NATO aktivitātes

[LvSnor]

Klasificētā (slepenā) dzīve

[LvSnor]

Kanādas vadītā NATO kaujas grupa Latvijā paplašināsies līdz brigādes līmenim

NATO sabiedroto karavīri Ādažu militārajā bāzē.
Aleksandra Straume / Latvijas Televīzija
Vakar, 18:06
Latvijā
Autori: Aleksandra Straume (LTV Ziņu dienests)
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kuru vada sabiedrotie no Kanādas, Latvijā palielināsies līdz brigādes līmenim. Trešdien svinīgā ceremonijā Ādažu militārajā bāzē tika iezīmēts viens no kaujas grupas palielināšanās posmiem, un pilnu gatavību jaunā brigāde varētu sasniegt līdz 2026. gadam.
Kaujas grupā Latvijā, kuru vada Kanāda, šobrīd ir ap 1900 karavīru no sabiedrotajām valstīm. NATO daudzfunkcionālo brigādi veidos vairāk nekā 3500 karavīru no dažādām valstīm, tostarp Dānijas un Zviedrijas. Par to runāja jau pirms diviem gadiem, kad NATO samitā Madridē Latvija un Kanāda parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību.
Toreiz Kanādas premjerministrs Džastins Trudo sacīja: "Mēs bijām ļoti gandarīti parakstīt vienošanos par plānu turpināt un palielināt savu klātbūtni Latvijā, bet tas, protams, ietver darbu ar partneriem, lai nodrošinātu, ka mēs šos plānus īstenojam pareizi. Par to vakar vienojāmies ar Latvijas valdību."

[LvSnor]

Baltijas valstis saņēmušas teju miljardu dolāru vērtu militāro palīdzību no ASV

Rēķinot par pēdējiem trim gadiem, Igaunija, Latvija un Lietuva kopā saņēmušas 802 miljonu dolāru vērtu militāro palīdzību no ASV, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”. 
Zināms, ka Igaunija saņēmusi desmitiem miljonu dolāru vērtu palīdzību drošības stiprināšanai no ASV. Palīdzība izmantota, lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas. 
Kopumā Igaunija, Latvija un Lietuva saņems kopumā 228 miljonus dolāru vērtu palīdzību 2024. gadā, saņēmusi 225 miljonus dolāru palīdzību pērn, 2023. gadā, 180 miljonu dolāru palīdzību – 2022. gadā, bet 2021. gadā – 169 miljonu dolāru palīdzību.


“2020. gadā izveidotā Baltijas Drošības iniciatīva (Baltic Security Initiative), ko izveidoja ASV departaments pēc ASV Kongresa rosinājuma, ir atbalstījusi atsevišķu Baltijas valstu aizsardzības spēju un arī to savstarpējās sadarbības attīstību. Pēdējos gados atbalsts ir palielinājies,” ERR norādījusi Ārlietu ministrijas preses paŗstāve Bretija Sarapū.

Iniciatīvas ietvaros Baltijas valstis ik gadu tiek atbalstītas atšķirīgi, atkarībā no vajadzības.
Uz jautājumu, cik liela ir Igaunijas daļa, Ārlietu ministrijā atbildēts, ka precīzs BSI sadalījums starp trim Baltijas valstīm netiks publiskots.
“ASV sniegtās palīdzības vidū ir aprīkojums, kas stiprina integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spējas, komunikācijas sistēmas, nakts novērošanas ierīces, munīcija, tostarp raķetes “Javelin” un lielkalibra artilērijas munīcija, radari un monitoringa sistēmas, kas atbalsta jūras monitorēšanu, militārās medicīnas aprīkojums,” norāda Sarapū.
Turklāt Igaunijai no ASV Valsts departamenta ārējā militārā finansējuma atbalsta programmas ietvaros ir piešķirti 47,3 miljoni dolāru 2024. gadā, bet 38 miljoni dolāru – 2023. gadā un 140,5 miljoni dolāru – 2022. gadā.

Baltijas Drošības Iniciatīvas ietvaros piešķirtie līdzekļi paredzēti ASV aizsardzības nozares produkcijas, pakalpojumu vai apmācību iegādei. Piemēram, Igaunija galvenokārt izmantoja rekordlielu FMF piešķīrumu 2022. gadā raķešu palaišanas iekārtu HIMARS iegādei.
“Ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju, mēs pastāvīgi strādājam pie tā, lai nodrošinātu, ka ASV drošības palīdzība Baltijas valstīm turpinās,” sacīja Sarapū.

[LvSnor]

NASAMS (angļu: Norwegian Advanced Surface-to-Air Missile System) ir īsa līdz vidēja darbības rādiusa zenītraķešu palaišanas komplekss, ko 1998. gadā sāka lietot Norvēģijas bruņotie spēki. Uzlaboto NASAMS-2 sāka lietot 2006. gadā, bet NASAMS-3 2019. gadā.
Raķetes: AMRAAM ir viena no pasaulē visplašāk izmantotajām gaiss-gaiss raķetēm, un tās krājumi ir lielāki nekā jebkurai citai salīdzināmai sistēmai. Tā kā NASAMS izmanto esošās gaiss-gaiss raķetes, piemēram, AIM-9 Sidewinder, AMRAAM un AMRAAM-ER, NATO arsenālā var būt tūkstošiem vecāku raķešu, kuras var izšaut no NASAMS baterijas bez īpašām izmaiņām. AIM-9X variantā ir iekļauta iekšējā dzesēšanas sistēma, kas novērš vajadzību pēc palaišanas sliedes slāpekļa padeves, kas nepieciešama vecākiem raķetes variantiem.
NASAMS ir izvērts Lielvārdes lidlauka aizsardzībai.

[LvSnor]

Aizsardzības ministrs: No artilērijas munīcijas rūpnīcas ieguvums būs visiem 

Vakar, 13:05

Autori: Agnija Lazdiņa (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)
Notiek darbu plānošana pie Artilērijas munīcijas rūpnīcas izveides. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") norādīja, ka ieguvums no rūpnīcas izveides būs visiem.
Jau ziņots, ka artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražotni būvēs Iecavā. Tās ražošanas apjoms plānots ap 50 000 lādiņu gadā. Paredzēts, ka rūpnīca sāks darboties no 2026. gada.
Patlaban sarunas pamazām pāriet jau uz darbiem.
Kā norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds, šobrīd norit veiksmīga virzīšanās uz priekšu gan darbos, gan sarunās par rūpnīcas izveidi, un visi veicamie darbi patlaban tiek veidoti jau detalizētā plānā.
"Mūsuprāt, ieguvums ir pilnīgi visiem, ieguvums ir gan valstij, gan industrijai, gan arī pašvaldībai, kurai šeit ir papildu darbarokas. Manuprāt, visi ir ieguvēji, bet skaidrs, ka mums šī savstarpējā saziņa, saskaņa ir tikai jāstiprina, un savstarpējais dialogs ir procesā, un mēs esam gatavi no savas puses, protams, ka turpināt šo sarunu. [Rūpnīca] Ir mūsu pašu aizsardzības nozares infrastruktūrā, tā kā šeit aizsardzības nozares infrastruktūra ir izveidota Bauskas novadā, – tas nav nekas pilnīgi jauns. Tur, kur mums jau ir šī infrastruktūra, tur mēs vienkārši esam gatavi paplašināt infrastruktūru un piesaistīt papildu investīcijas un darbaspēku," atzīmēja Sprūds.

Ministrs uzsvēra, ka līdz šim notikušās sarunas ar pašvaldību rāda, ka abām pusēm reakcija uz rūpnīcas celšanas plāniem ir pozitīva. Tiesa, viņš norādīja, ka sarunas neapstāsies, – tās turpināsies gan ar pašvaldību, gan arī ar iedzīvotājiem, lai visas puses tiktu informētas par notiekošajiem rūpnīcas izbūves procesiem.
Kopumā rūpnīcas izbūve un iekārtu iegādāšanās izmaksās 12 miljonus eiro. Viens miljons eiro būs Eiropas līdzfinansējums un 11 miljoni eiro ir Latvijas valsts finansējums. Tomēr esot jārēķinās, ka būs vēl papildu izdevumi par izejvielu iegādi, un tā šobrīd pasaules tirgos esot ļoti sarežģīta, jo ir liels pieprasījums un tās ir ierobežotā apjomā. Paredzēts, ka izejvielas Latvija iegādāsies no partneriem Itālijā.
Pirms mēneša aizsardzības ministrs apmeklēja Itāliju, kur tikās gan ar Itālijas aizsardzības ministru, gan arī Itālijas militārās industrijas pārstāvjiem – uzņēmumu "Leonardo" un artilērijas munīcijas komponenšu komplektēšanas rūpnīcas izveides "Rollo", kas taps Iecavas pagastā, projekta partneri "KNDS Ammo Italy", lai pārrunātu militārās industrijas attīstību un artilērijas munīcijas ražošanas projekta gaitu.
Izejvielu iegādei vienam gadam varētu būt nepieciešami aptuveni 15 miljoni eiro. Viena lādiņa izmaksas būs mazākas nekā cena, par kādu var pārdot saražoto produktu. Tostarp piegādes iespējamas Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Sprūds intervijā ziņu aģentūrai LETA ir paudis, ka vietējiem iedzīvotājiem nav pamata uztraukties, jo šādai rūpnīcai ir jābūt drošai, un pirms ražošanas palaišanas tiks veikti dažādi izvērtējumi: "Protams, arī tālāk noteikti ir nepieciešams dialogs ar pašvaldību, lai jebkādi jautājumi, jebkādi iespējami pārpratumi tiktu noņemti. Beigu beigās tas ir arī ekonomiskais pienesums pašvaldībai, jo šeit nāk iekšā darbavietas, šeit nāk iekšā ekonomiskā aprite."
Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka šāda mēroga munīcijas ražotne, kurā ražos modulāros pulvera lādiņus, būs pirmā Baltijas valstīs, tāpēc Latvijai tas ir liels sasniegums. Tas ļaus Latvijā ienākt gan zināšanām, gan arī tehnoloģijām no sadarbības partneriem, turklāt, pateicoties rūpnīcai, Latvija būs daļa no drošajām piegādes ķēdēm gan Latvijas, gan arī Eiropas līmenī.

---

Kaut ko būvēsim un tas ir labi!

[LvSnor]

NATO atrod caurumus Eiropas aizsardzībā
Sabīne Zībolda un Matiass Viljamss 

2024. gada 24. jūlijs, 2024:31, GMT+3 

BRISELE, 24. jūlijs (Reuters) - Karš Ukrainā un draudošās ASV prezidenta vēlēšanas dominēja NATO samitā Vašingtonā šomēnes, taču, prom no publiskās skatuves, alianses militārie plānotāji ir koncentrējušies uz to, lai novērtētu Eiropas čīkstēšanas novēršanas milzīgās izmaksas aizsardzības līdzekļiem.
NATO līderi pagājušajā gadā vienojās par plāniem veikt lielāko tās aizsardzības spēju kapitālremontu pēdējo trīs gadu desmitu laikā, pieaugot bailēm no Krievijas agresijas. Aizkulisēs amatpersonas kopš tā laika ir pārdomājušas minimālās aizsardzības prasības, lai īstenotu šos plānus, kas pēdējo nedēļu laikā tika nosūtīti valstu valdībām, norāda viens militārais plānotājs, kurš vēlējās palikt anonīms.
Minimālās prasības sīki apraksta trūkumus NATO armijās galvenajās jomās, sniedzot aptuvenas norādes par to, cik miljardu eiro to novēršana varētu izmaksāt, sacīja militārais plānotājs. NATO mērķis ir pārvērst šīs prasības par saistošiem mērķiem atsevišķām valdībām, lai nodrošinātu Eiropas aizsardzību līdz 2025. gada rudenim, kad notiks kārtējā aizsardzības ministru sanāksme.
Reuters runāja ar 12 militārajām un civilajām amatpersonām Eiropā par slepenajiem plāniem, kuras iezīmēja sešas jomas, kuras 32 valstu alianse ir noteikusi kā vissteidzamāk risināmās jomas.
To vidū ir pretgaisa aizsardzības un tāla darbības rādiusa raķešu trūkums, karavīru skaits, munīcija, loģistikas galvassāpes un drošu digitālo sakaru trūkums kaujas laukā, liecina sarunas ar NATO amatpersonām.
Amatpersonas vēlējās palikt anonīmas, lai brīvāk apspriestu drošības jautājumus. NATO nav publiski sniedzis kopējo izmaksu tāmi.
Rezultāti liecina, ka NATO saskaras ar slinkumu, lai sasniegtu savus mērķus laikā, kad tās vienotību varētu pārbaudīt budžeta ierobežojumi starp Eiropas vadošajām dalībvalstīm un domstarpības par to, cik vanagai vajadzētu būt tās nostājai pret Krieviju.
Būtiski, ka šogad notikušās ASV prezidenta vēlēšanas ir radījušas šaubu, ka NATO izcilāko spēku varētu vadīt pret aliansi kritizējošs cilvēks – bijušais prezidents Donalds Tramps –, kurš apsūdzējis Eiropas partnerus ASV militārā atbalsta izmantošanā.
Vašingtonas samitā no 9. līdz 11.jūlijam daži Eiropas politikas veidotāji publiski atzina, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs novembra vēlēšanās, kontinentam būs jāpalielina militārie izdevumi.
"Mums ir jāatzīst, ka Amerikai neatkarīgi no prezidenta vēlēšanu iznākuma prioritāte arvien vairāk tiks pārcelta uz Indo-Klusā okeāna reģionu, lai Eiropas valstīm NATO būtu jāveic vairāk smagu darbu," sacīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons. Hīlijs sacīja samita malā.
Atbildot uz Reuters jautājumiem, NATO amatpersona sacīja, ka alianses līderi Vašingtonā vienojušies, ka daudzos gadījumos, lai novērstu trūkumus, būs nepieciešami izdevumi, kas pārsniedz 2% no IKP. Viņš norādīja, ka 23 biedri tagad atbilst 2% minimālajai prasībai vai pārsniedz to.
"Neatkarīgi no ASV vēlēšanu iznākuma Eiropas sabiedrotajiem būs jāturpina palielināt savas aizsardzības spējas, spēku gatavību un munīcijas krājumus," sacīja NATO amatpersona.
NATO ir augstākajā trauksmes stadijā kopš aukstā kara, un tās pesimistiskākās amatpersonas, tostarp Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, brīdina, ka Krievijas uzbrukums tās robežām var notikt piecu gadu laikā.
Kamēr Krievijas ekonomika jau atrodas uz kara pamata, Eiropas valdības var saskarties ar pretestību, ja tās pieprasīs vairāk naudas aizsardzības izdevumiem no nodokļu maksātājiem, kuri cieš no dzīves dārdzības trūkuma, lai sagatavotos karam, kas daudziem šķiet tāla perspektīva, uzskata analītiķi. .
