Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gada 8. jūnijā

[LvSnor]

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados pavasarī vai vasaras sākumā. Vēlēšanu periodu nosaka Eiropas Savienības Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas gaidāmas 2024. gada 8. jūnijā. Šajās vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura Eiropas Parlamentā jāievēlē deviņi deputāti.

Pēc ilgstošas bezdarbības kā Saeimas priekšsēdētājs ir saausījies Eduards Smiltēns, kur diez gan droši būs kandidāts ES vēlēšanās, Vai varētu atbalstīt šo kandidātu Es vēlēšanās?
https://epv2024.cvk.lv/

[hobbit_lv]

Nu kas par muļķīgu jautājumu. Kas jau agrāk ir atbalstījis konkrēto partiju un/vai konkrēto kandidātu, tas droši vien (vai, pareizāk sakot, ļoti iespējams) arī turpinās atbalstīt partiju un/vai kandidātu. Kas ne, tas ne, kur problēma.

[LvSnor]

Kāpēc muļķīgs jautājums, tagad augstu vilni sit cietēja tēls Eduardā Smiltēnā, ko apbizojuši Jenoti. Ja tu ar jūties apbižots, tu spēsi atrast kādas dvēseles stigas materializāciju Eduardā. Diemžēl es pats esmu darbīgu cilvēku piekritējs, kas uzņemas un kaut ko nebūt vismaz ar izdara. Diemžēl, kara laikā manā izvēles lauciņā vairs neietilpst pro Baltkrievi, Pro krievijas federācijas - no otras puses, valdības koalīcijā ir bijušas visas citas Saeimā ievēlētās latviešu partijas - līdz ar to izvēle ir ļoti grūta!

[LvSnor]

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlicis mazāk par gadu, bet Centrālās vēlēšanas komisijai (CVK) joprojām nav pilnas pārliecības, vai līdz tam izdosies sagatavot elektronisko vēlētāju reģistru, kas ļauj iedzīvotājiem balsot ikvienā sev ērtākā iecirknī pēc pašu izvēles. 
Līdz šim elektronisko vēlētāju reģistru veidoja privāts komersants pēc CVK pasūtījuma. Vairumā šo konkursu uzvarēja viens uzņēmums – "SOAAR". Šajos līgumos saskatītas krāpniecības pazīmes, tādēļ iepriekšējā CVK vadītāja Kristīne Bērziņa zaudēja amatu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) turpina izmeklēšanu. Vienlaikus valdība nolēmusi – turpmāk digitālos pakalpojumus vēlēšanām organizēs nevis CVK, bet citas iestādes. Bet, kurš atbildēs, ja reģistrs nebūs sagatavots?
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a528479/

[LvSnor]

Latvijas politiskie spēki konkurēs par deviņām vietām Eiropas Parlamentā 
Ināra Egle / Latvijas Avīze
https://www.lasi.lv/par-svarigo/latvija/...menta.9260

Eiropas Parlamenta vēlēšanas paredzētas nākamā gada 8. jūnijā, bet jau pēc pusotra mēneša – no 25. janvāra sāksies un līdz 9. februārim notiks kandidātu sarakstu iesniegšana.
Politiskie spēki pakāpeniski sāk atklāt sarakstu līderus vai pat visu kandidātu sarakstu. To kā pirmā svētdien kongresā gatavojas prezentēt Nacionālā apvienība. Pēc nedēļas 16. decembrī kopsapulcē ar savu sarakstu varētu iepazīstināt "Latvijas attīstībai", kas ir pārstāvēta Eiropas Parlamentā (EP), bet vairs nav Saeimā. Abu politisko spēku sarakstu galvgalī varētu būt tagadējie eiroparlamentārieši Roberts Zīle (NA) un Ivars Ījabs ("Latvijas attīstībai"). Vēl saraksta pirmo numuru – Vili Krištopanu – ir paziņojusi "Latvija pirmajā vietā", bet Jaunā konservatīvā partija startēs ar bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu kā pirmo numuru.
Citi politiskie spēki vēl nav izlēmuši, kurus savus pārstāvjus vēlas redzēt EP. Lēmumus tie sola pieņemt nākamā gada janvāra pirmajā pusē. To vidū ir arī "Jaunā Vienotība" ("JV"), kurai ir vairāki līderi, kas jau strādā Briselē vai vēlas turp doties, – Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Dace Melbārde, kura ievēlēta no Nacionālās apvienības, kā arī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, kurš plāno atgriezties Eiropas apritē.

NA pēc tās aiziešanas opozīcijā arī vēlas uz Briseli deleģēt vairākus savus līderus – bez R. Zīles sarakstā vēl būs Saeimas deputāti 

– bijusī Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, Edvīns Šnore, Jānis Grasbergs.

[LvSnor]

Partijas Progresīvie pilnā programma 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Piederīgi Eiropā. Aizsargāti Latvijā.
Pasargāti

Eiropa saskaras ar drošības apdraudējumu no Krievijas un ar lieliem izaicinājumiem, kā klimata krīze, ekonomiskas grūtības un uzbrukumi cilvēktiesībām un demokrātijai. Laikā, kad mūs mēģina šķelt, atbilde ir saliedētībā, sadarbībā un solidaritātē. Vienota Eiropa mūs pasargās.
• Latvijai jāuzņemas līderība, lai Eiropa būtu vienota savā aizsardzībā gan fiziskajā, gan virtuālajā telpā un lai mums būtu tai nepieciešamās militārās, kiberdrošības un komandspējas. Nepieciešama ciešāka ES integrācija drošības jomā, piemēram, veicot kopīgus iepirkumus un ieguldījumus un veidojot starpvalstu vienības. ES drošības attīstība papildinās NATO.
• Šobrīd par mūsu visu drošību vislielāko upuri nes Ukraina. ES jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais politiskais, militārais un humānais atbalsts. ES jāiegulda klimatnoturīgas un atjaunīgā enerģijā balstītas Ukrainas atjaunošanā.
• Strauji jāvirzās uz Ukrainas uzņemšanu ES. Jau no šī brīža jānodrošina Ukrainas pakāpeniska integrācija, piemēram, plašāk iesaistot to ES programmās, dodot piekļuvi mūsu tirgiem un piešķirot novērotāju vietas EP.
• Lai novērstu ES kaimiņvalstu nokļūšanu Krievijas ietekmes sfērā, svarīgi atbalstīt arī Moldovu un Rietumbalkānu valstis ceļā uz iestāšanos ES. Jāatbalsta demokratizācija Baltkrievijā. Klimata krīze vairs nav tikai zinātnieku prognozes – mēs to redzam arī plūdos Jēkabpilī, sausumā, krusā un pieaugošās lauksaimniecības kompensācijās neiegūtās ražas dēļ. No bezdarbības cieš ekonomika, infrastruktūra un pašu cilvēki. Eiropai šim izaicinājumam jāstājas pretī kopā, jāpasargā iedzīvotāji no energonabadzības un jāsasniedz klimatneitralitāte līdz 2040. gadam.
• Mazināsim fosilo kurināmo dedzināšanu, pārtraucot gāzes importu no Krievijas, izslēdzot dabasgāzi no zaļās taksonomijas, pārejot uz atjaunīgajiem energoresursiem, siltinot ēkas un veidojot energosavienojumus starp valstīm.
• Jau tagad jāaizsargā iedzīvotāji no klimata krīzes sekām. Iestāsimies par ES fondu klimata krīzes un dabas katastrofu seku mazināšanas pasākumiem, kā arī par civilās aizsardzības un glābšanas dienestu stiprināšanu.
Prokremliskās Ungārijas valdības centieni bloķēt atbalstu Ukrainai ir kārtējais pierādījums, ka Eiropas uzbūvē ir nepieciešamas izmaiņas. ES paplašinoties, tās rīcībspēja, vienai dalībvalstij iebilstot pret kopīgu rīcību, kļūs aizvien svarīgāka. Eiropai jābūt vienotai, efektīvai, demokrātiskai, caurspīdīgai un jādod vairāk brīvības Eiropas Parlamentam. (sk. Partijas Progresīvie pilnā programma 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām)
