Krievija pēc sakaves ...

[LvSnor]

Britu politologs: Jautājums par «piekto kolonnu» saistīts nevis ar valodu, bet identitāti 

Šodien, 8:43
Pasaulē
Autori: LSM+ redakcija
Jautājums par "piekto kolonnu" ir jautājums nevis par valodu, bet par identitāti, un to apliecina Ukrainas un Moldovas piemēri, intervijā LSM+ norādīja ukraiņu izcelsmes britu politologs, neatkarīgās Ukrainas vēstures un politikas speciālists, sovetologs Tarass Kuzjo.

"Esmu veicis ļoti daudzus pētījumus, kad rakstīju savas grāmatas par karu austrumos un rietumos. Uzskatu, ka ir liela kļūda domāt, ka jautājums par "piekto kolonnu" ir valodas jautājums. Tas nav valodas jautājums," uzsvēra pētnieks.

    Viņš norādīja, ka vairākums krievvalodīgo ukraiņu ir Ukrainas patrioti, un daudzi Ukrainas Bruņoto spēku karavīri frontē savstarpēji sarunājas krieviski.

Un to, ka jautājums par "piekto kolonnu" nav valodas jautājums, pierāda ne tikai Ukrainas piemērs:

"Atceros, kā pirms 25 gadiem veicu pētījumus Moldovā. Intervēju krievvalodīgos Kišiņevā – jautāju viņiem, kādēļ viņi atbalsta Moldovu, kamēr viņu krievvalodīgie draugi Piedņestrā dumpojas pret Moldovu?

    Man atbildēja, dumpojas ne tādēļ, ka krievvalodīgie, bet tādēļ, ka komunisti, propadomju," atceras Kuzjo.

Tieši tādēļ, pēc viņa domām, jautājums par "piekto kolonnu" ir saistīts ar identitāti, nevis valodu.

"Mēs to redzējām Moldovā, kur Piedņestra faktiski ir kā Donbass. Tie cilvēki ir  homo sovieticus. Piedņestrā, starp citu, ir trīs etniskās grupas, un vislielākā etniskā grupa ir ukraiņi. Viņi atbalsta Piedņestru, bet faktiski viņi jau vairs nav ukraiņi, bet sovoki," uzsvēra Kuzjo.

Tas pats, pēc viņa teiktā, notika Ukrainā pēc 2014. gada, kad vairākums krievvalodīgo ukraiņu austrumos un dienvidos atbalstīja tieši Ukrainu, un daudzi no viņiem iestājās Ukrainas Bruņoto spēku rindās.

"Brigāde "Azov" sastāvēja lielākoties no krievvalodīgajiem ukraiņiem no austrumiem, no Harkivas. Es viņus intervēju Mariupolē 2015.-2016. gadā, viņi bija galvenokārt krievvalodīgie," sacīja politologs.

    Viņš uzsvēra, ka Krieviju atbalstīja tie Ukrainas iedzīvotāji, kuriem bija "padomju vai Mazkrievijas mentalitāte".

No otras puses, paskaidroja Kuzjo, apmēram 30% Donbasa iedzīvotāju atbalstīja separātismu, bet tā nebija citos Ukrainas austrumu apgabalos.

"No zinātnieka viedokļa, labākais veids, kā skatīties uz Ukrainu, ir – pēdējos trīsdesmit gados norisinājusies konkurence starp divām dažādām identitātēm – ukraiņu un kopējo Krievijas. Baltkrievijā vairāk dominēja pēdējā nekā baltkrievu, bet Ukrainā – pretēji, ukraiņu bija vairāk dominējoša. Ukrainai kopā ar Zelenski bijusi seši prezidenti, un tikai viens – Janukovičs – atbalstīja nevis ukraiņu, bet kopējo Krievijas identitāti," uzsvēra Kuzjo.

Viņš pastāstīja, ka rietumukraiņiem, kuriem piederēja arī viņa tēvs, nekad nav bijušas ilūzijas par to, ka krievi ir brāļu tauta, tikmēr austrumos un dienvidos tādas ilūzijas bija padomju propagandas dēļ.

"Viņiem 2014. un 2022. gada notikumi bija milzīga katastrofa. Viņi nespēja noticēt, ka to ar viņiem dara Krievijas cilvēki. Un atceramies, ka briesmīgākie [Krievijas] noziegumi notika austrumos," sacīja Tarass Kuzjo. Pēc viņa domām, šie noziegumi atvēruši acis daudziem ukraiņiem, viņus apvienojot, bet ideja par krievu tautu kā brāļu tautu kļuvusi margināla.

[LvSnor]

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a567948/
Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu 

Sestdien, 7. septembrī, Rēzeknes novadā ir nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāvji. 
Šobrīd atbildīgie dienesti, tajā skaitā Valsts policija, turpina veikt izmeklēšanu par notikušā incidenta apstākļiem, taču pēc pirmatnējiem datiem tas ir militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts un, saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieejamo informāciju, tas ielidojis mūsu gaisa telpā no Baltkrievijas.
Tiek norādīts, ka NBS rīkojas saskaņā ar noteiktajām procedūrām, tajā skaitā ir informēta NATO komandvadība.
Par incidentu informētas atbildīgās valsts amatpersonas, tiesībsargājošās iestādes un reģiona NATO valstis. Nacionālie bruņotie spēki konstatēja bezpilota lidaparāta nonākšanu Latvijas teritorija, kā arī monitorēja tā kustību un konstatēja nokrišanas vietu. Situācijas izmeklēšana turpinās.
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš aģentūrai LETA atklāja, ka bezpilota lidaparāts Latvijas gaisa telpā ielidojis sestdienas agrā rītā un tika uzreiz pamanīts. Sākotnēja informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis "naidīgu mērķu". Izmeklēšana vēl tiks veikta, taču speciālisti sākotnējā informācija ir, ka dronam "nav bijis specifisks mērķis ielidot Latvijā".
"Mēs izvērtējām un monitorējām situāciju, cik bīstama tā ir, un vai varētu tikt apdraudēti objekti un civiliedzīvotāji," stāstīja Kalniņš, piebilstot, ka lēmums pieņemts atbilstoši NBS un arī NATO dalībvalstij pieņemtajai procedūrai.
Sākotnēja informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis "naidīgu mērķu". Izmeklēšana vēl tiks veikta, taču speciālistiem pieejamā sākotnējā informācija ir, ka dronam "nav bijis specifisks mērķis ielidot Latvijā".
Precīzākas detaļas par objekta nokrišanas vietu un apstākļiem NBS nesniedz.
"Šī situācija ir kā apliecinājums, ka mums jāturpina uzsāktie darbi Latvijas austrumu robežas stiprināšanā, tostarp pretgaisa aizsardzības spēju attīstībā un elektroniskās karadarbības spējas, kas ļauj ierobežot dažāda pielietojuma bezpilota lidaparātu darbību," norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Ņemot vērā Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvija pastiprināti veic savu sauszemes robežu, gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu aizsardzību, tāpat Nacionālo bruņoto spēki pastiprina pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas. Savukārt NATO sabiedrotie rotācijas kārtībā nodrošina gaisa telpas patrulēšanas misiju virs Baltijas valstīm.
Kā norādīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība"), pirmdien, 9.septembrī, uz Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis: "Informējām sabiedrotos, NATO, ES vadību par šo incidentu. Krievijas karš Ukrainā liek nezaudēt modrību. Šodien arī Rumānijā līdzīgs incidents. Esam modri, izlēmīgi, vēsu prātu izsveram tālākos soļus, iesaistot sabiedrotos." 
Latvijas gaisa telpa ir daļa no NATO gaisa telpas. Dalībvalstis NATO samitā Vašingtonā vienojās par nodomu stiprināt pretgaisa aizsardzību NATO austrumu flangā, ieviešot aktīvāku pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli.
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") vietnē "X" izcēla Latvijas aizsardzības nozares gatavību šādām situācijām, kā arī sadarbību ar iekšlietu dienestiem.
Kā vēstīts, masīva raķešu un dronu uzbrukuma gaitā, ko 26. augusta rītā pret Ukrainu veica Krievija, Polijas gaisa telpā ielidoja pagaidām neidentificēts objekts un, pēc visa spriežot, vēlāk nogāzies Polijas teritorijā, iepriekš pavēstīja Polijas armijas operatīvā vadība.
Operatīvās vadības vadītājs ģenerālis Macejs Klišs sacīja, ka tas acīmredzot bijis drons.
Krievijas dronu atlūzas vairākkārt nogāzušās arī Rumānijā.
Latvijas aizsardzības ministrs Sprūds intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" 27. augustā sacīja, ka iespējama krievu drona ielidošana Polijā ir NATO dienas kārtībā.
Vaicāts, vai pēc šādiem incidentiem būtu jāseko Polijas vai NATO reakcijai, ministrs sacīja, ka ir konkrētas procedūras, kā šādos gadījumos rīkojas, uzsverot, ka detaļās neieslīgs. Sprūds uzsvēra, ka tas ir kopdarbs, šādos gadījumos notiek konsultācijas un šis jautājums ir dienas kārtībā.
Jāatceras, ka ārējā Polijas robeža ir arī ārējā NATO robeža, viņš akcentēja.
Ministrs pauda, ja šādas situācijas atkārtosies un šādi lidojumi kļūs regulāri, tad sekos konkrētas reakcijas.

[LvSnor]

Rēzeknes novadā sestdien, 7. septembrī, nokritušais Krievijas drons bija "Šahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielu, preses konferencē norādīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norādīja, ka drons nav bijis speciāli mērķēts uz Latviju, bet gan Ukrainu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a568086/

[LvSnor]

Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzskata, ka pienācis laiks aktivizēt Ukrainas miera procesu. Viņš arī atbalsta agresorvalsts Krievijas iesaisti sarunās.

Šolcs intervijā Vācijas raidorganizācijai "ZDF" norādīja, ka pienācis brīdis, kad ir vērts sākt diskusiju par mieru Ukrainā. Esot jāapspriež, kā iespējams ātri izkļūt no šīs kara situācijas un panākt mieru, un neapšaubāmi būšot vēl viena miera konference.

Vācijas kanclers arī norādīja, ka šis jautājums apspriests ar Volodimiru Zelenski, ar kuru viņam ir labas attiecības. Arī Ukrainas prezidents esot piekritis, ka Krievijai ir jāpiedalās nākamajā miera konferencē.

Iepriekšējā miera konferencē jūnijā valstis pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei, taču neparādīja ceļu, kā šo mērķi iespējams sasniegt. Toreiz diskusijās oficiālie Maskavas pārstāvji nepiedalījās.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...i.a568004/