"Mēs varam sagaidīt, ka īstenosies politiskā pretreakcija, it īpaši, ja politiķi mēģinās izskaidrot samazinājumus citur ar palielinātiem aizsardzības budžetiem," teikts ziņu un analīzes dienesta Eurointelligence, kas koncentrējas uz ES, 12. jūlija piezīmē.
SMAGUMU CELŠANA
NATO pirmais nopietnais kapitālais remonts kopš aukstā kara beigām pavērsīs aliansi atpakaļ uz Eiropas aizsardzību pret iespējamu Krievijas uzbrukumu pēc gadiem ilgām attālākām misijām, piemēram, Afganistānā.
Reuters jau iepriekš ziņoja, ka NATO plānotāji uzskata, ka tai būs nepieciešamas 35 līdz 50 papildu brigādes, lai izturētu Krievijas uzbrukumu. Brigāde sastāv no 3000 līdz 7000 karavīru, kas nozīmētu no 105 000 līdz 350 000 karavīru.
Tas nozīmē, ka, piemēram, Vācijai būtu vajadzīgas 3-5 papildu brigādes vai 20 000 līdz 30 000 papildu kaujas karavīru, sacīja avots, faktiski vēl viena divīzija papildus trim divīzijām, kuras Berlīne šobrīd strādā, lai aprīkotu.
Berlīnes Aizsardzības ministrija atteicās komentēt slepenos plānus.
Atsaucoties uz ASV amatpersonām, daudzi Eiropas politikas veidotāji, tostarp Lielbritānijas Hīlijs, jau saka, ka aizsardzības izdevumiem būs jāpārsniedz alianses pašreizējais mērķis 2% no IKP.
Tūlija Danetone, Igaunijas – vienas no Eiropas vecāko valdību – aizsardzības politikas vietniece, tiešsaistes brīfingā 2. jūlijā pirms Vašingtonas sanāksmes ieteica, ka nākamā gada NATO samitā vajadzētu apspriest izdevumu mērķa palielināšanu līdz 2,5% vai 3%.
ASV ir neapšaubāmi lielākā NATO operāciju dalībniece. Saskaņā ar jūnijā publicētajām NATO aplēsēm ASV 2024.gadā aizsardzībai tērēs 967,7 miljardus dolāru, kas ir aptuveni 10 reizes vairāk nekā Vācija, kas ir otrā lielākā tērētāju valsts ar 97,7 miljardiem dolāru. Kopējie NATO militārie izdevumi 2024. gadam tiek lēsti 1474,4 miljardu dolāru apmērā.
Trampa jūlijā izvēlētais senators Dž.D. Venss par viņa viceprezidenta kandidātu, kurš iebilst pret palīdzības sniegšanu Ukrainai un kritizējis NATO partnerus kā "labklājības klientus", izraisīja bažas dažās Eiropas galvaspilsētās.
Pentagona pārstāvis pulkvežleitnants Čārlijs Dīts sacīja, ka ASV atbalsta Eiropas sabiedroto centienus palielināt aizsardzības izdevumus vismaz līdz 2% no IKP mērķa, un norādīja, ka tās jau ir panākušas ievērojamu progresu budžeta palielināšanā.
"NATO reģionālie aizsardzības plāni ietver gatavības un elastības uzlabošanu visā aliansē. Mēs joprojām esam apņēmības pilni sniegt nozīmīgu ieguldījumu šajos centienos," aģentūrai Reuters sacīja Dīts.
Saskaņā ar jaunajiem aizsardzības plāniem Vācijai vajadzēs četrkāršot savu pretgaisa aizsardzību — ne tikai Patriot bateriju skaitu, bet arī mazāka darbības rādiusa sistēmas —, lai aizsargātu bāzes, ostas un vairāk nekā 100 000 karavīru, kas, domājams, šķērsos valsti ceļā uz austrumiem. flangs smagas spriedzes vai kara gadījumā, aģentūrai Reuters sacīja viens drošības avots.
Vācijai bija 36 pretgaisa aizsardzības vienības Patriot, kad tā bija NATO frontes valsts aukstā kara laikā, un pat tad tā paļāvās uz NATO sabiedroto atbalstu. Šobrīd vācu spēku skaits ir samazinājies līdz 9 Patriot vienībām pēc tam, kad kopš Krievijas iebrukuma 2022. gadā Ukrainai ir ziedotas trīs vienības, un tām ir krasi jāpalielina vienības.
Izmaksas būs ievērojamas. Berlīne tikko pasūtīja četras Patriot vienības par cenu 1,35 miljardu eiro apmērā.
Kā zīme budžeta izaicinājumiem, kas jau tagad nomāc Eiropas lielāko ekonomiku, Vācija plāno uz pusi samazināt savu militāro palīdzību Ukrainai 2025. gadā. Tā vietā Berlīne cer, ka Ukraina spēs apmierināt lielāko daļu savu militāro vajadzību ar 50 miljardu dolāru aizdevumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ko apstiprinājusi Septiņu grupa, ziņo Reuters.

