Rietumu propagandas organizācijas

[LvSnor]

Tā kā 21.gs nav iedomājams militārs konflikts, bez propagandas aktivitātēm, būtu tomēr labi apzināties, kas ir oficiālās propagandas (un naratīvu) izplatītāji. Un te viennozīmīgi jāsāk ar "aukstā kara" relikvijām. 

https://www.rferl.org/
Radio Free Europe/Radio Liberty (RFE/RL) ir neatkarīga, bezpeļņas multiplatformu mediju organizācija, kas sniedz precīzu un necenzētu ziņu segumu 27 valodās 23 valstīs, kur brīva prese ir apdraudēta. Mūsu žurnālisti ikdienā darbā risina kiberuzbrukumus, draudus un spiegošanu, lai nodrošinātu objektīvu informāciju par notikumiem, kur valsts propaganda un dezinformācija cenšas vērpt melus. Pateicoties modernām digitālajām stratēģijām un vietējiem birojiem, RFE/RL sasniedz auditoriju gan radios, gan sociālajos tīklos, gan viedtālruņu lietotnēs, pārvarot radio viļņu bojāšanu un cenzūru. Atbalstot RFE/RL, jūs stiprināt demokrātiskās vērtības, vaļēju diskusiju un brīvas domas aizstāvību valstīs, kurās vārda brīvība tiek ierobežota.
RFE/RL darbojas kopumā 23 valstīs, pārklājot vairākus reģionus:

• Austrumeiropā: Baltkrievija, Ukraina
  
• Centrālāzijā: Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna
  
• Kaukāzā: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija
  
• Balkānos: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija
  
• Viduseiropas–Austrumeiropas vidējā joslā: Bulgārija, Ungārija, Rumānija, Moldovas Republika
  
• Austrumu Vidusjūrā (Persijas līča reģionā): Irāna, Afganistāna
  
• Krievijā: (caur “Current Time” platformu)
  

Ziņošanas valodas (27):

• angļu
  
• albāņu
  
• armēņu
  
• azerbaidžāņu
  
• baškīru
  
• bosniešu
  
• baltkrievu
  
• bulgāru
  
• čečenu
  
• krimas tatāru
  
• dari
  
• gruzīnu
  
• ungāru
  
• kazahu
  
• kirgīzu
  
• maķedoniešu
  
• melnkalniešu
  
• paštū
  
• persiešu
  
• rumāņu
  
• krievu
  
• serbu
  
• tadžiku
  
• tatāru
  
• turkmēņu
  
• ukraiņu
  
• uzbeku
  

https://voa.com

Voice of America (VOA) ir ASV valdības finansēts starptautisks mediju ports, kura misija ir nodrošināt precīzas, objektīvas un necenzētas ziņas vairāk nekā 40 valodās visā pasaulē. Izmantojot radio, televīziju un digitālās platformas, VOA pārraida svarīgāko informāciju par politiku, ekonomiku un sabiedrības notikumiem valstīs, kur plašsaziņas līdzekļu brīvība ir ierobežota. Mūsu žurnālisti ievēro stingrus profesionālos standartus, pārbaudot faktus un izvairoties no dezinformācijas, tādējādi stiprinot auditorijas uzticību. Atbalstot VOA, jūs veicināt demokrātisko vērtību izplatīšanu un brīvas domas aizstāvību patvēruma meklētāju un pilsoņu vidū, kuriem piekļuve neatkarīgiem medijiem bieži ir apdraudēta.

Voice of America (VOA) sasniedz auditoriju gandrīz 100 valstīs visos pasaules kontinentos, izmantojot radio, televīziju, digitālās platformas un vietējos partnerus. Piemēram:

• Āfrikā: VOA “English to Africa” pakalpojums sniedz ziņas visās 54 Āfrikas valstīs
  
• Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Latīņamerikā — kopumā aptuveni 100 valstīs, kur brīva prese ir ierobežota
  

Ziņošanas valodas (45):

• oromo
  
• albāņu
  
• amhāru
  
• armēņu
  
• azerbaidžāņu
  
• bambara
  
• bengāļu
  
• bosniešu
  
• birmiešu
  
• kantoniešu
  
• haitiešu kreoliešu
  
• horvātu
  
• dari
  
• angļu (Special English)
  
• franču
  
• gruzīnu
  
• hausa
  
• hindi
  
• indonēziešu
  
• khmeru
  
• kinjarvanda
  
• kirundi
  
• korejiešu
  
• kurdu
  
• laosiešu
  
• maķedoniešu
  
• mandarīnu ķīniešu
  
• Transvaalas ndebele valodā
  
• taizemiešu
  
• paštū
  
• persiešu
  
• portugāļu
  
• krievu
  
• serbu
  
• šonu (Zimbabve)
  
• somāliešu
  
• spāņu
  
• svahili
  
• tibetiešu
  
• tigrinja
  
• turku
  
• ukraiņu
  
• urdu
  
• uzbeku
  
• vjetnamiešu
  

[LvSnor]

Šeit ir ieteikts YouTube kanāla „Адекватный Русский” (@russian_adekvat) apraksts latviski:

---

Адекватный Русский (@russian_adekvat)
Ar vairāk nekā 759 000 abonentu un vairāk nekā 280 video, kanāls piedāvā īsas “Shorts” formas saturu, kas salīdzina dažādus militārus notikumus un politiskās situācijas — piemēram, putīnistiskās operācijas pret salīdzinājumiem ar Izraēlas darbībām — ar precīzu žurnālistisku vērojumu un analīzi (youtube.com).
🎯 Kas gaidāms šeit:

• Strauji reaģējošas un kodolīgas ilustācijas par aktuāliem starptautiskajiem militāriem un politiskajiem notikumiem.
  
• Formāts “shorts” padara saturu viegli uztveramu un emocionāli spēcīgu.
  
• Skarbi, bet skaidri analogijas un salīdzinājumi starp dažādiem konfliktu modeļiem.
  

🔍 Kāpēc skatīties:

• Iegūstiet unikālu perspektīvu par Krievijas televīzijas un ziņu mītiem, skaidrojot to ar vizuālajiem kontrastiem.
  
• Ātri un efektīvi — ideāli, ja vēlaties būt lietas kursā bez ilgstošas video skatīšanās.
  
• Pieejams plašai auditorijai, kas vēlas saprast sarežģītos starptautiskos procesus salīdzinoši vienkāršā formātā.
  

👉 Abonējiet, ja jūs interesē:

• Krievijas militārās un politiskās narratīvas skaidrojums
  
• Ātri un asprātīgi salīdzinājumi
  
• Uzticams un kritisks ieskats pasaules notikumos
  

---

[LvSnor]

Eiropas Savienībā izveidos centru cīņai pret Krievijas dezinformāciju
2025. gada 8. novembris 16:07 

Eiropas Savienības varasiestādes plāno izveidot Demokrātiskās stabilitātes centru, kas cīnīsies pret dezinformāciju, ko izplata Krievija un citi autoritārie režīmi, tā, atsaucoties uz Eiropas Komisijas iekšējo dokumentu, ziņo The Guardian. Jaunais centrs kļūs par daļu no iniciatīvas “Demokrātijas vairogs”, ko ierosinājusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula von der Leiena. 

Centrs koordinēs informācijas apmaiņu par ārvalstu valdību mēģinājumiem manipulēt ar informāciju. Projekta anotācijā teikts, ka Krievija papildus karam pret Ukrainu aktīvi īsteno hibrīdos uzbrukumus pret Eiropu.

“Izplatot nepatiesu informāciju, dažkārt iekļaujot manipulācijas un vēsturisko faktu falsifikāciju, Krievija mēģina graut uzticību demokrātiskajām sistēmām,”

The Guardian citē dokumenta projektu.

Eiropas Komisija plāno apvienot centrā ekspertus no visām ES dalībvalstīm, kā arī no valstīm, kas vēlas pievienoties blokam. Dalība organizācijas darbā būs brīvprātīga. EK arī pieļauj iespēju pievienoties “domubiedriem”, kas, kā raksta izdevums, padara iespējamu Lielbritānijas dalību.
Turklāt plāns “Demokrātijas vairogs” paredz izveidot neatkarīgu faktu pārbaudītāju tīklu, lai aizsargātos pret dezinformāciju, īpaši vēlēšanu periodos, ārkārtas situācijās veselības aprūpē vai dabas katastrofu gadījumos. Brisele arī plāno izveidot interneta viedokļu līderu tīklu, kas tiešsaistē izplatīs informāciju par ES demokrātijas standartiem un noteikumiem.
Saskaņā ar ES ārpolitikas dienesta datiem, tikai pēdējos gados vien ir reģistrētas desmitiem kampaņu, kas saistītas ar Krievijas dezinformāciju. Starp tām minēta operācija “Dvīnis”, kuras ietvaros tika izveidotas tīmekļa vietnes, kas kopēja pazīstamus Eiropas plašsaziņas līdzekļus, piemēram, Die Welt, Le Point, La Stampa un Polskie Radio, un publicēja viltotus materiālus ar pret Rietumiem vērstu saturu. Šie viltus raksti tika izplatīti sociālajos tīklos, un to mērķis bija diskreditēt Eiropas politiķus un vājināt sabiedrības atbalstu Ukrainai un ukraiņu bēgļiem.
Dokumentā arī norādīts uz draudiem, kas nāk no Ķīnas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Pekina izmanto privātas PR kompānijas un “ietekmīgas personas”, lai radītu un izplatītu materiālus, kas atbilst tās politiskajām interesēm. 2024. gadā Citizen Lab pētnieki atklāja 123 tīmekļa vietnes, kas darbojās no Ķīnas, izliekoties par ziņu aģentūrām, un publicēja Pekinai labvēlīgu dezinformāciju 30 Eiropas, Āzijas un Latīņamerikas valstīs.
Iejaukšanās ES dalībvalstu iekšējās lietās kļuva īpaši pamanāma pēc vēlēšanām Rumānijā, kuru rezultāti tika anulēti sakarā ar atklāto Krievijas kampaņu, kas ietvēra plaša mēroga kiberuzbrukumus vēlēšanu sistēmai un aktivitāti sociālajos tīklos. Par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās iepriekš paziņoja arī Moldovas varasiestādes, norādot uz vēlētāju uzpirkšanas shēmām un propagandas kampaņām, atgādina The Guardian.
Ideja par Demokrātiskās stabilitātes centra izveidi pirmo reizi tika izklāstīta septembrī, kad Urzula von der Leiena uzstājās Eiropas Parlamentā, uzrunājot deputātus. Sīkāki iniciatīvas nosacījumi, kā paredzams, tiks publicēti 12. novembrī.

https://www.eppgroup.eu/lv/ko-mes-daram/...as-vairogs
https://commission.europa.eu/strategy-an...mocracy_lv

[LvSnor]

Eiropas Demokrātijas vairogs (EUDS)

Vislīdzīgākā pēdējā laika iniciatīva, uz kuru jūs, iespējams, atsaucaties, ir Eiropas Parlamenta izveidotā struktūra:

• Eiropas Parlamenta Īpašā komiteja par Eiropas Demokrātijas vairogu (EUDS): Šī ir īpaša komiteja, kas izveidota 2025. gada sākumā.
  
• Mērķis: Tās galvenais uzdevums ir izvērtēt un piedāvāt risinājumus, lai aizsargātu ES demokrātiskos procesus no ārējas iejaukšanās, dezinformācijas un slēptas ārvalstu ietekmes. Tā cieši saskan ar ideju par "demokrātisko stabilitāti".
  

🛡️ Kas ir Eiropas Demokrātijas vairogs (EUDS)?

• Statuss: Tā ir Eiropas Parlamenta Īpašā komiteja (Special Committee). Tas nozīmē, ka tā nav pastāvīga aģentūra, bet gan deputātu grupa, kas izveidota uz noteiktu laiku (parasti 12 mēnešiem ar iespēju pagarināt), lai izmeklētu konkrētu, aktuālu problēmu.
  
• Priekšvēsture: Šī komiteja ir tieša turpinātāja iepriekšējā Parlamenta sasaukuma (2019-2024) Īpašajām komitejām par ārvalstu iejaukšanos (INGE un ING2), kas izgaismoja Krievijas un citu valstu centienus ietekmēt ES politiku.
  
• Izveide: Komiteja tika izveidota 2025. gada sākumā (konstituējās 2025. gada februārī) kā atbilde uz pieaugošajiem draudiem demokrātijai, īpaši pēc 2024. gada Eiropas vēlēšanām un saistībā ar ģeopolitisko situāciju.
  

🎯 Galvenie mērķi un uzdevumi

EUDS komitejas galvenais uzdevums ir izstrādāt visaptverošu ES stratēģiju demokrātijas aizsardzībai. Tās darba kārtībā ir:

1. Draudu analīze: Izmeklēt un analizēt ārvalstu iejaukšanās metodes, tostarp:
   • Dezinformācijas kampaņas (īpaši no Krievijas un Ķīnas).
     
   • Hibrīddraudus un kiberuzbrukumus.
     
