2023-07-24 9:10
Vasaras vidū Auguste pēkšņi iedomājās, ka mums jābrauc uz Rīgu atpakaļ. Jo ātrāk, jo labāk! Taisni manis dēļ. Es vairs nebiju te ciešams. Es skrēju ik dienas prom no mājas. Es cēlos sarūdzis, aizgāju sarūdzis un vēl vairāk sarūdzis pārnācu ...
«Ko tev līdz tavs dievinātais dabas klēpis, kad tu viņā kļūsti par mežoni. Tu man pat baidies acīs paskatīties, it kā es būtu ragana un varētu tevi apburt.»
«Tā vis nebūs,» es atteicu. «Es nebaidos no apburšanas. Lielāka burvestība pie manis vairs nevar notikt. Es biju apburts un atrados pilnīgi tavā varā. Bet raganai-sievie-tei vajag prast ne vien vīrieti apburt, viņai jāprot arī savu burvestību uzturēt spēkā. Jo, kas no burvju valgiem reiz ticis vaļā, to otrreiz nevar vairs saistīt ne pats velns. Pielūko, ja tu domā, ka mani vēl kāds mats pie tevis sien, — lai tas netrūktu. Katrā ziņā nerauj pati to tīšām pušu, domādama, ka tas tā kā tā vairs nekas nav. Zini, ka saites, kas vīru un sievu tura kopā, ir visstiprākās tad, kad tās nav nemaz vairs saredzamas, bet tikai jaužamas.»
Es nezinu, cik tālu Auguste manus vārdus saprata, bet viņas izturēšanās pret mani un manējiem palika tā pati vecā. Sevišķi pret Iru viņa nostājās jo dienas jo nesimpātiskākā pozā, raudzīdama viņu atbīdīt no manis, cik un kur vien tas bij iespējams.
J.Jaunsudrabiņš "Neskaties saulē"
«Ko tev līdz tavs dievinātais dabas klēpis, kad tu viņā kļūsti par mežoni. Tu man pat baidies acīs paskatīties, it kā es būtu ragana un varētu tevi apburt.»
«Tā vis nebūs,» es atteicu. «Es nebaidos no apburšanas. Lielāka burvestība pie manis vairs nevar notikt. Es biju apburts un atrados pilnīgi tavā varā. Bet raganai-sievie-tei vajag prast ne vien vīrieti apburt, viņai jāprot arī savu burvestību uzturēt spēkā. Jo, kas no burvju valgiem reiz ticis vaļā, to otrreiz nevar vairs saistīt ne pats velns. Pielūko, ja tu domā, ka mani vēl kāds mats pie tevis sien, — lai tas netrūktu. Katrā ziņā nerauj pati to tīšām pušu, domādama, ka tas tā kā tā vairs nekas nav. Zini, ka saites, kas vīru un sievu tura kopā, ir visstiprākās tad, kad tās nav nemaz vairs saredzamas, bet tikai jaužamas.»
Es nezinu, cik tālu Auguste manus vārdus saprata, bet viņas izturēšanās pret mani un manējiem palika tā pati vecā. Sevišķi pret Iru viņa nostājās jo dienas jo nesimpātiskākā pozā, raudzīdama viņu atbīdīt no manis, cik un kur vien tas bij iespējams.
J.Jaunsudrabiņš "Neskaties saulē"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs