Ateisms

[hobbit_lv]

Kas tas par ad hominem?

[LvSnor]

Kas tas par ad hominem?

Ad hominem ir loģikas kļūda, kurā cilvēks uzbrūk sarunas dalībniekam, nevis atbild uz viņa argumentu.
Pats termins nāk no latīņu valodas un nozīmē "pret cilvēku".
Piemērs:

• Cilvēks A: "Mums vajadzētu samazināt plastmasas atkritumus."
  
• Cilvēks B: "Kāpēc lai es tev ticētu? Tu pats reiz nopirki plastmasas pudeli."
  

Šajā atbildē netiek vērtēts arguments par plastmasas atkritumiem – tiek uzbrukts cilvēkam.
Vēl daži piemēri:

• "Viņa viedoklis par ekonomiku nav vērā ņemams, jo viņš nav pabeidzis universitāti."
  
• "Tu kļūdies, jo esi pārāk jauns."
  
• "Neklausieties viņā – viņš vienmēr melo."
  

Šādi apgalvojumi paši par sevi nepierāda, ka arguments ir nepareizs.
Svarīgi atšķirt:

• Ad hominem – personas īpašību izmantošana, lai noraidītu argumentu, neanalizējot tā saturu.
  
• Pamatota atsauce uz personas uzticamību – dažkārt cilvēka rīcība vai interešu konflikts patiešām ir būtisks. Piemēram, ja eksperts reklamē zāles, bet nav atklājis, ka saņem samaksu no ražotāja, tas ir nozīmīgs fakts, jo var ietekmēt viņa objektivitāti. Tas nav obligāti ad hominem, ja šī informācija ir tieši saistīta ar vērtējamo apgalvojumu.
  

Īsumā: ad hominem ir kļūda, kad argumenta vietā tiek kritizēts cilvēks, kas to izsaka.

Nu izteicienā "Es esmu ateists" - "Es" ir ļoti nozīmīga sastāvdaļa. Es viennozīmīgi pieļauju iespēju ka eksistē ateisti, es pat esmu gatavs apgalvot ka senāk bija ievērojami ateisti. bet mūsdienas tam īsti nav vairs jēga. Un priekš manis Tu isti neietilpsti ateista "prokrusta gultā" un tas kas paliek ārpus man liekas aizdomīgi aktīvs. Otra ateistu īpasiba bija ne tikai noliegt dievu, bet piedāvāt ar ko viņu aizstāt, kur tavā gadījumā tu ieturi nepieklajīgi ilgu pauzi.

[hobbit_lv]

Nu izteicienā "Es esmu ateists" - "Es" ir ļoti nozīmīga sastāvdaļa.

Ja Tu apskati konkrētu cilvēku kā konkrētu cilvēku, tad jā. Ja mēs runājam par ateismu kopumā kā parādību, tad absolūti nē.

Un priekš manis Tu isti neietilpsti ateista "prokrusta gultā" un tas kas paliek ārpus man liekas aizdomīgi aktīvs.

Non sequitar un ad hominem vienlaicīgi.

Vai es kaut kur ietilpstu, vai neietilpstu, vai es esmu "kārtīgs" ateists vai neesmu - tam visam nav NEKĀDAS nozīmes, ja mēs runājam par ateismu. Un manuprāt, mēs šajā tēmā runājam tieši par ateismu, nevis par mani.

Otra ateistu īpasiba bija ne tikai noliegt dievu, bet piedāvāt ar ko viņu aizstāt, kur tavā gadījumā tu ieturi nepieklajīgi ilgu pauzi.

Nē, ateisms automātiski neparedz nekādu "plānu B". Ateisms pēc būtības aprobežojas ar atbildi "nē" uz jautājumu, vai cilvēks tic dievam. Mierīgi var būt situācija, kad divi ateisti ir faktiski fundamentālās domstarpībās par visu, kas neattiecas uz dieva esamības tēmu - un tas vienu no viņiem nepadara par mazāk ateistu nekā otru.

Bet praksē ateisti bieži vien dieva maģijas vietā piedāvā naturālismu-materiālismu un reliģiskās morāles vietā - sekulāro humānismu vai transhumānismu.