20:24
Tiesa: Maltas «zelta pasu» programma ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem
REUTERS, Darrin Zammit Lupi
29. aprīlis, 17:40 Papildināts 29. aprīlī, 19:49
Pasaulē
LETA
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Latvijas Radio Ziņu dienests, Rihards Millers (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists)
"Zelta pasu" programmas, kas paredzētas turīgiem ārvalstu investoriem, ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, otrdien nolēma ES Tiesa, izskatot Briseles prasību pret Maltu.
"ES pilsonības iegūšana nevar būt komercdarījuma rezultāts," paziņoja tiesa, nospriežot, ka Malta ir pārkāpusi ES tiesību aktus.
Brisele 2022. gadā iesūdzēja Maltu tiesā par programmu, kas ļauj neeiropiešiem faktiski iegādāties Maltas – un tādējādi arī ES – pilsonību.
Otrdienas lēmums ir saistošs, un Maltai tas ir jāievēro, pretējā gadījumā tai draud liela soda nauda.
"Dalībvalsts nevar piešķirt savu pilsonību – un faktiski Eiropas pilsonību – apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem, jo tas būtībā nozīmē, ka pilsonības iegūšana tiek padarīta par vienkāršu komerciālu darījumu," norādīja tiesa.
Lai gan tiesa uzsvēra, ka ikvienai dalībvalstij ir tiesības pašai lemt par pilsonību, šī brīvība ir "jāīsteno saskaņā ar ES tiesību aktiem".
Maltas programma "pārkāpj lojālas sadarbības principu un apdraud dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos attiecībā uz pilsonības piešķiršanu", norādīja tiesa.
Ziņots, ka bagāti Krievijas un Ķīnas pilsoņi izmantojuši šo shēmu, lai iegūtu ES pilsonību Maltā.
Līdzīgas programmas bija arī Kiprā un Bulgārijā, bet tās no šādām shēmām jau atteikušās.
Malta no programmas izslēdza Krievijas un Baltkrievijas pieteikumus uz "zelta pasēm" pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad Eiropa vērsās pret ar Kremli saistītām personām.
Malta analizē lēmuma juridisko ietekmi
Maltas valdība paziņojumā norāda, ka ciena Eiropas Savienības Tiesas lēmumu, un tā patlaban analizē lēmuma juridisko ietekmi. Tajā pat laikā valdība uzsvēra, ka šis lēmums neietekmēs tos, kas līdz šim programmas ietvaros ir ieguvuši Maltas pilsonību. Turklāt valdība norādīja, ka visi lēmumi, kas pieņemti kā līdzšinējā, tā arī esošajā normatīvajā ietvarā, paliks spēkā.
Reaģējot uz ES Tiesas lēmumu, savā Facebook profilā Maltas premjerministrs Roberts Abela aizstāvēja pilsonības iegādāšanas apmaiņā pret ieguldījumiem programmu, sakot, ka tā tikusi radīta Maltas un Gozo salu iedzīvotāju labumam.
Valdības vadītājs arī norādīja, ka pateicoties programmai, izdevās piesaistīt līdzekļus pusotra miljarda eiro vērtībā, ar ko tika glābtas darba vietas, atbalstīti uzņēmēji un mazāk aizsargātie.
Opozīcijā esošā Nacionālistu partija tiesas lēmumu vērtējusi atzinīgi, vienlaikus valdību aicinot izbeigt, pēc tās vārdiem, "dezinformācijas kampaņu" par programmu.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola savā Facebook profilā ierakstīja, ka šis nav brīdis, kad Maltas premjerministram par šādu lēmumu jātīksminās, bet gan brīdis, lai uzņemtos atbildību.
"Komisijai ir kompetence un arī atbildība sekot līdzi tam, ka dalībvalstis ievēro Eiropas Savienības tiesības, kas noteiktas gan ES līgumos, gan sekundārajos tiesību aktos. Šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka šī Maltas "investīciju shēma", kur investējot varēja iegūt Maltas pilsonību, neatbilst Eiropas Savienības līgumam – konkrēti pantam par Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām, kā arī pantam, kas nosaka dalībvalstu savstarpējās uzticēšanās principu," Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele.
Prasīta, kas tālāk notiks ar jau Maltas piešķirtajām pilsonībām investoriem, Ziemele skaidroja, ka tas tālāk jāskatās atbildētāja valstī. Konstatēta esot neatbilstība ES likumos, un ES ietvaros nevar pastāvēt tāds nacionāls regulējums, kas ir pretrunā ES tiesībām.
"Vienlaicīgi pasvītrošu, ka tiesa arī atzīmēja – protams, naturalizācijas nosacījumu noteikšana ir dalībvalstu kompetencē, taču tā nav neierobežota un tai jāiekļaujas šajā kopējā Eiropas Savienības solidaritātes loģikā. Tā ir tā galvenā ziņa. Un, izejot no tās, protams, ir jāskatās uz niansēm pilsonības likumos," turpināja Ziemele.
Latvijā sarūk par investīcijām izsniegtu TUA skaits
Latvijas Radio arī aplūkoja Latvijā iegūtās termiņuzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas apmaiņā pret ieguldījumiem ekonomikā. Pērn decembrī Latvijā uzturējās gandrīz 3000 investoru un viņu ģimenes locekļi ar derīgām tieši pret investīcijām iegūtām termiņuzturēšanās atļaujām, liecina otrdien saņemtā informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP).
Masveidīga šāda parādība bija novērojama līdz apmēram 2014. gadam, bet pērn pret investīcijām izsniegtas vien 149 termiņuzturēšanās atļaujas, kas ir desmitiem reižu mazāk nekā pirms 10 gadiem un vairāk.
Un arī Latvijā – līdzīgi kā Maltā – starp šādu termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem dominē Krievijas un Ķīnas pilsoņi.
REUTERS, Darrin Zammit Lupi
29. aprīlis, 17:40 Papildināts 29. aprīlī, 19:49
Pasaulē
LETA
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Latvijas Radio Ziņu dienests, Rihards Millers (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists)
"Zelta pasu" programmas, kas paredzētas turīgiem ārvalstu investoriem, ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, otrdien nolēma ES Tiesa, izskatot Briseles prasību pret Maltu.
"ES pilsonības iegūšana nevar būt komercdarījuma rezultāts," paziņoja tiesa, nospriežot, ka Malta ir pārkāpusi ES tiesību aktus.
Brisele 2022. gadā iesūdzēja Maltu tiesā par programmu, kas ļauj neeiropiešiem faktiski iegādāties Maltas – un tādējādi arī ES – pilsonību.
Otrdienas lēmums ir saistošs, un Maltai tas ir jāievēro, pretējā gadījumā tai draud liela soda nauda.
"Dalībvalsts nevar piešķirt savu pilsonību – un faktiski Eiropas pilsonību – apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem, jo tas būtībā nozīmē, ka pilsonības iegūšana tiek padarīta par vienkāršu komerciālu darījumu," norādīja tiesa.
Lai gan tiesa uzsvēra, ka ikvienai dalībvalstij ir tiesības pašai lemt par pilsonību, šī brīvība ir "jāīsteno saskaņā ar ES tiesību aktiem".
Maltas programma "pārkāpj lojālas sadarbības principu un apdraud dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos attiecībā uz pilsonības piešķiršanu", norādīja tiesa.
Ziņots, ka bagāti Krievijas un Ķīnas pilsoņi izmantojuši šo shēmu, lai iegūtu ES pilsonību Maltā.
Līdzīgas programmas bija arī Kiprā un Bulgārijā, bet tās no šādām shēmām jau atteikušās.
Malta no programmas izslēdza Krievijas un Baltkrievijas pieteikumus uz "zelta pasēm" pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad Eiropa vērsās pret ar Kremli saistītām personām.
Malta analizē lēmuma juridisko ietekmi
Maltas valdība paziņojumā norāda, ka ciena Eiropas Savienības Tiesas lēmumu, un tā patlaban analizē lēmuma juridisko ietekmi. Tajā pat laikā valdība uzsvēra, ka šis lēmums neietekmēs tos, kas līdz šim programmas ietvaros ir ieguvuši Maltas pilsonību. Turklāt valdība norādīja, ka visi lēmumi, kas pieņemti kā līdzšinējā, tā arī esošajā normatīvajā ietvarā, paliks spēkā.
Reaģējot uz ES Tiesas lēmumu, savā Facebook profilā Maltas premjerministrs Roberts Abela aizstāvēja pilsonības iegādāšanas apmaiņā pret ieguldījumiem programmu, sakot, ka tā tikusi radīta Maltas un Gozo salu iedzīvotāju labumam.
Valdības vadītājs arī norādīja, ka pateicoties programmai, izdevās piesaistīt līdzekļus pusotra miljarda eiro vērtībā, ar ko tika glābtas darba vietas, atbalstīti uzņēmēji un mazāk aizsargātie.
Opozīcijā esošā Nacionālistu partija tiesas lēmumu vērtējusi atzinīgi, vienlaikus valdību aicinot izbeigt, pēc tās vārdiem, "dezinformācijas kampaņu" par programmu.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola savā Facebook profilā ierakstīja, ka šis nav brīdis, kad Maltas premjerministram par šādu lēmumu jātīksminās, bet gan brīdis, lai uzņemtos atbildību.
"Komisijai ir kompetence un arī atbildība sekot līdzi tam, ka dalībvalstis ievēro Eiropas Savienības tiesības, kas noteiktas gan ES līgumos, gan sekundārajos tiesību aktos. Šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka šī Maltas "investīciju shēma", kur investējot varēja iegūt Maltas pilsonību, neatbilst Eiropas Savienības līgumam – konkrēti pantam par Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām, kā arī pantam, kas nosaka dalībvalstu savstarpējās uzticēšanās principu," Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele.
Prasīta, kas tālāk notiks ar jau Maltas piešķirtajām pilsonībām investoriem, Ziemele skaidroja, ka tas tālāk jāskatās atbildētāja valstī. Konstatēta esot neatbilstība ES likumos, un ES ietvaros nevar pastāvēt tāds nacionāls regulējums, kas ir pretrunā ES tiesībām.
"Vienlaicīgi pasvītrošu, ka tiesa arī atzīmēja – protams, naturalizācijas nosacījumu noteikšana ir dalībvalstu kompetencē, taču tā nav neierobežota un tai jāiekļaujas šajā kopējā Eiropas Savienības solidaritātes loģikā. Tā ir tā galvenā ziņa. Un, izejot no tās, protams, ir jāskatās uz niansēm pilsonības likumos," turpināja Ziemele.
Latvijā sarūk par investīcijām izsniegtu TUA skaits
Latvijas Radio arī aplūkoja Latvijā iegūtās termiņuzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas apmaiņā pret ieguldījumiem ekonomikā. Pērn decembrī Latvijā uzturējās gandrīz 3000 investoru un viņu ģimenes locekļi ar derīgām tieši pret investīcijām iegūtām termiņuzturēšanās atļaujām, liecina otrdien saņemtā informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP).
Masveidīga šāda parādība bija novērojama līdz apmēram 2014. gadam, bet pērn pret investīcijām izsniegtas vien 149 termiņuzturēšanās atļaujas, kas ir desmitiem reižu mazāk nekā pirms 10 gadiem un vairāk.
Un arī Latvijā – līdzīgi kā Maltā – starp šādu termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem dominē Krievijas un Ķīnas pilsoņi.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs