Latvija un NATO

[LvSnor]

Militārajā bāzē “Lielvārde”, demonstrējot NATO klātbūtni reģionā, nolaidušies Francijas iznīcinātāji “Rafale”
14.04.2026
Latvijā NATO Starptautiskā sadarbība
Informāciju sagatavoja
AM Militāri publisko attiecību departaments
Otrdien, 14. aprīlī, demonstrējot NATO klātbūtni reģionā, Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē “Lielvārde” ieradās divi Francijas iznīcinātāji “Rafale”. Šie lidaparāti šobrīd ir izvietoti Lietuvā, Šauļos, kur tie ikdienā pilda NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzdevumus.
Pasākumā piedalījās Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, ārlietu ministre Baiba Braže un Francijas Republikas vēstnieks Latvijā Manuels Lafons Rapnuijs. Tāpat pasākumu apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns, NATO valstu vēstnieki, aizsardzības atašeji un Gaisa spēku vadība.
"Francijas iznīcinātāju klātbūtne Lielvārdē ir skaidrs apliecinājums NATO sabiedroto solidaritātei un nelokāmai apņēmībai aizsargāt katru alianses teritorijas centimetru. Laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā, mūsu gaisa telpas drošība ir absolūta prioritāte. Tāpēc augstu novērtējam sabiedroto neatsveramo ieguldījumu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Jau ziņots, ka šī gada 1. aprīlī Francijas Gaisa spēki Šauļos pārņēma NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas vadību, nomainot Spānijas Gaisa spēku kontingentu. Francijas iznīcinātāji “Rafale” šobrīd nodrošina Baltijas gaisa telpas aizsardzību, lai nekavējoties reaģētu uz NATO gaisa telpas pārkāpumiem. NATO gaisa telpas patrulēšana ir nepārtraukts uzdevums, ko veic vairākas dalībvalstis, tostarp Francija.
NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic no 2004. gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē.
krievijai turpinot karu Ukrainā, Baltijas valstīs izvietotie sabiedroto iznīcinātāji ne tikai reaģē uz krievijas militāro lidaparātu nelikumīgu ielidošanu Baltijas valstu gaisa telpā, bet arī patrulē gaisa telpā krievijas un Baltkrievijas robežas tuvumā.
NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija apliecina NATO dalībvalstu gatavību efektīvi sadarboties, koordinēt savas spējas un īstenot kopīgas mācības, lai stiprinātu alianses klātbūtni reģiona un kolektīvo aizsardzību NATO līguma ietvaros.

[LvSnor]

Militārajā bāzē "Lielvārde", demonstrējot sabiedroto klātbūtni, nolaidušies Turcijas iznīcinātāji
2026.08.21
Piektdien, 21. augustā, demonstrējot NATO klātbūtni reģionā, Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē "Lielvārde" ieradās divi Turcijas iznīcinātāji F-16, portālu "tv3.lv" informēja Aizsardzības ministrija. 

Abi Turcijas iznīcinātāji lidojumu veica Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros no Amari bāzes Igaunijā. 

"Turcijas iznīcinātāju klātbūtne Latvijā ir praktisks apliecinājums NATO gatavībai aizsargāt mūsu gaisa telpu un reaģēt uz jebkuru apdraudējumu. Pašreizējā drošības situācijā mums ir būtiski, lai sabiedroto spējas reģionā būtu ne tikai redzamas, bet arī nekavējoties izmantojamas. Sabiedroto klātbūtne stiprina Latvijas un visa NATO austrumu flanga drošību, vienlaikus skaidri apliecinot alianses vienotību un kolektīvās aizsardzības spēku," uzsver aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas rotāciju šī gada 31. jūlijā oficiāli pārņēma Itālijas kontingents no Šauļu aviobāzes Lietuvā, nomainot Francijas un Rumānijas kontingentu. Savukārt misijas atbalstu no Amari bāzes Igaunijā veic Turcijas kontingents.
https://tv3.lv/zinas/latvija/militaraja-...icinataji/

[LvSnor]

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku struktūru veido šādas pamata vienības un dienesti:

• Jūras spēku štābs – Jūras spēku komandiera vadīta institūcija, kas nodrošina operatīvo vadību, plānošanu un pakļauto vienību darbību.
  
  
• Mīnu kuģu eskadra (MKE) – Atbild par jūras mīnu meklēšanu, neitralizēšanu un kuģošanas ceļu drošību Baltijas jūrā. Tās sastāvā ietilpst mīnu meklētāji, štāba/apgādes kuģis (A-53 "Virsaitis") un specializētā ūdenslīdēju komanda.
  
  
• Patruļkuģu eskadra (PKE) – Nodrošina valsts jūras robežu, teritoriālo ūdeņu un ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) patrulēšanu un uzraudzību. Sastāvā ir Latvijā būvētie SWATH tipa patruļkuģi (P-05 "Skrunda" sērija).
  
