2023-07-24 10:17
Bankas Latvijā – nedraudzīgas. Intervija ar LU profesori Innu Šteinbuku
Komercbankas Latvijā – nedraudzīgas
Ārvalstu investīciju apjoms pērn Latvijā sarucis. Kā jūs vērtētu – kāpēc ir mazāk, kas ir galvenās problēmas? Kas jādara, lai ārvalstu investorus vairāk vilinātu uz Latviju?
Ir vairāki iemesli. Viens no tiem, kas ir kopīgs visām Baltijas valstīm – Krievijas tuvums. Mums blakus ir neprognozējams kaimiņš, un ārvalstu kapitāls ir piesardzīgs, kur investēt.
Latvijā ir laba nodokļu sistēma un arī salīdzinoši laba uzņēmējdarbības vide, tomēr šie faktori nespēj kompensēt ģeopolitiskos draudus, nezināmo un neparedzamo nākotni. Vienīgais, ko varam darīt, – efektīvi izmantot ES struktūrfondus un kāpināt valsts investīcijas.
Otrs iemesls – darbaspēka trūkums. Katrs uzņēmējs izvērtē, vai, uzceļot kādu ražotni, varēs piesaistīt vietējo darbaspēku vai arī vajadzēs ievest no ārvalstīm, kas pie mūsu sarežģītajiem imigrācijas nosacījumiem nav viegli. Darbaspēka, tai skaitā izglītota darbaspēka, nepietiekošā pieejamība ir viens no privātinvestīciju šķēršļiem.
Visbeidzot – uzskatu, ka mums tomēr nav īpaši draudzīga komercbanku sistēma. Zinu, ka daudzi uzņēmēji nevar vai nu kontu atvērt, vai nu kredītu saņemt, viņi nāk pie secinājuma, ka ir daudz vieglāk sākt biznesu Polijā, Lietuvā vai Igaunijā, tādējādi mēs faktiski zaudējam savus uzņēmējus.
Kādā veidā mēs tomēr varētu ieinteresēt privātos investorus? Ar ambicioziem projektiem, bet mums to trūkst.
Vienmēr saku, kāpēc mēs neizmantojam izdevību ražot, piemēram, pusvadītājus. ES pavisam nesen izsludināja jauno direktīvu, saskaņā ar ko valsts var pretendēt uz līdzfinansējumu. Kā es saprotu, mums nav speciālistu, lai šādu ražošanu attīstītu. Vajag laiku, lai izglītotu atbilstošus speciālistus, bet ir liela varbūtība, ka vēlāk niša jau būs aizņemta. Liela iespēja ir militārā produkcija – to ražojam, bet varētu daudz vairāk.
Kas tieši, jūsuprāt, nav labi komercbanku darbībā? Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs neilgi pēc stāšanās amatā pauda neapmierinātību ar banku darbību Latvijā.
Latvijas bankas nav draudzīgas attiecībā uz saviem klientiem kreditēšanas ziņā. Nelabprāt izsniedz kredītus vai arī izsniedz kredītus ar diezgan augstām likmēm. (..) Bankas negrib riskēt. Domāju, ka tas tā joprojām ir pēc finanšu krīzes [2008. gadā]. Pirms tās bankas savā starpā konkurēja, kas izsniegs vairāk kredītu ar ļoti zemām likmēm. Tagad ir citādi – bankām ir ļoti, ļoti piesardzīga taktika. Varbūt pietrūkst konkurences starp bankām.
Pēc tam, ka premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pakratīja ar pirkstu, "piedraudot" ar virspeļņas nodokli, bankas sāka paaugstināt depozītu likmes un samazināt kredītu likmes.
Personīgi es vairāk redzu negatīvos aspektus banku virspeļņas nodoklim bankām. Jā, šobrīd, ar pieaugošajām procentu likmēm komercbankām klājās labāk, bet tās arī ilgstoši strādāja pie zemām procentu likmēm. Ja apliekam bankas ar virspeļņas nodokli, tad jau arī jāapliek citas nozares ar lielāku peļņu, piemēram IT uzņēmumi. Galu galā, ja jau šeit bankām būtu tāda peļņas paradīze, laikam arī citas bankas steigtos atvērt filiāles Latvijā, bet tas nenotiek un konkurence bankas sektorā ir nepietiekoša.
Tas var negatīvi atspoguļoties arī banku pakalpojumu cenās. Tu viņus apliksi ar virspeļņas nodokli, viņi vēl ko uzskrūvēs, lai kompensētu nosacītus zaudējumus.
Drīzāk vajag paaugstināt konkurenci banku sektorā, ja kāds liels, uzticams spēlētājs ienāktu mūsu banku tirgū.
Arī finanšu sistēmas "kapitālais remonts" nospēlēja savu lomu. Latvijā pēc "remonta" tika ieviesta diezgan stingra regulēšana, un bankas negrib vienkāršot prasības vai nākt pretim klientam, izstrādājot kādu individuālo pieeju. Banku darbiniekiem ir daudz vieglāk sekot visstingrākiem regulējuma noteikumiem un gulēt mierīgi.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...u.a516765/
Komercbankas Latvijā – nedraudzīgas
Ārvalstu investīciju apjoms pērn Latvijā sarucis. Kā jūs vērtētu – kāpēc ir mazāk, kas ir galvenās problēmas? Kas jādara, lai ārvalstu investorus vairāk vilinātu uz Latviju?
Ir vairāki iemesli. Viens no tiem, kas ir kopīgs visām Baltijas valstīm – Krievijas tuvums. Mums blakus ir neprognozējams kaimiņš, un ārvalstu kapitāls ir piesardzīgs, kur investēt.
Latvijā ir laba nodokļu sistēma un arī salīdzinoši laba uzņēmējdarbības vide, tomēr šie faktori nespēj kompensēt ģeopolitiskos draudus, nezināmo un neparedzamo nākotni. Vienīgais, ko varam darīt, – efektīvi izmantot ES struktūrfondus un kāpināt valsts investīcijas.
Otrs iemesls – darbaspēka trūkums. Katrs uzņēmējs izvērtē, vai, uzceļot kādu ražotni, varēs piesaistīt vietējo darbaspēku vai arī vajadzēs ievest no ārvalstīm, kas pie mūsu sarežģītajiem imigrācijas nosacījumiem nav viegli. Darbaspēka, tai skaitā izglītota darbaspēka, nepietiekošā pieejamība ir viens no privātinvestīciju šķēršļiem.
Visbeidzot – uzskatu, ka mums tomēr nav īpaši draudzīga komercbanku sistēma. Zinu, ka daudzi uzņēmēji nevar vai nu kontu atvērt, vai nu kredītu saņemt, viņi nāk pie secinājuma, ka ir daudz vieglāk sākt biznesu Polijā, Lietuvā vai Igaunijā, tādējādi mēs faktiski zaudējam savus uzņēmējus.
Kādā veidā mēs tomēr varētu ieinteresēt privātos investorus? Ar ambicioziem projektiem, bet mums to trūkst.
Vienmēr saku, kāpēc mēs neizmantojam izdevību ražot, piemēram, pusvadītājus. ES pavisam nesen izsludināja jauno direktīvu, saskaņā ar ko valsts var pretendēt uz līdzfinansējumu. Kā es saprotu, mums nav speciālistu, lai šādu ražošanu attīstītu. Vajag laiku, lai izglītotu atbilstošus speciālistus, bet ir liela varbūtība, ka vēlāk niša jau būs aizņemta. Liela iespēja ir militārā produkcija – to ražojam, bet varētu daudz vairāk.
Kas tieši, jūsuprāt, nav labi komercbanku darbībā? Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs neilgi pēc stāšanās amatā pauda neapmierinātību ar banku darbību Latvijā.
Latvijas bankas nav draudzīgas attiecībā uz saviem klientiem kreditēšanas ziņā. Nelabprāt izsniedz kredītus vai arī izsniedz kredītus ar diezgan augstām likmēm. (..) Bankas negrib riskēt. Domāju, ka tas tā joprojām ir pēc finanšu krīzes [2008. gadā]. Pirms tās bankas savā starpā konkurēja, kas izsniegs vairāk kredītu ar ļoti zemām likmēm. Tagad ir citādi – bankām ir ļoti, ļoti piesardzīga taktika. Varbūt pietrūkst konkurences starp bankām.
Pēc tam, ka premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pakratīja ar pirkstu, "piedraudot" ar virspeļņas nodokli, bankas sāka paaugstināt depozītu likmes un samazināt kredītu likmes.
Personīgi es vairāk redzu negatīvos aspektus banku virspeļņas nodoklim bankām. Jā, šobrīd, ar pieaugošajām procentu likmēm komercbankām klājās labāk, bet tās arī ilgstoši strādāja pie zemām procentu likmēm. Ja apliekam bankas ar virspeļņas nodokli, tad jau arī jāapliek citas nozares ar lielāku peļņu, piemēram IT uzņēmumi. Galu galā, ja jau šeit bankām būtu tāda peļņas paradīze, laikam arī citas bankas steigtos atvērt filiāles Latvijā, bet tas nenotiek un konkurence bankas sektorā ir nepietiekoša.
Tas var negatīvi atspoguļoties arī banku pakalpojumu cenās. Tu viņus apliksi ar virspeļņas nodokli, viņi vēl ko uzskrūvēs, lai kompensētu nosacītus zaudējumus.
Drīzāk vajag paaugstināt konkurenci banku sektorā, ja kāds liels, uzticams spēlētājs ienāktu mūsu banku tirgū.
Arī finanšu sistēmas "kapitālais remonts" nospēlēja savu lomu. Latvijā pēc "remonta" tika ieviesta diezgan stingra regulēšana, un bankas negrib vienkāršot prasības vai nākt pretim klientam, izstrādājot kādu individuālo pieeju. Banku darbiniekiem ir daudz vieglāk sekot visstingrākiem regulējuma noteikumiem un gulēt mierīgi.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...u.a516765/
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs