2019-10-22 11:53
Sekošana iedomātiem ideāliem: Andreja Prigičeva izstāde «Vegāni uzbrūk nūdistiem»
Šodien, 8:15 | Autori: Baiga Kušķe (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)
Mākslinieks ar ļoti interesantu rokrakstu, viens no retajiem, kas savos darbos komentē mūsdienu problēmas – tā Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese saka par Andreju Prigičevu. Viņš ir liepājnieks, bet pēdējos gadus visai aktīvi izstādās Rīgā, un arī no otrdienas, 22. oktobra, Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma viņa personālizstāde "Vegāni uzbrūk nūdistiem”.
Izstādē mākslinieks dalās ar savu redzējumu par dažādām aktuālām mūsu dzīves parādībām, pie tam dara to gana ironiski, nebaidoties pasmaidīt arī pats par sevi.
Prigičeva izstādes teju vienmēr pievērš uzmanību ar savdabīgiem un nedaudz provokatīviem nosaukumiem. Piemēram, iepriekšējās izstādes Kalnciema kvartālā bija – "Lāči pīpē zāli” un "Seksīgie nelieši surikāti”. Jaunākās nosaukums savukārt ir "Vegāni uzbrūk nūdistiem”.
Māksliniekam liekas absurdi, ka sekošana saviem iedomātiem ideāliem cilvēkos var raisīt tik lielu neiecietību, turklāt mūsdienu sabiedrībā šie ideāli – kā saka mākslinieks – mēdz arī mainīties jau gaismas ātrumā. No rīta cilvēks var būt harmonisks visēdājs, bet vakarā jau agresīvs vegāns un otrādi.
Izrādās, tas nav tikai kritisks skats uz citiem, šāda pārņemtība ar kādu ideju un arī ideālu maiņa arī pašam Prigičevam nav sveša. "Es esmu bijis pats pārliecināts vegāns piecus gadus. Es biju diezgan fanātisks. Man likās, tā ir vienīgā un pareizā patiesība. Un tagad, atceroties to laiku, es domāju, ka es biju agresīvs pret sabiedrību un tas nebija labi. Tā kā izstāde ir savā ziņā arī ironija par sevi. Tad, kad tu esi pats tajā procesā, patiesībā jau nav drosmes paskatīties uz sevi no malas, cik lielā galējībā tu esi iekritis," norāda Prigičevs.
Pats Prigičevs darbus dēvē par vizualizētām anekdotēm un piebilst, ka Latvijā, šādi ironizējot par sevi un sabiedrību, jūtas visai vientuļš, jo latviešiem šāda sevis pavilkšana uz zoba ne visai iet pie sirds.
"Mums jau nepatīk sevi "paķert”. Latviešiem patīk vairāk sev aplaudēt, nekā uz sevi paskatīties kritiski. Varbūt tas ir mazās tautas sindroms… Visu laiku sevi izcelt, lai kaut kā sevi attaisnotu. Varbūt tas ir iemesls, es nezinu. Es šādu pieeju nesaprotu, jo man liekas – pasmiešanās par sevi – tā ir tāda zona, kur ir ļoti daudz ko darīt," pauž Prigičevs.
Atsevišķs stāsts ir par Prigičeva darbu formu. Viņš darbojas gluži kā tēlnieks, veidojot nelielas telpiskas ainiņas, izvietojot tajās cilvēku un dzīvnieku figūriņas. Savulaik bija izstādes, kurās šīs ainiņas tika ievietotas kastēs, bet šajā izstādē tās eksponētas zem stikla kupoliem.
Mākslas darbu radīšana ir tikai viena no Andreja Prigičeva darbības šķautnēm, viņš pazīstams arī kā meistarīgs interjerdizainers un restaurators. Par ieguldījumu Liepājas tēla veidošanā bijis nominēts arī profesionālās izcilības balvai "Zelta griezums”, un, raksturojot viņu kā nominantu, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Vītoliņš uzsvēra viņa īpašo individualitāti un izkopto personību, kas nepeld pa straumi un nepiekāpjas laika spiedienam.
"Viņā ir kaut kas no tīrradņa un Liepājas īpašās atmosfēras, un viņš ir viens no retajiem Latvijas mākslā, kas provocē domāt par sabiedrībā aktuālām tēmām – tā par Andreju Prigičevu savukārt saka Latvijas laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese.
Prigičeva personālizstāde "Vegāni uzbrūk nūdistiem” Kalnciema kvartālā būs apskatāma līdz 5. novembrim.
Šodien, 8:15 | Autori: Baiga Kušķe (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)
Mākslinieks ar ļoti interesantu rokrakstu, viens no retajiem, kas savos darbos komentē mūsdienu problēmas – tā Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese saka par Andreju Prigičevu. Viņš ir liepājnieks, bet pēdējos gadus visai aktīvi izstādās Rīgā, un arī no otrdienas, 22. oktobra, Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma viņa personālizstāde "Vegāni uzbrūk nūdistiem”.
Izstādē mākslinieks dalās ar savu redzējumu par dažādām aktuālām mūsu dzīves parādībām, pie tam dara to gana ironiski, nebaidoties pasmaidīt arī pats par sevi.
Prigičeva izstādes teju vienmēr pievērš uzmanību ar savdabīgiem un nedaudz provokatīviem nosaukumiem. Piemēram, iepriekšējās izstādes Kalnciema kvartālā bija – "Lāči pīpē zāli” un "Seksīgie nelieši surikāti”. Jaunākās nosaukums savukārt ir "Vegāni uzbrūk nūdistiem”.
Citāts:Mākslinieks uzsver - tas nav intereses pievilināšanas triks, visi šie nosaukumi ļoti precīzi arī raksturo katru konkrēto izstādi."Par tiem vegāniem… varbūt tagad mazliet ir pieklusis, bet kādu pusgadu atpakaļ bija interesanti tie virsraksti avīzēs, piemēram, "Vegāni uzbrūk gaļas veikalam” un tamlīdzīgi. Man ir tāda sapratne, ka tā ir tāda filozofija vai dzīvesveids, kam nav nekāda sakara ar vardarbību. Un tad tas mani "aizķēra”, un tas parādās arī šajos darbos," tā Prigičevs.
Māksliniekam liekas absurdi, ka sekošana saviem iedomātiem ideāliem cilvēkos var raisīt tik lielu neiecietību, turklāt mūsdienu sabiedrībā šie ideāli – kā saka mākslinieks – mēdz arī mainīties jau gaismas ātrumā. No rīta cilvēks var būt harmonisks visēdājs, bet vakarā jau agresīvs vegāns un otrādi.
Izrādās, tas nav tikai kritisks skats uz citiem, šāda pārņemtība ar kādu ideju un arī ideālu maiņa arī pašam Prigičevam nav sveša. "Es esmu bijis pats pārliecināts vegāns piecus gadus. Es biju diezgan fanātisks. Man likās, tā ir vienīgā un pareizā patiesība. Un tagad, atceroties to laiku, es domāju, ka es biju agresīvs pret sabiedrību un tas nebija labi. Tā kā izstāde ir savā ziņā arī ironija par sevi. Tad, kad tu esi pats tajā procesā, patiesībā jau nav drosmes paskatīties uz sevi no malas, cik lielā galējībā tu esi iekritis," norāda Prigičevs.
Citāts:Ironija gan par sevi, gan dažādām mūsu sabiedrības parādībām,modes lietām caurvij visus izstādes darbus, un to varoņi nav tikai vegāni, bet arī citi personāži, par ko liecina arī darbu nosaukumi, piemēram, "Vilkači stroikā” un "Prezidents cīnās ar lapsenēm”.
Pats Prigičevs darbus dēvē par vizualizētām anekdotēm un piebilst, ka Latvijā, šādi ironizējot par sevi un sabiedrību, jūtas visai vientuļš, jo latviešiem šāda sevis pavilkšana uz zoba ne visai iet pie sirds.
"Mums jau nepatīk sevi "paķert”. Latviešiem patīk vairāk sev aplaudēt, nekā uz sevi paskatīties kritiski. Varbūt tas ir mazās tautas sindroms… Visu laiku sevi izcelt, lai kaut kā sevi attaisnotu. Varbūt tas ir iemesls, es nezinu. Es šādu pieeju nesaprotu, jo man liekas – pasmiešanās par sevi – tā ir tāda zona, kur ir ļoti daudz ko darīt," pauž Prigičevs.
Atsevišķs stāsts ir par Prigičeva darbu formu. Viņš darbojas gluži kā tēlnieks, veidojot nelielas telpiskas ainiņas, izvietojot tajās cilvēku un dzīvnieku figūriņas. Savulaik bija izstādes, kurās šīs ainiņas tika ievietotas kastēs, bet šajā izstādē tās eksponētas zem stikla kupoliem.
Mākslas darbu radīšana ir tikai viena no Andreja Prigičeva darbības šķautnēm, viņš pazīstams arī kā meistarīgs interjerdizainers un restaurators. Par ieguldījumu Liepājas tēla veidošanā bijis nominēts arī profesionālās izcilības balvai "Zelta griezums”, un, raksturojot viņu kā nominantu, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Vītoliņš uzsvēra viņa īpašo individualitāti un izkopto personību, kas nepeld pa straumi un nepiekāpjas laika spiedienam.
"Viņā ir kaut kas no tīrradņa un Liepājas īpašās atmosfēras, un viņš ir viens no retajiem Latvijas mākslā, kas provocē domāt par sabiedrībā aktuālām tēmām – tā par Andreju Prigičevu savukārt saka Latvijas laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese.
Prigičeva personālizstāde "Vegāni uzbrūk nūdistiem” Kalnciema kvartālā būs apskatāma līdz 5. novembrim.