EIROPAI IR "JĀATKAILINA ZOBI "

Loģistikas plānotāji ķeras pie misiņa skavām, izstrādājot veidus, kā nogādāt karaspēkam pārtiku, degvielu un ūdeni pa piegādes līniju, sacīja augsta NATO amatpersona, bet otra amatpersona norādīja, ka ievainoto karavīru un karagūstekņu apgrieztā plūsma radīsies arī jāorganizē.
"Viņi kopā ar sabiedrotajiem izstrādā kartes detalizēti," sacīja amatpersona, pārliecinoties, piemēram, ka tilti ir pietiekami izturīgi, lai izturētu lielas militārās slodzes.
Cits militārās plānošanas avots ieskicēts scenārijs, kurā ienaidnieka spēki varētu mērķēt uz ASV gaisa spēku bāzi Ramšteinā Vācijas dienvidrietumos vai Ziemeļjūras ostās, piemēram, Brēmerhāfenē, caur kurām NATO spēki dotos ceļā uz Poliju.
"Kā es varu aizsargāt šīs masas, lai tās nepārvērstos par vērtīgiem mērķiem?" sacīja avots. "Pretējā gadījumā viņi būs pirmie un pēdējie amerikāņi, kas šeit dislocēsies."
Tā kā aukstā kara laikā desmitiem tūkstošu NATO un padomju karaspēku saskārās tieši gar Vācijas iekšējo robežu, karaspēka izvietošana tagad prasīs ilgāku laiku, jo jebkura konflikta frontes līnija varētu būt tālāk uz austrumiem – līdz 60 dienām, ieskaitot laiku, saņemt politisku lēmumu, saskaņā ar pirmo militāro plānotāju.
Eiropai nav pietiekami daudz dzelzceļa jaudas, lai pārvietotu cisternas, un dzelzceļa sliežu platums Vācijā un bijušās Padomju Savienības valstīs ir atšķirīgs, kas nozīmē, ka ieroči un aprīkojums būtu jāiekrauj dažādos vilcienos.
Pirmā NATO plānošanas amatpersona sacīja, ka ir jāpastiprina kiberaizsardzība, lai aizsargātu pret hakeru uzbrukumu, kas varētu ietekmēt iespējamos izvietošanas veidus, piemēram, Polijā, kas varētu traucēt dzelzceļa pārmijas un apturēt karaspēka pārvietošanos austrumu virzienā.
Tāpēc ļoti svarīga ir ātra lēmumu pieņemšana un uzticams sarkano karodziņu kontrolsaraksts, kas norāda uz nenovēršamu Krievijas uzbrukumu.
NATO plānotāji ir uzlabojuši divciparu skaitu agrīnās brīdināšanas indikatoru, kas varētu būt priekštecis pilnīgam Krievijas iebrukumam, aģentūrai Reuters sacīja pirmais NATO plānošanas avots, nesniedzot sīkāku informāciju.
Eiropai būtu jābūt gatavai "atklāt zobus" un virzīt kaujas gatavus karaspēku tieši uz potenciālo fronti, reaģējot uz Krievijas militārajām kustībām, ja tas ir nepieciešams, lai atturētu, bet arī nekavējoties jāuzsāk cīņa, ja spriedze pārvēršas karā. , sacīja plānošanas avots.

Izpētiet jaunākās ESG tendences, kas ietekmē uzņēmumus un valdības, izmantojot Reuters Sustainable Switch biļetenu. Reģistrējies šeit.

Ziņo Sabīne Zībolda; Meta Spetalnika un Fila Stjuarta papildu ziņojumi; rakstījis Matiass Viljamss Rediģējis Daniels Flinns

[LvSnor]

Tas ka tu esi NATO vēl nenozīmē ka ir "ķīseļu upes un medus krasti"

Polijas plāni ražot dienvidkorejiešu tankus saskaras ar šķēršļiem
AFP, WOJTEK RADWANSKI
23. augusts, 16:03
Pasaulē
Autori: Rustams Šukurovs (Latvijas Radio)

Polijas plāni sadarbībā ar Dienvidkoreju ražot modernus tankus K2 ir saskārušies ar nopietniem šķēršļiem, vēsta poļu laikraksts "Rzeczpospolita".
Bija plānots, ka līgums ar Dienvidkorejas ražotāju "Hyundai Rotem" par Polijā ražotu tanku K2 iegādi tiks parakstīts starptautiskajā aizsardzības un drošības izstādē, kas septembra pirmajā nedēļā norisināsies Kelcē. Taču, kā norāda laikraksts, līguma parakstīšana tiek atlikta.
Saskaņā 2022. gada jūlijā noslēgto Polijas un Dienvidkorejas vienošanos Polijas bruņotie spēki saņems 1000 tankus K2. 500 no tiem jābūt ražotiem un uzturētiem Polijā.
Pirmo 180 Dienvidkorejas tanku piegādes jau notikušas. Savukārt Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs iepriekš paziņoja, ka nākamo 180 tanku partija tiks ražota Polijā.
Tomēr šī mērķa sasniegšana pagaidām nav īstenojama. Kā norāda "Rzeczpospolita", ražošanas tehnoloģiju nogādāšana Polijā vien prasīs vismaz pusotru gadu. Turklāt sarunas par tanku iegādi aizkavējas, jo nav vienošanās starp potenciālajiem līguma izpildītājiem Polijas teritorijā, kā arī pastāv neskaidrības līguma finansēšanas jautājumos.

---

Galvenais ka 180 tanku jau ir piegādāti. Un gan jau Latvijai pēc RailBaltica būvniecības, tanku konkursā būs arī poļu K2