Ateisms

[LvSnor]

Psiholoģiskās atšķirības starp dzimumiem ir viena no visvairāk pētītajām, bet arī visbiežāk pārprastajām tēmām mūsdienu zinātnē. Zinātniskajos pētījumos (īpaši liela mēroga metaanalīzēs) atklājas svarīga patiesība: vīriešu un sieviešu psiholoģiskā līdzība ir krietni lielāka nekā to atšķirības.
Pētniece Dženeta Haida (Janet Hyde) formulēja tā saukto "Dzimumu līdzības hipotēzi" (Gender Similarities Hypothesis), pierādot, ka vīriešu un sieviešu psiholoģiskie profili pārklājas aptuveni 80–90% gadījumu. Tomēr atsevišķās jomās pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības.
1. Galvenās psiholoģiskās atšķirības
Statistiski mērāmās atšķirības parasti parādās Lielā piecinieka (Big Five) personības modeļa rādītājos un uzvedības tendencēs:
Personības iezīmes

• Emocionalitāte un trauksme (Neirotisms): Sievietēm vidēji ir nedaudz augstāki rādītāji neirotismā — viņas biežāk ziņo par trauksmi, skumjām vai emocionālu jutīgumu.
  
• Laipnība un sadarbība (Agreeableness): Sievietes vidēji uzrāda augstākus rādītājus empātijā, laipnībā, līdzjūtībā un vēlme izvairīties no konfliktiem. Vīrieši vidēji ir vairāk orientēti uz sacensību un tiešu konfrontāciju.
  
• Ekstraversija: Kopumā līmenis ir līdzīgs, taču atšķiras izpausme — sievietēm ir augstāki rādītāji sirsnībā un sociālajā atvērtībā, savukārt vīriešiem — dominances un asertivitātes (pašpārliecinātības) rādītājos.
  

Intereses un orientācija

• Cilvēki vs. Lietas (People vs. Things): Šī ir viena no lielākajām un stabilākajām psiholoģiskajām atšķirībām. Sievietes vidēji daudz vairāk interesējas par sociālajām attiecībām, cilvēkiem un palīdzēšanu citiem. Vīrieši vidēji vairāk interesējas par mehānismiem, tehnoloģijām, abstrakātām sistēmām un priekšmetiem. Šī atšķirība saglabājas pat ļoti dzimumlīdztiesīgās sabiedrībās (tā sauktais Ziemeļvalstu dzimumlīdztiesības paradokss).
  

Aggresija un riska uzņemšanās

• Agresijas veidi: Vīrieši uzrāda ievērojami augstāku fiziskās un tiešās agresijas līmeni (ko spēcīgi ietekmē gan bioloģiskie faktori, piemēram, testosterons, gan sociālās lomas). Sievietes biežāk izmanto netiešo vai relāciju agresiju (sociālo izslēgšanu, baumas, manipulācijas ar attiecībām).
  
• Attieksme pret risku: Vīrieši vidēji ir vairāk tieksmes uzņemties risku — gan finansiālā, gan fiziskā, gan sociālā plānā.
  

2. Kognitīvās spējas un intelekts
Kopējais vispārējā intelekta ($IQ$) līmenis starp vīriešiem un sievietēm neatšķiras. Tomēr pastāv atšķirības specifiskās kognitīvajās jomās:
Joma
Kuram dzimumam vidēji ir priekšrocība?
IzpausmeTelpiskā domāšana
Vīriešiem
Objekta trīsdimensiju rotācija domās, navigācija un mērķēšana.
Verbalās spējas
Sievietēm
Vārdu krājums, lasītprasme, rakstīšana un svešvalodu apguve.
Pircējspēja / Uztveres ātrums
Sievietēm
Ātra sīku detaļu pamanīšana, perceptīvais ātrums un smalkā motorika.
Matemātiskās spējas
Līdzīgas
Atšķirību praktiski nav; vīriešiem ir nedaudz lielāka izkliede nozarēs (vairāk ģēniju, bet arī vairāk atpalicēju).
3. Kāpēc šīs atšķirības pastāv? (Daba vs. Audzināšana)
Mūsdienu psiholoģijā un neirozinātnē vairs nepastāv uzskats, ka vainīga ir tikai daba vai tikai sabiedrība. Tā ir abu mijiedarbība:

1. Evolucionārā psiholoģija un bioloģija:
   
   • Hormoni: Testosterons veicina agresiju, risku un telpisko domāšanu; oksitocīns un estrogēns veicina piesaisti, empātiju un sociālo uzvedību.
     
   • Evolucionārās lomas: Vēsturiski vīrieša loma (medības, teritorijas aizsardzība) prasīja telpisko izpratni un agresiju, kamēr sievietes loma (bērnu audzināšana, kopienas uzturēšana) prasīja spēcīgas verbalās un empātiskās prasmes.
     
2. Sociālo lomu un kultūras teorija:
   
   • Socializācija: Jau no mazotnes zēni un meitenes tiek audzināti atšķirīgi (rotaļlietas, gaidas no pieaugušajiem, emociju izpausmes atļaušana). Zēniem biežāk māca apspiest bailes un skumjas, bet meitenēm — agresiju.
     
   • Stereotipi: Cilvēki bieži neapzināti pielāgo savu uzvedību tam, ko no viņu dzimuma gaida sabiedrība.
     

Svarīgs secinājums: Visi pētījumu rezultāti attiecas uz grupas vidējiem rādītājiem, nevis atsevišķiem indivīdiem. Atšķirības starp diviem konkrētiem vīriešiem vai divām konkrētām sievietēm gandrīz vienmēr ir daudz lielākas nekā vidējās atšķirības starp vīriešu un sieviešu grupām.

---

Es domāju līdzīgi tas nosaka arī atšķirības starp metafiziskām dievietēm un ikdienišķiem dieviem. Ne velti F.Nīče teica "ka dievs ir miris", bet nekā nepieminēja dievietes.

[hobbit_lv]

Tātad, secinājums: dieviem ir vairāk testosterona, bet dievietēm - vairāk oksitocīna un estrogēna? Nu, tas viņus kā reiz atgriež bioloģiskās kategorijās Nez, a dieva DNS paraugu un šūnas priekš histoloģijas analīzes ar var dabūt?

[LvSnor]

Nez, a dieva DNS paraugu un šūnas priekš histoloģijas analīzes ar var dabūt?

Ļoti atgādina  "Ja es neredzēšu naglu rētas Viņa rokās un savu pirkstu neielikšu naglu rētās, un savu roku neielikšu Viņa sānā, es neticēšu.”, ko teica Apustulis Toms. Mani uzmanīgu dara, ka Toma evanģēlijs ir nekanoniskais un visticamāk 90 gadu kristieši par viņu ir dzirdējuši tikai par ausu galam. Proti, ja dievam savajadzēsies Jūsu ateisko augstību viņš iesniegs gan DNS, gan hromosomu paraugus.

[LvSnor]

Galvenais un tradicionālais termins islāmā, ar ko apzīmē citticībnieku jeb neticīgo, ir kāfirs(arābu: كافر, daudzskaitlī — kuffār)

---

Tā kā īsts ateists ar lepnumu dzer tika kefiru!

[LvSnor]

Tātad, secinājums: dieviem ir vairāk testosterona, bet dievietēm - vairāk oksitocīna un estrogēna? Nu, tas viņus kā reiz atgriež bioloģiskās kategorijās  

Aī Gemini gribot iesaistīties sarunā uzsāka:

Šis ir sens indiešu stāsts jeb līdzība par vīriem ar aizsietām acīm un ziloni (sena budisma, hinduisma un džainisma tradīcija).
Stāstā vairāki vīri ar aizsietām acīm, kuri nekad dzīvē nebija redzējuši ziloni, satikās un mēģināja saprast, kas tas ir, aptaustot dažādas dzīvnieka ķermeņa daļas. Rezultātā katrs no viņiem nonāca pie pilnīgi atšķirīga secinājuma par to, kas ir zilonis:

• Sāns: Tas, kurš aptaustīja ziloņa sānu, secināja, ka zilonis ir līdzīgs sienai.
  
• Snuķis: Tas, kurš satvēra ziloņa snuķi, domāja, ka zilonis ir līdzīgs čūskai.
  
• Lielais ilknis: Tas, kurš pieskārās ilknim, apgalvoja, ka zilonis ir līdzīgs šķēpam.
  
• Kāja: Tas, kurš aptaustīja kāju, salīdzināja ziloni ar koka stumbru jeb kolonnu.
  
• Auss: Tas, kurš aizskāra ausi, nosprieda, ka zilonis ir līdzīgs vēdeklim.
  
• Aste: Tas, kurš satvēra asti, secināja, ka zilonis ir līdzīgs virvei.
  

Līdzības galvenā jēga
Šo teicienu izmanto, lai parādītu, ka cilvēki bieži vien balstās tikai uz savu ierobežoto pieredzi un subjektīvo viedokli, uzskatot to par vienīgo absolūto patiesību, lai gan patiesībā katrs redz vai apzinās tikai mazu daļu no lielākas kopainas. 

[hobbit_lv]

Es nedomāju, ka šo diskusiju ir vērts turpināt pēc termina ateJisms parādīšanās tajā.

[Vietuieraditajs]

Es nedomāju, ka šo diskusiju ir vērts turpināt pēc termina ateJisms parādīšanās tajā.

Veicot savu ik nedēļas tehnisko apgaitu, es pamanīju forumā otrā lielākā rakstītāja ierakstu un man ar tas izskatās pēc ķēmošanās.

Ateisms savā pamatbūtībā ir ticības trūkums Dievam vai dievībām, kā arī pārliecība, ka pārdabiski spēki un dievības neeksistē.
Vārds cēlies no grieķu valodas (a- — "bez" un theos — "dievs").
Ateisma būtība un veidi
Ateisms nav viendabīga reliģija vai dogmatiska mācība — tam nav savu svēto rakstu, lūgšanu vai centrālās organizācijas. Tas visbiežāk balstās uz rationalismu, zinātnisko metodi un empirismu, uzskatot, ka jebkuram apgalvojumam par pasaules kārtību ir nepieciešami pierādījumi.
Ateismu iedala divās galvenajās izpausmēs:

• Negatīvais (vājais) ateisms: Teisma vai ticības trūkums (cilvēks vienkārši netic dievu eksistencei pierādījumu trūkuma dēļ).
  
• Pozitīvais (stiprais) ateisms: Aktīvs un apzināts apgalvojums, ka Dievs vai dievības neeksistē.
  

Piezīme: Ateismu bieži jauc ar agnosticismu. Agnosticisms uzskata, ka Dieva eksistence nav pierādāma vai ir izziņai nepieejama, savukārt ateisms pirmkārt attiecas uz ticības neesamību.

Pazīstamākie ateisma pārstāvji un filozofi
Caur vēsturi ateisma un sekulārās domas attīstību ir veidojuši daudzi filozofi, zinātnieki un rakstnieki.
Vēsturiskās un filozofiskās personas

• Epikūrs (341.–270. p.m.ē.): Sengrieķu filozofs, kurš izvirzīja slaveno "ļaunuma paradoksu" — ja Dievs ir visspēcīgs un labvēlīgs, kāpēc pasaulē pastāv ļaunums?
  
• Barons d'Holbahs (Baron d'Holbach, 1723–1789): Franču apgaismības laikmeta filozofs, kurš sarakstīja grāmatu "Dabas sistēma" — vienu no pirmajiem atklāti ateistiskajiem darbiem Eiropā.
  
• Kārlis Markss (Karl Marx, 1818–1883): Vācu filozofs un ekonomists, kurš uzskatīja, ka reliģija ir cilvēku radīta "opaijs tautai", kas novērš uzmanību no reālās pasaules sociālajām un ekonomiskajām problēmām.
  
• Frīdrihs Nīče (Friedrich Nietzsche, 1844–1900): Vācu filozofs, kurš ar slaveno frāzi "Dievs ir miris" raksturoja kristīgās moralitātes un tradicionālās ticības sabrukumu Rietumu sabiedrībā.
  

Mūsdienu domātāji ("Jaunais ateisms")

1. 21. gadsimta sākumā izveidojās kustība, ko dēvē par "Jauno ateismu" (New Atheism). Tās pārstāvji aktīvi kritikē reliģiju no zinātnes, loģikas un cilvēktiesību skatpunkta:

• Ričards Dokinss (Richard Dawkins): Lielbritānijas evolūcijas biologs un rakstnieks, grāmatas "Dieva ilūzija" (The God Delusion) autors.
  
• Kristofers Hičenss (Christopher Hitchens, 1949–2011): Žurnālists un publicists, grāmatas "Dievs nav dižens" (God Is Not Great) autors.
  
• Sems Heriss (Sam Harris): Neirozinātnieks un philosophers, kurš pēta morāles un sekulārās ētikas jautājumus.
  
• Denjels Denets (Daniel Dennett, 1942–2024): Amerikāņu filozofs un kognitīvais zinātnieks, kurš analizēja reliģiju no evolūcijas viedokļa.
  

Mani jau Spārka brīdināja: LvSnor esot karstgalvis, viegli iekārstot un dievinot "plakanās zemes teorijas". Un tagad mēs to novērojam.  LvSnor  - tev ir izteikts brīdinājums, Tev nebūs ķengāt citus lietotājus!  hobbit_lv grib būt ateists, un viņam ir tiesības būt ateistam, un LvSnor par to nekas nevar būt iebilstams. Vai, ja nu gadījumā Tev ir, paturi to pie sevis. Un lietotājam  hobbit_lv ir pilnas tiesības izteikties pieklājīga, saturīgā manierē. Ar to es gribu atgādināt, ka kubele.lv ir ne ar kādam ticības grupām nesaistīts.

[LvSnor]

Mani jau Spārka brīdināja: LvSnor esot karstgalvis, viegli iekārstot un dievinot "plakanās zemes teorijas". Un tagad mēs to novērojam.  LvSnor  - tev ir izteikts brīdinājums, Tev nebūs ķengāt citus lietotājus!  hobbit_lv grib būt ateists, un viņam ir tiesības būt ateistam, un LvSnor par to nekas nevar būt iebilstams. Vai, ja nu gadījumā Tev ir, paturi to pie sevis. Un lietotājam  hobbit_lv ir pilnas tiesības izteikties pieklājīga, saturīgā manierē. Ar to es gribu atgādināt, ka kubele.lv ir ne ar kādam ticības grupām nesaistīts.

E, kamēr es te gatavoju rakstu par Tritonu (Neptūna pavadoni) tikmēr "merafizikas didītajiem" nepatīk, ka es viņus mazliet ironiski "paķengāju". "Pitona gars" Kubelē atmodies ... un klāt ir Augusts, būs drīz jāmaksā kubele.lv rēķini, un viņus būs jāmaksā MAN. Bet kā es atļaujies mazliet nepieklājīgas nebēdnības, tad TEV TĀ NEBŪS DARĪT! - kā tāds Mozus! Jūdeistu kultūras uzslāņojumi! Kad būs man jāpiedod, tad nē - mēs esam laicīgs forums!

[hobbit_lv]

Jā, piedod, es neesmu gatavs "trollinga kontestam", man daudz labāk patīk konstruktīva diskusija. Es atvainojos, ja pats reizēm redukcijā līdz absurdam iebraucu pārāk dziļi.  

Ļoti atgādina  "Ja es neredzēšu naglu rētas Viņa rokās un savu pirkstu neielikšu naglu rētās, un savu roku neielikšu Viņa sānā, es neticēšu.”, ko teica Apustulis Toms

Nu šim ikoniskajam citātam ir 2 slāņi:

1. "Ielikt pirkstu", nu vai "pabakstīt ar koku", faktiski ir klasiskā zinātniskā pieeja: saskaramies ar kaut ko nesaprotamu, pabakstam to ar koku un paskatamies, kas no tā notiek. 
   
2. Neticības kritika. Faktiski jau šis citāts, adresēts ticīgajiem, pasaka vēl 2 lietas: a) tas šķietami verificē Jēzus augšāmcelšanās stāstu, jo lūk, ir čuvaks, kas pārbauda, un pārliecinās, ka Jēzus tiešām ir augšāmcēlies, un b) Tomu šeit narratīvs iekrāso negatīvā nokrāsā, jo ja es pareizi atceros, tad šo epizodi Jēzus izmanto pamācībai, ka tipa, Toms noticēja, jo viņš redzēja, bet īstā ticība ir tad, kad nemaz neredz, tāpēc neesiet kā Toms, esiet pareizāki.  
   

Bet kopumā jā, ateisms jau lielā mērā balstās šajā "pabakstīt ar koku" un "neredzēšu - neticēšu" shēmā: ja dieva esamībai nekādi verificējami pierādījumi nav novērojami (jo īpaši, konkrēti pierādījumi konkrēta dieva eksistencei), tad visai loģisks secinājums ir, ka hipotēze par šāda dieva eksistenci ir aplama. Un plus, "bēgošā dieva" (jeb "god of the gaps" efekts)...

Galvenais un tradicionālais termins islāmā, ar ko apzīmē citticībnieku jeb neticīgo, ir kāfirs

Neticīgais un citādi ticīgais te ir sajaukti kopā. No otras puses, absolūtais vairums ticīgo ir visai pārliecināti ateisti attiecībā pret citām, konkurējošām reliģijām

hobbit_lv grib būt ateists, un viņam ir tiesības būt ateistam

Cilvēki neizvēlas savas pārliecības. Tās izveidojas cilvēka zināšanu, pieredzes, traumu utml. ietekmē. Ateists nevar pēkšņi noticēt un otrādi, tas nav voluntārs lēmums. 

Tā, kas vēl palika neapskatīts? Ak pareizi: 

līdzība par vīriem ar aizsietām acīm un ziloni

Līdzībai nav ne vainas, un tā pat visai precīzi aprakstīja to, kā cilvēki nereti uztver realitāti - tiesa, līdz brīdim, kad realitātes uztverei cilvēki sāka lietot instrumentālus mērījumus... Un arī pašā līdzībā faktiski ir laža - kas gan traucēja katram vīram aptaustīt VISU ziloni, nevis tikai vienu viņa fragmentu? Turklāt, ja visi vīri aptaustītu VISU ziloni, viņu secinājumi par to, kā zilonis aptaustās, būtu ja ne gluži identiski, tad ļoti, ļoti līdzīgi.

[LvSnor]

Jā, piedod, es neesmu gatavs "trollinga kontestam", man daudz labāk patīk konstruktīva diskusija. Es atvainojos, ja pats reizēm redukcijā līdz absurdam iebraucu pārāk dziļi.  

Ļoti atgādina  "Ja es neredzēšu naglu rētas Viņa rokās un savu pirkstu neielikšu naglu rētās, un savu roku neielikšu Viņa sānā, es neticēšu.”, ko teica Apustulis Toms

Nu šim ikoniskajam citātam ir 2 slāņi:

1. "Ielikt pirkstu", nu vai "pabakstīt ar koku", faktiski ir klasiskā zinātniskā pieeja: saskaramies ar kaut ko nesaprotamu, pabakstam to ar koku un paskatamies, kas no tā notiek. 
   
2. Neticības kritika. Faktiski jau šis citāts, adresēts ticīgajiem, pasaka vēl 2 lietas: a) tas šķietami verificē Jēzus augšāmcelšanās stāstu, jo lūk, ir čuvaks, kas pārbauda, un pārliecinās, ka Jēzus tiešām ir augšāmcēlies, un b) Tomu šeit narratīvs iekrāso negatīvā nokrāsā, jo ja es pareizi atceros, tad šo epizodi Jēzus izmanto pamācībai, ka tipa, Toms noticēja, jo viņš redzēja, bet īstā ticība ir tad, kad nemaz neredz, tāpēc neesiet kā Toms, esiet pareizāki.  
   

Bet kopumā jā, ateisms jau lielā mērā balstās šajā "pabakstīt ar koku" un "neredzēšu - neticēšu" shēmā: ja dieva esamībai nekādi verificējami pierādījumi nav novērojami (jo īpaši, konkrēti pierādījumi konkrēta dieva eksistencei), tad visai loģisks secinājums ir, ka hipotēze par šāda dieva eksistenci ir aplama. Un plus, "bēgošā dieva" (jeb "god of the gaps" efekts) ...

Es varu diezgan droši apgalvot, ka man liekas, ka tu esi liekulīgs ateists. Luterāņu baznīcā laulāts liekulīgs ateists (un tev ateistiskā pārliecība tak nespiež atteikties no laulību sakramenta? Kas man liekas aizdomīgi   Un vai, ja es būtu biķeru draudzes dalībnieks varētu teikt, ka Biķeru mācītājs ir bijis neuzmanīgs pret Tevi un tavos vājuma brīžos nav piepildījis dieva uzlikto pienākumu Tevi atbalstīt? 

Ticības atgūšana ir personisks un dziļš process, kas prasa pacietību un godīgumu pret sevi. Tas ietver šaubas pieņemšanu, atgriešanos pie garīgajām saknēm, lūgšanu un sarunu ar līdzcilvēkiem vai garīdznieku, kā arī mazu soļu speršanu ikdienā, lai atjaunotu iekšējo mieru un paļāvību.

Soļi ceļā uz ticības atjaunošanu

• Pārtrauc nosodīt sevi par šaubām un nogurumu, jo tās ir dabiska cilvēka pieredzes daļa.
  
• Lasiet garīgos tekstus vai iedvesmojošus stāstus, kas palīdz atgūt saikni ar augstākām vērtībām.
  
• Veltiet laiku klusumam un lūgšanai, rodot mieru bez steigas un traucējošiem faktoriem.
  
• Runājiet ar kādu, kam uzticaties – garīdznieku, draudzes locekli vai tuvu draugu.
  
• Sāciet ar maziem darbiem, praktizējot laipnību, piedošanu un pateicību ikdienā.