Citāti ...

[Forumotajs]

- Tev nav garlaicīgi?
Es papurinu galvu.
- īsti nezinu. Atklāti sakot, man nav laika garlaikoties* Apstākļi vairāk vai mazāk ir vienādi... kas te būtu garlaicīgs?’;
Viņa viegli parausta plecus.
- Man vismaz jaunībā tā likās. Gribēju tikt no šejienes prom, likās, ka gribu tikt uz tādu vietu, kur ir citādi, kur ir jēgpilnāki cilvēki.
-jēgpilnāki cilvēki?
Saeki kundze viegli nogroza galvu.
- Es biju jauna. Jaunībā parasti tā domā. Un kā ir ar tevi?
- Es tā nedomāju. Nedomāju, ka man vajadzētu doties uz citurieni, ka citur būtu kāda īpaša jēga. Es negribēju kaut kur īpaši doties. Es vienkārši vairs negribēju tur palikt.
-Tur?
- Nakano rajonā Nogatā. Vietā, kur piedzimu un uzaugu.
Sadzirdot vietas nosaukumu, viņas acu zīlītes iemirdzas.
Tomēr es neesmu par to pārliecināts.
- Kad brauci prom no turienes, tu vairs īpaši nedomāji par to, kurp doties, - Saeki kundze saka.
- Jā gan, - es atbildu. - Tā vairs nebija īpaša problēma. Galvenais, es domāju: ja netikšu prom no turienes, mani tur sabojās, tāpēc es devos prom.
Viņa skatās uz savām rokām uz galda. Ļoti objektīvu skatienu. Tad klusām ierunājās:
- Es ari domāju tā kā tu. Divdesmit gadu vecumā devos prom no šejienes, - viņa saka. - Domāju: ja palikšu šeit, tad nespēšu vairs ilgāk dzīvot. Biju pārliecināta, ka šo vietu nekad vairs neredzēšu. Nedomāju, ka reiz šeit atgriezīšos. Bet daudz kas notika, un beigu beigās es atgriezos. Izskatās, ka esmu atgriezusies sākumpunktā.

Haruki Murakami "Kafka liedagā"