2023-06-28 21:35
(This post was last modified: 2023-06-28 21:38 by Forumotajs.)
- Nenoliedzami, - jauneklis sacīja. - Vectētiņ, ko man iesākt ar to akmeni? Mēs ar Nakatu kā nebūt apsviedām to otrādi un tad atvērās ieeja kaut kur. Šausmīga negaisa laikā. Nakata ir tas cilvēks, ar kuru kopā es ceļoju.
- Es zinu par Nakatu, - pulkvedis Sanderss sacīja. - Nav vajadzības man kaut ko skaidrot.
- Hm, - Hošino novilka, - labi, lai paliek. Bet pēc tam Nakata likās ziemas miegā un guļ bez pamošanās. Akmens joprojām ir tepat. Vai nebūtu laiks aizgādāt to atpakaļ uz templi? Ka tik pār mums nenāk lāsts, ka mēs tā - bez atļaujas» paņēmām.
- Tu gan esi viens apnicīgs tips! Cik reižu tev var teikt, ka nekāda lāsta nav! - Likās, ka pulkvedim Sandersam tas sāk pieriebties. — Lai tas akmens kādu laiku paliek pie tevis. Jūs to atvērāt. Ja reiz ir atvērts, tad vajadzēs ari aizvērt. Kad būs aizvērts, tad ari ved atpakaļ. Atpakaļvešanas laiks vēl nav pienācis. Saprati?
-O.K.,- jauneklis atbildēja. - Atvērtais jāaizver. Ja kaut kas ir paņemts, atpakaļ jāatdod tāds pats, kādu to paņēmi. Sapratu. Mēģināšu. Paklau, vectētiņ, es nolēmu vairs neko daudz par visu nespriedelēt. Kāpēc, nesaprotu, bet darīšu, kā jūs sakāt. Man vakarvakarā nāca apskaidrība. Ir pilnīgi veltīgi nopietni domāt par lietām.
- Vieds lēmums. Ir tāds teiciens: “Dumjās pārdomās prāts atpūšas.”
- Labs teiciens.
- Uzvedinošs, vai ne?
- “Kad pārvaldnieks auns, tad jāgatavojas operācijai.”
- Kas tas par teicienu?
- Skaitāmais pantiņš, es pats izdomāju.
- Un kā tas būtu jāsaprot?
- Nekādi. Man vienkārši gribējās to pateikt.
- Hošino! Es palūgšu - pietiek runāt muļķības. Tā var palikt galvā jocīgs. Neciešu tādas bezjēdzīgas tukšības.
- Piedodiet, - jauneklis sacīja. - Vectētiņ, kādā lietā jūs man zvanāt? Jūs taču bez īpašas vajadzības nezvanītu tik agri no rīta.
-Jā gan. Man izkrita no prāta, - pulkvedis Sanderss atbildēja. - Man jāpasaka pats svarīgākais. Es gribu, lai jūs tūlīt pat vācaties prom no viesnīcas. Laika nav. Brokastīs neejiet. Pamodini Nakatu. Paņemiet akmeni un ejiet prom, brauciet ar taksi. Taksometru nepasūtiet viesnīcā, apturiet uz ielas. Tad pasaki šoferim šo te adresi. Vai tev ir pie rokas papīrs un rakstāmais?
-Jā, ir, - jauneklis sacīja un izņēma no somas piezīmju grāmatiņu un pildspalvu. - Slota un liekšķere sagatavota.
Haruki Murakami "Kafka liedagā"
- Es zinu par Nakatu, - pulkvedis Sanderss sacīja. - Nav vajadzības man kaut ko skaidrot.
- Hm, - Hošino novilka, - labi, lai paliek. Bet pēc tam Nakata likās ziemas miegā un guļ bez pamošanās. Akmens joprojām ir tepat. Vai nebūtu laiks aizgādāt to atpakaļ uz templi? Ka tik pār mums nenāk lāsts, ka mēs tā - bez atļaujas» paņēmām.
- Tu gan esi viens apnicīgs tips! Cik reižu tev var teikt, ka nekāda lāsta nav! - Likās, ka pulkvedim Sandersam tas sāk pieriebties. — Lai tas akmens kādu laiku paliek pie tevis. Jūs to atvērāt. Ja reiz ir atvērts, tad vajadzēs ari aizvērt. Kad būs aizvērts, tad ari ved atpakaļ. Atpakaļvešanas laiks vēl nav pienācis. Saprati?
-O.K.,- jauneklis atbildēja. - Atvērtais jāaizver. Ja kaut kas ir paņemts, atpakaļ jāatdod tāds pats, kādu to paņēmi. Sapratu. Mēģināšu. Paklau, vectētiņ, es nolēmu vairs neko daudz par visu nespriedelēt. Kāpēc, nesaprotu, bet darīšu, kā jūs sakāt. Man vakarvakarā nāca apskaidrība. Ir pilnīgi veltīgi nopietni domāt par lietām.
- Vieds lēmums. Ir tāds teiciens: “Dumjās pārdomās prāts atpūšas.”
- Labs teiciens.
- Uzvedinošs, vai ne?
- “Kad pārvaldnieks auns, tad jāgatavojas operācijai.”
- Kas tas par teicienu?
- Skaitāmais pantiņš, es pats izdomāju.
- Un kā tas būtu jāsaprot?
- Nekādi. Man vienkārši gribējās to pateikt.
- Hošino! Es palūgšu - pietiek runāt muļķības. Tā var palikt galvā jocīgs. Neciešu tādas bezjēdzīgas tukšības.
- Piedodiet, - jauneklis sacīja. - Vectētiņ, kādā lietā jūs man zvanāt? Jūs taču bez īpašas vajadzības nezvanītu tik agri no rīta.
-Jā gan. Man izkrita no prāta, - pulkvedis Sanderss atbildēja. - Man jāpasaka pats svarīgākais. Es gribu, lai jūs tūlīt pat vācaties prom no viesnīcas. Laika nav. Brokastīs neejiet. Pamodini Nakatu. Paņemiet akmeni un ejiet prom, brauciet ar taksi. Taksometru nepasūtiet viesnīcā, apturiet uz ielas. Tad pasaki šoferim šo te adresi. Vai tev ir pie rokas papīrs un rakstāmais?
-Jā, ir, - jauneklis sacīja un izņēma no somas piezīmju grāmatiņu un pildspalvu. - Slota un liekšķere sagatavota.
Haruki Murakami "Kafka liedagā"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs