Citāti ...

[Forumotajs]

Viņa viegli nopūšas, tad roka sāk lēni kustēties. Brīnišķīga sajūta. Tā nav vienkārši kustība uz augšu, uz leju. Tā sniedz daudz pilnīgākas sajūtas. Viņas pirksti maigi meklē, pieskaras loceklim, sēkliniekiem, noglāsta visu.
Es aizveru acis, dziļi nopūšos.
- Man nepieskaries. Kad jūti, ka tūlīt beigsi, uzreiz saki, lai nepiesmērējam palagus.
- Labi, - es atbildu.
- Nu, vai man padodas?
- Izcili.
- Es jau tev teicu, ka man ir ļoti veikli pirksti. Bet tam nav nekāda sakara ar seksu. Kā lai to pasaka - es tev palīdzu atbrīvoties. Tēv šodien ir bijusi gara diena, noskaņojums kreņķīgs, aizmigt nevari, tāpēc. Saprati?
-Jā, - es atbildu. - Man ir viens lūgums.
- Mjā?
- Vai es drīkstu iedomāties tevi kailu?
Viņas roka pārstāj kustēties, viņa paraugās man sejā. - Tu tagad gribi iztēloties mani kailu?
-Jā, es biju nolēmis to nedarīt, bet man nekādi neizdodas.
- Neizdodas?
- Nē, it kā nevarētu izslēgt televizoru.
Viņa savādi pasmejas.
- Es nesaprotu. Kāpēc tu nevari iztēloties, neko nesakot? Kāpēc tev jāprasa man atļauja, tu vari iztēloties, ko vien vēlies. Es taču to nezinātu.
- Nē, tas ir svarigi. Iztēlei ir liela nozīme. Es iedomājos, ka vajadzētu pajautāt. Vienalga, vai tu to zini vai ne.
- Tu nu gan esi ārkārtīgi pieklājīgs, - viņa atzinīgi nosaka.
- Jauki, ka tu man palūdzi atļauju. Jā, tu vari iztēloties mani kailu. Es tev atļauju.
- Paldies, - es saku.
- Kāda es esmu tavā iztēlē? Skaista?
- Ļoti, - es atbildu.
Drīz vien gumu apvidū rodas patīkamas sajūtas. It kā kāds smagnējs šķidrums celtos augšup. Kad es to pasaku, viņa paķer pie pagalvja nolikto salvešu kastīti un savāc tur manu sēklu. Es vairākas reizes spēcīgi ejakulēju, tad viņa aiziet uz virtuvi, izmet salvetes un nomazgā rokas.
Haruki Murakami "Kafka liedagā"