Sagribējās uzrakstīt pārgudru sveikumu no 29,8 km/s jeb 107 280 km/h nesošas zemes, uz kuras tu vari gulēt vai "skriet pret vēju", vienalga tu lielā ātrumā mēģini "neuzkrist uz Saules". Bet nu ir pienākušas ~10... 11 dienas pēc saulgriežiem, kad mēs atzīmēsim 1. janvari, lai 2. janvārī svinētu Ivo vārdadienu! Priekā pavadīt veco 2025. un sagaidīt 2026. gadu!
Īsā atbilde:
1. janvāris vēsturiski ir “staigājis” attiecībā pret astronomisko ziemas sākumu (ziemas saulgriežiem), un tikai salīdzinoši nesen tas ir kļuvis stabils. Zemāk – strukturēts skaidrojums pa posmiem.
Astronomiskais atskaites punkts
- Ziemas sākums astronomijā = ziemas saulgrieži, kad Saule sasniedz minimālo deklināciju.
- Tas notiek ap 21.–22. decembri, bet precīzs datums mainās, jo:
- tropiskais gads ≈ 365,2422 dienas
- kalendāri šo skaitli ilgi neprecīzi aproksimēja
1. Senais romiešu kalendārs (pirms Jūlija Cēzara)
- Gads sākās martā, nevis janvārī.
- Janvāris tika pievienots vēlāk un sākotnēji nebija gada sākums.
- Kalendārs bija:
- neregulārs
- politiski manipulējams
- Rezultāts:
- datumi slīdēja pa gadalaikiem
- janvāra attiecība pret ziemas saulgriežiem nebija stabila
➡️ Šajā posmā
nav jēgas runāt par stabilu “1. janvāri” pret ziemu.
2. Jūlija kalendārs (no 45. g. p.m.ē.)
- Jūlijs Cēzars ieviesa:
- 365 dienas
- garais gads ik pēc 4 gadiem
- Vidējais gada garums: 365,25 dienas
- Kļūda: ~11 minūtes gadā
Sekas
- Saulgrieži katros ~128 gados nobīdījās par 1 dienu uz agrāku datumu
- janvāris lēnām attālinājās no astronomiskās ziemas
Piemērs
- ap 1. gs.: ziemas saulgrieži ≈ 25. decembrī
- gs.: ziemas saulgrieži ≈ 11.–12. decembrī (Jūlija kalendārā)
➡️
1. janvāris “virzījās dziļāk ziemā”, bet ne dabas dēļ, tikai kalendāra kļūdas dēļ.
3. Gregora kalendārs (no 1582. gada)
- Reforma:
- izlaboja uzkrāto nobīdi (izmeta 10 dienas)
- precizēja garo gadu sistēmu
- Vidējais gada garums: 365,2425 dienas
- Kļūda: ~1 diena 3300 gados
Rezultāts
- Ziemas saulgrieži stabilizējās ap 21.–22. decembri
- janvāris:
- ~10–11 dienas pēc ziemas saulgriežiem
- šī attiecība praktiski nemainās
➡️
Mūsdienās 1. janvāra un ziemas sākuma attiecība ir stabila.
4. Citi kalendāri (salīdzinājumam)
Ebreju kalendārs
- Lunisolārs
- Mēneši piesaistīti Mēnesim, gadi – Saulei
- Ziemas sākuma datums katru gadu mainās, bet paliek ziemas sezonā
Islāma kalendārs
- Tīri lunārs
- Gads ~354 dienas
- Ziemas mēneši ceļo cauri visiem gadalaikiem
- Nav fiksētas saiknes ar saulgriežiem
Ķīniešu tradicionālais kalendārs
- Lunisolārs
- Ziemas saulgrieži ir fundamentāls atskaites punkts
- Gada struktūra apzināti piesaistīta astronomijai
Kopsavilkums
Periods
1. janvāris pret ziemas saulgriežiemPirms Jūlija kalendāra
Nestabils, haotisks
Jūlija kalendārs
Lēni slīdēja prom
Gregora kalendārs
Stabils (~10–11 dienas pēc saulgriežiem)
Galvenā doma:
👉 1. janvāris nav “dabīgs” ziemas sākuma punkts – tas ir
administratīvs datums, kura attiecības ar astronomiju kļuva precīzas tikai ar Gregora kalendāru.