Citāti ...

[Forumotajs]

"Nē, nepavisam ne," teica K., "iespējams, ka es tagad domāju par to pārāk maz." - "Nē, jūsu kļūda ir cita," teica Lēnija, "dzirdēju, ka jūs esot pārāk nepakļāvīgs." - "Kas to teica?" vaicāja K., viņš juta Lēnijas augumu spiežamies pie savām krūtīm un lūkojās lejup uz viņas kuplajiem, tumšajiem, cieši savītajiem matiem. - "Ja es jums to pateiktu, tad būtu atklājusi pārāk daudz," Lēnija atbildēja. "Lūdzu, netaujājiet pēc vārda, bet labojiet savu kļūdu, neesiet vairs tik nepakļāvīgs, pret šo Tiesu jau nevar cīnīties, vajag atzīties. Tikko būs nākamā izdevība, atzīstieties. Vienīgi tad var rasties iespēja izsprukt, vienīgi tad. Un pat tas nav iespējams bez palīdzības no malas, bet par šo palīdzību jums nevajag baiļoties, to es pati jums apgādāšu." - "Jūs gan daudz zināt par šo Tiesu un par krāpšanos, kas tur nepieciešama," teica K.; tā kā Lēnija pārlieku stipri spiedās viņam klāt, viņš to iecēla sev klēpī. -"Tā ir labi," viņa teica, iekārtodamās ērtāk, nogludināja brunčus un sakārtoja blūzi. Tad viņa ar abām rokām apķērās K. ap kaklu, atliecās atpakaļ un ilgi uz viņu skatījās. - "Un ja es neatzīšos, tad jūs man nevarēsiet palīdzēt?" izmēģinājuma pēc vaicāja K. Es līgstu sev palīdzes, viņš gandrīz vai izbrīnīts domāja, vispirms Birstneras jaunkundzi, tad Tiesas Kalpotāja sievu un visbeidzot šo mazo slimnieku kopēju, kas šķiet neizmērojami alkstam pēc manis. Kā viņa sēž manā klēpī, it kā tā būtu vienīgā viņai piederīgā vieta! - "Nē," Lēnija atbildēja un lēnām papurināja galvu, "tad nevarēšu jums palīdzēt. Bet jūs jau nemaz negribat manu palīdzību, jums tā neko nenozīmē, jūs esat spītīgs un neļaujat sevi pārliecināt."

F.Kafka "Process"