arma.lv serveris

[hobbit_lv]

Un par granātu istabā, ir šis komunikācijas iznākums, kur tiek runāts par (monitora) gammas paregulēšanu, lai tumsā varētu ko redzēt, nu manas alcheimeriskās smadzenes izdeva tik vienu rīcības algoritmu - G + bultiņa uz augšu , kas ir granāta istabā. Un es tā izdarīju 2x

Cilvēki internetos raksta, ka drošinātājs pret "nejaušu granātu" ir granātas taustiņa pārdefinēšana no "G" un "double G" - t.i. a ļa dubultklikšķis, tikai uz attiecīgā klaviatūras taustiņa. To spēlē ir grūtāk nospiest nejauši, nekā pliku G (kas, jāatzīst, VAR gadīties jebkuram, līdzīgi kā šāviens misklika rezultātā).

Pašā scenārija bija problēma, ka nav specialitātes, ko mēs zinām, ja mēs izmantojām mehāniskos transporta līdzekļus vajag inženieri, arī ieroču dalīšana bez specializācijas (Kijevas aizsardzības stratēģija) ar diez ko nenāk par labu.

Te ir pāris nianses:

1. Specializācija ir a) organizācijas un b) specializēta ekipējuma jautājums. Organizācija mums (visam spēlētāju kopumam) kliboja, ar speciālo ekipējumu bija tā ir interesanti - kaut arī es pie iespējas toolkitu savācu, saremontēt mašīnu tik un tā nevarēju.
   
2. Specializēt ekipējumu traucēja problēmas aplasīt līķus - es gan redzēju spēlētājus, kas bija veiksmīgi pacēluši no zemes RPG, bet cik pats izmēģināju, tik man nekas nesanāca.
   
3. Kaut arī mēs visi skaitījāmies "tūristi", tomēr atverot karti un skatoties, kā pārvietojas zilie punktiņi, varēja piefiksēt, ka viens ir "Autorifleman", bet cits - "Combat life saver" utt., līdz ar to lomas principā bija, bet viņas nevarēja atpazīt un pat ja kāds bija inženieris, viņš to varēja nejauši atklāt tikai eksperimentālā ceļā, ķerot momentu, kad somā ir toolkits un pie iespējas mēģinot salabot tehniku.
   

Jā, un pie šī vēl - tā kā pie katra respawna Ilgmārs mums caur Zeus iepeistoja loadoutu, tad katra pilnā nomiršana nonullēja savākto inventāru un ekipējumu. Tas ir sīks, bet tomēr arī trūkums, kad Tu sāc prātot "pag, man tak bija toolkits, kur gan viņš palika?".

Un pamata caurums bija komunikācijā, bet šeit uzslava bija jāizsaka Torņa komandai, kas ir jau iemācīta uzvesties klusu, kad skaties tēmeklī, jo savādāk demoralizē cīņu biedrus un traucē lietišķai sazinai.

Taisnība, šim ir ļoti jāpiekrīt un ja ar sagatavošanos sesijai mums bija problēmas (modu ielāde pēdējā brīdī ), tad kā reiz komunikācijas disciplīna bija mūsu samērā stiprā puse, tad jau drīzāk mēs runājām par maz (kas daļēji ar saistāms ar tādā gadījumā nepieciešamo citu runātāju pārkliegšanu ).

Un kontrolpostenis, ko mēs turp braucot apbraucām, bet atgriežoties ar disko autobusu uzrāvāmies ir scenāriju klasika.

Ja godīgi, autobusam sākot braukt, man iešāvās prātā doma "a ja nu tur pa ceļam kontrolposteņi?", bet es jau biju paspējis atslābt no sērijas "ai, pofig, tāpat jau spēle tūlīt beigsies" un vairs neiespringu un reāli iebraucu pofigismā.