Citāti ...
#1
"Ja grib cilvēku vienlīdzību novērst uz visiem laikiem, - ja grib, lai augstie, ka mēs tos saucam, mūžīgi paliktu savās vietās, - tad valdošajam mentālajam stāvoklim jābūt kontrolētam ārprātam."
E. Goldsteins

[Attēls: Goldsteins.png]
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#2
"Pastāvīgi nāca un gāja visādu šķiru apcietinātie: narkotisku vielu tirgotāji, zagļi, bandīti, spekulanti, dzērāji, prostitūtas. Daži žūpas bija tik kauslīgi, ka citiem arestantiem bija jāsametas kopā, lai tos savaldītu. Četri sargi aiz rokām un kājām iestiepa kādu staiguli apmēram sešdesmit gadu vecumā, sievu kā lāvu lielām, noļukušām krūtīm un biezām sirmu matu šķipsnām, kas kliedzot un spārdoties bija izjukušas. Sargi norāva viņai puszābakus, ar ko viņa pūlējās viņiem iespert, un iesvieda viņu Vinstonam klēpī, tā ka viņam no trieciena tikko nesalūza gūžu kauli. Sieviete uzrausās sēdus un nokliedza sargiem pakaļ: "Dirsu drātētāji!" Tad, pamanījusi, ka sēd uz kaut kā nelīdzena, nošļūca no Vinstona ceļiem uz sola.
- Atvainošanu, mīlucīt, - viņa teica. - Es jau nebūtu tev virsū sēdusies, bet tie stulbeņi uzsēdināja. Vai tādi zina, kā apieties ar dāmu? - Viņa brītiņu apklusa, pabraucīja pakrūti un atraugājās. - Piedošanu, - viņa aizbildinājās, - būšu tā pavairāk ieķērusi.
Viņa noliecās uz priekšu un pamatīgi izvēmās uz grīdas. "

Džordžs Orvels "1984"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#3
...pēc tam kad vīrietis un sieviete ir apzinājušies katrs sevi un viens otru, viņi apzinās savu atšķirtību un savu dzimumu atšķirību. Bet, apzinoties savu atšķirtību, viņi paliek svešinieki, jo viņi vēl nav iemācījušies mīlēt viens otru (to pierada arī fakts, ka Ādams aizstāvējās, uzveļot vainu Ievai, nevis aizstāvēja viņu).
/E. Fromms "Mīlestības māksla" /
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#4
"Freida teorijā, ka mazs zēns uztver sievieti kā kastrētu vīrieti un ka viņa pati meklē dažāda veida kompensāciju šo vīrišķo dzimumorgānu zaudējumam. Sieviete tomēr nav kastrēts vīrietis, un tās seksualitātei ir specifiski sievišķa, nevis "vīrišķa" daba."
E. Fromms "Mīlestības māksla"
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#5
"par tiem, kuru bērni savas dzīves izputināja raktuvēs vai fabrikās, kamēr vecāki dzīvoja nabadzības, slimību un tumsonības gūstā, - tādā stāvoklī, kurā runāt par trūcīgo un vājo likumīgajām tiesībām izlietot savu naudu tā, kā viņi grib, vai izvēlēties tādu izglītību, kādu viņi vēlas (ko Kobdens un Herberts Spensers, un to sekotāji viņiem piedāvāja, šķiet, no visas sirds), kļuva par cinisku izsmieklu."

"Lai kādas būtu viņu nepilnības un kļūdas, galvenajā jautājumā taisnība izrādījusies Hobsam, nevis Lokam: cilvēki nemeklē ne laimi, ne brīvību, ne taisnīgumu, bet visupirms un galvenokārt drošību. Taisnība bijusi arī Aristotelim: ļoti daudz cilvēku pēc savas dabas ir vergi, un, kad viņi tiek atbrīvoti no važām, viņiem nav ne morālo, ne intelektuālo spēju uzņemties atbildību, stāties pretī pārāk plašai alternatīvu izvēlei; tāpēc viņi, zaudējuši vienas važas, neizbēgami meklē citas, vai arī nokaļ tās paši."

"Padomju modelis ir skaidrs, vienkāršs un izriet no «zinātniski pierādītām» premisām. Tā īstenošanas uzdevums jāuztic tehniski apmācītiem ticības piekritējiem, kuri uzlūko viņu rīcībā esošos cilvēkus par materiālu, ko var bezgalīgi mīcīt un veidot zinātņu noteiktajās robežās. Staļina atziņa, ka radošie mākslinieki ir «cilvēku dvēseļu inženieri», ļoti precīzi izsaka valdošo garu."

Jesaja Berlins " POLITISKĀS IDEJAS 20. Gadsimtā."
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#6
" Jo ir taču ļoti ērti, ja sociālo zinātņu speciālisti mums atgādina: cilvēka izvēles joma ir daudz ierobežotāka nekā esam pieraduši domāt; mums pieejamās liecības rāda, ka daudzi rīcības veidi, pretēji mūsu pieņēmumiem, ir ārpus cilvēka kontroles - ka cilvēks ir (zinātniski paredzamas) dabas objekts daudz lielākā mērā nekā palaikam pieņemts uzskatīt; ka cilvēki daudz biežāk rīkojas tā, kā rīkojas, iedzimtības, fizisku īpašību, sociālās vides, izglītības, bioloģisku vai fizisku īpašību, vai šo faktoru savstarpējas mijiedarbības dēļ, kā arī to mijiedarbības dēļ ar miglainākiem faktoriem, kurus nosacīti dēvē par psihiskām īpašībām, un ka to iespaidā izveidojušies domāšanas, jūtu un izteiksmes ieradumi - vismaz principā - ir tikpat sekmīgi pakļaujami klasifikācijai un izmantojami par hipotēžu un zinātnisku likumu priekšmetiem kā materiālu objektu uzvedība. Un tas, bez šaubām, maina mūsu priekšstatus par brīvības un atbildības robežām."
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#7
"Kur nosakāma robeža starp brīvību un cēlonības likumiem, tas ir kritiski svarīgs praktisks jautājums; zināšanas par to ir spēcīgs un neaizstājams pretlīdzeklis cīņā ar nezināšanu un iracionalitāti un piedāvā mums jauna veida skaidrojumus - vēsturiskus, psiholoģiskus, socioloģiskus, bioloģiskus, - kādu nebija iepriekšējām paaudzēm. "
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
« Vecāks | Jaunāks »


Pārlēkt uz:


Users browsing this thread: 1 Guest(s)