2024-04-06 16:58
Programma
Sociālais atbalsts, medicīna, izglītība, mājokļi un cilvēka tiesības Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" ir Eiropas Sociālistu partijas daļa. Eiropas Parlamentā (EP) "Saskaņa" darbojas Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā. Šajā EP sasaukumā mūsu partiju pārstāv deputāts Nils Ušakovs. Sociālistu un demokrātu grupa un “Saskaņa” tās sastāvā veido EP valdošo vairākumu, tāpēc “Saskaņas” vēlētāju intereses Eiropas līmenī tiek ņemtas vērā atšķirībā no Latvijas politikas, kur vadošie politiķi turpina dalīt vēlētājus pareizajos un nepareizajos. Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā Nils Ušakovs atbild par budžeta jautājumiem. Viņš ir EP sarunu grupas dalībnieks par Eiropas Savienības budžetu un ziņotājs vairākos svarīgos jautājumos, tostarp par ES Finanšu regulu un EP un citu Eiropas iestāžu 2024. gada budžetiem. Gan N. Ušakovs, gan citi “Saskaņas” pārstāvji ir aktīvi piedalījušies nozīmīgajā Konferencē par Eiropas nākotni. 1. Mūsu frakcijas darbība Eiropas Parlamentā Tuvākajos gados Rīga saņems vairākus simtus miljonu eiro gan regulāra atbalsta veidā, gan no ES īpaši izveidotā Ekonomikas atveseļošanas fonda, t.s. kovida naudas. Par šiem līdzekļiem Rīgas dome ir pabeigusi iepriekšējos sasaukumos iesāktos projektus –Sarkandaugavas pārvadu un Austrumu maģistrāli –, kā arī pārbūvē tramvaja sliežu ceļus zemās grīdas tramvajiem uz Ķengaragu un citām apkaimēm, iegādājas elektrobusus un uzsāks metrobusa būvniecību uz Dreiliņiem, būvēs jaunus veloceliņus un īstenos daudzus citus noderīgus projektus. Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses frakcija ir cīnījusies par to, lai ekonomikas atveseļošanas fondā tiktu ieguldīti vismaz 750 miljardi eiro, nevis mazāk, par ko bija iestājušies daudzi citi Eiropas politiskie spēki. Ja ekonomikas atveseļošanas fonds būtu uz pusi mazāks, Rīga saņemtu uz pusi mazāk naudas. Tas, ka no šā gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā ir 700 eiro, kļuva iespējams tāpēc, ka Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses frakcija iestājās par vienotas minimālās algas principa ieviešanu ES. Ja nebūtu jaunās direktīvas, Latvijā minimālā alga nebūtu pat 700 eiro. Budžets Nils Ušakovs ir Budžeta komitejas loceklis. Šī komiteja apspriež un pieņem gan ES gada, gan daudzgadu budžetu – dalībvalstīm tiek piešķirti līdzekļi svarīgākajās politikas jomās un programmās. Latvija no ES gūst ievērojamu labumu, jo ES fondi sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas tuvināšanā ES vidējam līmenim. Izlietojot Eiropas līdzekļus, tagad būs jāievēro minimālās sociālās prasības. Piemēram, ja darba devējs maksās algu aploksnē vai uzņēmumā būs darba drošības pārkāpumi, tas, visticamāk, nesaņems Eiropas līdzfinansējumu. Tādi gadījumi, kad apakšuzņēmēja firma saņem Eiropas naudu, bet apakšuzņēmēja darbinieki paliek bez algām, nebūs iespējami ne Latvijā, ne citās ES valstīs. ES kopumā tiks pastiprināta Eiropas naudas izlietojuma kontrole, gan plašāk izmantojot tehnoloģijas, gan precīzāk formulējot un izvirzot prasības tādās jomās kā interešu konfliktu apkarošana un pārredzamība. Tas ir tieši deputāta Nila Ušakova kā pastāvīgā ziņotāja par ES finanšu regulāciju darba rezultāts. EP deputāti ir atteikušies no plāna celt