Īrija

[LvSnor]

Īrijā bezpajumtnieku skaits sasniedz rekordaugstu līmeni: vairāk nekā 15 300 cilvēkiem nav mājokļa
Bez pajumtes dzīvojošo cilvēku skaits Īrijā, kuri dzīvo ārkārtas izmitināšanas vietās, ir sasniedzis rekordaugstu rādītāju - 15 378 cilvēki.
Šie dati attiecas uz februāri. No kopējā bezpajumtnieku skaita 4653 ir bērni.
Mājokļu departamenta publicētie dati liecina, ka pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar janvāri, bezpajumtnieku skaits ir pieaudzis par 92 cilvēkiem, kuri pieprasīja ārkārtas izmitināšanas pakalpojumu.
Gada griezumā tas ir pieaugums par 11,1% jeb kopumā par 1537 cilvēkiem.
Īrijas "Simona kopienu" izpilddirektore paziņoja, ka šie skaitļi liecina par "drūmu situāciju" un ka ir pienācis laiks veikt pārmaiņas, lai risinātu šo problēmu.
"Valdībā ir acīmredzama nesaskaņa attiecībā uz mājokļiem, bezpajumtniecību un profilakses stratēģijām," sacīja Bera Grogana.
Viņa piebilda: "Bezdarbība tieši ietekmē pieaugošo bezpajumtnieku skaitu, ko mēs šodien redzam."
"Skaitļi pieaug mēnesis pēc mēneša, un mēs redzam, ka ģimenes, bērni un jaunieši cīnās par stabilu un drošu mājokli."
Savukārt "Focus Ireland" aicināja valdību piešķirt prioritāti sociālā mājokļa piešķiršanai ģimenēm, kas ilgstoši ir dzīvo ārkārtas izmitināšanas vietās.
Izpilddirektors Pats Denigans sacīja, ka šobrīd ir laiks, kad vakari kļūst gaišāki, kas nozīmē, ka bērni vēlēsies vairāk laika pavadīt ārā.
"Tā vietā 4653 bērni ir iestrēguši ārkārtas izmitināšanas vietās. Tā nav vieto, ko bērni varētu saukt par mājām. Vēl pirms desmit gadiem šāda situācija būtu uzskatāma par pilnīgi nepieņemamu, un mums jāatceras, ka to ir iespējams atrisināt," viņš teica.
https://www.rte.ie/news/ireland/2025/032...s-figures/

[LvSnor]

No Dublinas uz Tbilisi tika deportēti 39 cilvēki, tostarp četras sievietes un pieci bērni

Saskaņā ar tieslietu ministra teikto no Īrijas uz Gruziju tika deportēti 39 cilvēki, tostarp četras sievietes un pieci bērni, kuri neievēroja saņemtos deportācijas rīkojumus.
Nacionālais imigrācijas birojs paziņoja, ka visi bērni tika deportēti kopā ar ģimenes locekļiem.
Šī ir otrā operācija, kas veikta kopš nepieciešamo deportāciju atsākšanas šā gada sākumā.

Februārī 32 cilvēki, uz kuriem attiecās deportācijas rīkojums, tostarp trīs sievietes un viens bērns, tika deportēti uz Gruziju.
Tieslietu ministrs apgalvoja, ka viņš "pastiprina tiesībaizsardzību" un ka "mūsu robežu aizsardzība ir mana galvenā apņemšanās".
"Ātra un taisnīga to personu atgriešana, kuru pieteikumi ir noraidīti, ir jebkura mūsdienīga, uz noteikumiem balstīta imigrācijas procesa pamatā."
Viņš piebilda, ka, ja cilvēki vēlas pārcelties uz Īriju, viņiem tas jādara, izmantojot atbilstošus juridiskos ceļus.
"Izraidīšanas operācijas ir skaidrs signāls, ka mūsu likumi ir jāievēro, un tas uzsver šīs valdības nodomu aizsargāt mūsu imigrācijas sistēmas integritāti," sacīja ministrs.
Viņš sacīja, ka Nacionālā policija un viņa departamenta amatpersonas strādā, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja personai tiek dots rīkojums pamest valsti, tā arī tiek darīts.
Ministrs teica, ka tiks veiktas turpmākas deportācijas operācijas, "lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku izraidīšanas procesu".
Vēl viens deportācijas reiss vakar vakarā izlidoja no Dublinas un šorīt droši nolaidās Gruzijā. Lidmašīnā atradās 39 cilvēki, kuri bija saņēmuši, bet nebija izpildījuši deportācijas rīkojumu. - Jim O'Callaghan TD (@OCallaghanJim) 1. maijs, 2025
Viņš piebilda, ka daudzi gruzīnu kopienas locekļi šeit uzturas legāli un sniedz ieguldījumu Īrijas ekonomikā un sabiedrības kultūras un sociālajā dzīvē.
Papildus komerciālajiem lidojumiem tiek izmantoti arī čarterlidojumi, un valdība apgalvo, ka tie var būt piemēroti gadījumos, kad uz vienu un to pašu galamērķi tiek nogādāta cilvēku grupa.
Darbības tiek veiktas saskaņā ar pagājušā gada novembrī parakstīto līgumu par čarterlidmašīnu nodrošināšanu deportācijām.
Valdība norādīja, ka piespiedu izraidīšana tiek veikta kā galējais līdzeklis, ja attiecīgā persona nav izceļojusi no valsts vai nav izmantojusi brīvprātīgas atgriešanās atbalsta pasākumus.
"Pirms tiek izdots rīkojums par deportāciju, personai tiek piedāvāta palīdzība, lai tā varētu brīvprātīgi atgriezties mājās, un tas ir vēlamais risinājums," sacīja ministrs.
"Papildus piespiedu izraidīšanai mans departaments ir panācis, ka ievērojami pieaug brīvprātīgi izbraukušo cilvēku skaits, un es aicinu tos, kuriem ir dota šī iespēja, to izmantot," viņš piebilda.
Tieslietu ministrija paziņoja, ka pagājušajā gadā tika parakstīti 2403 deportācijas rīkojumi, kas ir par 180% vairāk nekā 2023. gadā.
2024. gadā no valsts izbrauca 1116 cilvēki, izmantojot dažādus mehānismus, tostarp piespiedu deportāciju un brīvprātīgu atgriešanos dzimtenē.
Līdz šim šogad ir parakstīti 1386 deportācijas rīkojumi un 647 ir izceļojuši no valsts.
Brīvprātīga atgriešanās ir iespēja, kas pieejama personām, kurām Īrijā nav likumīga statusa, tostarp personām, kurām atteikta starptautiskā aizsardzība.
Ja šī iespēja tiek izmantota, izraidīšanas rīkojums attiecībā uz šo personu netiek izdots.
2024. gadā brīvprātīgo atgriešanās gadījumu skaits pieauga līdz 934, salīdzinot ar 213 gadījumiem 2023. gadā.
Nacionālā policija paziņoja, ka tā turpinās cieši sadarboties ar Tieslietu ministriju imigrācijas politikas īstenošanā.

[LvSnor]

Īrijā atbalsts dalībai ES ir zemākais kopš 2012.gada - aptauja

Jaunā aptauja liecina, ka atbalsts Īrijas dalībai Eiropas Savienībā ir samazinājies līdz zemākajam līmenim vairāk nekā desmit gadu laikā.
Aptauja, ko pēc Eiropas Kustības Īrijā (EMI) pasūtījuma veica "Amárach Research", liecina, ka atbalsts samazinājās no 93% 2019. gadā līdz 82% 2025. gadā, kas ir zemākais līmenis kopš 2012. gada.
EMI norādīja, ka, lai gan atbalsts ES joprojām ir spēcīgs, 43 % aptaujāto neuzskata, ka viņu viedoklis tiek pārstāvēts ES līmenī.
Tomēr 47 % respondentu ir apmierināti ar ES virzību.
Aptaujā noskaidrots, ka 34 % iedzīvotāju neuzskata, ka ES ievēro savas pamatvērtības, un 26 % ir neapmierināti ar tās virzību.
Galvenie identificētie jautājumi bija ES reakcija uz migrāciju (35 %) un ES regulējums (24 %).
Lai gan daži pauda neapmierinātību ar ES militarizāciju (24 %), 50 % iedzīvotāju uzskata, ka Īrijai būtu jāiesaistās ciešākā ES sadarbībā aizsardzības un drošības jomā. Pret šādu rīcību iebilda 32 % aptaujāto, bet 18 % aptaujāto nebija pārliecināti.
36 % aptaujāto norādīja, ka ir neapmierināti ar Īrijas ietekmi Briselē, turklāt Īrija joprojām ir nepietiekami pārstāvēta ES iestādēs.
Ikgadējā aptauja "European Movement Ireland's EU 2025", kas tiek rīkota jau 12. gadu, ir vienīgā aptauja Īrijas salā, kas veltīta Eiropas jautājumiem.
Kustības izpilddirektore Noelle O'Konnella teica: "Ir iepriecinoši redzēt, ka Īrijā ir liels atbalsts dalībai ES, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tas ir samazinājies."
"Ir skaidrs, ka mēs nevaram būt pašapmierināti, jo daži cilvēki pauž neapmierinātību ar ES pašreizējo virzību un Īrijas ietekmi ES līmenī," viņa piebilda.
O'Konnella sacīja, ka ir svarīgi, lai pilsoņi justu, ka viņu viedoklis tiek uzklausīts "visos ES līmeņos", ņemot vērā karu Ukrainā, ES un ASV tirdzniecības sarunas un, kā viņa to nosauca, "pieaugošo populisma ietekmi".
Īrijas Republikas pieaugušo aptaujā 56 % aptaujāto atzina, ka dzīves dārdzība ir visaktuālākais jautājums, jo īpaši gados jaunākiem cilvēkiem.
Citi minētie jautājumi bija migrācija (53 %), ES un ASV attiecības (44 %), ES reakcija uz Krievijas un Ukrainas konfliktu (43 %), Izraēlas un Palestīnas konflikts (41 %) un mājokļi (41 %).
Respondenti Ziemeļīrijā kā galveno problēmu ES līmenī minēja Izraēlas un Palestīnas konfliktu (52 %).
Aptauja liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju šajā salā atbalstītu apvienotu Īriju ES sastāvā - 67 % Ziemeļīrijā un 62 % Republikā.
Ziemeļīrijā (27 %) ir vairāk pret Apvienotās Īrijas pievienošanos ES nekā dienvidos (16 %), savukārt republikā (22 %) vairāk iedzīvotāju apgalvo, ka nezina, bet Ziemeļīrijā - tikai 7 %.
Ziemeļīrijā ievērojams vairākums (60 %) uzskata, ka izmaiņas ES un Apvienotās Karalistes attiecībās pēc Breksita nav uzlabojušas Ziemeļīrijas attiecības ar ES, tikai 29 % tam piekrīt, bet 11 % nav pārliecināti.
Ievērības cienīgs secinājums ir tas, ka ir ievērojami samazinājusies uzticība iestādēm, jo lielākā daļa Īrijā (40 %) un Ziemeļīrijā (39 %) apgalvo, ka neuzticas vadošajām iestādēm, un tikai 30 % iedzīvotāju Republikā pauž uzticību ES un Īrijas valdībai.
Interesanti, ka Īrijā gandrīz puse (49 %) no 18-24 gadus vecajiem iedzīvotājiem visvairāk uzticas ES, savukārt Ziemeļīrijā ES ir visuzticamākā iestāde (29 %), bet vismazākā uzticība (6 %) ir Ziemeļīrijas izpildvarai, kas tikai nedaudz atpaliek no Apvienotās Karalistes valdības (7 %).
Eiropas lietu un aizsardzības ministrs Tomass Bērns (Thomas Byrne) sacīja, ka aptauja ir "svarīgs sabiedrības viedokļa barometrs un atgādinājums par mūsu kopīgo atbildību aizsargāt un stiprināt Īrijas lomu Eiropā".
Bērns norādīja, ka ir ievērojams, ka aptaujātie uzskata dalību ES par labu Īrijai un ka kopumā uzticība ES joprojām ir augsta.
"Ir skaidrs, ka lielākā daļa Īrijas iedzīvotāju uzskata, ka mūsu dalība ES ir devusi mums labumu, taču mēs nevaram uzskatīt šo pozitīvo attieksmi par pašsaprotamu un nedrīkstam būt pašapmierināti.
Pirms Īrija uzņemsies ES prezidentūru 2026. gada otrajā pusē, es ar nepacietību gaidu iespēju sadarboties ar kopienām visā Īrijā, lai informētu par to, ko nozīmē mūsu prezidentūra ES un kā ES nodrošina tās pilsoņu labklājību," sacīja Bērns.