Citāti ...

[LvSnor]

bet gan no tām pašām lietām, no kurām viņiem pastāvīgi tiek atņemtas, un kuras viņiem nav neveidoja trūkumu subjekta sirdī, bet gan cilvēka objektivitāti, cilvēka objektīvo būtību, kurai vēlēties nozīmē radīt, radīt realitātē. Reālais nav neiespējams; reālajā, gluži pretēji, viss ir iespējams, viss kļūst iespējams. Tā nav vēlme, kas pauž molāru trūkumu subjektā; tā ir molārā organizācija, kas atbrīvo vēlmi no tās objektīvās būtības. Revolucionāri, mākslinieki un gaišreģi ir apmierināti ar to, ka ir objektīvi, nekas cits kā objektīvi: viņi zina, ka vēlme aptver dzīvi ar produktīvu spēku un atražo to tādā veidā, kas ir jo intensīvāks, jo mazāk tai nepieciešams. Un jo sliktāk tiem, kas tic, ka to ir viegli pateikt vai ka tā ir ideja grāmatās. "No nelielās lasīšanas, ko biju veicis, es nonācu pie šāda secinājuma, ka vīrieši, kas bija visvairāk iegrimuši dzīvē, kas to veidoja, kas bija pati dzīve, ēda maz, gulēja maz, viņiem piederēja maz mantu, ja vispār bija. Viņi neloloja ilūzijas pienākuma, vairošanās jautājumos, ierobežoto ģimenes saglabāšanas vai valsts aizstāvēšanas mērķu dēļ ...
"Anti-edips" Delēzs un Gvatari

[LvSnor]

25. Moriss Klavēls, atsaucoties uz Sartru, atzīmē, ka marksisma filozofija nevar atļauties ieviest trūkuma jēdzienu jau pašā sākumā: "Šis trūkums pirms ekspluatācijas nosaka pieprasījuma un piedāvājuma likumu kā mūžīgi neatkarīgu kvalitāti, jo tas atrodas pirmatnējā līmenī. Tāpēc vairs nav runa par šī likuma iekļaušanu vai deduktīvo izmantošanu marksismā, jo tas ir tieši nolasāms iepriekš, pirmatnējā līmenī."
"Anti-edips" Delēzs un Gvatari

[LvSnor]

Tā ir māksla dominējošas klases pārstāvju vidū šī tukšuma prakse kā tirgus ekonomika: trūkuma organizēšana ražošanas pārpilnībā, visas vēlmes ievirzīšana lielās trūkuma bailēs, objekta padarīšana atkarīga no reālas ražošanas, kurai it kā vajadzētu būt ārējai no vēlmes (racionalitātes prasībām), kamēr vēlmju ražošana pāriet fantāzijā (nekas cits kā fantāzija).
No vienas puses, nepastāv realitātes sociāla ražošana un, no otras puses, fantāzijas vēlmju ražošana. Starp šīm divām ražošanas metodēm tiktu izveidotas tikai sekundāras introjekcijas un projekcijas saites, it kā sociālās prakses dubultotu internalizētas garīgās prakses vai it kā garīgās prakses tiktu projicētas sociālajās sistēmās, nevienai neietekmējot otru. Kamēr mēs esam apmierināti ar paralēlu naudas, zelta, kapitāla un kapitālistiskā trijstūra nolikšanu, no vienas puses, un libido, anālo atveri, fallu un ģimenes trijstūri, no otras puses, mēs ļaujamies patīkamai izklaidei, bet naudas mehānismi paliek pilnīgi vienaldzīgi pret to cilvēku anālajām projekcijām, kas ar to rīkojas. Marksa - Freida paralēlisms paliek pilnīgi sterils un vienaldzīgs, ietverot terminus, kas internalizējas vai projicē sevi viens otrā, nebeidzot būt sveši, kā slavenajā vienādojumā nauda = sūdi. Patiesībā sociālā ražošana ir tikai pati vēlmju ražošana šajos noteiktajos apstākļos. Mēs sakām, ka sociālo lauku tieši caurstrāvo vēlme, ka tas ir tās vēsturiski noteikts produkts un ka libido nav nepieciešama starpniecība vai sublimācija, nekāda psihiska operācija, nekāda transformācija, lai ieguldītu ražošanas spēkus un ražošanas attiecības.Ir tikai vēlme un sociālais, un nekas vairāk. Pat visrepresīvākās un nāvējošākās sociālās reprodukcijas formas rada vēlme, organizācijā, kas no tās izriet vienā vai otrā stāvoklī, kas mums būs jāanalizē. Tāpēc politiskās filozofijas pamatproblēma joprojām ir tā, ko spēja izvirzīt (un ko Reihs no jauna atklāja) : "Kāpēc vīrieši cīnās par savu verdzību, it kā tā būtu viņu glābiņš?" Kā mēs varam kliegt: vairāk nodokļu! mazāk maizes! Kā teica Reihs, pārsteidzoši nav tas, ka daži cilvēki zog, ka citi streiko, bet gan tas, ka badā mirstošie ne vienmēr zog un ka ekspluatētie ne vienmēr streiko: kāpēc vīrieši gadsimtiem ilgi ir pacietuši ekspluatāciju, pazemojumus un verdzību, līdz pat tam, ka vēlas tos ne tikai citiem, bet arī sev?
Reihs nekad nav bijis tik liels domātājs kā tad, kad viņš atsakās atsaukties uz zināšanu trūkumu vai masu ilūziju, lai izskaidrotu fašismu, un pieprasa skaidrojumu caur vēlmi, vēlmes izteiksmē: nē, masas netika maldinātas, tās vēlējās fašismu šādā laikā, šādos apstākļos, un tas ir tas, kas ir jāizskaidro, šī vēlmes perversija. Tomēr Reihs nespēj sniegt pietiekamu atbildi. 26
26. (Vilhelms) Reihs, Fašisma masu psiholoģija.

"Anti-edips" Delēzs un Gvatari