2023-08-15 20:39
(This post was last modified: 2023-08-15 21:36 by Forumotajs.)
- Tas esmu es, Orkāna kungs, Djego de la Vega…
- Porca miseria, Diego! pavārs izsaucās un ar savām muskuļotajām rokām pacēla Djego dedzīgā apskāvienā.
- Šssss! Vairāk cieņas, lūdzu, jūs atrodaties katedrālē! kāds mūks viņus apsauca.
Abi norātie izgāja ārā, skurba prieka pārņemti, ar plaukstām sizdami viens otram pa muguru, nespēdami noticēt, ka liktenis atkal savedis viņus kopā, kaut arī šāda sagadīšanās bija tikai saprotama. Galileo Orkāns joprojām strādāja uz "Madre de Dios" klāja, un kuģis šobrīd bija noenkurojies Lakorunjas ostā, kur iekrāva ieročus vešanai uz Meksiku. Orkāns šīs brīvās dienas uz cietzemes bija izmantojis, lai apmeklētu svētā kapu un izlūgtos dziedināšanu no vārdā neminama ļaunuma. Čukstus viņš atzinās, ka esot Kārību salās saķēris apkaunojošu kaiti, kas esot dievišķs sods par viņa grēkiem, īpaši to, ka viņš pirms daudziem gadiem bija nogalējis nelaimīgo sievu, kura gan to bija pelnījusi, tomēr tas bija nožēlojams veikums. Tikai brīnums spētu viņu dziedināt, jūrnieks žēlojās.
- Es nezinu, vai apustulis veic šādus brīnumus, senjor Orkān, taču domāju, ka Amālija gan varētu jums palīdzēt.
- Kas ir Amālija?
-Drabardi. Dziedniece. Viņai šūpulī ir ieliktas spējas izzināt likteņus un ārstēt slimības. Viņas zāles ir ļoti iedarbīgas.
- Lai svētīts Svētais Jēkabs, kas viņu sūtīja manā ceļā! Vai redzat, kā brīnumi notiek, jaunais de la Vega?
- Kas attiecas uz Jēkabiem, kas noticis ar kapteini Santjago de Leoni? - Djego apvaicājās.
- Viņš joprojām komandē uz "Madre de Dios" klāja un ir vēl dīvaināks nekā agrāk, taču viņš ļoti priecāsies jūs redzēt.
Isabella Aljende "Zorro. Leģendas sākums"
- Porca miseria, Diego! pavārs izsaucās un ar savām muskuļotajām rokām pacēla Djego dedzīgā apskāvienā.
- Šssss! Vairāk cieņas, lūdzu, jūs atrodaties katedrālē! kāds mūks viņus apsauca.
Abi norātie izgāja ārā, skurba prieka pārņemti, ar plaukstām sizdami viens otram pa muguru, nespēdami noticēt, ka liktenis atkal savedis viņus kopā, kaut arī šāda sagadīšanās bija tikai saprotama. Galileo Orkāns joprojām strādāja uz "Madre de Dios" klāja, un kuģis šobrīd bija noenkurojies Lakorunjas ostā, kur iekrāva ieročus vešanai uz Meksiku. Orkāns šīs brīvās dienas uz cietzemes bija izmantojis, lai apmeklētu svētā kapu un izlūgtos dziedināšanu no vārdā neminama ļaunuma. Čukstus viņš atzinās, ka esot Kārību salās saķēris apkaunojošu kaiti, kas esot dievišķs sods par viņa grēkiem, īpaši to, ka viņš pirms daudziem gadiem bija nogalējis nelaimīgo sievu, kura gan to bija pelnījusi, tomēr tas bija nožēlojams veikums. Tikai brīnums spētu viņu dziedināt, jūrnieks žēlojās.
- Es nezinu, vai apustulis veic šādus brīnumus, senjor Orkān, taču domāju, ka Amālija gan varētu jums palīdzēt.
- Kas ir Amālija?
-Drabardi. Dziedniece. Viņai šūpulī ir ieliktas spējas izzināt likteņus un ārstēt slimības. Viņas zāles ir ļoti iedarbīgas.
- Lai svētīts Svētais Jēkabs, kas viņu sūtīja manā ceļā! Vai redzat, kā brīnumi notiek, jaunais de la Vega?
- Kas attiecas uz Jēkabiem, kas noticis ar kapteini Santjago de Leoni? - Djego apvaicājās.
- Viņš joprojām komandē uz "Madre de Dios" klāja un ir vēl dīvaināks nekā agrāk, taču viņš ļoti priecāsies jūs redzēt.
Isabella Aljende "Zorro. Leģendas sākums"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs