Francijas prezidenta vēlēšanas 2027
#1
Tā kā pašreizējais prezidents Emanuels Makrons ir aizvadījis savus maksimālos divus termiņus un vairs nedrīkst kandidēt, Francijā šobrīd aktīvi rit gatavošanās nākamajām prezidenta vēlēšanām, kas plānotas 2027. gada pavasarī.
Politiskā kampaņa jau ir neoficiāli sākusies, un Francijas politiskajā arēnā ir iezīmējušies vairāki galvenie bloki un to līderi.
1. Galēji labējie (Pašreizējie aptauju favorīti)
Šis spārns šobrīd bauda augstu popularitāti, ko veicina sabiedrības neapmierinātība ar pašreizējo valdību.
  • Žordans Bardella (Jordan Bardella)Nacionālā apvienība (RN). Aptaujās viņš šobrīd ir pārliecinošs līderis. Bardella ir kļuvis par galveno partijas seju, jo ilggadējai līderei Marinai Lepēnai tiesas spriedumu dēļ (saistībā ar ES fondu izmantošanu) draud aizliegums kandidēt vēlēšanās.
  • Ēriks Zemūrs (Éric Zemmour)Reconquête (Atkarošana). Radikālāks labējais kandidāts, kuram aptaujas sola stabilu, bet mazāku atbalstu (~13%).
2. Centra un Makrona bloks
Emanuela Makrona nometne ir zaudējusi daļu popularitātes, un tajā rit iekšēja cīņa par to, kurš kļūs par centristu galveno kandidātu:
  • Eduārs Filips (Édouard Philippe) – partijas Horizons līderis un bijušais premjerministrs. Šobrīd viņš tiek uzskatīts par spēcīgāko centra nometnes figūru, kurai ir vislabākās izredzes konkurēt ar Bardellu vēlēšanu otrajā kārtā.
  • Gabriels Atāls (Gabriel Attal) – partija Renaissance, vēl viens bijušais premjerministrs un populāra figūra centra-labējā spārna vēlētāju vidū.
3. Kreisie spēki
Kreisais spārns joprojām ir izteikti sašķelts, kas apgrūtina viņu iespējas izvirzīt vienotu līderi:
  • Žans Liks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon)Nepakļautā Francija (LFI). Pieredzējušais galēji kreisais politiķis jau ir oficiāli uzsācis savu kampaņu. Viņam ir lojāls vēlētāju loks, taču mērenākā sabiedrības daļa viņu vērtē kā pārāk radikālu.
  • Rafaels Gliksmans (Raphaël Glucksmann) – proeiropeiskās kreisās partijas Place Publique līderis, kurš cenšas apvienot mērenos sociālistu un kreiso centra vēlētājus.
4. Tradicionālie konservatīvie (Labējie)
  • Bruno Retaijo (Bruno Retailleau) – partijas Republikāņi (Les Républicains) prezidents. Lai gan partija mēģina atgūt kādreizējo ietekmi, viņu reitingi šobrīd ir salīdzinoši zemi. Kā alternatīvas figūras tiek minēti arī Ksavjē Bertrāns (Xavier Bertrand) un Davids Lisnārs (David Lisnard).
Citāts:Galvenā intriga: Lielākā daļa politikas analītiķu prognozē, ka galvenā cīņa par iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā izvērtīsies starp Žordanu Bardellu (galēji labējie) un Eduāru Filipu (centra bloks) vai Žanu Liku Melanšonu (kreisie).


Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas (pēc Ipsos un Odoxa datiem) rāda ļoti izteiktu ainu: galēji labējā spārna pārstāvis Žordans Bardella šobrīd ir pārliecinošs pirmās kārtas favorīts, kamēr aiz viņa izvērtusies asa cīņa par otro vietu un iekļūšanu vēlēšanu finālā.
Vēlētāju noskaņojums un partiju reitingi pirmās kārtas scenārijos sadalās šādi:
Kandidāts / Politiskais spēks
Aptauju reitingu amplitūda (1. kārta)
Galvenā dinamika un kontekstsŽordans Bardella

(Nacionālā apvienība / RN)
32% – 36%
Stabils līderis. Viņa reitings ir pat nedaudz augstāks nekā partijas veterānei Marinai Lepēnai. Bardella šobrīd piesaista arī daļu kādreizējo Ērika Zemūra vēlētāju.
Eduārs Filips

(Horizons / Centrs)
13% – 19%
Saspringta situācija. Viņš joprojām ir spēcīgākais centristu kandidāts, taču pēdējos mēnešos reitings piedzīvojis kritumu tiesvedību ēnas un iekšējās konkurences dēļ.
Žans Liks Melanšons

(Nepakļautā Francija / Kreisie)
13% – 17%
Izteikts izrāviens. Pēc oficiālas kampaņas uzsākšanas Melanšons ir strauji kāpinājis popularitāti un aptaujās jau min uz papēžiem Eduāram Filipam cīņā par otro vietu.
Gabriels Atāls

(Renaissance / Centrs)
8,5% – 17,5%
Centra balsu dalīšana. Ja vēlēšanās startē gan Filips, gan Atāls, viņu reitingi "apēd" viens otru (Atālam paliek ap 9%). Ja Filips nekandidētu, Atāla reitings pakāptos līdz pat 17,5%.
Rafaels Gliksmans

(Place Publique / Mērenie kreisie)
11% – 14%
Stabils vidusceļš. Viņam ir drošs mēreno kreiso un sociālistu atbalsts, taču viņš sāk zaudēt pozīcijas radikālākajam Melanšonam.
Bruno Retaijo

(Les Républicains / Labējie)
7,5% – 10%
Tradicionālais kodols. Konservatīvie saglabā savu bāzi, taču šobrīd ir tālu no līderpozīcijām.
Ēriks Zemūrs

(Reconquête / Galēji labējie)
4% – 5%
Lejupslīde. Lielākā daļa viņa kādreizējo vēlētāju ir pārgājuši Bardellas nometnē.
Trīs galvenie secinājumi no jaunākajiem datiem
  • Otrās kārtas intriga: Ja vēlēšanas notiktu šodien, Žordana Bardellas iekļūšana otrajā kārtā ir gandrīz garantēta. Savukārt duelis par otru ceļazīmi starp Eduāru Filipu un Žanu Liku Melanšonu ir kļuvis pilnīgi neprognozējams.
  • Centra pašiznīcināšanās risks: Makrona nometnei ir kritiski svarīgi vienoties par vienu kopīgu kandidātu (Filipu vai Atālu). Ja abi centristu līderi startēs vienlaikus, viņi sašķels balsis un neviens no viņiem neiekļūs otrajā kārtā.
  • Otrās kārtas prognozes (Fināls): Lai gan Bardella dominē pirmajā kārtā, otrās kārtas divcīņas, centristam Eduāram Filipam joprojām izdodas viņu uzvarēt ar minimālu pārsvaru (~51,5% pret 48,5%), pateicoties kreiso vēlētāju balsīm, kuri finālā izvēlas balsot "pret galēji labējiem".

(sagatavots izmantojot gemini ai)
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
« Vecāks | Jaunāks »


Pārlēkt uz:


Users browsing this thread: 1 Guest(s)