Slimnīcu tīkla organizācija

[LvSnor]

Veselības ministrija: Slimnīcu tīkla organizācijas un pakalpojumu grozu pārskatīšana ir kritiski nepieciešama efektīvākai, pieejamākai un kvalitatīvākai veselības aprūpei Latvijā

Veselības ministrija (VM) ir iepazinusies ar Valsts kontroles revīzijas secinājumiem par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu Latvijā. Ministrija atzīst, ka esošajā sistēmā ir iespējami uzlabojumi. Vienlaikus VM uzsver, ka jau vairākus gadus tiek īstenoti pasākumi slimnīcu tīkla pārstrukturēšanai, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu veselības aprūpi.
Kopš 2020.gada VM ir sagatavojusi sešus informatīvos ziņojumus par slimnīcu tīkla attīstību. Trīs no tiem nav guvuši politisku atbalstu, galvenokārt iebildumu saskaņošanas procesā. Neskatoties uz to, ministrija ir turpinājusi darbu pie slimnīcu tīkla pilnveides.
VM plānotās slimnīcu tīkla pārskatīšanas mērķis ir izveidot vienotu, funkcionālu un sadarbībā balstītu slimnīcu tīklu, kurā:

• klīniskās universitātes slimnīcas kalpotu kā vadošie centri ar metodisko vadību un kvalitātes kontroli;
  
• slimnīcas būtu skaidri definēti pakalpojumu grozi un ārstniecības profilu kvalitātes kritēriji;
  
• būtu attīstīta psihiskās veselības ekosistēma, hronisko pacientu aprūpe, rehabilitācija un hospisa pakalpojumi.
  

Lai uzlabotu pacientu plūsmu un samazinātu transportēšanas laiku, no 2024.gada 1.oktobra tika īstenots pilotprojekts pacientu nogādāšanas plānam, kura mērķis bija:

• nogādāt pacientus tuvāk viņu dzīvesvietai;
  
• namazināt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu slodzi un transportēšanas attālumus;
  
• atslogot augstāka līmeņa slimnīcas, nodrošinot aprūpi I līmeņa stacionāros.
  

Pilotprojekta rezultāti liecina, ka joprojām pastāv izaicinājumi – zemāka līmeņa slimnīcās bieži tiek atteikta pacientu uzņemšana izmeklējumu vai speciālistu nepieejamības dēļ.
Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas un pilotprojekta secinājumus, VM plāno īstenot pasākumus slimnīcu tīkla pilnveidei:

• stacionāro pakalpojumu profilu pārskatīšana;
  
• prasību definēšana stacionārajiem pakalpojumiem;
  
• slimnīcu sadarbības tīkla modeļa izstrāde, balstoties uz citu valstu pieredzi;
  
• finansējuma modeļa pārskatīšana, lai veicinātu efektivitāti un kvalitāti.
  

VM uzsver, ka slimnīcu pakalpojumu groza pārskatīšana un ciešas sadarbības starp slimnīcām organizēšana nav tikai strukturāla reforma – tā ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu veselības aprūpi. Ministrija turpinās darbu pie reformas īstenošanas ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, ārstniecības iestādēm un sabiedrību. Slimnīcu tīkla reforma ir daļa no plašākas veselības aprūpes sistēmas transformācijas, kuras mērķis ir integrēta aprūpe, kur primārā, ambulatorā un stacionārā aprūpe veido vienotu sistēmu un pacienta vajadzības ir centrā.
Slimnīcu tīklu pārskatīšana ir izaicinājums, ar ko saskaras veselības aprūpes sistēmas visā Eiropā. Pēdējos gados slimnīcu tīkla reformas tikušas īstenotas Vācijā, Lietuvā, Slovākijā, Austrijā, Īrijā, Igaunijā, pārskatot pakalpojumu sniedzēju tīklu un nodrošinātā veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, ņemot vērā arī cilvēkresursu pieejamības izaicinājumu.

[LvSnor]

Valsts kontrole: Latvijas slimnīcu tīkls ir "dārga butaforija"; Veselības ministrija sola reformas

Latvijas slimnīcu sistēma uz reformas sliekšņa: Valsts kontroles skarbie secinājumi un Veselības ministrijas plāni
Latvijas veselības aprūpes sistēma stāv uz vērienīgas reformas sliekšņa. Valsts kontroles (VK) nesen veiktā revīzija atklājusi dziļas nepilnības slimnīcu tīkla efektivitātē, raksturojot to kā “dārgu butaforiju”, kas ik gadu aprij vairāk nekā 700 miljonus eiro, veidojot aptuveni 40% no veselības aprūpes budžeta. Šī summa, kas netiek novirzīta pacientu vajadzībām, rada nopietnu satraukumu par resursu izšķērdēšanu un nepieciešamību pēc fundamentālām pārmaiņām.