jaunu parlamenta ēku Briselē. Bija paredzēts, ka tās celtniecība izmaksās aptuveni vienu miljardu eiro. Tas bija Nila Ušakova iesniegtais grozījums, kas apturēja vienu miljardu eiro vērto celtniecību par Eiropas nodokļu maksātāju naudu. Cilvēktiesības Deputāts Nils Ušakovs ir aktīvi iesaistījies EP iesniegtās petīcijas atbalstīšanā, lai aizstāvētu to Krievijas pilsoņu tiesības, kuri iepriekš bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Vairāk nekā 5000 Latvijas iedzīvotāju ir parakstījuši petīciju, kurā pieprasa, lai šai iedzīvotāju grupai tiktu piešķirtas ES uzturēšanās atļaujas bez prasības zināt valsts valodu un bez minimālā ienākuma prasībām. Strādājot pie EP iepriekšējo gadu budžeta, tika pieņemts Nila Ušakova priekšlikums, kas ļauj ES iedzīvotājiem saņemt informāciju par EP darbu trešo valstu valodās, tostarp krievu valodā. 2. Mūsu plāni Finanses un ekonomika, sociālā joma, izglītība un medicīna ES budžetam jābūt lielākam. Nepieciešams vairāk līdzekļu arī krīzes un kara seku pārvarēšanai. Vienlaikus stingrāk jākontrolē Eiropas budžeta izdevumi. Jāveicina publiskās investīcijas ekonomikā, lai palielinātu iekšzemes kopproduktu, radītu darba vietas, motivētu tirgus pieprasījumu, veicinātu nodokļu ieņēmumu izpildi. Jānovērš nespēja izlietot pieejamos Eiropas fondus, kā tas Latvijā bijis līdz šim, jo pēc dažādām aplēsēm zaudēti no 200 līdz 400 miljoni eiro. Nepieciešams atsevišķs finansiāls atbalsts reģioniem, kuri atrodas pie ES ārējās robežas un visvairāk cietuši no kara sekām – Latvijai un īpaši Latgalei, kā arī Igaunijai, Lietuvai un Somijai. Jāpiešķir līdzekļi, lai cīnītos pret enerģētikas krīzes sekām un augošajām kredītu likmēm, kā arī Eiropas mērogā jāievieš sociālā atbalsta principi. Jāievieš kopēja Eiropas pieeja minimālās pieļaujamās pensijas un minimālo pieļaujamo pabalstu līmeņa noteikšanai – Eiropas minimālā pensija un Eiropas minimālie pabalsti. Mājokļu programma: finansiāls atbalsts gan esošā dzīvojamā fonda siltināšanai un renovācijai, gan jaunu, modernu mājokļu būvniecībai par pieejamām cenām. Eiropas Veselības savienība: ES attiecīgajām iestādēm daudz vairāk jāiesaistās veselības un medicīnas jomā, nevis jāatstāj viss dalībvalstu iestāžu ziņā. Jāpalielina finansējums izglītības un zinātnes programmām, galvenokārt programmām "Apvārsnis" un "Erasmus+", kā arī programmām, kas paredzētas jauno skolotāju apmācībai. Atbalsts daudzvalodu izglītības veidu attīstībai. Jāpalielina finansējums jauniešiem. Ļoti svarīgi ir mazināt jauniešu bezdarbu, jo Latvijā šis rādītājs ir 12,5 %. Jārada iespēja izveidot un īstenot atbalsta programmas jauniešiem. ES un Latvijā joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp vīriešu un sieviešu atalgojumu un viņu tiesību aizsardzību. Mēs iestājamies par to, lai šī atšķirība pēc iespējas ātrāk tiktu novērsta. Mēs atbalstām sociālā taisnīguma principus, lai mazinātu plaisu starp sabiedrības slāņiem. Mums ir jānodrošina un jāaizsargā ES robežas no nelegālās migrācijas. Krievu valodā runājošo eiropiešu tiesības ES dzīvo vairāki miljoni cilvēku, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda. Krievu valodā runājošie eiropieši dzīvo visās ES dalībvalstīs. Latvijā viņu skaits pārsniedz 30 procentus, un absolūtais viņu vairākums ir Latvijas pilsoņi. Latvijas krievi – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi –, kuri runā krievu valodā, ir mūsu krievi. Viņi ir krievu valodā runājoši eiropieši. Un krievu valoda nav Krievijas valoda. Latvijai īpaši un ES kopumā ir būtiski un svarīgi attīstīt un stiprināt tās krievu valodā runājošo iedzīvotāju eiropeisko identitāti. Kādas lingvistiskas minoritātes izstumšana un marginalizācija neatbilst Eiropas pamatvērtībām un ir ārkārtīgi kaitīga Eiropai un Latvijai. Krievu valodā runājošās minoritātes piederības Latvijai un Eiropai atzīšana un tiesību ievērošana ir vienīgā iespēja un nepieciešamais priekšnosacījums, lai izveidotu vienotu politisko nāciju Latvijā. Nacionālisms un ksenofobija joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem Eiropas un Latvijas nākotnei. Drošība Mēs atbalstām Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta kopējo nostāju un rīcību, kuras mērķis ir ātri un efektīvi izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu. Galvenais Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta uzdevums turpmākajos gados ir panākt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru visā Eiropā un būtiski stiprināt mūsu drošību. 3. Kāpēc mums ir vajadzīga Eiropas Savienība ES ir neaizstājams attīstības resurss. Tā piedāvā unikālas iespējas. Latvija, Lietuva un Igaunija 1991. gadā atguva neatkarību un tieši pirms 20 gadiem kopā pievienojās ES. Latvijas un mūsu Baltijas kaimiņvalstu attīstības atšķirība tagad ir acīmredzama. Un te nav vainojama ES, bet gan tikai un vienīgi Latvijas valdošie politiķi, kuri nav izmantojuši ES piedāvātās iespējas. Vainīga ir Rīga, nevis Brisele, ka Latvija ir zaudējusi no 200 līdz 400 miljonus Eiropas fondu līdzekļu, un Rail Baltica, visticamāk, no Viļņas uz Tallinu ies garām mūsu valsts galvaspilsētai. Vainīga ir Rīga, nevis Brisele, ka minimālā alga Latvijā saskaņā ar visām direktīvām šogad būs 700 eiro, Igaunijā saskaņā ar tām pašām direktīvām – 820 eiro, bet Lietuvā – 924 eiro. Neraugoties uz visām kļūdām, galvenie projekti Latvijā tiek īstenoti par ES līdzekļiem. Eiropas Savienība ir vienīgais minimālas ekonomiskās un sociālās labklājības un cilvēktiesību ievērošanas garants Latvijā. Latvijai ir vajadzīga spēcīga, stipra un bagāta Eiropas Savienība. 4. Kāpēc Latvijai un Eiropai ir nepieciešama saskaņas politika Latvijas pārvaldības kvalitāte ar katru gadu un katru vēlēšanu ciklu kļūst arvien neprofesionālāka. Latvija ar katru gadu un katru vēlēšanu ciklu arvien vairāk atpaliek no ES kaimiņvalstīm ne tikai rietumos, bet pat salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Tas notiek tādu kara un globālo pārmaiņu apstākļos, kuru mērogs ir salīdzināms ar deviņdesmito gadu sākumu. Situāciju valstī ievērojami sarežģi arī etnisko attiecību saasināšanās, ko izraisījis gan karš, gan Latvijas valdošo politiķu kļūdas un pat apzināta rīcība. Latvijai ir jāaptur turpmāka ekonomiskā un sociālā lejupslīde un attiecību pasliktināšanās starp latviešu valodā un krievu valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai to panāktu, mūsu valstij ir jāmaina pārvaldības principi. Mums visiem ir vajadzīga savstarpēja uzticēšanās. Tās nostiprināšana jābalsta uz saskaņu politikā un cieņpilnu valsts attieksmi pret visiem Latvijas iedzīvotājiem. Eiropai un Latvijai ir vajadzīga SASKAŅA!
Pēdējais atjauninājums veikts: 22.03.2024. plkst. 09:45
Sociālais atbalsts, medicīna, izglītība, mājokļi un cilvēka tiesības Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" ir Eiropas Sociālistu partijas daļa. Eiropas Parlamentā (EP) "Saskaņa" darbojas Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā. Šajā EP sasaukumā mūsu partiju pārstāv deputāts Nils Ušakovs. Sociālistu un demokrātu grupa un “Saskaņa” tās sastāvā veido EP valdošo vairākumu, tāpēc “Saskaņas” vēlētāju intereses Eiropas līmenī tiek ņemtas vērā atšķirībā no Latvijas politikas, kur vadošie politiķi turpina dalīt vēlētājus pareizajos un nepareizajos. Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā Nils Ušakovs atbild par budžeta jautājumiem. Viņš ir EP sarunu grupas dalībnieks par Eiropas Savienības budžetu un ziņotājs vairākos svarīgos jautājumos, tostarp par ES Finanšu regulu un EP un citu Eiropas iestāžu 2024. gada budžetiem. Gan N. Ušakovs, gan citi “Saskaņas” pārstāvji ir aktīvi piedalījušies nozīmīgajā Konferencē par Eiropas nākotni. 1. Mūsu frakcijas darbība Eiropas Parlamentā Tuvākajos gados Rīga saņems vairākus simtus miljonu eiro gan regulāra atbalsta veidā, gan no ES īpaši izveidotā Ekonomikas atveseļošanas fonda, t.s. kovida naudas. Par šiem līdzekļiem Rīgas dome ir pabeigusi iepriekšējos sasaukumos iesāktos projektus –Sarkandaugavas pārvadu un Austrumu maģistrāli –, kā arī pārbūvē tramvaja sliežu ceļus zemās grīdas tramvajiem uz Ķengaragu un citām apkaimēm, iegādājas elektrobusus un uzsāks metrobusa būvniecību uz Dreiliņiem, būvēs jaunus veloceliņus un īstenos daudzus citus noderīgus projektus. Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses frakcija ir cīnījusies par to, lai ekonomikas atveseļošanas fondā tiktu ieguldīti vismaz 750 miljardi eiro, nevis mazāk, par ko bija iestājušies daudzi citi Eiropas politiskie spēki. Ja ekonomikas atveseļošanas fonds būtu uz pusi mazāks, Rīga saņemtu uz pusi mazāk naudas. Tas, ka no šā gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā ir 700 eiro, kļuva iespējams tāpēc, ka Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses frakcija iestājās par vienotas minimālās algas principa ieviešanu ES. Ja nebūtu jaunās direktīvas, Latvijā minimālā alga nebūtu pat 700 eiro. Budžets Nils Ušakovs ir Budžeta komitejas loceklis. Šī komiteja apspriež un pieņem gan ES gada, gan daudzgadu budžetu – dalībvalstīm tiek piešķirti līdzekļi svarīgākajās politikas jomās un programmās. Latvija no ES gūst ievērojamu labumu, jo ES fondi sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas tuvināšanā ES vidējam līmenim. Izlietojot Eiropas līdzekļus, tagad būs jāievēro minimālās sociālās prasības. Piemēram, ja darba devējs maksās algu aploksnē vai uzņēmumā būs darba drošības pārkāpumi, tas, visticamāk, nesaņems Eiropas līdzfinansējumu. Tādi gadījumi, kad apakšuzņēmēja firma saņem Eiropas naudu, bet apakšuzņēmēja darbinieki paliek bez algām, nebūs iespējami ne Latvijā, ne citās ES valstīs. ES kopumā tiks pastiprināta Eiropas naudas izlietojuma kontrole, gan plašāk izmantojot tehnoloģijas, gan precīzāk formulējot un izvirzot prasības tādās jomās kā interešu konfliktu apkarošana un pārredzamība. Tas ir tieši deputāta Nila Ušakova kā pastāvīgā ziņotāja par ES finanšu regulāciju darba rezultāts. EP deputāti ir atteikušies no plāna celt jaunu parlamenta ēku Briselē. Bija paredzēts, ka tās celtniecība izmaksās aptuveni vienu miljardu eiro. Tas bija Nila Ušakova iesniegtais grozījums, kas apturēja vienu miljardu eiro vērto celtniecību par Eiropas nodokļu maksātāju naudu. Cilvēktiesības Deputāts Nils Ušakovs ir aktīvi iesaistījies EP iesniegtās petīcijas atbalstīšanā, lai aizstāvētu to Krievijas pilsoņu tiesības, kuri iepriekš bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Vairāk nekā 5000 Latvijas iedzīvotāju ir parakstījuši petīciju, kurā pieprasa, lai šai iedzīvotāju grupai tiktu piešķirtas ES uzturēšanās atļaujas bez prasības zināt valsts valodu un bez minimālā ienākuma prasībām. Strādājot pie EP iepriekšējo gadu budžeta, tika pieņemts Nila Ušakova priekšlikums, kas ļauj ES iedzīvotājiem saņemt informāciju par EP darbu trešo valstu valodās, tostarp krievu valodā. 2. Mūsu plāni Finanses un ekonomika, sociālā joma, izglītība un medicīna ES budžetam jābūt lielākam. Nepieciešams vairāk līdzekļu arī krīzes un kara seku pārvarēšanai. Vienlaikus stingrāk jākontrolē Eiropas budžeta izdevumi. Jāveicina publiskās investīcijas ekonomikā, lai palielinātu iekšzemes kopproduktu, radītu darba vietas, motivētu tirgus pieprasījumu, veicinātu nodokļu ieņēmumu izpildi. Jānovērš nespēja izlietot pieejamos Eiropas fondus, kā tas Latvijā bijis līdz šim, jo pēc dažādām aplēsēm zaudēti no 200 līdz 400 miljoni eiro. Nepieciešams atsevišķs finansiāls atbalsts reģioniem, kuri atrodas pie ES ārējās robežas un visvairāk cietuši no kara sekām – Latvijai un īpaši Latgalei, kā arī Igaunijai, Lietuvai un Somijai. Jāpiešķir līdzekļi, lai cīnītos pret enerģētikas krīzes sekām un augošajām kredītu likmēm, kā arī Eiropas mērogā jāievieš sociālā atbalsta principi. Jāievieš kopēja Eiropas pieeja minimālās pieļaujamās pensijas un minimālo pieļaujamo pabalstu līmeņa noteikšanai – Eiropas minimālā pensija un Eiropas minimālie pabalsti. Mājokļu programma: finansiāls atbalsts gan esošā dzīvojamā fonda siltināšanai un renovācijai, gan jaunu, modernu mājokļu būvniecībai par pieejamām cenām. Eiropas Veselības savienība: ES attiecīgajām iestādēm daudz vairāk jāiesaistās veselības un medicīnas jomā, nevis jāatstāj viss dalībvalstu iestāžu ziņā. Jāpalielina finansējums izglītības un zinātnes programmām, galvenokārt programmām "Apvārsnis" un "Erasmus+", kā arī programmām, kas paredzētas jauno skolotāju apmācībai. Atbalsts daudzvalodu izglītības veidu attīstībai. Jāpalielina finansējums jauniešiem. Ļoti svarīgi ir mazināt jauniešu bezdarbu, jo Latvijā šis rādītājs ir 12,5 %. Jārada iespēja izveidot un īstenot atbalsta programmas jauniešiem. ES un Latvijā joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp vīriešu un sieviešu atalgojumu un viņu tiesību aizsardzību. Mēs iestājamies par to, lai šī atšķirība pēc iespējas ātrāk tiktu novērsta. Mēs atbalstām sociālā taisnīguma principus, lai mazinātu plaisu starp sabiedrības slāņiem. Mums ir jānodrošina un jāaizsargā ES robežas no nelegālās migrācijas. Krievu valodā runājošo eiropiešu tiesības ES dzīvo vairāki miljoni cilvēku, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda. Krievu valodā runājošie eiropieši dzīvo visās ES dalībvalstīs. Latvijā viņu skaits pārsniedz 30 procentus, un absolūtais viņu vairākums ir Latvijas pilsoņi. Latvijas krievi – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi –, kuri runā