Citāti ...
#91
It kā tāda akmens siena patiešām būtu mierinājums un patiešām ietvertu sevī kaut kādu miera vārdu vienīgi tāpēc, ka tā ir divreiz divi četri. Ai, kāda aplamība! Pavisam kas cits ir visu saprast, visu apzināties — visas šīs neiespējamības un akmens sienas; nesamierināties ne ar vienu no šīm neiespējamībām un akmens sienām, ja jums derdzas samierināties; visai neizbēgamu loģisku kombināciju ceļā nonākt pie vispretīgākajiem secinājumiem par mūžīgo tēmu, ka pat pie akmens sienas pats esi tāds kā vainīgs, kaut arī pilnīgi skaidri redzams, ka nepavisam neesi vainīgs, un tāpēc, klusējot un bezspēcīgi zobus griežot, saldkairi atdoties inercei, sapņojot par to, ka, izrādās, nav pat uz ko dusmoties; ka dusmu objekta nav un varbūt nekad ari nebūs, ka te ir kas samainīts, sagrozīts, ir notikusi blēdība, ka te ir tīrā putra — nezin kas un nezin kurš —, taču, par spīti visiem šiem nezināmajiem un sagrozījumiem, jums tomēr sap, un, jo vairāk ir nezināmā, jo vairāk sāp!

F. Dostojevskis "Piezīmes no pagrīdes"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#92
«Cilvēka dzīve nav vienas Bodlēra rindas vērta.»
Akutagava Rjūnoske "Kāda idiota dzīve"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#93
Evaņģēlija epizodes tik nehellēnisko iezīmi īpaši uzsvēra tāds «atgrieztais» hellēnis kā Origens: «Mūsu Pestītājs un Kungs Jēzus Kristus klusēja, kad par viņu deva viltus liecības, un neko neatbildēja, kad viņu nosodīja.» «Neatgrieztajiem» hellēņiem skaistu Skolotāja pirmsnāves izteicienu trūkums — tā ir vienkārši muļķība, visai šaurā jaunās reliģijas garīgā apvāršņa pierādījums.
S. Averincevs «Cilvēka pazemojums un cieņa»
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#94
Marksisms ir maldi, precīzāk, meli, bet, kā jau daudzi meli, ar milzīgu emocionālu spēku. Pasaulē bija un ir miljoniem nabadzīgo un atstumto. Pateikt viņiem: lūk, tavs ienaidnieks! nozīmē atmodināt milzīgu saārdīšanas spēku.

Viktors Kalniņš "Daži vārdi par sociālismu" Jaunā Gaita nr. 128, 1980
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#95
Pelītes ienāca un priecīgi sāka tekāt ap plāceni. Viņas novilka tam brūno kažoku, ievilka viņu sienā un dejoja ar viņu cisu danci cauru nakti.

K.Skalbe "Ziemasvētki mežā"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#96
Ja es būtu koks starp kokiem vai kaķis starp dzīvniekiem, dzīvei būtu jēga vai, pareizāk sakot, tādas problēmas nemaz nebūtu, jo es būtu šīs pasaules daļa. Es būtu šī pasaule, kurai tagad stāvu pretī ar visu savu apziņu un visu savu prasību pēc piederības. Tik smieklīgais prāts ir tas, kas mani nostāda pretī visai radībai.

Albērs Kami "Mīts par Sizifu"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#97
Tomēr es lieliski apzinājos, ka tuvojos pašnāvībai, nejutu ne izmisumu, pat ne īpašas skumjas, gluži vienkārši tas notika, lēnām pasliktinoties “visām tām funkcijām, kuras pretojas nāvei”, kā raksta Bišā. Ar vēlmi dzīvot vien man nekādā ziņā vairs nepietika, lai pretotos visām sāpēm un nedienām, kas ir regulāras Rietumu cilvēka pavadones, es nespēju vairs dzīvot pats sev, un kam gan citam es vēl lai dzīvoju? Cilvēce mani neinteresēja, tā man pat riebās, es nekādā ziņā neuzskatīju cilvēkus par saviem brāļiem, un, pievēršoties šaurākai cilvēces pārstāvju kopai, vēl jo mazāk par tādiem uzskatīju savus tautiešus vai bijušos kolēģus. Tomēr nepatīkamā kārtā biju spiests atzīt, ka cilvēki ir mani līdzinieki, un akurāt šī līdzība lika man laisties no viņiem, ko kājas nes; man būtu vajadzīga sieviete, kas ir klasisks, pārbaudīts risinājums, sieviete, protams, arī ir cilvēks, bet viņa pārstāv drusku atšķirīgu cilvēces tipu, viņa dod dzīvei tādu kā eksotisku smaržu. Vismanss būtu varējis apspriest šo jautājumu gandrīz tādā pašā griezumā, kopš viņa laikiem tikpat kā nekas nebija mainījies, ja neskaita dažas nejaušības un negatīvus pavērsienus, viss bija pakļauts lēnai sairšanai, atšķirību nonivelēšanai, bet pat šīs pārmaiņas noteikti bija pamatīgi pārspīlētas. Viņš beigās būtu izvēlējies citu ceļu, izraudzījies radikālāku dievišķības eksotismu, bet ticības ceļš mani no sākta gala bija mulsinājis.

Mišels  Velbeks "Pakļaušanās"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#98
“Un es nedomāju, ka jūs patiešām būtu ateists. īstenībā pārliecinātu ateistu ir maz.”
“Jums tā šķiet? Man, gluži otrādi, radies iespaids, ka ateisms ir Rietumu pasaulē plaši izplatīta parādība.”
“Manā skatījumā tas ir virspusējs. Vienīgie īstie ateisti, ko esmu saticis, ir bijuši dumpinieki; ar to vien, ka aukstasinīgi konstatēja Dieva neesamību, viņi neaprobežojās, viņi to noraidīja Bakuņina stilā: “Un, pat ja Dievs būtu, nāktos no viņa atbrīvoties...”, tā teikt, tie bija karojoši ateisti kā Kirilovs, viņi noraidīja Dievu, jo gribēja viņa vietā iecelt cilvēku, viņi bija humānisti un augstu vērtēja cilvēka brīvības ideju, cilvēka cieņas jēdzienu. Pieņemu, ka jūs neidentificējaties arī ar šo portretu?”
Nē, arī ar to ne, patiesi; no vārda humānisms vien man jau metās šķērmi ap dūšu, kaut gan varbūt pie vainas bija siltie pīrādziņi, kurus biju pārēdies; tvēros pie vēl vienas Meursault glāzes, lai aizgainītu nelabumu.

Mišels Velbeks "Pakļaušanās"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#99
“Starp citu,” Redigers turpināja, “par to, ka cilvēku dzimums vēl ir nedaudz saglabājis spēju attīstīties, varam pateikties tieši sieviešu intelektuālajam plastiskumam. Vīrieši vairs nekādi nav audzināmi. Vienalga, vai runa ir par valodas filozofu, matemātiķi vai komponistu dodekafonistu, viņš vienmēr un visur savu bērnu māti izvēlēsies tikai un vienīgi pēc fiziskiem kritērijiem, un tie gadu tūkstošu gaitā nav mainījušies. Sākotnēji, protams, arī sievietes vairāk par visu pievilka labi fiziskie dotumi, bet ar pienācīgu audzināšanu ir iespējams viņas pārliecināt, kas tas nav būtiskākais. Jau tagad ir iespējams panākt, ka viņas pievelk bagāti vīrieši - galu galā, lai cilvēks kļūtu bagāts, viņam saprāta un atjautības ziņā ir jāpaceļas nedaudz pār vidusmēru. Zināmā mērā viņām pat var iestāstīt, ka universitāšu mācībspēkiem piemīt augsts erotiskais potenciāls...” Viņš atkal veltīja man savu skaistāko smaidu, un es brīdi aizdomājos, vai tikai viņš neironizē, bet patiesībā neironizēja vis, es nedomāju. “Nu, un pasniedzējiem var maksāt lielākas algas, tas tomēr visu krietni atvieglo...” viņš noteica.
Kaut kādā ziņā viņš man bija pavēris jaunus apvāršņus, un es apvaicājos, vai Luazlērs ir izmantojis precību starpnieču pakalpojumus; bet, uzdevis jautājumu, es jau sapratu, ka esmu uz to atbildējis - vai tiešām bija iedomājams, ka mans bijušais kolēģis spētu sist kanti studentēm? Viņa gadījumā aprēķina laulības bija vienīgais variants.

M.Velbeks "Pakļaušanās"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
Ļoti jauki tu runā, Kefal, bet vai šis taisnīgums nozīmē vienkārši tikai to, ka jāatdod, ko esam saņēmuši? Varbūt tā darīt dažreiz ir taisnīgi, bet dažreiz netaisni? Kā es to saprotu? Katrs taču teiks ja kāds saņēmis no drauga ieroci, kad šis draugs bija pie pilnas saprašanas, bet tas prasīs to atpakaļ, vairs tāds nebūdams, tad atdot nevajadzētu un atdevējs nerīkotos taisnīgi. Viņš nerīkotos taisnīgi, arī teikdams visu patiesību. 

Sokrāts - Platona dialogs "Valsts"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
« Vecāks | Jaunāks »


Pārlēkt uz:


Users browsing this thread: 2 Guest(s)