Frensiss Bēkons (1561–1626)

[LvSnor]

Frensiss Bēkons (Francis Bacon, 1561–1626) bija angļu filozofs, jurists, zinātnieks un politiķis, kurš tiek uzskatīts par vienu no modernās zinātniskās metodes pamatlicējiem. Viņa dzīvesstāsts ir cieši saistīts ar intelektuālajām pārmaiņām, kas veidoja ceļu uz mūsdienu zinātni.

---

Agrīnā dzīve un izglītība
Frensiss Bēkons piedzima 1561. gada 22. janvārī Londonā turīgā un ietekmīgā ģimenē. Viņa tēvs sers Nikolass Bēkons bija Anglijas Lorda kanclera vietnieks. Frensiss izglītību ieguva Kembridžas Universitātē (Trinity College), kur viņš sāka apšaubīt tradicionālo Aristoteļa filozofiju. Vēlāk viņš studēja jurisprudenci Greja Innā (Gray's Inn) Londonā, gatavojoties karjerai tieslietās un politikā.

---

Politiskais darbs
Bēkons kļuva par parlamenta deputātu 1584. gadā. Vēlāk, karalienes Elizabetes I un karaļa Džeimsa I valdīšanas laikā, viņš ieņēma vairākus augstus amatus:

• Galvenais valsts advokāts (Attorney General)
  
• Lorda kanclers (Lord Chancellor) – viens no augstākajiem amatiem Anglijas valdībā
  

Taču viņa politiskā karjera noslēdzās ar kritienu: 1621. gadā viņš tika apsūdzēts kukuļņemšanā un atstādināts no amata. Viņš atzina savu vainu, iespējams, daļēji politisku iemeslu dēļ, un turpmāko dzīvi pavadīja galvenokārt rakstot.

---

Filozofija un zinātnes metode
Bēkons tiek uzskatīts par empīrisma pamatlicēju un vienu no zinātniskās metodes ieviesējiem. Viņš uzsvēra novērošanas un pieredzes nozīmi, nevis tikai loģisku spriedumu. Viņa galvenie darbi šajā jomā ir:

• "Novum Organum" (1620) – piedāvā jaunu metodi zinātniskajai izziņai, noraidot Aristoteļa "Organon".
  
• "The Advancement of Learning" (1605) – aizstāv zinātnes attīstību un zināšanu sistematizāciju.
  
• "New Atlantis" – utopiska eseja par sabiedrību, kur zinātne ir galvenā vērtība.
  

Viņš ieviesa jēdzienu par "elkiem" (idolae), kas ir dažādi cilvēka domāšanas aizspriedumi, kas traucē patiesības izzināšanai.

---

Nāve
Bēkons nomira 1626. gadā no plaušu iekaisuma, ko, kā teikts, viņš dabūja, eksperimentējot ar gaļas sasaldēšanu, lai pārbaudītu konservēšanas iespējas.

---

Mantojums
Frensiss Bēkons ir viena no centrālajām figūrām zinātniskās revolūcijas sākumposmā. Viņa uzsvars uz empīrisku pieredzi, induktīvo metodi un skaidru domāšanu ir ietekmējis gan zinātni, gan filozofiju. Viņš uzskatīja, ka zināšanas ir spēks (scientia potentia est), un cilvēkam tās jāizmanto dabas pārvaldīšanai sabiedrības labā.

Šeit ir daži no slavenākajiem Frensisa Bēkona citātiem, kas atspoguļo viņa domas par zināšanām, domāšanu un cilvēka vietu pasaulē:

---

? Par zināšanām un izziņu

• "Scientia potentia est."
  – "Zināšanas ir spēks."
  (Šis citāts bieži tiek attiecināts uz Bēkonu, lai gan tieši šādā formā tas neparādās viņa darbos. Tomēr ideja atbilst viņa filozofijai.)
  
• "Lasīšana padara cilvēku pilnīgu, saruna – gatavu, rakstīšana – precīzu."
  (“Reading maketh a full man; conference a ready man; and writing an exact man.”)
  
• "Cilvēks, kurš sāk filozofēt, kļūst skeptisks; bet, ja viņš filozofē pamatīgi, viņš beidz ar ticību."
  (“A little philosophy inclineth man's mind to atheism, but depth in philosophy bringeth men's minds about to religion.”)
  

---

? Par zinātnisko metodi un kļūdām domāšanā

• "Mēs uzvaram dabu, pakļaujoties tai."
  (“Nature to be commanded must be obeyed.”)
  
• "Vairums cilvēku ir pārāk pakļauti pieredzei, un tas viņus maldina: tie domā, ka tas, ko viņi redz, ir viss, kas pastāv."
  
• "Četri elku veidi mājo cilvēka prātā – tie aizēno patieso izziņu."
  (Attiecībā uz viņa teoriju par “Idolae” – elkiem: cilts, alas, tirgus un teātra elki)
  

---

Par dzīvi, tikumu un sabiedrību

• "Lielas bagātības cilvēku padara vergu."
  (“Great riches have sold more men than ever they have bought.”)
  
• "Cerība ir laba brokastīs, bet slikta vakariņās."
  (“Hope is a good breakfast, but it is a bad supper.”)
  
• "Laiks ir vislielākais izgudrotājs."
  (“Time is the greatest innovator.”)
  

Frensiss Bēkons savā darbā Novum Organum (1620) ieviesa slaveno "elku" (latīņu: idola) teoriju. Viņš rakstīja, ka cilvēka prāts ir pilns ar maldīgiem priekšstatiem un aizspriedumiem, kurus viņš dēvēja par četrām elku kategorijām. Šie “elki” traucē patiesai izziņai un ir galvenais šķērslis zinātniskajai metodei.
Zemāk ir šo četru elku veidu apraksts:

---

1. Cilts elki (Idola tribus)
Šie elki izriet no cilvēka dabas pašas par sevi. Cilvēks mēdz uztvert pasauli nevis tādu, kāda tā ir, bet gan caur cilvēka sajūtu un saprāta deformētu filtru.

Piemērs: Cilvēks redz kārtību dabā pat tur, kur tās nav (piemēram, meklē nozīmi nejaušos notikumos vai sakarības starp nesaistītām parādībām).

---

2. Alas elki (Idola specus)
Šie elki izriet no individuālās pieredzes un audzināšanas. Katra cilvēka "ala" ir viņa personīgā domāšana – viņa dzīves vide, uzskati, izglītība, raksturs.

Piemērs: Cilvēks, kurš uzaudzis ar noteiktiem reliģiskiem uzskatiem, var noraidīt pretējas idejas, nevis objektīvi tās izvērtēt.

---

3. Tirgus elki (Idola fori)
Šie elki rodas valodas un komunikācijas dēļ. Cilvēki bieži maldās, jo izmanto vārdus, kas ir neskaidri, pārprotami vai nepareizi definēti.

Piemērs: Vārds “dvēsele” var dažādiem cilvēkiem nozīmēt pilnīgi atšķirīgas lietas, tāpēc diskusijas par to var būt aplamas jau no paša sākuma.

---

4. Teātra elki (Idola theatri)
Šie elki nāk no filozofiskām doktrīnām, dogmām un autoritātēm, kuras tiek pieņemtas kā patiesība bez kritiskas izpētes. Tie ir “lomu spēlētāji” – sistēmas, kas apbur prātu kā teātris ar ilūzijām.

Piemērs: Aristoteļa filozofijas nekritiska pieņemšana Bēkona laikos – tikai tāpēc, ka tā bija tradīcija vai autoritāte.

---

Bēkona mērķis:
Bēkons uzskatīja, ka, lai veidotu patiesu zinātni, vispirms jātiek galā ar šiem elkiem, jo tie kropļo pasaules uztveri un liedz objektīvu realitātes izpēti.

---

Ja vēlies, varu arī izveidot shēmu vai vizuālu kopsavilkumu šo elku klasifikācijai.

(ChatGTP)

Es domāju ChatGTP labi sanāca

[LvSnor]

Un rekur Vilnis Zariņš ar 1989 ar priekšvārds F.Bēkona “Jaunajam Organonam” sacentās ar ChatGTP, protams, ievērojot tā laika okupācijas apstākļos pieņemtos kropļojumus un pārspīlējumus. Labi, ka mūsdienās ir ChatGTP, kas bez liekām pūlēm spēj uzrakstīt jaunu škirkli par Frensisu Bēkonu. No otras puses, ChatGTP likvidē Orvela pieņēmumu, ka vajag "žurnālistu", lai "pārrakstītu vēsturi" -, to jau mūsdienās var darīt mašināli.