  
• Krasta apsardzes dienests (KAD) – Nodrošina jūras meklēšanas un glābšanas darbu koordināciju Latvijas atbildības zonā caur Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (MRCC Riga), kā arī veic kuģošanas drošības un vides aizsardzības uzraudzību.
  
  
• Specializētais krasta aizsardzības bataljons – Krasta aizsardzības un sauszemes/jūras mijiedarbības vienība krasta pretkuģu un aizsardzības spēju nodrošināšanai.
  
  
• Tehniskā atbalsta centrs – Nodrošina Jūras spēku kuģu, tehnikas un infrastruktūras tehnisko apkopi un loģistikas atbalstu.
  
  
• Jūras spēku orķestris – Reprezentatīva militārās mūzikas vienība, kas nodrošina valsts protokola un Nacionālo bruņoto spēku ceremonijas.
  
  

(Piezīme: Jūras spēku personāla speciālo apmācību nodrošina NBS Mācību vadības pavēlniecības pakļautībā esošais Jūras spēku mācību centrs Liepājā.)

--

Jūras spēku Specializētais krasta aizsardzības bataljons atzīmē pirmo gadadienu

Šodien, 16:24
Papildināts šodien, 17:32
Latvijā
Autori: Inga Ozola (Latvijas Radio korespondente ), TV Kurzeme
Jūras spēku Specializētais krasta aizsardzības bataljons Liepājā, Karostā, 21. augustā atzīmē bataljona dibināšanas pirmo gadadienu. Tā ir Jūras spēku vienība, kas izveidota saistībā ar šī brīža ģeopolitiskajiem apstākļiem, lai sadarbībā ar citām Nacionālo bruņoto spēku vienībām nodrošinātu valsts aizsardzību gan jūrā, gan uz sauszemes. Pēc aptuveni diviem gadiem bataljona paspārnē varētu sākt darboties arī Valsts aizsardzības dienests.

Svinīgā ceremonijā, skanot jaunajai bataljona himnai, atzīmēta jaunizveidotā bataljona pirmā gadadiena. Jūras spēku Specializētā krasta aizsardzības bataljona mājvieta ir Liepājā, kur arī notiek svinīgais pasākums. Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Gvido Ļaudups uzsvēra, ka bataljons izveidots ar mērķi paplašināt Jūras spēku spējas:
"Pašā nosaukumā jau ir pateikts "speciālās spējas", kas līdz šim Jūras spēkos nav bijušas un kas ir veidotas saskaņā ar pēdējām ģeopolitiskajām aktualitātēm."

Jūras spēku Specializētā krasta aizsardzības bataljons rūpējas par drošību Latvijas jūras telpā un piekrastē, aizsargā ostas un nepieciešamības gadījumā iesaistās valsts un NATO aizsardzībā. Modernajā karadarbības pasaulē nākuši klāt dažādi bruņojuma un ieroču veidi, ar to jārēķinās, uzsvēra Jūras spēku komandieris. "Līdz ar to pieaug dažādāks apdraudējums Latvijai. Lai šo apdraudējumu mazinātu, mēs veidojam šo bataljonu."
Bataljona izveidi rosināja bijušais Jūras spēku komandieris, tagadējais flotiles admirālis Māris Polencs, kurš vienības vadīšanu uzticēja komandkapteinim Marekam Kalmanim. Viņš Latvijas Radio skaidroja, kādās operācijās bataljons gada laikā jau ir piedalījies:
"Mēs esam atbalstījuši mūsu austrumu robežu, jau gatavojamies to atkal darīt. Esam nodrošinājuši un atbalstījuši Zemessardzes 4. Kurzemes brigādi Ventspilī pagājušogad. Šobrīd mēs sniedzam atbalstu arī Zemessardzei Valsts aizsardzības dienesta sagatavošanā, aktīvi gatavojam savus instruktorus, savus karavīrus, lai būtu gatavi tam, ka, saņemot šīs jaunās spējas, mēs varētu tās jau pielietot, nevis tikai tad sākt domāt un apsvērt, kas būtu darāms."

Pašlaik vienību veido ap 100 cilvēku, turklāt pieaug arī sieviešu skaits. Valsts aizsardzības dienests vienībā varētu sākt darboties 2028. vai 2029. gadā, apliecināja Jūras spēku komandieris:
"Mēs augsim, mēs rekrutēsim. Gaidām, kad mēs būsim pilnvērtīgi gatavi ar infrastruktūru un visu pārējo, lai arī uzņemtu Valsts aizsardzības dienestu šajā vienībā.
Mēs ceram, ka Valsts aizsardzības dienests būs viens no veidiem, kā vēl piesaistīt papildu jauniešus jūrniekus, karavīrus šai vienībai."
Specializētais krasta aizsardzības bataljons ir Jūras spēku vienība, kas turpmāk cieši sadarbosies ar piekrastes pašvaldībām un citām institūcijām, lai nodrošinātu izvirzītos mērķus. Tā atbildības teritorija ietver plašu Latvijas sauszemes un jūras telpu, tie ir 498 kilometri ar jūras robežu un trīs lielākās Latvijas ostas – Rīga, Liepāja un Ventspils.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a659836/