2 stundas ago
Igaunijas dienvidaustrumos pieaug „robežas tūrisms” - apmeklētāji grib redzēt nocietinājumus
Viru apgabala pierobežas teritorijās Igaunijas dienvidaustrumos ir novērots „robežu tūrisma“ pieaugums, tostarp no ārzemju apmeklētājiem.
Nesen uzstādītā robežas infrastruktūra, tostarp Baltijas aizsardzības līnijas nocietinājumi un pret bruņutehnikas šķēršļi „pūķa zobi”, ir viena no vietām, ko apmeklētāji noteikti vēlas redzēt.
Setomā — vēsturiski atšķirīgs reģions Igaunijas tālajā dienvidaustrumu daļā — jau bija iekļauts tūrisma kartē, taču līdz šim lielākā daļa apmeklētāju vēlējās iepazīt šī reģiona kultūru.
Vietējie tūrisma operatori jau sen nodrošina viņiem izmitināšanu, taču daudzi vēlas arī apskatīt nesen modernizēto robežas infrastruktūru.
Vietējā gide un tūrisma operatoru pārstāve Helēna Alumē teica, ka pēdējā laikā ir novērojusi strauju intereses pieaugumu par šiem jautājumiem.
„Īpaši šovasar man nācās nedaudz mainīt ekskursijas maršrutu. Cilvēku interese par šo konkrēto nocietinājumu ir ļoti liela. Mēs devāmies apskatīt žogu no pienācīga attāluma, jo es zinu, cik tuvu mums ir atļauts pieiet. Mēs arī runājām par aizsardzības grāvjiem un parādījām viņiem „pūķa zobus”,“ teica Alumē.
Netālu no Meremē ciema, tikai pāris kilometru attālumā no robežas ar Krieviju, privātīpašumā esošā zemē ir izrakti aizkavēšanas grāvji un izveidots aizsardzības valnis. Šī teritorija arvien vairāk kļūst par tūrisma atrakciju, ko īpaši ārzemju apmeklētāji vēlas apskatīt ar savām acīm.
"Cilvēki nāk un jautā, kur varētu doties, lai apskatītu šos aizsardzības grāvjus, vai drīkst tuvoties robežai un vai ir iespējams apskatīt šo infrastruktūru. Mēs patiešām saņemam šādus jautājumus, un es zinu, ka daži cilvēki ir devušies turp, lai paši to apskatītu. No tā nav iespējams izvairīties, un es uzskatu, ka šodien tas ir kļuvis par tūrisma objektu. Kad nocietinājumsbūs pabeigts, daudzi cilvēki vēlēsies doties turp arī,” teica Kaidi Kerdta, netālu esošās Kirsi saimniecības īpašniece.
Vietējie iedzīvotāji bieži vien ir spiesti nomierināt apmeklētājus, paskaidrojot, ka dzīvot pie robežas ir droši, jo reģionā strādā daudz civilpersonāla, kas nodrošina robežas apsardzi, kā arī policijas darbinieku.
„Teiksim tā, ārzemju tūristi bieži jautā, vai šeit pie robežas patiešām ir droši, kā mēs jūtamies un vai mēs, tā teikt, baidāmies no kara draudiem. Šādi jautājumi tiešām tiek uzdoti. Savukārt igauņu tūristus tas īpaši neattur,” norādīja Kerdta.
Viena no šī reģiona slavenajām īpatnībām bija tā saucamais „Saatse zābaks” – aptuveni 400 metrus garš ceļa posms, kas šķērsoja Krievijas teritoriju. Tomēr, ņemot vērā mainīto drošības situāciju un pagājušā gada rudenī notikušo incidentu, kad uz „zābaka” ceļa tika pamanīti Krievijas karavīri, apvedceļa būvniecība ir gandrīz pabeigta, savukārt sākotnējais „zābaks” tagad ir slēgts.
Vairāk par Baltijas aizsardzības līniju varat lasīt šeit: https://news.err.ee/1610064976/estonia-s...-s-forests
Viru apgabala pierobežas teritorijās Igaunijas dienvidaustrumos ir novērots „robežu tūrisma“ pieaugums, tostarp no ārzemju apmeklētājiem.
Nesen uzstādītā robežas infrastruktūra, tostarp Baltijas aizsardzības līnijas nocietinājumi un pret bruņutehnikas šķēršļi „pūķa zobi”, ir viena no vietām, ko apmeklētāji noteikti vēlas redzēt.
Setomā — vēsturiski atšķirīgs reģions Igaunijas tālajā dienvidaustrumu daļā — jau bija iekļauts tūrisma kartē, taču līdz šim lielākā daļa apmeklētāju vēlējās iepazīt šī reģiona kultūru.
Vietējie tūrisma operatori jau sen nodrošina viņiem izmitināšanu, taču daudzi vēlas arī apskatīt nesen modernizēto robežas infrastruktūru.
Vietējā gide un tūrisma operatoru pārstāve Helēna Alumē teica, ka pēdējā laikā ir novērojusi strauju intereses pieaugumu par šiem jautājumiem.
„Īpaši šovasar man nācās nedaudz mainīt ekskursijas maršrutu. Cilvēku interese par šo konkrēto nocietinājumu ir ļoti liela. Mēs devāmies apskatīt žogu no pienācīga attāluma, jo es zinu, cik tuvu mums ir atļauts pieiet. Mēs arī runājām par aizsardzības grāvjiem un parādījām viņiem „pūķa zobus”,“ teica Alumē.
Netālu no Meremē ciema, tikai pāris kilometru attālumā no robežas ar Krieviju, privātīpašumā esošā zemē ir izrakti aizkavēšanas grāvji un izveidots aizsardzības valnis. Šī teritorija arvien vairāk kļūst par tūrisma atrakciju, ko īpaši ārzemju apmeklētāji vēlas apskatīt ar savām acīm.
"Cilvēki nāk un jautā, kur varētu doties, lai apskatītu šos aizsardzības grāvjus, vai drīkst tuvoties robežai un vai ir iespējams apskatīt šo infrastruktūru. Mēs patiešām saņemam šādus jautājumus, un es zinu, ka daži cilvēki ir devušies turp, lai paši to apskatītu. No tā nav iespējams izvairīties, un es uzskatu, ka šodien tas ir kļuvis par tūrisma objektu. Kad nocietinājumsbūs pabeigts, daudzi cilvēki vēlēsies doties turp arī,” teica Kaidi Kerdta, netālu esošās Kirsi saimniecības īpašniece.
Vietējie iedzīvotāji bieži vien ir spiesti nomierināt apmeklētājus, paskaidrojot, ka dzīvot pie robežas ir droši, jo reģionā strādā daudz civilpersonāla, kas nodrošina robežas apsardzi, kā arī policijas darbinieku.
„Teiksim tā, ārzemju tūristi bieži jautā, vai šeit pie robežas patiešām ir droši, kā mēs jūtamies un vai mēs, tā teikt, baidāmies no kara draudiem. Šādi jautājumi tiešām tiek uzdoti. Savukārt igauņu tūristus tas īpaši neattur,” norādīja Kerdta.
Viena no šī reģiona slavenajām īpatnībām bija tā saucamais „Saatse zābaks” – aptuveni 400 metrus garš ceļa posms, kas šķērsoja Krievijas teritoriju. Tomēr, ņemot vērā mainīto drošības situāciju un pagājušā gada rudenī notikušo incidentu, kad uz „zābaka” ceļa tika pamanīti Krievijas karavīri, apvedceļa būvniecība ir gandrīz pabeigta, savukārt sākotnējais „zābaks” tagad ir slēgts.
Vairāk par Baltijas aizsardzības līniju varat lasīt šeit: https://news.err.ee/1610064976/estonia-s...-s-forests
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs