Nu tātad, pāris pārdomas par pagājušo pasākumu 
Pirmkārt, liels paldies arma.lv un personīgi Ilgmāram par viesmīlību par uzaicinājumu (vai, ja pareizi saprotu, neatteikšanu tam, ka mēs uzprasījāmies), misiju un visu pārējo. Kopumā - domāju, ka var teikt, ka nebija slikti un ja vien neesam pilnīgi izblamējušies, tad pilnīgi noteikti varam vēl kādreiz šo pasākumu tādā vai savādākā formātā atkārtot.
Bet iztirzājot lietas atsevišķi, ne viss ir tik forši un pirmais lielais akmens ir mūsu pašu dārziņā, un tā ir gatavošanās spēlei disciplīna kuras mums, ē, nav. Ok, pirms speciāli saorganizējām savu piektdienas sesiju, lai savestu kārtībā TFAR modu, un lai būtu, cik iespējams, droši par to, ka tam nebūs jātērē laiks sestdien, ka viss strādā un ka mēs, vismaz pamata līmenī, mākam ar to apieties. Bet pienāk sestdiena, sesijas sākums un izrādās, ka cilvēkiem nav modliste nokačāta, kā rezultātā sesija, kam bija jāsākās 20:00, reāli sākas tā tuvāk plkst. 21:00, un kopumā gandrīz stunda ir padirsta lietām, kuras varēja izdarīt laicīgi - modliste ta bija zināma vismaz pāris dienas iepriekš, un cilvēka darbības, lai šos modus nokačātu, ir bezmaz vai pāris klikšķi, un pēc tam jau dators atlikušo var izdarīt fonā pats, kamēr potenciālais spēlētājs gatavo vai ēd vakariņas, skatās jūtūbi vai raksta forumā
Īsāk sakot, ja savā serverī, kur mēs spēlējam pamatā persistentās misijas, kurām katrs joinojas kad nu sanāk (ar mani priekšgalā), uz to var skatīties caur pirkstiem, tad tomēr ejot uz organizētu pasākumu sižetiskas misijas atspēlei tā notikt nevajadzētu.
Otra neforši organizacionālā lieta laikam tomēr bija TFAR mods vai pareizāk sakot, tā neesamība. Tomēr pie lielāka skaita cilvēku princips "visi runā vienā kanālā" strādā ļoti slikti, ideja par dalīšanos organizētās grupās izgāžas dabiski un pati par sevi, plus tas, ka ja izrādās, ka mani dzird un saprot slikti, tad runāt man nav nekādas jēgas un es automātiski pašizslēdzos no jelkādas plānošanas un organizēšanās, kur citos apstākļos būtu gribējis un mēģinājis piedalīties vairāk. Rezumējot - ja mēs varbūt arī nevaram izdalīt precīzu skaitu cilvēku, pie kura TFAR iespēju izmantošana ir "must have", tad ideja dalīties grupās pie šī "must have" noved tik un tā.
Ja par pašu misiju, tad tīri manas domas (kā, pats par sevi saprotams, viss šeit uzrakstītais) ir sekojošas. Sāksim ar pozitīvo:
Tagad par negatīvo, mēģināšu sākt ar lietām, kuras varētu būt vairāk vai mazāk objektīvas, un jo saraksts tuvāks beigām, jo vairāk tur būs subjektīvisma
Lai arī man pašam spēle beidzās ar krešu un pat nokārtu diskordu, kopumā misija man patika un, kā jau rakstīju iepriekš, es labprāt vēl kādreiz uzspēlētu kopā ar arma.lv - kā arī domāju, ka mēs tikai priecātos, ja arī kāds no arma.lv sabiedrības reizēm pievienotos arī mums uz "torņu spēlēm" (un nē, es te nedomāju ornitologu pasākumus ).
Pirmkārt, liels paldies arma.lv un personīgi Ilgmāram par viesmīlību par uzaicinājumu (vai, ja pareizi saprotu, neatteikšanu tam, ka mēs uzprasījāmies), misiju un visu pārējo. Kopumā - domāju, ka var teikt, ka nebija slikti un ja vien neesam pilnīgi izblamējušies, tad pilnīgi noteikti varam vēl kādreiz šo pasākumu tādā vai savādākā formātā atkārtot.
Bet iztirzājot lietas atsevišķi, ne viss ir tik forši un pirmais lielais akmens ir mūsu pašu dārziņā, un tā ir gatavošanās spēlei disciplīna kuras mums, ē, nav. Ok, pirms speciāli saorganizējām savu piektdienas sesiju, lai savestu kārtībā TFAR modu, un lai būtu, cik iespējams, droši par to, ka tam nebūs jātērē laiks sestdien, ka viss strādā un ka mēs, vismaz pamata līmenī, mākam ar to apieties. Bet pienāk sestdiena, sesijas sākums un izrādās, ka cilvēkiem nav modliste nokačāta, kā rezultātā sesija, kam bija jāsākās 20:00, reāli sākas tā tuvāk plkst. 21:00, un kopumā gandrīz stunda ir padirsta lietām, kuras varēja izdarīt laicīgi - modliste ta bija zināma vismaz pāris dienas iepriekš, un cilvēka darbības, lai šos modus nokačātu, ir bezmaz vai pāris klikšķi, un pēc tam jau dators atlikušo var izdarīt fonā pats, kamēr potenciālais spēlētājs gatavo vai ēd vakariņas, skatās jūtūbi vai raksta forumā
Īsāk sakot, ja savā serverī, kur mēs spēlējam pamatā persistentās misijas, kurām katrs joinojas kad nu sanāk (ar mani priekšgalā), uz to var skatīties caur pirkstiem, tad tomēr ejot uz organizētu pasākumu sižetiskas misijas atspēlei tā notikt nevajadzētu. Otra neforši organizacionālā lieta laikam tomēr bija TFAR mods vai pareizāk sakot, tā neesamība. Tomēr pie lielāka skaita cilvēku princips "visi runā vienā kanālā" strādā ļoti slikti, ideja par dalīšanos organizētās grupās izgāžas dabiski un pati par sevi, plus tas, ka ja izrādās, ka mani dzird un saprot slikti, tad runāt man nav nekādas jēgas un es automātiski pašizslēdzos no jelkādas plānošanas un organizēšanās, kur citos apstākļos būtu gribējis un mēģinājis piedalīties vairāk. Rezumējot - ja mēs varbūt arī nevaram izdalīt precīzu skaitu cilvēku, pie kura TFAR iespēju izmantošana ir "must have", tad ideja dalīties grupās pie šī "must have" noved tik un tā.
Ja par pašu misiju, tad tīri manas domas (kā, pats par sevi saprotams, viss šeit uzrakstītais
) ir sekojošas. Sāksim ar pozitīvo: - Ir acīmredzams, ka ieguldīts liels darbs un tas izdarīts pietiekoši kvalitatīvs. Teiksim tā, varbūt vēl drusku piefrizē, pieliec angļu subtitrus, lai auditorija nebūtu tikai ļoti skaitliski ierobežotā LV (ok, pārtaisi lori varbūt ne tik fantasmagorisku) - un var publicēt Steamā kā gatavu MP COOP produktu.
- Misijas uzdevumi bija pietiekoši vienkārši un labi saprotami, epizodes ar klopēm un pretinieku skaitu (un viņu rīcībā esošo bruņojumu - nebija situācijas, kad atbrauc kaut kāds QRF ar tankiem, ar kuriem tikt galā praktiski nav iespējams) bija labi sabalansētas, manuprāt šaušanas bija tieši tik, cik vajag, ne par daudz un ne par maz.
- Es ļoti atzinīgi novērtēju misijas, kur spēlētājiem dod limitētu ekvipu, nevis pieeju bezgalīgam arsenālam, kur ņem cik un ko gribi, bez jelkādas piesaistes tam, cik ļoti tas ierakstās konkrētās misijas lorē. Par šo punktu trekns pluss.
- Tumsas misija (bez nakts redzamības) bija riskants eksperiments, tomēr sevi attaisnoja labi un, ja reiz spēlētāji visai veiksmīgi tika ar to galā, tad jau viss bija labi
- Un ja procesā radās kaut kādas lažas, tas vairāk bija spēlētāju neorganizētības, juceklīguma un aplamu lēmumu rezultāts, nevis tas, ka misija būtu kaut kā šķībi sadizainēta.
- Ierunātie audiofaili izpildījuma ziņā bija pilnīgi ok, nekādu negatīvu alkohola ietekmi tur nejuta. Gluži otrādi, čaļiem ir reāls "voice acting" potenciāls
Tagad par negatīvo, mēģināšu sākt ar lietām, kuras varētu būt vairāk vai mazāk objektīvas, un jo saraksts tuvāks beigām, jo vairāk tur būs subjektīvisma
- Manā skatījumā misijas vājākais punkts ir respawns (kas ir lielā mērā objektīvs punkts tāpēc, ka mēģinot sačīņīt SAVU misiju uz MCC4 bāzes, mēs saskārāmies ar līdzīgu problēmu - kā atdzimušu spēlētāju iespējami loģiskāk un reālistiskāk nogādāt atpakaļ spēlē, ņemot vērā to, ka ArmA nav CS, kur viss notiek "turpat blakus", bet no "loģiskās atdzimšanas" vietai līdz vietai, kur notiek klope, var būt ne viens vien kilometrs). Nu respektīvi, lai atdzimušo spēlētāju atgrieztu spēlē, te bija vajadzīgs Zeuss? Kas rada jautājumu, kā būtu, ja pasākumā būtu bijuši vien mēs no Torņa bez tēta Ilgmāra, kas mūs pieskata, vai mēs līdz tam dadomātos? Plus vēl ņemot vērā to, ka mums nav gandrīz nekādas Zeusošanas pieredzes (labākajā gadījumā ir aptuvens priekšstats, ka tas konceptuāli tā darbojas).
- Otra lieta, kas saistīta ar respawnu... es nezinu, vai pabiju "debesīs" vai "ellē" (tā arī nesapratu līdz galam ), bet kāpēc tur sabūvēti tie labirinti? Iespējams, ka es nesapratu to dziļo jēgu vai šīs fīčas fizikālo jēgu, bet nu tīri praktiski, jo vairāk objektu uz kartes, jo sūdīgāka servera performance. Jeb arī nē? Nu, īsāk sakot, es tā nedarītu.
- Tā varbūt arī ir pašu spēlētāju vaina (disciplinētības un koncentrācijas trūkums?), bet man radās iespaids (jo īpaši atskatoties uz spēli jau no šī rīta pozīcijas), ka pēc busa atgūšanas spēlētāji acīmredzami atslāba, sāka izrādīt noguruma pazīmes un iegrima zināmā pofigismā, kā rezultātā mēs 2x pēc kārtas iebraucām pretinieka KPP un abas reizes tas beidzās diezgan slikti. Varbūt man nav taisnība, bet es tomēr izvirzītu teoriju, ka fakts, ka buss bija tikai "diskotēka", veicināja šo atslābumu un pofigismu - ja misija no uzdevumu viedokļa būtu noformēta identiski, bet būtu bijis jāatgūst kaut kāds megasvarīgs pretiniekam nozagts (vai pašu pazaudēts) stratēģiski svarīgs haiteks, iespējams, ka spēlētāji tomēr būtu labāk saglabājuši koncentrētību un piesardzību.
- Lore un pasaules loģika. Šķiet, ka Glokiem viesnīcā mums pateica Ilgmārs, un par to, ka "kaimiņrajona bandai" uz jumta stāv kastes ar Gehām, munīciju un LV bruņuvestēm, arī. Nē nu teorētiski varbūt to pateica arī tas čuvaks, kam mēs nočiepām Golfu - es pieļauju, ka varēju to nepiefiksēt (vai arī uzmanīgi neizlasīt uzdevuma aprakstā), tomēr man ir sajūta, ka es to uzzināju no Ilgmāra teiktā. Kas atkal rada jautājumu, kas būtu, ja mēs būtu vieni paši tornisti? Iespējams, ka jumtus mēs nenočekotu, bet konstatētu, ka no nošautajiem neko lāga paņemt nevar, un apstātos pie reakcijas WTF.
- Paturpinot iepriekšējo - principā, es pieļauju, ka palaidu garām info, ka "kaimiņrajona banda" ir piekabatojusi MŪSU ekvipu. Pretējā gadījumā nav īsti saprotams, kāpēc "kaimiņrajona bandai" uz jumta stāv kastes ar G36, to munīciju un LV bruņuvestēm. Jo normāli viņam Ziemeļtakistānā nepieskatītām nevajadzētu mētāties...
- Paturpinot iepriekšējo, var jautāt, kāpēc vienā otrā sižeta punktā (kur bija lokācijas ar teksta ieskaņojumu) arī stāvēja kastes ar G36 munīciju. No spēles viedokļa skaidrs - lai spēlētāji var papildināt munīcijas krājumus, jo īpaši ņemot vērā to, ka no līķiem kaut ko paņemt varēja tikai caur dirsu Bet no loģikas viedokļa - kā viņas tur gadījās? Vai pretinieki arī lietoja G36? Hvz, kad es sapratu, ka līķiem neko pacelt nevar, es pārstāju tam pievērst uzmanību...
Lai arī man pašam spēle beidzās ar krešu un pat nokārtu diskordu, kopumā misija man patika un, kā jau rakstīju iepriekš, es labprāt vēl kādreiz uzspēlētu kopā ar arma.lv - kā arī domāju, ka mēs tikai priecātos, ja arī kāds no arma.lv sabiedrības reizēm pievienotos arī mums uz "torņu spēlēm" (un nē, es te nedomāju ornitologu pasākumus
).