Satraucošā realitāte: fragmentēts tīkls un izšķērdēti līdzekļi

Revīzijas rezultāti ir skarbi. Lai gan jau 2016. gadā sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts plāns slimnīcu tīkla optimizācijai līdz 2025. gadam, ieceres nav īstenotas. Rezultātā slimnīcu skaits nav samazinājies, bet gan pieaudzis līdz 41. Formālais slimnīcu dalījums piecos līmeņos praksē ir zaudējis savu nozīmi, jo pastāv neskaitāmi izņēmumi un pielāgošanās katras slimnīcas individuālajām iespējām. Tas nozīmē, ka pacientu aprūpes kvalitāte un pieejamība krasi atšķiras atkarībā no atrašanās vietas.
Satraucošas ir arī ziņas par personāla noslodzi un uzņemšanas nodaļu efektivitāti. Vairāk nekā puse nepieciešamo dežūru uzņemšanas nodaļās nav nodrošinātas, un dažiem ārstiem tiek uzrādītas nereāli augstas darba slodzes, kas sasniedz pat 452 stundas mēnesī – tas liecina par sistēmas nepilnībām un iespējamu darbaspēka slēpšanu. Zemo līmeņu slimnīcu uzņemšanas nodaļu uzturēšana izmaksā vidēji 850 tūkstošus eiro gadā, lai gan tajās nonāk tikai 6% pacientu. Kopš 2020. gada uz šīm nodaļām iztērēti gandrīz 57 miljoni eiro, kas varētu tikt novirzīts tieši pacientu vajadzībām.
Finansēšanas sistēma ir smagi sadrumstalota un netaisnīga. Augstākā līmeņa slimnīcas, kurās uzturas visvairāk pacientu, saskaras ar finansējuma samazinājumu, kamēr zemākā līmeņa slimnīcas saņem stabilus ienākumus neatkarīgi no pacientu skaita. Tas rada situāciju, kurā var tikt izmantotas necaurspīdīgas shēmas, lai uzturētu neefektīvu sistēmu.

Veselības ministrijas atbilde un nākotnes vīzija

Reaģējot uz Valsts kontroles kritisko vērtējumu, Veselības ministrija (VM) atzīst, ka esošajā sistēmā nepieciešami uzlabojumi un ministrija ir gatava rīkoties. Veselības ministrs Hosams Abu Meri, lai gan norāda, ka problēmas ir labi zināmas, saskaras ar pretestību gan no pašvaldību, gan slimnīcu vadības puses reformu īstenošanā. Kā galvenos izaicinājumus viņš minējis iespējamo neizlēmību politisko lēmumu pieņemšanā, īpaši pirms vēlēšanām.
VM plāno pāriet no piecu līmeņu slimnīcu modeļa uz trīs līmeņu sistēmu: klīniskās universitātes slimnīcas kā vadošie centri, reģionālās slimnīcas ciešā sadarbībā ar universitātes slimnīcām, un specializētas rajona slimnīcas primārajai aprūpei un senioru ārstēšanai. Lai gan mazās slimnīcas netiks slēgtas, tās varētu tikt pārveidotas par labbūtības centriem, nodrošinot diagnostiku, dienas stacionāra pakalpojumus un primāro aprūpi.
Tiek plānota slimnīcu tīkla pārskatīšana, lai izveidotu funkcionālu un sadarbībā balstītu sistēmu, kurā katrai slimnīcai būtu skaidri definēti pakalpojumu grozi un kvalitātes kritēriji. Tāpat paredzēta finansējuma modeļa pārskatīšana, lai veicinātu efektivitāti un kvalitāti. Lai uzlabotu pacientu plūsmu, tika īstenots pilotprojekts pacientu nogādāšanai tuvāk dzīvesvietai, taču pilotprojekta rezultāti parādīja, ka zemāka līmeņa slimnīcās bieži tiek atteikta pacientu uzņemšana izmeklējumu vai speciālistu trūkuma dēļ.
Slimnīcu tīkla reforma ir daļa no plašākas veselības aprūpes sistēmas transformācijas, kuras mērķis ir integrēta aprūpe, kur primārā, ambulatorā un stacionārā aprūpe veido vienotu sistēmu un pacienta vajadzības ir centrā. Lai gan ceļš līdz efektīvai un pacientiem draudzīgai sistēmai ir izaicinošs, skaidri politiskie lēmumi un cieša sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu veselības aprūpi.