Dainis Ivāns

[LvSnor]

Atmodas laika līderim Dainim Īvānam – 70
REplay.lv Panorāma
Šodien, 20:34
Cilvēkstāsti
Autori: Madara Līcīte (Panorāma)

25. septembrī savu 70. dzimšanas dienu svin viens no Atmodas laika spožākajiem līderiem – Dainis Īvāns. Viņa balss un raksti bija kā zvans, kas pamodināja tautu, lika atcerēties, ka Latvijai ir spēks, kas nāk no cilvēku sirdīm un vienotības. Viņš kļuva par simbolu laikam, kad tauta cēlās kājās, kad brīvība vairs nebija tikai sapnis, bet kopīgi izcīnīta patiesība.
Daiņa Īvāna dzīves ceļš cieši savijies ar tautas ceļu uz brīvību. Īvāns bija viens no tiem, kas prata pacelt balsi laikā, kad klusēšana šķita drošākā izvēle. Viņa rakstītais un teiktais kļuva par drosmīgu aicinājumu stāties pretī netaisnībai un sargāt to, kas Latvijai vissvētākais – zemi, valodu un tautas garu.
"Mani ievēlot par Latvijas vēsturē lielākās masu atbrīvošanas organizācijas priekšsēdi, man nebija izvēles, mani iesvieda šajā mutulī. Kad aicināju janvārī cilvēkus nākt kailām rokām sargāt mūsu demokrātiju, tad es vairākas reizes domāju – ja šis aicinājums beigtos ar asinsizliešanu, tas būtu uz manas sirdsapziņas. Ja es nebūtu pieņēmis šo lēmumu, tas arī būtu uz manas sirdsapziņas. Tajā laikā pats liktenis kaut ko diktēja," sprieda Īvāns. 
Īvāna balss skanēja kopā ar cilvēkiem, kas sapņoja par neatkarīgu Latviju. Tā bija balss, kas iedvesmoja doties ielās, celt barikādes, stāvēt plecu pie pleca un ticēt, ka brīvība ir iespējama. 

Īvāns kļuva par simbolu laikam, kad sabiedrības spēks uzvarēja bailes un neticību. 

"Tad, kad tika nodibināta Latvijas Tautas fronte, tad jau bija skaidrs, ka ar kaut kāda veida neatkarību tas beigsies, ka mēs nebūsim gatavi samierināties ar kaut ko mazāku. No sākuma bija diplomātiska klusēšana, un tad spērām strauji nākamo soli. Tas bija sinhrons process visās Baltijas valstīs," atminējās Īvāns. 
"Neatgriezeniski bija skaidrs, kad bija 1991. gada janvāra barikādes, ka mūsu cilvēku spēja pretoties padomju karaspēkam pārsteidza un iedvesmoja pasauli. Ne velti ASV žurnālists pasaules lielākajā avīzē rakstīja: "Amerikāņi, saprotat, ka šajā naktī uz pasaules brīvības koka saknēm savas asinis ir lējuši latvieši.""
Taču aiz politiķa un sabiedriskā līdera vienmēr ir bijis arī cilvēks – ar savu ģimeni, saknēm un paaudžu stāstiem. Viņš allaž uzsvēris, ka bez vēstures nav nākotnes un ka tautas spēks meklējams tās atmiņā un vienotībā. 

"Tas bija tiešās demokrātijas laiks. Vara bija cieši saistīta ar cilvēkiem, nevarēja ienākt prātā, ka mēs varētu pieņemt lēmumu, kas tautai liktu sašļukt vai vilties. 

Man ir jārāda tāds zināms drosmes un pašpārliecinātības piemērs, pat tādos brīžos, kad tas nelikās. Pat cilvēki man ir teikuši – kad jūs smaidāt, viss ir kārtībā, kad esat drūms, tad liekas, ka viss ir slikti. Vajadzēja tādu pārcilvēcīgu Lāčplēša spēku," viņš stāstīja. 
Ivāns saka, ka mums vienmēr ir jāmeklē stipri sabiedrotie. Latvijas kurss bijis pareizs, esam Eiropas Savienībā un NATO. Viņu apbēdina politiskās ķildas par nebūtisko un ceturtdienas Saeimas balsojums par sieviešu nonievāšanu. Īvāns saka – Latvijas spēks ir demokrātija: 

"Savukārt demokrātijas lielākais drauds ir tumsonība. Un tas ir skaudri jāapzinās, ka izglītība, cilvēku apgaismošana ir nonākusi zināmā strupceļā. Mēs jau pēc bēdīgā ASV piemēra redzam, ka šī tumsonība ir tā, kas var vest arī uz verdzību. 

Ir pietiekoši daudz cilvēku, kuri var padoties populistiem. Pat man ir zvanījuši cienījami cilvēki, kuri prasījuši, vai es nevaru pateikt labu vārdu par kādu it kā Latvijas pilsoni, kas sēž tur Latvijas laukos. Tad es saprotu, cik liela Krievijas nauda tur ir ieguldīta, lai šo cilvēku legalizētu." 
Sveicot Īvānu jubilejā, Latvija atceras ne tikai vienu dzīvi, bet veselu laikmetu, kurā viņa darbs un drosme mainīja valsts likteni. Tas ir stāsts par cilvēku, kurš no vienkārša žurnālista kļuva par tautas balsi, un par to, ka arī viens cilvēks var būt dzinējspēks vēsturiskām pārmaiņām. Jubilejā viņam ir novēlējums arī pašam sev: 
"Biežāk pateikt "nē" dažādiem uzaicinājumiem, tai skaitā arī radošiem. Tas sākās no Latvijas Tautas frontes, kad es nepateicu "nē". Kā akadēmiķis Stradiņš teica, no 80 sākas vecums. Lai man izdodas apkopot stāstus par savu dzimtu un iedvesmot cilvēkus sev apkārt!"

[LvSnor]

Dainis Īvāns (dz. 1955. gada 25. septembrī) ir latviešu žurnālists, sabiedriskais darbinieks un politiķis, viens no Atmodas līderiem.
Galvenie punkti par viņa dzīvi un darbību:

• Žurnālistika: 1980. gados strādāja kā žurnālists, īpaši pazīstams ar publikācijām par vides jautājumiem. Viens no nozīmīgākajiem bija raksts kopā ar Artūru Snipu pret Daugavpils HES būvniecību (“Padomju Jaunatnē”, 1986). Šis raksts bieži tiek uzskatīts par Atmodas sākuma signālu.
  
• Politiskais darbs: 1988. gadā bija viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem un pirmais tās priekšsēdētājs. Frontes vadībā kļuva par vienu no centrālajām personībām Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā.
  
• Neatkarības kustība: Aktīvi darbojās Trešās atmodas laikā, piedalījās Latvijas neatkarības atgūšanas politiskajos un sabiedriskajos procesos.
  
• Pēc neatkarības: Bijis Augstākās padomes deputāts, vēlāk Saeimas deputāts. Darbojies arī kā publicists, vēstures atmiņas glabātājs un kultūras dzīves dalībnieks.
  
• Apbalvojumi: Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī citus apbalvojumus par ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā un sabiedrības labā.
  

Īvāns tiek uzskatīts par vienu no redzamākajiem Trešās atmodas simboliem – cilvēku, kurš ar vārdu un darbiem veicināja Latvijas ceļu uz neatkarību.