir viens no galvenajiem drošības riskiem Latvijai. Pats prezidents Rinkēvičs ir norādījis, ka Latvija atrodas “hibrīdkara miglā”. Lai gan jēdziens “hibrīdkarš” akadēmiski tiek interpretēts dažādi, Struberga uzsver, ka Krievija aktīvi izmanto Rietumu demokrātijas pamatvērtības, piešķirot tām pavisam citu, savu saturu, lai grautu uzticību un radītu šķelšanos.
Latvijas izlūkdienests jau iepriekš ir brīdinājis par Krievijas iespējamām provokācijām pret Baltijas valstīm, tai skaitā dronu un citu hibrīduzbrukumu veidā, cenšoties izdarīt spiedienu uz NATO valstīm, lai tās pārtrauktu atbalstu Ukrainai. Kā norādījuši izlūkdienestu pārstāvji, Krievija publiski apgalvo, ka tai neietekmē sankcijas, taču tās iekšējie vērtējumi liecina par pretējo – sankcijas ierobežo Krievijas finanšu resursus un piespiež to pieņemt sarežģītus lēmumus. Vienlaikus ir ļoti zema iespējamība, ka Krievija varētu veikt plaša mēroga konvencionālu uzbrukumu Baltijas valstīm, jo tās militārie resursi ir novirzīti uz Ukrainu.
Hibrīddraudu daudzveidība un ietekme uz sabiedrību
Sigita Struberga norāda, ka atšķirībā no tradicionālajiem militārajiem draudiem, hibrīddraudi skar visas dzīves jomas – izglītību, kultūru, veselību un enerģētiku. Tas nozīmē, ka sabiedrībai un valstij ir jābūt gatavai aizsargāties ne tikai fiziski, bet arī informatīvi un kognitīvi. Latvijas iedzīvotāji identificē informatīvos un kiberdraudus kā būtiskus izaicinājumus, kā arī iespējamu iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Tomēr, kā liecina pētījumi, vietējās pašvaldības bieži vien nenovērtē savu lomu hibrīddraudu risināšanā un stiprināšanā.
Krievijas hibrīdkara stratēģija balstās uz demokrātisko vērtību, piemēram, vārda brīvības, izmantošanu pret pašām demokrātiskajām sabiedrībām. Tas notiek, izplatot dezinformāciju, radot šaubas un polarizējot sabiedrību. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vērtējumā Krievijas mērķis ir sistemātiski vājināt Rietumus, uzskatot tos par eksistenciālu draudu. Tādēļ Krievija karo ne tikai Ukrainā, bet arī informācijas telpā, ekonomikā un sabiedrības noskaņojumā.
Noturības veidošana kā galvenais aizsardzības mehānisms
Struberga uzsver, ka cīņā pret hibrīddraudiem visbūtiskākā ir noturības veidošana. Tas ietver gan valstiskā, gan sabiedrības, gan individuālā līmenī veiktus pasākumus. Noturība nozīmē spēju ne tikai pretoties uzbrukumiem, bet arī ātri atgūties un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. LATO, savukārt, savā darbībā cenšas veicināt sabiedrības izpratni par drošības jautājumiem un stiprināt Latvijas dalību NATO, organizējot dažādus informatīvus pasākumus un projektus, piemēram, kampaņu “#DrošaRobeža”, kas vērsta uz informācijas drošību Latvijas austrumu pierobežā.
Krievijas agresīvā politika un tās centieni destabilizēt Rietumu sabiedrības un demokrātiskās institūcijas prasa pastāvīgu modrību un aktīvu rīcību. NATO dalībvalstīm ir būtiski sadarboties izlūkošanas informācijas apmaiņā un starp drošības institūcijām, lai radītu vienotu izpratni par draudiem, tai skaitā, nelegālās imigrācijas jautājumos uz NATO austrumu robežas.
https://jauns.lv/raksts/zinas/724787-lat...itu-saturu
Krievijas spiediens pret Baltijas valstīm turpinās pieaugt, un šobrīd ir skaidrs, ka Baltijas valstis jau dzīvo hibrīdkara apstākļos. Šādu viedokli intervijā LETA paudusi Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Kā galvenos Krievijas radītos hibrīddraudus viņa identificē kiberincidentus, uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, izlūkošanu un vervēšanu, migrantu plūsmu organizēšanu un informatīvās operācijas. Kā informē portāls jauns.lv, Struberga uzsver, ka efektīvākā atbilde uz šiem draudiem ir noturības stiprināšana visos līmeņos – valstiskā, sabiedrības un individuālajā.
Latvijas augstākās amatpersonas, tai skaitā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kā arī dažādi militārie eksperti ir atzinuši, ka hibrīddraudi ir viens no galvenajiem drošības riskiem Latvijai. Pats prezidents Rinkēvičs ir norādījis, ka Latvija atrodas “hibrīdkara miglā”. Lai gan jēdziens “hibrīdkarš” akadēmiski tiek interpretēts dažādi, Struberga uzsver, ka Krievija aktīvi izmanto Rietumu demokrātijas pamatvērtības, piešķirot tām pavisam citu, savu saturu, lai grautu uzticību un radītu šķelšanos.
Latvijas izlūkdienests jau iepriekš ir brīdinājis par Krievijas iespējamām provokācijām pret Baltijas valstīm, tai skaitā dronu un citu hibrīduzbrukumu veidā, cenšoties izdarīt spiedienu uz NATO valstīm, lai tās pārtrauktu atbalstu Ukrainai. Kā norādījuši izlūkdienestu pārstāvji, Krievija publiski apgalvo, ka tai neietekmē sankcijas, taču tās iekšējie vērtējumi liecina par pretējo – sankcijas ierobežo Krievijas finanšu resursus un piespiež to pieņemt sarežģītus lēmumus. Vienlaikus ir ļoti zema iespējamība, ka Krievija varētu veikt plaša mēroga konvencionālu uzbrukumu Baltijas valstīm, jo tās militārie resursi ir novirzīti uz Ukrainu.
Hibrīddraudu daudzveidība un ietekme uz sabiedrību
Sigita Struberga norāda, ka atšķirībā no tradicionālajiem militārajiem draudiem, hibrīddraudi skar visas dzīves jomas – izglītību, kultūru, veselību un enerģētiku. Tas nozīmē, ka sabiedrībai un valstij ir jābūt gatavai aizsargāties ne tikai fiziski, bet arī informatīvi un kognitīvi. Latvijas iedzīvotāji identificē informatīvos un kiberdraudus kā būtiskus izaicinājumus, kā arī iespējamu iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Tomēr, kā liecina pētījumi, vietējās pašvaldības bieži vien nenovērtē savu lomu hibrīddraudu risināšanā un stiprināšanā.
Krievijas hibrīdkara stratēģija balstās uz demokrātisko vērtību, piemēram, vārda brīvības, izmantošanu pret pašām demokrātiskajām sabiedrībām. Tas notiek, izplatot dezinformāciju, radot šaubas un polarizējot sabiedrību. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vērtējumā Krievijas mērķis ir sistemātiski vājināt Rietumus, uzskatot tos par eksistenciālu draudu. Tādēļ Krievija karo ne tikai Ukrainā, bet arī informācijas telpā, ekonomikā un sabiedrības noskaņojumā.
Noturības veidošana kā galvenais aizsardzības mehānisms
Struberga uzsver, ka cīņā pret hibrīddraudiem visbūtiskākā ir noturības veidošana. Tas ietver gan valstiskā, gan sabiedrības, gan individuālā līmenī veiktus pasākumus. Noturība nozīmē spēju ne tikai pretoties uzbrukumiem, bet arī ātri atgūties un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. LATO, savukārt, savā darbībā cenšas veicināt sabiedrības izpratni par drošības jautājumiem un stiprināt Latvijas dalību NATO, organizējot dažādus informatīvus pasākumus un projektus, piemēram, kampaņu “#DrošaRobeža”, kas vērsta uz informācijas drošību Latvijas austrumu pierobežā.
Krievijas agresīvā politika un tās centieni destabilizēt Rietumu sabiedrības un demokrātiskās institūcijas prasa pastāvīgu modrību un aktīvu rīcību. NATO dalībvalstīm ir būtiski sadarboties izlūkošanas informācijas apmaiņā un starp drošības institūcijām, lai radītu vienotu izpratni par draudiem, tai skaitā, nelegālās imigrācijas jautājumos uz NATO austrumu robežas.
https://jauns.lv/raksts/zinas/724787-lat...itu-saturu
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs