Austrumu pierobežā prettanku grāvjus turpinās rakt arī ziemā; darbus sarežģī grunts un pievedceļi
20:39 Latvijā Autori: Anna Luīze Ruskule (Latgales redakcijas analītiskās pētniecības žurnāliste )
Ar grāvi vien tanku neapturēt – austrumu pierobežā top šķēršļu sistēma, kas ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas. Tās uzdevums ir aizkavēt pretinieku un iegūt laiku aizsardzībai. Pierobežas pašvaldībās izrakti pirmie seši kilometri ar prettanku grāvjiem. Darbus plāno turpināt arī ziemā, lai pavasarī pabeigtu pirmo 27 kilometru grāvju posmu.
Šķēršļu izveides vietas diktē apvidus
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Augšdaugavas novadā ir tapuši vieni no pirmajiem prettanku grāvjiem. Tos pierobežā rok kopš septembra, tostarp arī uz iedzīvotājiem atsavinātajām zemēm.
"Sākotnējais izbūves temps bija lēnāks, jo bija vēl diezgan daudz neatmežotu posmu, bet, kāpinoties atmežošanas platībai, mēs varam palielināt arī savas darba izpildes jaudas," norādīja Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Ārvalstu un robežu projektu daļas vadītāja Dace Plotniece.
Kur un kādi šķēršļi jābūvē, to izvērtē Nacionālie bruņotie spēki. Būvnieku uzdevums ir šo militāro plānu īstenot dabā.
"Apvidus diktē vietas, kur mums jāuzbūvē šķēršļi. Tur, kur ir purvi, biezi meži vai upes, ezeri, tur šis šķērslis nav vajadzīgs. Savukārt tur, kur būtu mobilitātes koridori, ļoti pateicīgi pretiniekam, tur mēs arī veidojam šos šķēršļus, tāpēc veidojas nevis 400 kilometri, kas ir mūsu robeža, sākot no Baltkrievijas un augšā līdz Krievijai," skaidroja Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris, pulkvežleitnants Pēteris Suveizda.
Grāvjus papildina ar betona "pūķa zobiem"
Nemiera laikā tiem pievienotu arī dzeloņstiepļu šķēršļus un mīnu laukus. Savukārt būvniekiem jārēķinās ar to, kas ir zem zemes.
"Mēs nedrīkstam pasliktināt lauksaimniekiem laukus. Šī fiziskā situācija laukos mums ir jāņem vērā. Un, protams, nav divu vienādu posmu. Mēs saskaramies ar ļoti daudz dažādām grunts īpatnībām – ir mālainas gruntis, smilšainas gruntis," norādīja Dace Plotniece.
"Mūsu interesēs ir pēc iespējas ilgāku laiku likt pretiniekam uzkavēties pie mūsu uzbūvētā šķēršļa, tāpēc tie šķēršļi tiek veidoti kompleksi, diezgan sarežģīti.
Katrs šķērslis tiek piesegts vai nu ar tiešu vai netiešu uguns atbalstu," turpināja Suveizda.
Grāvim jāatbilst militārajām prasībām neatkarīgi no grunts. Taču līdz būvlaukumam jānogādā arī smagā tehnika un betona šķēršļi pa ceļiem, kas šādai slodzei nav paredzēti.
"Ziemas periods principā atsevišķiem posmiem ir labvēlīgāks. Grunts ir sasalusi un stabilāka, tad principā arī grāvju rakšana būs ziemas periodā, un īpaši ziemas periods ir pateicīgs "pūķa zobu" pievešanai," turpināja Plotniece.
Būvniekiem pievedceļi jāuztur izbraucami un pēc darbiem arī jāsakārto. Kopumā pirmajā posmā plānots izbūvēt 27 kilometru garu posmu ar prettanku grāvjiem.
Nākamajos posmos paredzēts izbūvēt vēl 62 kilometrus un pēc tam arī 49 kilometrus garus prettanku grāvjus. Arī tas nav galīgais apjoms. Tikmēr zemessargi jau mācībās trenējas, kā šķēršļus iekļaut kopējā aizsardzības sistēmā.
"Pareizi ir būt gatavam jebkuram scenārijam, tāpēc mēs arī darām to, lai nebūtu pārsteiguma un lai tajā pusē arī saprot, ka šeit nebūs vienkārši. Šeit karavīri un virsnieki domā, kādā veidā visefektīvāk iegūt laiku, lai aizsargātu savējos," atzina komandieris Suveizda.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...i.a669712/
20:39 Latvijā Autori: Anna Luīze Ruskule (Latgales redakcijas analītiskās pētniecības žurnāliste )
Ar grāvi vien tanku neapturēt – austrumu pierobežā top šķēršļu sistēma, kas ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas. Tās uzdevums ir aizkavēt pretinieku un iegūt laiku aizsardzībai. Pierobežas pašvaldībās izrakti pirmie seši kilometri ar prettanku grāvjiem. Darbus plāno turpināt arī ziemā, lai pavasarī pabeigtu pirmo 27 kilometru grāvju posmu.
Šķēršļu izveides vietas diktē apvidus
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Augšdaugavas novadā ir tapuši vieni no pirmajiem prettanku grāvjiem. Tos pierobežā rok kopš septembra, tostarp arī uz iedzīvotājiem atsavinātajām zemēm.
"Sākotnējais izbūves temps bija lēnāks, jo bija vēl diezgan daudz neatmežotu posmu, bet, kāpinoties atmežošanas platībai, mēs varam palielināt arī savas darba izpildes jaudas," norādīja Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Ārvalstu un robežu projektu daļas vadītāja Dace Plotniece.
Kur un kādi šķēršļi jābūvē, to izvērtē Nacionālie bruņotie spēki. Būvnieku uzdevums ir šo militāro plānu īstenot dabā.
"Apvidus diktē vietas, kur mums jāuzbūvē šķēršļi. Tur, kur ir purvi, biezi meži vai upes, ezeri, tur šis šķērslis nav vajadzīgs. Savukārt tur, kur būtu mobilitātes koridori, ļoti pateicīgi pretiniekam, tur mēs arī veidojam šos šķēršļus, tāpēc veidojas nevis 400 kilometri, kas ir mūsu robeža, sākot no Baltkrievijas un augšā līdz Krievijai," skaidroja Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris, pulkvežleitnants Pēteris Suveizda.
Grāvjus papildina ar betona "pūķa zobiem"
Nemiera laikā tiem pievienotu arī dzeloņstiepļu šķēršļus un mīnu laukus. Savukārt būvniekiem jārēķinās ar to, kas ir zem zemes.
"Mēs nedrīkstam pasliktināt lauksaimniekiem laukus. Šī fiziskā situācija laukos mums ir jāņem vērā. Un, protams, nav divu vienādu posmu. Mēs saskaramies ar ļoti daudz dažādām grunts īpatnībām – ir mālainas gruntis, smilšainas gruntis," norādīja Dace Plotniece.
"Mūsu interesēs ir pēc iespējas ilgāku laiku likt pretiniekam uzkavēties pie mūsu uzbūvētā šķēršļa, tāpēc tie šķēršļi tiek veidoti kompleksi, diezgan sarežģīti.
Katrs šķērslis tiek piesegts vai nu ar tiešu vai netiešu uguns atbalstu," turpināja Suveizda.
Grāvim jāatbilst militārajām prasībām neatkarīgi no grunts. Taču līdz būvlaukumam jānogādā arī smagā tehnika un betona šķēršļi pa ceļiem, kas šādai slodzei nav paredzēti.
"Ziemas periods principā atsevišķiem posmiem ir labvēlīgāks. Grunts ir sasalusi un stabilāka, tad principā arī grāvju rakšana būs ziemas periodā, un īpaši ziemas periods ir pateicīgs "pūķa zobu" pievešanai," turpināja Plotniece.
Būvniekiem pievedceļi jāuztur izbraucami un pēc darbiem arī jāsakārto. Kopumā pirmajā posmā plānots izbūvēt 27 kilometru garu posmu ar prettanku grāvjiem.
Nākamajos posmos paredzēts izbūvēt vēl 62 kilometrus un pēc tam arī 49 kilometrus garus prettanku grāvjus. Arī tas nav galīgais apjoms. Tikmēr zemessargi jau mācībās trenējas, kā šķēršļus iekļaut kopējā aizsardzības sistēmā.
"Pareizi ir būt gatavam jebkuram scenārijam, tāpēc mēs arī darām to, lai nebūtu pārsteiguma un lai tajā pusē arī saprot, ka šeit nebūs vienkārši. Šeit karavīri un virsnieki domā, kādā veidā visefektīvāk iegūt laiku, lai aizsargātu savējos," atzina komandieris Suveizda.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...i.a669712/
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs