Pagānisms

[LvSnor]

Mūsdienu Eiropā pagānisms (neopaganisms) un panteisms pārdzīvo pamanāmu izaugsmi, ko veicina vispārējā sabiedrības sekularizācija, vilšanās tradicionālajās institucionālajās reliģijās un pieaugošā globālā ekoloģiskā apziņa. Abi pasauluzskati piedāvā garīguma formas, kuru centrā ir daba un visums, nevis transcendentāls, no pasaules nošķirts Dievs.

Mūsdienu pagānisms (neopaganisms) Eiropā

Mūsdienu pagānisms Eiropā izpaužas galvenokārt kā pirmskristietības tradīciju atjaunošana (rekonstrukcionisms) vai sinhronizēta dabas garīguma prakse.

• Ziemeļeiropa un Baltija (Etniskais rekonstrukcionisms): Šeit neopaganisms ir cieši saistīts ar nacionālo identitāti, valodu, folkloru un vietējās dabas aizsardzību.
  
  
  • Āsatru (Ásatrú): Ziemeļu mitoloģijā balstīta ticība, kas Islandē ir oficiāli atzīta reliģiskā kopiena ar savu publisko statusu un uzceltiem tempļiem.
    
    
  • Baltijas tradīcijas: Latvijas Dievturība un Lietuvas Romuva (kas Lietuvā ieguvusi valsts atzītas reliģiskās bendrijas statusu) aktīvi kopj senās gadskārtu tradīcijas, rituālus dabas svētvietās un folkloras mantojumu.
    
    
• Rietumeiropa un Lielbritānija (Eklektiskie virzieni):
  
  
  • Vika (Wicca): Lielbritānijā dzimusi un visā Eiropā izplatīta kustība, kas balstās dabas ciklos, rituālajā praksē un sievišķā/vīrišķā dievišķā spēka līdzsvarā.
    
    
  • Neo-druīdisms: Savieno kētu garīguma elementus ar mūsdienu vides aizsardzības filozofiju.
    
    
• Austrumeiropa: Slāvu valstīs attīstās Rodnovērija (Slāvu dzimtā ticība), kas uzsver saikni ar senčiem, dabas dievībām un etniskajām saknēm.
  
  

Mūsdienu panteisms Eiropā

Panteisms mūsdienu Eiropā reti pastāv kā organizēta reliģiska struktūra. Tas visbiežāk darbojas kā individuāla filosofiska pozīcija un garīgs ietvars cilvēkiem ar sekulāru vai zinātnisku pasaules uztveri.

• Zinātniskais jeb dabas panteisms: Īpaši izplatīts izglītoto un sekulāro eiropiešu vidū (piemēram, caur Pasaules Panteistu kustību). Tajā noraida jebkādus pārdabiskus spēkus, garus vai personificētus dievus, aizstājot to ar dziļu garīgu bijību pret visuma fizikas likumiem, evolūciju un bioloģisko daudzveidību.
  
  
• Ekoloģiskais garīgums: Panteisms kalpo par intelektuālo pamatu mūsdienu Eiropas zaļajai filozofijai (tostarp "dziļajai ekoloģijai" / Deep Ecology), uzskatot, ka cilvēks nav dabas valdnieks, bet gan neatdalāma tās sastāvdaļa.
  
  

Rādītājs
Mūsdienu neopaganisms
Mūsdienu panteisms

Pamatuzskats
Daba ir svēta; pastāv daudzi dabas spēki, dievības vai arhetipi.
Visums un daba paši par sevi ir vienīgā Dievišķā realitāte ($Dievs = Daba$).

Izpausmes veids
Rituāli, gadskārtu svinības, simbolika, folklora, kopienas.
Intelektuālas pārdomas, sekulāra bijība pret visumu, ekoloģisks dzīvesveids.

Saites ar pagātni
Vēsturisko un etnisko tradīciju rekonstrukcija.
Apgaismības un 19.–20. gadsimta filosofijas un zinātnes mantojums.

Kopīgais un saskares punkti

Robeža starp abiem virzieniem mūsdienās bieži vien ir plūstoša. Daudzi mūsdienu Eiropas neopagāni teoloģiskā ziņā ir panteisti — viņi uztver senos dievus un garus nevis kā burtiskas būtnes, bet gan kā dabas parādību, emociju un visuma spēku metaforiskus simbolus. Pasaulei kļūstot sekulārai, abi virzieni Eiropā nodrošina garīgo piepildījumu bez nepieciešamības pakļauties tradicionālajām dogmām.