• Vienbalsības princips ES Padomē nestrādā un ir drauds mūsu vienotībai un drošībai. Atbalstīsim pāreju no vienprātības uz kvalificētu vairākumu.
• Lai cilvēki uzticētos ES lēmumiem, lēmumu pieņemšanai un partiju finansējuma avotiem jābūt caurspīdīgiem, striktāk jāsoda koruptīvi pārkāpumi un līdzekļu izsaimniekošana un jānovērš dažu nozaru spēcīgais lobijs kā norma.
• ES nepieciešama vienota nostāja patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jautājumos, kas ir efektīva, droša un respektē cilvēktiesības. Jācīnās pret autoritāru režīmu centieniem izmantot migrantus kā ieroci.
Labklājīgi Neskaitāmas Latvijas ģimenes ir devušās uz labklājīgākām Eiropas valstīm. Eiropa cieš no nevienlīdzības gan valstu iekšienē, gan starp tām. Šīs ekonomiskās atšķirības jāmazina. Lai ikviens no mums varētu dzīvot labklājībā, pirmkārt, nepieciešamas labas un adekvāti atalgotas darbavietas un, otrkārt, pašvaldības, valstis un ES, kas rūpējas par iedzīvotājiem, kad tas nepieciešams.
• Vēlamies ieviest vienotu formulu cieņpilnas minimālās algas un pensijas aprēķinam un celt koplīgumu un arodbiedrību lomu, tajā skaitā jauno nodarbinātības formu sociālajai aizsardzībai.
• Ieviesīsim vienotu ES bezdarba pabalstu. Tas nodrošinās atbalstu bezdarba situācijās visā ES, kā arī uzlabos ekonomisko stabilitāti un mazinās recesijas riskus.
• ES atbildība medicīnā jāpaplašina, nododot medikamentu licencēšanu un iepirkšanu centrālai institūcijai, īstenojot pieejamas mentālās veselības atbalsta iniciatīvas un aizsargājot reproduktīvās veselības tiesības.
Mēs visi gribam dzīvot dabai draudzīgi, taču klimata krīzes risinājumi saistās ar dārgāku transportu vai apkuri. Tam tā nav jābūt. Nepieciešama strauja, bet taisnīga virzība uz klimatneitralitāti, kas jādara uz piesārņojošo nozaru rēķina. Investīcijām zaļajā ekonomikā jābūt gudrām un jāceļ mūsu labklājība.
• Atbalstīsim fonda izveidi, kas arī Latvijā finansēs atjaunīgās enerģijas projektus, radot darbavietas, uzlabojot gaisa kvalitāti un veicinot energoneatkarību.
• ES jāfinansē darbinieku pārkvalifikācija no izsīkstošām uz perspektīvām nozarēm.
• Ilgtspēja nozīmē arī kvalitatīvākas preces. Vienoti standarti, kā nesen virzītā prasība ražot viedtālruņus ar nomaināmu bateriju, padara ikdienu ērtāku un mazina atkritumus. Nākotnē ražotajam jābūt atkārtoti izmantojamam, viegli pārstrādājamam vai salabojamam. Atkritumus nevis jādedzina, bet jānovērš. Daba mums dod ēdienu, gaisu un ūdeni. Tomēr tā ir apdraudēta. Bišu izmiršana, piemēram, apdraud pārtikas ražošanu. Dabas aizsardzība nevar būt tikai individuāls uzdevums – par to jārūpējas arī Eiropas un nacionālajām institūcijām. Strādāsim, lai tiktu novērsta arī cietsirdība pret zvēriem un mājdzīvniekiem.
• Līdz 2030. gadam jāaizsargā vismaz 30% no jūras un sauszemes teritorijām. 10% no tām jābūt stingri aizsargātām. Mežu ciršana nav rīks klimata mērķu sasniegšanai.
• ES jāaizliedz dzīvnieku audzēšana kažokādām un jāuzlabo visu nebrīvē turēto dzīvnieku dzīves apstākļi.
• Jāierobežo pesticīdu un minerālmēslu izmantošana, t. sk. jāaizliedz glifosāts, kas var izraisīt neiroloģiskās slimības, kā Parkinsona slimību. Kovid krīzes laikā pierādījās, ka ierobežojumi valstu budžetiem nav atbilstoši mainīgajai mūsdienu realitātei. Šie noteikumi veicina taupību laikā, kad visvairāk nepieciešamas investīcijas. Mūsu Eiropa ir nevis pātaga, bet jaunu iespēju avots, kas palīdz valstīm veikt zaļas un gudras investīcijas.
• Atbalstīsim ES budžeta palielināšanu. Tā labā ieviešami un paplašināmi ES nodokļi, kā finanšu transakciju nodoklis vai nodoklis nepārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Jāizskauž izvairīšanās no nodokļiem daudznacionālo uzņēmumu vidē.
• ES ir iespējas piesaistīt līdzekļus investīcijām uz daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā dalībvalstīm katrai atsevišķi, tāpēc atbalstīsim eiroobligāciju izdošanu, kas jau tika izmantotas pandēmijas pārvarēšanai.
• ES dalībvalstīm jādod lielāka rīcības brīvība nacionālajā budžetā veikt ieguldījumus publisko pakalpojumu uzlabošanā un pārejā uz atjaunīgo enerģiju.
• Jāpaplašina Eiropas Centrālās bankas mērķu klāsts – tās monetārajai politikai ne vien jācenšas mazināt inflāciju, bet arī celt nodarbinātību un veicināt klimatneitralitāti.Neatņemama ES iezīme ir brīva pārvietošanās. Lai ikviens no mums varētu to izmantot, jāstrādā pie integrētas, dabai draudzīgas, drošas un pieejamas sabiedriskā transporta sistēmas, kuras centrā ir dzelzceļš.
• Rail Baltica īstenošanai jābūt nacionālai prioritātei, tāpēc arī Eiropā iestāsimies par Rīgu kā neatņemamu projekta daļu un nodrošināsim nepieciešamo finansējumu tā pabeigšanai.
• Jānodrošina ES atbalsts starpvalstu, reģionālā un vietējā mēroga mobilitātes veicināšanai, sevišķi dzelzceļa un veloinfrastruktūras attīstībai un piekļūstamībai cilvēkiem ar invaliditāti.
• Ieguldīsim ātrgaitas dzelzceļā un sabiedriskajā transportā, lai aizvietotu īsos avioreisus un mazinātu atkarību no privātā autotransporta. Iestāsimies pret jebkādām nodokļu atlaidēm privātajām lidmašīnām. Reģionālās daudzveidības un kultūras saglabāšanai vajadzīgi ilgtspējīgi reģioni un mazpilsētas. Tajos jāceļ dzīves kvalitāte un jāveicina to attīstība. Bet Eiropas lielajām pilsētām kā Rīgai jādod iespēja būt pozitīvu pārmaiņu virzītājiem, kļūstot videi un cilvēkiem draudzīgākām.
• Lauksaimniecība jāpadara zaļāka, nodrošinot taisnīgu finansējumu, sevišķi mazajiem, vidējiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Importētajiem pārtikas produktiem jāpiemēro ES lauksaimniecības prasības.
• Nevienlīdzība un reģionu iztukšošanās ir sāpīgas Latvijai un šķeļ Eiropu. Jāpaātrina Latvijas reģionu tuvošanās ES vidējam dzīves līmenim ne tikai ekonomikā un infrastruktūrā, bet arī publiskajos pakalpojumos, cilvēku dzīves kvalitātē un talantu piesaistē. ES līmenī iestāsimies par papildu atbalstu reģioniem, sevišķi pierobežai un piejūrai.
• Pilsētām, sevišķi Rīgai, nacionāla līmeņa ES finansējuma administrēšana bieži ir lieks birokrātisks slogs vai pat šķērslis. Atbalstīsim iespēju pašvaldībām tieši pieteikties noteiktam ES finansējumam. Piederīgi
Mediju un mākslinieciskā brīvība ir Eiropas pamatos. Iestāsimies par Eiropas kultūras un mediju telpas stiprināšanu un pieejamību, kopjot nacionālo mantojumu, veicinot jaunradi un sekmējot radošus risinājumus kopīgajiem izaicinājumiem. Kultūrai jāstiprina sabiedrības saliedētība un noturība pret radikalizāciju.
• Ar nodokļu un autortiesību regulējumu un finansējumu atbalstīsim vietējā un Eiropas kultūras un mediju satura ražošanu un izplatīšanu, kā arī cieņpilnu atlīdzību un sociālās garantijas kultūras darbiniekiem. Jāiegulda Eiropas valodu, t. sk. mazo valodu, stiprināšanā.
• Iestāsimies par kultūras piedāvājuma pieejamību kā dzīves kvalitātes elementu visās ES programmās, īpaši bērniem, jauniešiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. kā, kad ASV un Ķīna konkurē par līderību jaunajās tehnoloģijās, Eiropai svarīgi nostiprināt savas pozīcijas zinātnē, inovācijās un augsto tehnoloģiju ražošanā, sevišķi sfērās, kas būs svarīgas nākotnes zaļajā ekonomikā. Jābūt gan ieguldījumiem, kas veicina
arī Latvijas izaugsmi, gan nepieciešamajam regulējumam, kas sniedz drošību un aizsargā privātumu.
• Lielāki ieguldījumi pētniecībā un inovācijās nesīs ieguvumus klimatam, ekonomikai, eiropeiskajai piederībai un noturībai pret nākotnes izaicinājumiem.
• Atbalstīsim jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, atvieglojot piekļuvi kapitālam un citiem resursiem.
• Digitālajās platformās jāaizsargā mūsu privātums un drošība no dezinformācijas, diskriminācijas un krāpniecības. ES jāpārliecinās, ka mākslīgā intelekta rīki uzlabo veselības pakalpojumus, vides aizsardzību, izglītības iespējas un Eiropas konkurētspēju. Eiropa ir vieta, kur mums visiem līdzdarboties un netikt šķirotiem pēc dzimuma, izcelsmes, seksuālās orientācijas, materiālā stāvokļa, invaliditātes un vecuma vai citām pazīmēm. Pārāk bieži šīs līdztiesības vērtības ir tikai vārdi. Mūsu uzdevums ir tās iedzīvināt.
• Iestāsimies par laulību vienlīdzību visā ES. Valstīm jāatzīst arī ģimenes, kas reģistrētas citā dalībvalstī.
• Jāstiprina ES prasības atalgojuma atšķirību novēršanai pēc dzimuma. Jāpieņem visām dalībvalstīm saistošs regulējums novērst vardarbību ģimenē un dzimumā balstītu vardarbību. ES amatpersonu vidū jānodrošina dzimumu līdzvērtīga pārstāvība.
• Jānodrošina personu ar invaliditāti iekļaušana darba tirgū, grupu mājokļu izveide, atbalsts ģimenēm un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai. Līdzdalīgu Eiropu, kas spēj iet līdzi pārmaiņām un tās apsteigt, nevar sasniegt bez izglītotiem, veseliem, aktīviem jauniešiem un viņu redzējuma.
• Jāpalielina Erasmus+ finansējums, lai arī mazāk nodrošinātiem jauniešiem un jauniešiem no reģioniem ir pieejama starptautiska izglītība. Neapmaksātas prakses jāaizliedz visā ES.
• ES iegūtiem izglītības diplomiem jātiek automātiski atzītiem citās dalībvalstīs.
• Iestāsimies par balsstiesībām Eiropas vēlēšanās no 16 gadu vecuma un tiesībām kandidēt tajās no 18 gadu vecuma.

[Zigfrids]

Ja došos pie urnām, man kandidāts, par kuru balsot, ir skaidrs.

[LvSnor]

Ja došos pie urnām, man kandidāts, par kuru balsot, ir skaidrs.

Nu es ar labprāt dotos, jo mani neapmierina mani iepriekšējie deputāti - Nils un Andris. Pilnīgi tukša loze



Tikmer Grieķiju gaž no kājam politiskais spams:

Divus mēnešus pirms grieķu balsojuma Eiropas Parlamenta vēlēšanās politiskā surogātpasta sūtīšanas skandāls ir piespiedis vienu no kandidātiem izstāties no vēlēšanām un iestādes ir sākušas izmeklēšanu lietā, kas valstī atkal ir izraisījusi bažas par datu noplūdi. Pagājušajā mēnesī simtiem grieķu, kas dzīvo Eiropas valstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs, sūdzējās pēc tam, kad saņēma nevēlamus e-pastus no ES likumdevējas Annas-Mišelas Asimakopulu (Anna-Michelle Assimakopoulou), valdošās konservatīvās partijas "Jaunā demokrātija" biedres. Saistībā ar šo gadījumu divas amatpersonas atkāpās no amata, un izmeklēšanu veic Atēnu prokuratūra un neatkarīgā Grieķijas datu aizsardzības uzraudzības iestāde HDPA. HDPA priekšsēdētājs Konstantins Menoudaks intervijā aģentūrai AFP sacīja, ka, lai gan personas datu ļaunprātīga izmantošana vēlēšanu kampaņu laikā nav nekas neparasts, pārkāpuma mērogs ir bezprecedenta gadījums.

[Zigfrids]

Es, savukārt, Nilu uzskatu par pagaidām vienīgo no visa tā bara, kurš ir pierādījis sevi kā cienīgs saņemt jebkādus labumus un atvieglojumus, jo praktiski sevi ir pierādījis darbā, nevis kā visādi ījabi un kalnietes - izkliedzot lozungus desmitiem gadu garumā.

[LvSnor]

Es, savukārt, Nilu uzskatu par pagaidām vienīgo no visa tā bara, kurš ir pierādījis sevi kā cienīgs saņemt jebkādus labumus un atvieglojumus, jo praktiski sevi ir pierādījis darbā, nevis kā visādi ījabi un kalnietes - izkliedzot lozungus desmitiem gadu garumā.

Nu manā balsojumā par Saskaņu ir jāņem vērā vēsturnieks ierobežojums - tās bija pirmskara velēšanas. Vēl Lukašenko nebija izdzenājis savus vēlētājus un KF federācija nebija ķērusies pie krievu pensionāru likvidēšanas aiz sava valsts robežām. Un Nils piedalījās SPD grupas balsošanas mašīnā. Par Andri gan neko nespēju komentēt, kaut arī Nils viņu ievilka parlamentā. Bet vēsturiskais lūzuma brīdis, padarīja prokrievisku nostāju paudošos par šaubīgiem. Un ja neiet vairs runa tikai par tavu politisko nostāju, bet par morālās atbildības uzņemšanos par Putina armijas nogalinātajiem krievu pensionāriem Mariopolē, Kijevā un Harkovā - es nevēlos lai tas būtu jebkā saistīts ar mani. Un Nils ir sasmērējies ar Putina režīmu, un pat smukā Olga ar, liekas seksuāli, simpātisko uzvedību neatmazgās no Putisma kara noziegumu nokrāsas, proti, paliek šauras marginālas nacionālistiskas krievu interešu aizstāvība. Proti, es smagi apšaubu, ka šī viņa nostāja atbilst SPD globālajām nostājām. Savukārt, par ko citu balsot Latvijā, es patiesi apgrūtinos ieteikt. Ja būtu iespēja balsot par Somijas SP, es balsotu par viņas kandidātiem, bet likums to nepieļauj.