2024-12-31 7:13
Psiholoģe: jebkura saruna palīdz mazināt vientulības izjūtu
REplay.lv Panorāma
29. decembris, 20:07
Veselība
Autori: Ilze Vēbere (LTV Ziņu dienesta žurnāliste )
Vienatne nenozīmē vientulību – uzsver psiholoģe Maruta Freimane-Brēdermane. Ir vienpatība, kad cilvēks pats ar sevi jūtas labi, savukārt cilvēks var vientuļi justies arī, esot kopā ar citiem. Psiholoģe vientulību definē kā sociālas sāpes.
Arvien vairāk cilvēku Latvijā – un arī daudzviet citur pasaulē – dzīvo vieni paši. To parāda arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ja pirms četriem gadiem viena cilvēka mājsaimniecības bija 332 tūkstoši, šogad – jau 361 tūkstotis jeb 43% no visām mājsaimniecībām Latvijā. Šie CSP dati ir balstīti uz deklarēto personu skaitu katrā mājsaimniecībā.
Ja sadala pa dzimumiem, dati rāda stabilu tendenci – vairāk vienas pašas dzīvo sievietes. Šogad vienas dzīvoja 209 tūkstoši sieviešu, bet vīrieši vieni paši – 152 tūkstoši.
Taču dzīve vienatnē sievietēm pārsvarā sākas dzīves otrajā pusē – sākot no 55 gadu vecuma to sieviešu skaits, kuras dzīvo vienas, pārspēj vienatnē dzīvojošo vīriešu skaitu. Turpretī vīrieši vairāk vieni dzīvo spēka gados – dati pērn liecina, ka, sākot no 30 gadu vecumam līdz 49 gadu vecumam, vieni dzīvoja 12–13 tūkstoši vīriešu, kamēr sievietes šajā vecumā grupā – 5–9 tūkstoši.
Bet vai vienatne nozīmē vientulību? Kā novērst to, ka vienatne kļūst par vientulību? Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite un klīniskā psiholoģe Maruta Freimane-Brēdermane skaidroja:
"Kad mēs piedzīvojam tās sāpes no vientulības, tas, kā mēs visi esam iekārtoti, vienlaikus pieaug mūsu modrība un nedrošības sajūta pret sociālo apdraudējumu, kas, protams, to vientulību uztur. Mēs daudz mazāk kontaktējamies, mums gribas noslēgties. Mēs neuzticamies cilvēkiem. Tas ir tāds savā ziņā apburtais loks. Ja mēs atgriežamies pie idejas par sociālajām sāpēm, tas ir kaut kas tik neizturams, ka mums vajag to anestēziju. Kā mēs anestezējamies? Ar alkoholu, citu vielu vai procesu atkarības. Tas ir tas redzamākais. Es domāju, ka kopumā jau mums ir mūsdienās daudz, daudz stimulu, kas tiek piedāvāti, lai mēs varētu nejust tās emocionālās sāpes.
Vientulība pa ķēdīti ļoti būtiski ietekmē daudz ko. Mūsu darba spējas, mūsu efektivitāti, mūsu fizisko veselību. Nemaz nerunājot par psiholoģisko veselību."
Speciāliste skaidro, ka vientulība nereti veicina un uztur depresiju, arī trauksmi. Tāpēc viņa mudina neļaut bailēm no sociāla apdraudējuma ņemt virsroku un kontaktēties ar apkārtējiem – pētījumi apliecina, ka palīdz arī tā saucamā seklā saikne, proti, saruna veikalā ar pārdevēju vai īsa vārdu apmaiņa ar kaimiņu.
"Mums nav jāgaida brīdinājuma zīmes, jo, diemžēl, tas, kā tas notiek, ir tāda sniega bumba. Iziešana un saiknes veidošana ar citiem kļūst aizvien grūtāka. Tādēļ, es teiktu, ka patiesībā arī tad, ja mēs nejūtamies vientuļi, tās attiecības vajag uzturēt. Gan tuvās attiecības, gan arī paskatīties, vai mūsu ikdienā ir pietiekami daudz dažāda veida komunikācijas. Arī tādas seklas komunikācijas ar citiem cilvēkiem," pauda psiholoģe.
Lai arī sociālie tīkli nereti var veicināt vientulību, psiholoģe iesaka izmantot to sniegtās priekšrocības, meklējot domubiedrus un tādējādi dibinot attiecības.
"Kad es jūtos vientuļš, man liekas, ka es jau tāds esmu viens, un es šitāds nevienam neesmu vajadzīgs, un es tiem citiem nepatikšu. Atgādināt sev, ka šī ir universāla cilvēku pieredze. Un spert to supergrūto soli un meklēt tās iespējas. Tas pirmais solis ir grūts.
Ja man izdodas atrast to citu cilvēku, vienu, varbūt divus, varbūt grupu ar kaut kādām kopīgām interesēm, tā ir liela lieta.
Tad, kad es šo esmu izdarījis, tā lielā lieta, kur mēs visi varam strādāt, ir līdzjūtība katram pašam pret sevi," sacīja Freimane-Brēdermane.
Līdzjūtība pret sevi nav sevis žēlošana, akcentēja psiholoģe. Līdzjūtība pret sevi nozīmē pieņemošu attieksmi pret sevi, kad ir grūti, un sapratni, ka piedzīvotais vieno ar apkārtējiem, nevis nodala.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/v...u.a581861/
REplay.lv Panorāma
29. decembris, 20:07
Veselība
Autori: Ilze Vēbere (LTV Ziņu dienesta žurnāliste )
Vienatne nenozīmē vientulību – uzsver psiholoģe Maruta Freimane-Brēdermane. Ir vienpatība, kad cilvēks pats ar sevi jūtas labi, savukārt cilvēks var vientuļi justies arī, esot kopā ar citiem. Psiholoģe vientulību definē kā sociālas sāpes.
Arvien vairāk cilvēku Latvijā – un arī daudzviet citur pasaulē – dzīvo vieni paši. To parāda arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ja pirms četriem gadiem viena cilvēka mājsaimniecības bija 332 tūkstoši, šogad – jau 361 tūkstotis jeb 43% no visām mājsaimniecībām Latvijā. Šie CSP dati ir balstīti uz deklarēto personu skaitu katrā mājsaimniecībā.
Ja sadala pa dzimumiem, dati rāda stabilu tendenci – vairāk vienas pašas dzīvo sievietes. Šogad vienas dzīvoja 209 tūkstoši sieviešu, bet vīrieši vieni paši – 152 tūkstoši.
Taču dzīve vienatnē sievietēm pārsvarā sākas dzīves otrajā pusē – sākot no 55 gadu vecuma to sieviešu skaits, kuras dzīvo vienas, pārspēj vienatnē dzīvojošo vīriešu skaitu. Turpretī vīrieši vairāk vieni dzīvo spēka gados – dati pērn liecina, ka, sākot no 30 gadu vecumam līdz 49 gadu vecumam, vieni dzīvoja 12–13 tūkstoši vīriešu, kamēr sievietes šajā vecumā grupā – 5–9 tūkstoši.
Bet vai vienatne nozīmē vientulību? Kā novērst to, ka vienatne kļūst par vientulību? Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite un klīniskā psiholoģe Maruta Freimane-Brēdermane skaidroja:
"Kad mēs piedzīvojam tās sāpes no vientulības, tas, kā mēs visi esam iekārtoti, vienlaikus pieaug mūsu modrība un nedrošības sajūta pret sociālo apdraudējumu, kas, protams, to vientulību uztur. Mēs daudz mazāk kontaktējamies, mums gribas noslēgties. Mēs neuzticamies cilvēkiem. Tas ir tāds savā ziņā apburtais loks. Ja mēs atgriežamies pie idejas par sociālajām sāpēm, tas ir kaut kas tik neizturams, ka mums vajag to anestēziju. Kā mēs anestezējamies? Ar alkoholu, citu vielu vai procesu atkarības. Tas ir tas redzamākais. Es domāju, ka kopumā jau mums ir mūsdienās daudz, daudz stimulu, kas tiek piedāvāti, lai mēs varētu nejust tās emocionālās sāpes.
Vientulība pa ķēdīti ļoti būtiski ietekmē daudz ko. Mūsu darba spējas, mūsu efektivitāti, mūsu fizisko veselību. Nemaz nerunājot par psiholoģisko veselību."
Speciāliste skaidro, ka vientulība nereti veicina un uztur depresiju, arī trauksmi. Tāpēc viņa mudina neļaut bailēm no sociāla apdraudējuma ņemt virsroku un kontaktēties ar apkārtējiem – pētījumi apliecina, ka palīdz arī tā saucamā seklā saikne, proti, saruna veikalā ar pārdevēju vai īsa vārdu apmaiņa ar kaimiņu.
"Mums nav jāgaida brīdinājuma zīmes, jo, diemžēl, tas, kā tas notiek, ir tāda sniega bumba. Iziešana un saiknes veidošana ar citiem kļūst aizvien grūtāka. Tādēļ, es teiktu, ka patiesībā arī tad, ja mēs nejūtamies vientuļi, tās attiecības vajag uzturēt. Gan tuvās attiecības, gan arī paskatīties, vai mūsu ikdienā ir pietiekami daudz dažāda veida komunikācijas. Arī tādas seklas komunikācijas ar citiem cilvēkiem," pauda psiholoģe.
Lai arī sociālie tīkli nereti var veicināt vientulību, psiholoģe iesaka izmantot to sniegtās priekšrocības, meklējot domubiedrus un tādējādi dibinot attiecības.
"Kad es jūtos vientuļš, man liekas, ka es jau tāds esmu viens, un es šitāds nevienam neesmu vajadzīgs, un es tiem citiem nepatikšu. Atgādināt sev, ka šī ir universāla cilvēku pieredze. Un spert to supergrūto soli un meklēt tās iespējas. Tas pirmais solis ir grūts.
Ja man izdodas atrast to citu cilvēku, vienu, varbūt divus, varbūt grupu ar kaut kādām kopīgām interesēm, tā ir liela lieta.
Tad, kad es šo esmu izdarījis, tā lielā lieta, kur mēs visi varam strādāt, ir līdzjūtība katram pašam pret sevi," sacīja Freimane-Brēdermane.
Līdzjūtība pret sevi nav sevis žēlošana, akcentēja psiholoģe. Līdzjūtība pret sevi nozīmē pieņemošu attieksmi pret sevi, kad ir grūti, un sapratni, ka piedzīvotais vieno ar apkārtējiem, nevis nodala.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/v...u.a581861/
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs