Zigitis saka ...

[hobbit_lv]

Paga paga, zikrs (vai zikra? Hvz kā ir pareizi latviski) ir čista čečenu fīča un es neesmu dzirdējis ka to praktizētu vēl arī kaut kur citur. Un es šeit neredzu principiālu atšķirību starp kristiešu mēlēs runātājiem un Svētajā Garā gar zemi kritējiem.

[LvSnor]

Zikrs (no arābu valodas: dhikr — 'atcerēšanās' vai 'pieminēšana') musulmaņu kopienā ir viena no fundamentālākajām un tuvākajām garīgajām praksēm. Tas nozīmē apzinātu Dieva (Allāha) pieminēšanu, skaitot noteiktas frāzes, lūgšanas vai Viņa vārdus.
Šeit ir ieskats tajā, kā zikrs darbojas un kāda ir tā loma musulmaņu dzīvē.
Kas tieši ir zikrs?
Zikra pamatā ir doma, ka ikdienas steigā cilvēks var viegli aizmirst par savu garīgo mērķi. Regulāra frāžu atkārtošana palīdz "atgriezt prātu mājās".
Visbiežāk izmantotās frāzes ir īsas un ritmiskas, piemēram:

• Subhanallah (Slava Dievam)
  
• Alhamdulillah (Pateicība Dievam)
  
• Allahu Akbar (Dievs ir visvarens)
  
• La ilaha illa Allah (Nav cita dieva kā vien Allāhs)
  

Kā zikrs tiek praktizēts kopienā?
Zikram ir divas galvenās formas, un abām ir sava vieta musulmaņu ikdienā:
1. Individuālais zikrs
To musulmanis var veikt jebkurā laikā un vietā — ejot uz skolu vai darbu, pirms gulētiešanas vai tūlīt pēc ikdienas lūgšanām (namaza). Lai skaitītu reizes, bieži izmanto tasbih (lūgšanu krelles) vai vienkārši skaita uz pirkstu locītavām. Tas ir personīgs, kluss brīdis sev un savai garīgajai pasaulei.
2. Kolektīvais zikrs
Šī ir daļa, kas visspilgtāk parāda kopienas spēku. Musulmaņi (īpaši tas ir izplatīts sūfisma tradīcijās) sanāk kopā mošejās, garīgajos centros vai mājās, lai skaitītu zikru kopā.

• Kopības sajūta: Visi klātesošie vienotā ritmā skaita frāzes, kas rada spēcīgu kopības un vienotības sajūtu.
  
• Dažādās formas: Dažās kopienās kolektīvais zikrs ir kluss un meditatīvs, savukārt citās tas var būt skaļš, pavadīts ar ritmiskām kustībām vai pat specifisku elpošanu, kas palīdz sasniegt dziļāku koncentrēšanās stāvokli.
  

Kāpēc zikrs ir tik populārs un svarīgs?

"Patiesi, sirdis rod mieru Dieva pieminēšanā." (Citāts no Korāna)

• Mentālais fitness un miers: Mūsdienu pasaulē zikrs darbojas kā sava veida islāma meditācija. Tas palīdz mazināt stresu, trauksmi un attīra prātu no liekiem trokšņiem.
  
• Sirds šķīstīšana: Tiek uzskatīts, ka katrs zikrs "nomazgā" pa druskai egoisma, skaudības vai lepnuma, padarot cilvēku iejūtīgāku pret citiem kopienas locekļiem.
  
• Pieejamība: Atšķirībā no formālajām lūgšanām, kurām nepieciešama noteikta poza un rituālā šķīstīšanās, zikru var veikt jebkurš, jebkurā stāvoklī un laikā. Tas ir vienkāršākais veids, kā uzturēt garīgo saikni visas dienas garumā.
  

---

Zikrs ir ārkārtīgi izplatīts — to var uzskatīt par vienu no pašām universālākajām un ikdienišķākajām praksēm islāma pasaulē. Tas nav kāds reits vai izolēts rituāls, ko piekoptu tikai neliela grupa; zikrs caurvij teju katra praktizējoša musulmaņa dzīvi neatkarīgi no reģiona vai sociālā statusa.
Lai labāk saprastu, cik dziļi tas ir iesakņojies kopienā, zikra izplatību var iedalīt vairākos līmeņos:
1. Universālā ikdienas prakse (Pēc lūgšanām)
Gandrīz ikviens musulmanis pasaulē (gan sunnīti, gan šiīti) praktizē noteiktu zikra formu katru dienu tūlīt pēc piecām obligātajām lūgšanām (namaza). Šo tradīciju sauc par Tasbih Fatima vai Tasbih no svētlaimes, kurā 33 reizes skaita "Subhanallah", 33 reizes "Alhamdulillah" un 34 (vai 33) reizes "Allahu Akbar". Šī prakse ir tikpat pašsaprotama kā pati lūgšana.
2. Zikrs kā daļa no ikdienas valodas
Musulmaņu kopienā zikrs ir tik ļoti integrēts ikdienas komunikācijā, ka cilvēki to reizēm pat neapzinās kā atsevišķu rituālu. Frāzes, kas būtībā ir Dieva pieminēšana (zikrs), tiek lietotas nepārtraukti:

• Uzsākot jebkuru darbu vai ēšanu: "Bismillah" (Dieva vārdā).
  
• Izsakot pateicību vai reaģējot uz labām ziņām: "Alhamdulillah" (Slava Dievam).
  
• Izsakot apbrīnu: "Subhanallah" vai "Mashallah" (Tāds ir Dieva prāts).
  
• Runājot par nākotnes plāniem: "Inshallah" (Ja Dievs dos).
  

3. Digitālais un fiziskais laikmets
Zikra izplatību apliecina arī tam paredzēto priekšmetu popularitāte. Tradicionālās lūgšanu krelles (tasbih vai misbaha) ir redzamas gandrīz katrā musulmaņu mājā, automašīnā vai vīriešu un sieviešu rokās, ejot pa ielu. Mūsdienās milzu popularitāti ir ieguvuši digitālie zikra gredzeni/skaitītāji un mobilās lietotnes, kuras miljoniem musulmaņu izmanto, lai visas dienas garumā skaitītu savus ikdienas zikrus (piemēram, braucot sabiedriskajā transportā).
4. Sūfisms un mistiskās tradīcijas
Ja runājam par kolektīvo un intensīvo zikru, tas ir garīgais kodols sūfismā (islāma mistiskajā virzienā). Sūfiju ordeņos (tariqas) visā pasaulē — no Turcijas un Ziemeļāfrikas līdz pat Dienvidāzijai — zikra ceremonijas (sauktas par Hadra vai Majlis d'Dhikr) pulcē simtiem un tūkstošiem cilvēku. Šajās kopienās zikrs nav tikai īss brīdis pēc lūgšanas, bet gan stundām gari kopīgi rituāli ar ritmiskām kustībām, dzeju un dziedājumiem.
Kopsavilkums
Zikra izplatību islāmā var salīdzināt ar elpošanu — tas ir pastāvīgs garīgs fons. Korānā un pravieša Muhameda izteikumos (hadīsos) ir tik daudz mudinājumu "pieminēt Dievu bieži", ka musulmaņu kopienā zikrs tiek uzskatīts par pašu vieglāko, bet reizē vērtīgāko veidu, kā uzturēt savu ticību un iekšējo mieru jebkurā dzīves situācijā.
(sagatavoja gemini ai)

[LvSnor]

Ja mēs meklējam kristīgo analogu sūfismam, visprecīzākā atbilde nav viena konkrēta konfesija, bet gan virziens, ko sauc par kristīgo misticismu.
Tāpat kā sūfisms ir islāma iekšējā, mistiskā un meditatīvā šķautne, arī kristietībā ir dziļas tradīcijas, kas fokusējas uz tiešu, personīgu un emocionālu Dieva piedzīvošanu, nevis tikai uz dogmām un noteikumiem.
Šeit ir divi galvenie virzieni kristietībā, kas ir vislīdzīgākie sūfismam:
1. Hesihasms (Austrumu Pareizticība)
Šī ir prakse, kas metodiski un praktiski ir vistuvākā sūfismam un iepriekš pieminētajam zikram. Hesihasms (no grieķu valodas: hesychia — 'klusums, miers') attīstījās starp pareizticīgo mūkiem, īpaši Atosa kalnā Grieķijā.

• Līdzība ar zikru: Hesihasti izmanto praksi, ko sauc par Jēzus lūgšanu ("Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, apžēlojies par mani, grēcinieku"). Viņi to atkārto tūkstošiem reižu dienā.
  
• Fiziskā prakse: Tāpat kā sūfismā, arī hesihasmā lūgšana tiek saskaņota ar elpošanu un sirdspukstiem, lai koncentrētu prātu un "ienestu prātu sirdī".
  
• Mērķis: Sasniegt stāvokli, ko sauc par theosis (dievtapšanu) — pilnīgu vienotību ar Dieva gaismu.
  

2. Rietumu kristīgie mistiķi (Katolicisms)
Katoļu baznīcas vēsturē ir bijuši vairāki ordeņi (piemēram, franciskāņi un karmelīti), kuru pārstāvju rakstītais un piedzīvotais pārsteidzoši precīzi sakrīt ar sūfiju dzeju un filozofiju.

• Dieva mīlestība kā reibums: Sūfiju dzejnieki (kā Rūmī vai Hāfezs) bieži rakstīja par Dievu kā par "Mīļoto" un garīgo ekstāzi salīdzināja ar reibumu. Ļoti līdzīgu valodu lietoja tādi kristiešu mistiķi kā Svētais Jānis no Krusta un Svētā Terēze no Avilas. Viņu teksti ir pilni ar poētiskām metaforām par dvēseles un Dieva laulību.
  
• Meistars Ekharts (Meister Eckhart): 14. gadsimta vācu dominikāņu mūks, kura filozofija par to, ka Dievs ir jāmeklē sevī un ka cilvēka dvēsele savienojas ar Dievu ārpus laika un telpas, ir gandrīz identiska sūfisma jēdzienam Fana (ego iznīcināšana Dievā).
  

3. Kvekeri (Draugu biedrība)
Ja skatāmies uz protestantiskā misticisma pusi, kvekeri ir interesants piemērs. Viņu vēsturiskā prakse balstās uz pilnīgu klusumu dievkalpojumos, gaidot "Iekšējo gaismu" (Svēto Garu), kas runā tieši uz cilvēku. Tas līdzinās sūfiju klusajai meditācijai un uzsvaram uz to, ka Dieva klātbūtne ir atrodama katrā cilvēkā, nevis tikai baznīcas rituālos.
(sagatavoja gemini.ai)

[Zigfrids]

Paga paga, zikrs (vai zikra? Hvz kā ir pareizi latviski) ir čista čečenu fīča un es neesmu dzirdējis ka to praktizētu vēl arī kaut kur citur. Un es šeit neredzu principiālu atšķirību starp kristiešu mēlēs runātājiem un Svētajā Garā gar zemi kritējiem.

Kā ir pareizi latviski, - nezinu. Krieviski ir vīriešu dzimtē - "zikrs".
Tas, ko ievietoju kā video, ir nevis čečenu, bet sūfiju fīča. Šie sektanti ne tikai Čečenijā dzīvo. Pārējie arī praktizē, bet dara to klusītēm, sēžot kaut kur ar krellītēm rokās. Sūfiji, kā izskatās man, ir ievazājuši tipa kaut ko no jogas - meditāciju, kuras sākotnējā reliģijā nekad nav bijis. Rīkot orģijas svētvietās ... nu, gan jau kristiešu galā arī ir kādi, kuri kaut ko tādu piekopj. Jaunā paaudze, piemēram.

[hobbit_lv]

Nu, ja tas ir tipa dievkalpojums, tad es nekādas problēmas tur neredzu - katrs dīvainojas pa savam.

[LvSnor]

Lai oficiāli un garīgi kļūtu par musulmani, nav nepieciešamas sarežģītas ceremonijas vai īpašas atļaujas. Islāma pamatā ir tieša saikne starp cilvēku un Dievu.
Centrālais un svarīgākais solis ir Šahādas (ticības apliecinājuma) izrunāšana ar patiesu pārliecību un nodomu sirdī.
1. Šahādas (ticības apliecinājuma) izrunāšana
Šahāda ir īsa frāze arābu valodā, kas apliecina ticību vienam Dievam un Viņa pēdējam pravietim.

• Arābiski (transkripcija): "Ash-hadu an la ilaha illa Allah, wa ash-hadu anna Muhammadan rasoolu Allah."
  
• Tulkojums latviski: "Es apliecinu, ka nav citas dievības, izņemot Allāhu, un es apliecinu, ka Muhameds ir Viņa vēstnesis."
  

Svarīgi: Lai pāreja būtu spēkā, šie vārdi ir jāizrunā skaļi, skaidri un ar pilnīgu izpratni un patiesu ticību tam, ko saki.

2. Praktiskie soļi: kā to izdarīt?

• Kur to darīt: Tehniski Šahādu var izrunāt arī vienatnē, jo Dievs visu dzird un zina tavu nodomu. Tomēr vislabāk un pieņemtāk to ir darīt mošejā imāma un liecinieku (citu musulmaņu) klātbūtnē. Tas palīdz iekļauties kopienā, kā arī mošeja var izsniegt sertifikātu, kas var būt nepieciešams, ja nākotnē vēlēsies doties svētceļojumā (Hādžā) uz Meku.
  
• Rituālā attīrīšanās (Ghusl): Pēc tam, kad esi pieņēmis islāmu, ir ieteicams veikt pilnu ķermeņa mazgāšanu (Ghusl), kas simbolizē ieiešanu jaunā dzīvē un attīrīšanos no pagātnes kļūdām.
  

3. Kas jādara pēc tam?
Islāma pieņemšana ir tikai sākums garam un skaistam mācīšanās procesam. Pēc Šahādas izrunāšanas jaunam musulmanim ir svarīgi:

• Apgūt lūgšanas (Salah): Musulmaņi lūdzas piecas reizes dienā. Sākumā tas var šķist sarežģīti, tāpēc ir pilnīgi normāli mācīties pakāpeniski.
  
• Iepazīt piecus islāma pīlārus: Tie ir ticības pamati – Šahāda, lūgšana (Salah), labdarības nodoklis (Zakat), gavēnis Ramadāna mēnesī (Sawm) un svētceļojums (Hajj).
  
• Meklēt zināšanas un atbalstu: Lasīt Korānu (tulkojumā), uzdot jautājumus uzticamiem islāma zinātājiem un atrast atbalstu vietējā musulmaņu kopienā. Neviens negaida, ka visu iemācīsies vienā dienā – galvenais ir progresēt savā tempā.
  

(sagatavoja gemini.ai)

---

Man musulmanims viņa vienkāršības dēļ ir diezgan simpatisks. Man pat viens koleģis bija latvijas vadošas musulmanis savulaik, diemžēl , laikam viņs dabūja sliktu galu ... tā sakot, Latvijas kultūra ir ļoti tendēta uz iekļūšanu Valhalā, bet musulamņī ir bēdīgi ekipēti, t.s. naftas šeihi ekpluatē trūcīgos ticīgos, iespējams ka taisni naftai ir tādas spējas, jo tā tas notiek gan Saudu ārābijā, gan Krievijā , gan Norvēģija.

[Zigfrids]

Nu, ja tas ir tipa dievkalpojums, tad es nekādas problēmas tur neredzu - katrs dīvainojas pa savam.

Redzi, tas ir līdzīgi kā ar jūsu ideoloģiju notikušais. Problēmas ir un būs. It ka demokrātija esot vairākuma vara pār mazākumu, tomēr pamazām, pamazām, pamazām it kā pašpietiekamā sistēmā ir ievazāti kaut kādi sārņi no kaut ka cita, un nu jau Bušs jaunākais, būdams ASV prezidents, apgalvo, ka demokrātija esot valstī jāmēra pēc mazākuma - homoseksuālistu - tiesību un preferenču līmeņa. Iznāk, ka "mēs esam demokrātiska valsts, jo mazākumam ir vairāk tiesību, nekā vairākumam". Pilnīgs absurds. Tas pats - "tirgus" ekonomikā, kur, ja tev ir 2 vai cik tur miljoni eiro, lai nodibinātu banku, tad tev parādās tiesības, kādu citiem nav, - zīmēt naudu ar nelieliem ierobežojumiem pēc patikas. Nu, tas kā mēģināt fordam ieinstalēt stūres pastiprinātāju no opel, jo opel tas ir baiiigi labs, un pēc tam brīnīties, kāpēc tā stūre vispār negriežas?
Ja sistēma, ideoloģija vai kas cits ir pašpietiekama, darbotiesspējīga un uzdevumus atrisinoša, nevajag taja vazāt iekšā "labo" no citurienes.
Islāms šinī ziņā nav izņēmums.

[LvSnor]

Jā, kopš 2000. gada Eiropā, īpaši tās dienvidu reģionos (Spānijā, Portugālē, Grieķijā un Itālijā), cīņa ar mežu dedzinātājiem ir kļuvusi par vienu no tiesībsargājošo iestāžu prioritātēm vasaras mēnešos. Pieaugošo karstuma viļņu un sausuma dēļ pat viena tīša dzirkstele var izraisīt katastrofu, tāpēc policija un ugunsdzēsības dienesti pēdējās desmitgadēs ir izveidojuši īpašas izmeklēšanas vienības.
Saskaņā ar Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas (EFFIS) datiem, aptuveni 20% līdz 30% no visiem meža ugunsgrēkiem Dienvideiropā ir tīša dedzināšana, bet lielākā daļa pārējo gadījumu ir saistīti ar noziedzīgu neuzmanību, ko likums bieži soda līdzīgi.
Skaļākie pēdējo gadu gadījumi un aresti
1. Grieķija
Grieķija regulāri cieš no ekstrēmiem ugunsgrēkiem, un tur arestu skaits ir viens no lielākajiem.

• Tikai vienas pašas 2023. gada vasaras sezonas laikā Grieķijas varasiestādes saistībā ar ugunsgrēkiem aizturēja 163 personas.
  
• No tām 24 cilvēkiem tika izvirzītas apsūdzības tieši par tīšu dedzināšanu. Piemēram, pie Atēnām tika aizturēts 45 gadus vecs vīrietis, kura mājā kratīšanas laikā atrada degšķidrumu, lāpas un priežu skujas, ko viņš izmantoja ugunsgrēku tīšai kurināšanai dažādās vietās dažu stundu intervālā.
  

2. Francija

1. gada postošās vasaras laikā, kad Francijā izdega desmitiem tūkstošu hektāru mežu, tiesībsargi īsā laika posmā aizturēja 25 personas, kuras tika aizdomās turētas par mežu dedzināšanu. Vairāki no šiem cilvēkiem tika tiesāti paātrinātā kārtībā un saņēma reālus cietumsodus.
   

3. Spānija un Portugāle
Iberijas pussalā mežu dedzināšanai ir teju epidēmisks raksturs. Portugāles tiesu psihologu un policijas dati liecina, ka arestēto vidū ir ļoti dažādas grupas ar atšķirīgiem motīviem:

• Psiholoģiskie motīvi: Personas ar piromāniju vai garīgās veselības traucējumiem, kas gūst gandarījumu no uguns vērošanas.
  
• Saimnieciskie konflikti: Vietējie lopkopji vai lauksaimnieki, kuri mēģina ar uguni nelegāli un ātri attīrīt platības jaunu ganību ieguvei, taču sausuma dēļ zaudē kontroli pār liesmām.
  

4. Apvienotā Karaliste
Pat valstīs, kur vēsturiski meža un savvaļas ugunsgrēki nav bijuši tik bieži, situācija mainās. Lielbritānijā (Mančestras reģionā) tika aizturēta un apcietināta 20 gadus veca sieviete, kurai izvirzīta apsūdzība par smagu dedzināšanu ar apdraudējumu dzīvībai. Viņa tika identificēta kā galvenā aizdomās turamā liela mēroga kūdrāja un meža ugunsgrēka izraisīšanā, kurā tika izmantota pirotehnika.
Kāpēc dedzinātājus ir tik grūti noķert?
Meža dedzinātāju notveršana ir viens no sarežģītākajiem kriminālistikas uzdevumiem. Noziegums parasti notiek nomaļās vietās bez aculieciniekiem, un pati uguns iznīcina lielāko daļu fizisko pierādījumu (pirkstu nospiedumus, DNS).
Tomēr mūsdienās Eiropas policija izmanto jaunas metodes:

• Satelītu monitoringu un OSINT: Lai precīzi noteiktu ugunsgrēka izcelšanās vietu līdz pat dažiem metriem un sekundēm, un pēc tam pārbaudītu apkārtnē esošos mobilo tālruņu signālus.
  
• Meža kriminālistiku: Īpaši apmācīti eksperti pēc pelnu formas un koku degšanas virziena spēj noteikt precīzu vietu, kur nomests sērkociņš vai izliets degmaisījums, dažkārt atrodot nesadegušas ķīmiskas daļiņas.
  
• Sabiedrības iesaisti un dronus: Reģionos tiek veidotas brīvprātīgo patruļas un izvietoti droni ar termokamerām, lai pamanītu aizdomīgas personas vēl pirms uguns paspējusi izplatīties.
  

Eiropā aizturētie mežu dedzinātāji
Šajā video sižetā tiek stāstīts par to, kā Spānijā un citviet Eiropā policija pastiprināti aiztur aizdomās turamos par meža ugunsgrēku izraisīšanu, fonā pieaugot klimata pārmaiņu radītajam sausumam.
(sagatavojis Gemini ai)

---

Šī ir "divainošanās" eiropejiski. Un meža ugunsgrēks Ādažu meža būtu pilnīgi neindificējams - kāds grupas dedzinātajs tas ir: klimata dedzinātās, pretmilitārisma, prokrieviskais, pret militāras apsardzes  

[LvSnor]

Ahh, tu dieniņ ... 



Tas lai, saulaina diena nebūtu pārāk saulaina  Man kaimiņos dzīvo viņa meita  un kaimiņš ir arī Stendzinieks Tēvs, lai viņam laba veselība.

Savādak: Programmatūras inženieris un tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš soctīklos paziņojis, ka pret viņu sākts kriminālprocess. Pirms nedēļas viņš publicēja informāciju par to, kas veikuši kiberuzbrukumu AS “Latvijas valsts meži” (LVM).
https://www.la.lv/ta-vieta-lai-pateiktu-...-strazdins

[Zigfrids]

Šī ir "divainošanās" eiropejiski. Un meža ugunsgrēks Ādažu meža būtu pilnīgi neindificējams - kāds grupas dedzinātajs tas ir: klimata dedzinātās, pretmilitārisma, prokrieviskais, pret militāras apsardzes

Ādažu mežu ugunsgrēku dedzinātāji ir neidentificējami lielākajā gadījumā citu iemeslu dēļ. "Valsts" noslēpums un NATO armiju svētās govs statuss. Tādi ugunsgrēki pēdējos 12 gados ir bijuši vismaz divi. Vienā reizē dega kūdra no vasaras vidus līdz pat rudens lietavām - 2 .. 3 mēnešus. Ziņās ar patosu klārē, ka armija palīdzot dzēst, bet noklusē to, ka degšana allaž ir sākusies armijas atbildības zonās. Rudeņos sēņotājus, kuri blandās pa poligona mežu, kur par noiešanu no ceļiem sods ir līdz 1500 EUR, ja pareizi atceros, aiztura momentāli, bet par "mežu dedzinātājiem" līdzīgi nekas nav dzirdēts, kas liek ar lielu varbūtību domāt, ka pie vainas patiesībā ir tanku šaušanas mācības vai kas cits ar armijas darbībām saistīts.