Sadaļa var attīstit tēmu: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...a.a443849/ Man šī tēma ir tīri zinātniski ļoti interesanta, jo nav nekādas priekšstata kā tas varētu būt! Kā cilvēciska būtne var iet tādās attiecībās, un ar kādu attaisnojumu. Protams, cilvēki ir gana nežēlīga suga, bet vai tiešām tur ir tikai emocionāla, saimnieciska vardarbība?
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Citāts:Vājie posmi, kuru dēļ var nonākt uz ielas prostitūtas lomā
Minētajā darbā analizēta situācija Igaunijā, Latvijā un Lielbritānijā. Abās pirmajās valstīs tādēļ, ka tās ir tipiskas valstis, kur sievietes tiek vervētas seksuālai izmantošanai, darba ekspluatācijai un fiktīvām laulībām Eiropas Savienībā. Tāpat notiek arī iesaistīšana iekšējās robežās: meitenes un sievietes no laukiem tiek vervētas izmantošanai pilsētās.
Savukārt Lielbritānija ir galamērķis daudzām jaunām sievietēm no Latvijas, kurām nav nedz izglītības kādā konkrētā profesijā, nedz dzīves pieredzes un stabilu tikumības kritēriju, vien vēlme ātri nopelnīt naudu un tikt pie pārticības; tādējādi viņas kļūst par vieglu lomu seksuālo pakalpojumu un fiktīvo laulību organizētājiem, faktiski kļūstot par cilvēktirdzniecības upuriem.
Resursu centra sievietēm "Marta" pārstāve un cilvēktiesību juriste Dace Kavasa Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē 24.februārī uzsvēra, ka 95% upuru, kas cietuši no vervēšanas seksuālo pakalpojumu sniegšanai par maksu, Londonā atrodas ekonomiskās situācijas un ģimenes apstākļu dēļ, secinājušas britu tiesībsargājošās iestādes. Tas notiek caur iepazīšanās un līgavu meklēšanas portāliem, arī ar draugu un paziņu starpniecību. Daļa iesaistās labprātīgi, bet daļa no jaunietēm tiek vienkārši piemuļķotas.
Pētījumā uzsvērts: "Personas iesaistīšanai prostitūcijā tiek izšķirti trīs etapi: rekrutēšana, iesācēja posms, kontaktu veidošana. Pirmajā posmā sieviete sāk nodarboties ar prostitūciju. Otrajā posmā, kas vidēji ilgst 2-3 mēnešus, tiek organizētas sievietes aktivitātes un "darba" iespējas, kā arī aktīvi veidota viņas vērtību orientācija un uzvedības normas. Tādā veidā sieviete tiek integrēta attiecīgajā kopienā un izolēta no sabiedrības. Arī trešo posmu lielā mērā nodrošina prostitūcijas organizētāji, veidojot un kontrolējot kontaktus ar klientiem."
Kā jaunums uzsvērti ievainojamības aspekti, kas sadalās psiholoģiskajā, ekonomiskajā un sociālajā (kultūras) ievainojamībā. Vēl var teikt – tie ir vājie punkti, kuru dēļ jauni cilvēki var iesaistīties prostitūcijā.
Diemžēl tie mūsu ikdienā ir ļoti bieži sastopami: vardarbības un seksuālās izmantošanas pieredze bērnībā, pēkšņa krīze dzīvē, vēlēšanās izvairīties no vienmuļa darba rutīnas, narkomānija – tie ir psiholoģiskās ievainojamības aspekti. Arī ekonomiskās ievainojamības faktori mūsu sabiedrībā ir plaši sastopami – nabadzība, bezdarbs, zemas algas, darba tirgum nepiemērotas prasmes un to trūkums. Protams, ne katrs šādās grūtībās nonācis jaunietis meklēs izeju prostitūcijā; te ir svarīgs trešais vājais punkts – sociālā ievainojamība. Tātad – gaisotne ģimenē (atkarības, vardarbība), ģimenes locekļu, draugu negatīva ietekme vai arī atbalsta personu trūkums, prostitūcijas izplatība, pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem, seksa industrijas infrastruktūras pieejamība, kā arī sabiedrības attieksme pret prostitūciju.
Kā redzams, tas viss ikdienā mums ir tepat blakus un riski ir pietiekami lieli. "Iesaistīšanu prostitūcijā nenosaka viens atsevišķs faktors; tā parasti ir dažādu faktoru kombinācija," lasām pētījumā.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Armands Logins ir bijušais policists, tagad biznesa augstskolas Turība Tiesību zinātņu katedras lektors. No 2007. līdz 2012. gadam viņš bija galvenais, kurš Rīgā un Rīgas reģionā uzraudzīja prostitūciju.
– Kad strādājāt policijā, bija sajūta, ka Rīga ir prostitūcijas epicentrs Baltijā?
– Nedomāju, ka bijām epicentrs, lai gan šāds iespaids radās – striptīzklubi, masāžas klubi un tūristi, kas teica, ka Rīgā var dabūt pilnīgi visu. Vecrīgas klubi sevi tā pozicionēja – te ir vecpuišu ballītes, striptīzs, izklaides iespējas un, salīdzinot ar Lielbritāniju un Skandināviju, dzērieni gandrīz bez maksas. 2007. gadā, kad Vecrīgas klubos ārvalstniekiem no konta sāka vilkt nost pa 30 000 un 40 000, mani iemeta šajā jomā. Pirms tam pēc Policijas koledžas divus gadus biju šaušanas instruktors, pat sarakstīju divus mācību līdzekļus. Tad aizgāju uz Centra iecirkni un sāku no pašas apakšas – sākumā kā iecirkņa inspektors, tad dežūrdaļas izmeklēšanas grupas vecākais, dežūrdaļas priekšnieks.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