   • Mākslīgā intelekta (piemēram, "dziļviltojumu" jeb deepfakes) izmantošanu manipulācijās.
     
   • Slēptu ārvalstu finansējumu politiskajām partijām un organizācijām.
     
   • Uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai.
     
2. Likumdošanas pārskatīšana: Novērtēt, vai esošie ES tiesību akti (piemēram, Digitālo pakalpojumu akts) ir pietiekami, lai cīnītos ar šiem draudiem, un identificēt "likumdošanas caurumus".
   
3. Ieteikumu sniegšana: Sagatavot ziņojumus un konkrētus ieteikumus Eiropas Komisijai un Padomei par jauniem tiesību aktiem un politikas pasākumiem, kas nepieciešami, lai "vairogs" būtu efektīvs.
   
4. Sabiedrības noturības celšana: Ierosināt pasākumus, lai stiprinātu ES sabiedrības noturību pret dezinformāciju, piemēram, atbalstot neatkarīgus medijus, faktu pārbaudītājus un veicinot medijpratību.
   

👥 Komitejas vadība un konteksts

• Vadība: Komiteju (EUDS) vada Francijas deputāte Nathalie Loiseau (no politiskās grupas "Renew Europe").
  
• Latvijas pārstāvniecība: Svarīgi atzīmēt, ka par vienu no priekšsēdētājas vietniecēm šajā komitejā tika ievēlēta Latvijas deputāte Sandra Kalniete (no Eiropas Tautas partijas grupas).
  
• Komisijas iniciatīva: Jēdziens "Eiropas Demokrātijas vairogs" sākotnēji nāca no Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas, kura to ierosināja kā vienu no savas jaunās Komisijas prioritātēm (sākot ar 2024. gadu). Parlamenta komiteja tika izveidota, lai pārraudzītu šīs iniciatīvas izstrādi un sniegtu Parlamenta politisko ieguldījumu.
  

Kopsavilkums

"Eiropas Demokrātijas vairogs" (EUDS) nav fizisks centrs vai aģentūra. Tā ir ietekmīga Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komiteja, kuras uzdevums ir novērtēt draudus ES demokrātijai un izstrādāt konkrētus priekšlikumus tās aizsardzībai pret ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju.

[LvSnor]

Eiropas demokrātijas vairogs un ES pilsoniskās sabiedrības stratēģija paver ceļu spēcīgākai un noturīgākai demokrātijai

Komisija šodien nāca klajā ar Eiropas demokrātijas vairogu , kurā izklāstīti vairāki konkrēti pasākumi, kā stiprināt, aizsargāt un veicināt spēcīgas un noturīgas demokrātijas visā ES. Atvērta pilsoniskā telpa ir mūsu demokrātijas pamatā, un tāpēc Komisija ir arī nākusi klajā ar ES stratēģiju pilsoniskajai sabiedrībai, lai panāktu lielāku iesaisti, aizsardzību un atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir būtiska nozīme mūsu sabiedrībā. Abas iniciatīvas tika izklāstītas politiskajās pamatnostādnēs un priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas šā gada runā par stāvokli Savienībā.
Eiropas demokrātijas vairogs un ES Pilsoniskās sabiedrības stratēģija iepazīstina ar pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt mūsu demokrātisko sistēmu galvenos pīlārus: brīvi cilvēki, brīvas un godīgas vēlēšanas, brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, dinamiska pilsoniskā sabiedrība un spēcīgas demokrātiskas iestādes.
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Demokrātija ir mūsu brīvības, labklājības un drošības pamats. Eiropas demokrātijas vairogs stiprinās pamatelementus, kas ļauj iedzīvotājiem katru dienu dzīvot saskaņā ar mūsu kopīgajām demokrātiskajām vērtībām, proti, vārda brīvību, neatkarīgus medijus, noturīgas iestādes un dinamisku pilsonisko sabiedrību. Tas ir Eiropas spēks, un mums ir jāpalielina mūsu kolektīvā spēja to vienmēr aizsargāt.”
Eiropas demokrātijas vairogs
Eiropas demokrātijas vairoga darbības vēl vairāk palielinās mūsu kolektīvo spēju apkarot manipulāciju ar informāciju un dezinformāciju un stiprinās mūsu noturību, izmantojot visas sabiedrības pieeju. Eiropas demokrātijas vairogs piedāvās pasākumus, kas aptvers trīs galvenos pīlārus: 1) informācijas telpas integritātes aizsardzību; 2) stiprināt mūsu iestādes, godīgas un brīvas vēlēšanas un brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus; un 3) sabiedrības noturības un iedzīvotāju iesaistes veicināšana.
Svarīgs Eiropas demokrātijas vairoga rezultāts būs jauns Eiropas Demokrātiskās noturības centrs, kas apvienos ES un dalībvalstu speciālās zināšanas un resursus, lai palielinātu mūsu kolektīvo spēju prognozēt un atklāt apdraudējumus un reaģēt uz tiem, kā arī veidot demokrātisko noturību. Centrs, kura centrā ir dalībvalstis, darbosies kā satvars, lai atvieglotu informācijas apmaiņu un atbalstītu spēju veidošanu nolūkā izturēt mainīgos kopīgos draudus, jo īpaši ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI) un dezinformāciju.
Centrs, ko atbalsta un cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienesta pārvaldīto ātrās brīdināšanas sistēmu, savienos esošos tīklus un struktūras.
Centrā tiks izveidota ieinteresēto personu platforma, lai veicinātu dialogu ar uzticamām ieinteresētajām personām, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pētniekiem un akadēmiskajām aprindām, faktu pārbaudītājiem un mediju pakalpojumu sniedzējiem.
Informācijas telpas integritātes aizsardzība
Informācijas telpas integritātes stiprināšana ir būtiska, lai cilvēki varētu izmantot savas tiesības un iesaistīties demokrātijā. Komisija turpinās sadarboties ar parakstītājiem saskaņā ar Rīcības kodeksu dezinformācijas jomā un sagatavos Digitālo pakalpojumu akta incidentu un krīzes protokolu, lai atvieglotu koordināciju starp attiecīgajām iestādēm un nodrošinātu ātru reakciju uz plaša mēroga un, iespējams, transnacionālām informācijas operācijām. Tiks izveidots neatkarīgs Eiropas faktu pārbaudītāju tīkls, lai uzlabotu faktu pārbaudes spējas visās ES oficiālajās valodās, un Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs attīstīs jaunas neatkarīgas uzraudzības un analītiskās spējas situācijas apzināšanās nolūkā saistībā ar vēlēšanām vai krīzes situācijām.
Mūsu iestāžu stiprināšana, godīgas un brīvas vēlēšanas un brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi
Lai gan vēlēšanu organizēšana un norise ir dalībvalstu kompetencē, ir vajadzīga pastiprināta sadarbība ES līmenī, lai risinātu kopīgas problēmas šajā jomā. Tāpēc Komisija pastiprinās darbu Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla ietvaros, organizējot sistemātisku informācijas apmaiņu par vēlēšanu procesu integritātes pamatjautājumiem. Komisija arī nāks klajā ar norādījumiem par MI atbildīgu izmantošanu vēlēšanu procesos un atjauninās Digitālo pakalpojumu akta (DPA) vēlēšanu rīkkopu.
Lai palīdzētu novērst pieaugošo vardarbību pret politiskajiem kandidātiem un ievēlētajiem pārstāvjiem, Komisija nāks klajā ar ieteikumu un paraugprakses rokasgrāmatu dalībvalstīs par politisko dalībnieku drošību.
Pastiprināts finansiālais atbalsts neatkarīgai un vietējai žurnālistikai tiks sniegts saskaņā ar jauno Mediju noturības programmu, kas pašreizējo atbalstu medijiem sasaistīs ar finansēšanas programmām, kuras ierosinātas jaunajā daudzgadu finanšu shēmā. Gaidāmajā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanā Komisija izvērtēs veidus, kā stiprināt vispārējas nozīmes mediju pakalpojumu pamanāmību un modernizēt reklāmas noteikumus, lai veicinātu ES mediju ilgtspēju.
Komisija iesniegs atjauninātu Komisijas ieteikumu par žurnālistu drošību un pastiprinās rīcību, lai atbalstītu ES pašreizējo regulējumu ļaunprātīgas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) apkarošanai.
Sabiedrības noturības un iedzīvotāju iesaistes veicināšana
Lai palīdzētu atpazīt un apkarot manipulāciju ar informāciju, Komisija ieviesīs pasākumus plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un digitālās pratības veicināšanai visās vecuma grupās. Komisija izstrādās ES pilsonības kompetences sistēmu kopā ar pamatnostādnēm pilsoniskuma izglītības stiprināšanai skolās.
Tā arī atbalstīs iedzīvotāju iesaistīšanos demokrātiskajā dzīvē, izmantojot līdzdalības un konsultāciju instrumentus, īpašu uzmanību pievēršot vietējam līmenim un jauniešiem, un stimulēs inovāciju tiešsaistes platformās, kas ļauj piedalīties demokrātijā, izmantojot jaunu pilsonisko tehnoloģiju centru. Lai veicinātu izpratni par pilsoņu demokrātiskajām tiesībām saskaņā ar ES tiesību aktiem, Komisija nāks klajā ar ES demokrātijas rokasgrāmatu.
Komisija arī palīdzēs vēl vairāk veicināt uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, tostarp pieņemot ieteikumu par zinātniskiem pierādījumiem politikas veidošanā.
ES stratēģija pilsoniskajai sabiedrībai
Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme mūsu sabiedrībā, sniedzot ieguldījumu politikas veidošanā, sniedzot sociālos un sabiedriskos pakalpojumus, palielinot informētību par svarīgiem sociāliem jautājumiem un pārstāvot dažādas grupas neaizsargātās situācijās.
Ar ES pilsoniskās sabiedrības stratēģiju Komisija pastiprina sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un turpinās atbalstīt un aizsargāt pilsoniskās sabiedrības organizācijas to darbā. Stratēģijā ir ierosinātas konkrētas darbības ES un valstu līmenī.
Stratēģija aptver trīs galvenos mērķus:
Iesaistes veicināšana: Līdz 2026. gadam tiks izveidota jauna pilsoniskās sabiedrības platforma, lai vēl vairāk atvieglotu dialogu par ES vērtību aizsardzību un veicināšanu.
Atbalsts un aizsardzība: Tiks izveidots tiešsaistes zināšanu centrs par pilsonisko telpu, lai atvieglotu piekļuvi esošajiem projektiem un rīkiem, tostarp pieejamajiem aizsardzības pasākumiem. Pamatojoties uz to,tiks pētīti turpmāki aizsardzības pasākumi, piemēram, steidzama palīdzība apdraudētām organizācijām un dalībvalstīs pieejamo aizsardzības pasākumu koordinācija.
Ilgtspējīgs un pārredzams finansējums: Priekšlikumā par jauno DFS Komisija ir ierosinājusi ievērojami palielināt finansiālo atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, paredzot 9 miljardus EUR tikai programmai “AgoraEU”. Turklāt Komisija plāno pasākumus, lai atvieglotu piekļuvi dažādiem finansējuma avotiem, veidojot ciešākas saiknes ar privātajiem līdzekļu devējiem un bezmaksas juridiskajām kopienām.
Vispārīga informācija
Pieaugošas politiskās konfrontācijas, reģionālu un starptautisku konfliktu un strauju tehnoloģisko traucējumu laikmetā mūsu demokrātijas saskaras ar iekšēju un ārēju spiedienu. Autoritāri režīmi cenšas izmantot šķelšanos, sēt neuzticību un ierobežot demokrātiskos dalībniekus, piemēram, brīvus plašsaziņas līdzekļus un pilsonisko sabiedrību. Tādējādi tiek grauta uzticēšanās demokrātiskām iestādēm, apdraudētas brīvas un godīgas vēlēšanas un apdraudētas pašas vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība. Šie apdraudējumi rodas dziļas digitālās pārveides kontekstā, kas rada gan jaunas iespējas, gan jaunas vājās vietas. Tajā pašā laikā sabiedrības uzticēšanās un iesaistīšanās mazināšanās, kā arī vēl nepieredzēti riski, ar kuriem saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vēl vairāk apdraud pamattiesību veicināšanu visā ES.
Ar Eiropas demokrātijas vairogu un ES stratēģiju pilsoniskajai sabiedrībai Komisijas mērķis ir stiprināt darbības gan ES, gan valstu līmenī, cieši sadarbojoties ar paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un veicinot lielāku saskaņotību starp ES iekšējām un ārējām darbībām šajās jomās.
Izmantojot Eiropas demokrātijas vairogu, Komisija pastiprinās darbu, lai apkarotu ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos ārpus mūsu robežām. Tiks stiprinātas spējas ES pārstāvniecībās un delegācijās ārvalstīs, un tiks izmantotas partnerības, lai kolektīvi reaģētu pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI).
Ar šo stratēģiju ES turpinās atbalstīt pilsonisko telpu un pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi visā pasaulē. Tas ietvers ciešāku sadarbību ar pilsonisko sabiedrību visā ES ārējā darbībā un ar ES delegāciju starpniecību.