krievu valodā, ir mūsu krievi. Viņi ir krievu valodā runājoši eiropieši. Un krievu valoda nav Krievijas valoda. Latvijai īpaši un ES kopumā ir būtiski un svarīgi attīstīt un stiprināt tās krievu valodā runājošo iedzīvotāju eiropeisko identitāti. Kādas lingvistiskas minoritātes izstumšana un marginalizācija neatbilst Eiropas pamatvērtībām un ir ārkārtīgi kaitīga Eiropai un Latvijai. Krievu valodā runājošās minoritātes piederības Latvijai un Eiropai atzīšana un tiesību ievērošana ir vienīgā iespēja un nepieciešamais priekšnosacījums, lai izveidotu vienotu politisko nāciju Latvijā. Nacionālisms un ksenofobija joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem Eiropas un Latvijas nākotnei. Drošība Mēs atbalstām Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta kopējo nostāju un rīcību, kuras mērķis ir ātri un efektīvi izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu. Galvenais Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta uzdevums turpmākajos gados ir panākt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru visā Eiropā un būtiski stiprināt mūsu drošību. 3. Kāpēc mums ir vajadzīga Eiropas Savienība ES ir neaizstājams attīstības resurss. Tā piedāvā unikālas iespējas. Latvija, Lietuva un Igaunija 1991. gadā atguva neatkarību un tieši pirms 20 gadiem kopā pievienojās ES. Latvijas un mūsu Baltijas kaimiņvalstu attīstības atšķirība tagad ir acīmredzama. Un te nav vainojama ES, bet gan tikai un vienīgi Latvijas valdošie politiķi, kuri nav izmantojuši ES piedāvātās iespējas. Vainīga ir Rīga, nevis Brisele, ka Latvija ir zaudējusi no 200 līdz 400 miljonus Eiropas fondu līdzekļu, un Rail Baltica, visticamāk, no Viļņas uz Tallinu ies garām mūsu valsts galvaspilsētai. Vainīga ir Rīga, nevis Brisele, ka minimālā alga Latvijā saskaņā ar visām direktīvām šogad būs 700 eiro, Igaunijā saskaņā ar tām pašām direktīvām – 820 eiro, bet Lietuvā – 924 eiro. Neraugoties uz visām kļūdām, galvenie projekti Latvijā tiek īstenoti par ES līdzekļiem. Eiropas Savienība ir vienīgais minimālas ekonomiskās un sociālās labklājības un cilvēktiesību ievērošanas garants Latvijā. Latvijai ir vajadzīga spēcīga, stipra un bagāta Eiropas Savienība. 4. Kāpēc Latvijai un Eiropai ir nepieciešama saskaņas politika Latvijas pārvaldības kvalitāte ar katru gadu un katru vēlēšanu ciklu kļūst arvien neprofesionālāka. Latvija ar katru gadu un katru vēlēšanu ciklu arvien vairāk atpaliek no ES kaimiņvalstīm ne tikai rietumos, bet pat salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Tas notiek tādu kara un globālo pārmaiņu apstākļos, kuru mērogs ir salīdzināms ar deviņdesmito gadu sākumu. Situāciju valstī ievērojami sarežģi arī etnisko attiecību saasināšanās, ko izraisījis gan karš, gan Latvijas valdošo politiķu kļūdas un pat apzināta rīcība. Latvijai ir jāaptur turpmāka ekonomiskā un sociālā lejupslīde un attiecību pasliktināšanās starp latviešu valodā un krievu valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai to panāktu, mūsu valstij ir jāmaina pārvaldības principi. Mums visiem ir vajadzīga savstarpēja uzticēšanās. Tās nostiprināšana jābalsta uz saskaņu politikā un cieņpilnu valsts attieksmi pret visiem Latvijas iedzīvotājiem. Eiropai un Latvijai ir vajadzīga SASKAŅA!
Pēdējais atjauninājums veikts: 22.03.2024. plkst. 09:45
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs