Krievijas federācijas - Ukrainas karš
Zelenskis vizītē ASV iepazīstinās ar Ukrainas «uzvaras plānu»

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ieradies vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kuras laikā vēlas iepazīstināt ar Ukrainas "uzvaras plānu".
Ukrainas prezidenta pirmā pieturvieta ASV bija nelielā Skrentonas pilsēta Pensilvānijas štatā. Zelenskis tur apmeklēja munīcijas rūpnīcu, kur tiek ražoti Ukrainas armijai nepieciešamie 155 milimetru artilērijas lādiņi.

Zelenskis no Pensilvānijas devās uz Ņujorku, kurš viņš piedalīsies ANO Ģenerālajā asamblejā. Nedēļas otrajā pusē Ukrainas prezidents atsevišķi tiksies ar ASV prezidentu Džo Baidenu, viceprezidenti Kamalu Harisu, kura ir arī Demokrātiskās partijas kandidāte novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, un bijušo prezidentu, Republikāņu partijas kandidātu vēlēšanās Donaldu Trampu, lai viņus iepazīstinātu ar Ukrainas turpmāko stratēģiju karā ar Krieviju. 


Vai jūs jūs jau jutat uzvaras garšu? Es saku, ka plāns tas ir labi, bet es ļaušu plāna realizācijai mani pārsteigt. Wink
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
"Iznīcināsim valsti," Krievijas elite netic kara ātrajām beigām

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārstājis izskatīt miera sarunu iespēju ar Kijivu pēc Ukrainas bruņoto spēku iebrukuma Kurskas apgabalā un ir gatavs karot tik ilgi, kamēr Ukrainas valsts "sabruks", pastāstīja Kremlim tuvi avoti.

Pēc viņu teiktā, vēl vasaras beigās šķitis, ka kara noslēgums iespējams pusgada vai gada laikā. To veicinājuši vairāki faktori. Vispirms Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska retorika, kas pieļāva referenduma rīkošanu par militārā konflikta beigu nosacījumiem, kā arī vērienīga Krievijas ieslodzīto apmaiņa ar Rietumiem, ļaujot Putinam atgūt Krievijas Federālā drošības dienesta desantnieku Vadimu Krasikovu, raksta "The Moscow Times".

Tāpat risinājās sarunas par deeskalāciju starp Krievijas un Ukrainas militārpersonām. Konkrēti tika diskutēts par savstarpējo ierobežojumu sitieniem pa enerģētikas objektiem. Fiksēt vienošanās bija plānots 22. un 23. augustā Katarā, kas būtu pirmā vienošanās starp Maskavu un Kijivu kopš kara sākuma.
Pēc avota teiktā, tika piedāvāta arī plašāka de-eskalācija, ieskaitot aizliegumu izmantot dažu veidu ieročus un izdarīt triecienus tālāk par noteiktu attālumu no frontes līnijas. Taču visas šīs sarunas tika pārsvītrotas ar iebrukumu Kurskas apgabalā augusta sākumā. Putins, pēc sarunu biedra vārdiem, bija dusmīgs par situāciju - viņš nolēma, ka Kijiva gatavošanos tikšanās brīdim Katarā izmantojusi kā aizsegu operācijai Krievijas teritorijā.
"Kremlī secinājām: iznīcināsim valsti Ukrainu. Pašlaik ož pēc cīņas bez noteikumiem, abas puses domā, kā padarīt viena otrai sliktāku," norādīja avots. Viņš piebilda, ka Putins netirgosies ar Kurskas apgabalu apmaiņā pret Donecku vai Luhansku.

Ja pirms iebrukuma bija liels pieprasījums sākt miera procesu no elites puses, tad pašlaik tā nav, saka augsta ranga amatpersona. Ja Ukraina panāks atļauju triecieniem ar Rietumu raķetēm Krievijas iekšienē, tad tas situāciju tikai padziļinās, norāda ierēdnis, kurš regulāri kontaktējas ar Putinu. "Viss ir aizgājis par tālu. Es neticu nekādam miera procesam. Kamēr Ukraina neizjuks, nekas nebeigsies," saka kāda liela valsts uzņēmuma vadītājs, kurš regulāri tiekas ar Putinu.
https://jauns.lv/raksts/arzemes/623987-i...jam-beigam

Principā pieļaut šādus anonīmu rakstu publikācijas Latvijā pirms okupācijas ir manāma VDD nolaidība. "Jauns.lv" galvenajam redaktoram vajadzētu būt krimināllietai.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
Ziemeļkoreja brīdinājusi, ka NATO saskarsies ar "traģiskām sekām", ja alianse turpinās nosodīt tās draudzīgās attiecības ar Krieviju.
Ziemeļkorejas Ārlietu ministrijas pārstāvis, runājot anonīmi, paziņoja, ka valsts veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu ASV radītos draudus.
Tas pats pārstāvis pauda Phenjanas nožēlu par NATO pieaugošo atbalstu Ukrainai. Turklāt Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija apsūdzēja NATO savas ietekmes paplašināšanā Korejas pussalā un Āzijā.
"Ja NATO turpinās cītīgi censties aizskart KTDR cieņu, suverenitāti, drošību un intereses, vienlaikus neatlaidīgi īstenojot pret to naidīgu politiku, NATO, kas akli sekos ASV, būs pilnībā atbildīga par traģiskajām sekām, ko tā izraisīs. "piebilda pārstāvis.
Kā vēsta laikraksts The New York Times, Ziemeļkoreja esot nosūtījusi raķetes uz Krieviju, kuras arsenāls pēc vairāk nekā divus gadus ilga konflikta izsīkst.
Agrāk Vladimirs Putins devās uz Phenjanu, lai tiktos ar Kimu Čenunu un lūgtu militāru palīdzību, īpaši šāviņus un raķetes.
https://www.msn.com/en-xl/news/other/nor...r-AA1rSPNw

Nu viss, NATO jāpadodas KTDR Smile
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
Francija izsniedz vīzas sešiem Krievijas karavīriem, kuri dezertēja karu Ukrainā

Francijas lēmumu piešķirt vīzas Krievijas dezertieriem atzīmē cilvēktiesību organizācijas, kas cer, ka citas ES valstis sekos šim piemēram, piedāvājot izeju Krievijas karavīriem, kuri vēlas pārtraukt kaujas Ukrainā.
Izdots:17/10/2024 - 19:14
4 min
Autors:
Džoanna JORK

Bēgšanas ceļš Krievijas karavīriem, kuri vēlas bēgt no kaujām Ukrainā, ir sarežģīts un apdraudēts. Dezertētājiem saskaņā ar Krievijas likumiem draud bargs sods, un viņiem ir gandrīz neiespējami doties uz "drošām" valstīm ārpus Kremļa ietekmes sfēras.
Seši karavīri Francijā ieradās atsevišķi pēdējo mēnešu laikā pēc tam, kad sākotnēji bija bēguši no Krievijas uz Kazahstānu. Tā bija pirmā reize, kad kāda ES valsts ir atļāvusi dezertieru grupai ieceļot bez ceļošanas dokumentiem vai ārvalstu pasēm, ceturtdien vēsta laikraksts Guardian.
“Kad es nokļuvu Francijā, tā bija pirmā reize, kad varēju pilnībā elpot. Es jutu mierīguma un brīvības sajūtu… sliktākais jau bija aiz muguras,” britu laikrakstam sacīja Aleksandrs, bijušais Krievijas līgumkareivis, kurš dezertēja 2023. gada vasarā.
Citas iespējas, izņemot cīņu
Kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī gandrīz 7400 karavīru ir tiesāti militārajās tiesās par AWOL nosūtīšanu, un lietu skaits katru mēnesi pieaug, aprīlī ziņoja Krievijas neatkarīgā medija vietne Mediazona.
Tiek uzskatīts, ka šis skaitlis ir daļa no kopējā dezertieru skaita — neatkarīgi no tiem, kuri vēlas dezertēt, bet pārāk baidās.
"Šis gadījums Francijā ir patiešām svarīgs, lai parādītu karavīriem, ka viņiem ir citas iespējas, nevis doties uz Ukrainu un tur nogalināt cilvēkus," sacīja Anastasija Burakova, organizācijas The Ark dibinātāja, kas atbalsta krievus, kuri iebilst pret karu Ukrainā gan Krievijas iekšienē. un trimdā.
Eiropas Savienība jau kopš iebrukuma sākuma ir apspriedusi iespēju piedāvāt patvērumu Krievijas armijas iesauktajiem nodokļu nemaksātājiem un dezertieriem, taču tā nekad nav pieņēmusi oficiālu lēmumu.
Tikmēr daudzi dezertieri dzīvo bīstamos apstākļos.
Go By The Forest ir organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt Krievijas karavīriem, kuri izvēlas nepiedalīties karā. 2024. gada martā tā paziņoja Mediazona, ka 30 procenti no 520 karavīriem, kuriem tā palīdzējusi, slēpjas Krievijā. Pārējie bija aizbēguši uz ārzemēm.
Saskaņā ar Krievijas likumiem , kurus prezidents Vladimirs Putins pastiprināja pēc iebrukuma Ukrainā, par dezertēšanu kara laikā draud cietumsods līdz 10 gadiem. Ukrainā tiek ziņots, ka Krievijas karavīri, kuri atsakās cīnīties, vairākas dienas tiek turēti bedrēs un pagrabos ar augstākstāvošajiem virsniekiem.
Dezertieriem, kuriem izdodas pamest Krieviju, iespējas ir ierobežotas. Tā kā dienesta karavīriem nav pasu, dezertieri var ceļot tikai uz bijušajām padomju valstīm, kurās nav nepieciešami papīri, piemēram, Armēniju, Kazahstānu vai Kirgizstānu.
Bet, tiklīdz viņi ir ieradušies, "tas viņiem nav droši", sacīja Burakova.
"Ir patiešām grūti atrast darbu, gūt ienākumus," viņa teica. "Viņiem nevar būt nekāds juridiskais statuss. Viņi nevar atstāt valsti. Un arī viņiem ir liels risks tikt nolauptiem.
Krievu dezertieri Dmitriju Sedrakovu Krievijas spēki nelikumīgi sagūstīja Armēnijā 2023.gada 7.decembrī, pirms viņu nogādāja atpakaļ Krievijā. Citi ir izdoti no Kirgizstānas un Kazahstānas .
Tādas organizācijas kā The Ark var palīdzēt pārbēdzējiem sasniegt šīs bijušās padomju valstis. "Taču mēs nevaram viņiem apsolīt, ka viņi netiks nolaupīti no šīm valstīm," sacīja Burakova.
Politiskais patvērums
Seši karavīri, kuriem piešķirtas vīzas, grasās lūgt politisko patvērumu Francijā. Viņu pagaidu vīzas tika izsniegtas pēc ilgām diskusijām ar cilvēktiesību grupām, lai nodrošinātu, ka tās nerada drošības risku un patiesi iebilst pret karu Ukrainā.
Lai veiktu šādas pagātnes pārbaudes, Ark izmanto atvērtā pirmkoda programmatūru.
"Mēs varam konstatēt, ka cilvēki nav piedalījušies kara noziegumos vai dažreiz viņi vienkārši bija izvietoti Krievijas militārajos punktos, nevis okupētajās Ukrainas teritorijās," sacīja Burakova.
Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES pastiprināja vadlīnijas par vīzu piešķiršanu Krievijas pilsoņiem. Daudzas valstis vispār apturēja vīzu izsniegšanu krieviem.
Tajā pašā laikā Šķirsts saņēma daudz ziņojumu no karavīriem. "Bet ir bijis patiešām grūti pateikt karavīriem, kuri nevēlas piedalīties šajā asiņainajā karā, ko viņi var darīt tālāk," sacīja Burakova.
Viņa cer, ka Francijas lēmums piešķirt vīzas dezertieriem dos cerību citiem Krievijas karavīriem. Gan The Ark, gan Go By The Forest sazinās ar sabiedrību, izmantojot savus Telegraph kanālus, kas joprojām nav bloķēti Krievijā.
Galu galā viņa cer, ka viņu centieniem būs vēl lielāka ietekme.
"Parādīšana, ka ir izeja no armijas, ir viens no instrumentiem, lai ātrāk izbeigtu šo karu," viņa sacīja.
https://www.france24.com/en/europe/20241...kraine-war
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
Katram Ziemeļkorejas karavīram par piedalīšanos karā pret Ukrainu mēnesī tiks maksāti aptuveni 2000 dolāru, atzīmēja Dienvidkorejas Nacionālais izlūkošanas dienests. Tiek uzsvērts, ka uz Krievijas Federāciju tiks nosūtīti vismaz 10 000 Ziemeļkorejas militārpersonu, un kopējie ikgadējie maksājumi būs vairāk nekā 200 miljoni dolāru.

Vēl viena darījuma detaļa ir tāda, ka Krievijas Federācija palīdz KTDR ar progresīvām kosmosa tehnoloģijām, minēja Dienvidkorejas izlūkdienests - departaments uzskata, ka Ziemeļkoreja vēlas palaist vēl vienu militārās izlūkošanas pavadoni.
https://nra.lv/pasaule/473450-atklatiba-...etalas.htm
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
Citāts:Otrdien, 19. novembrī, aprit 1000 dienas kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā.
"Ukraina nepagurstoši cīnās katru dienu. Vairāk nekā divus gadus ar apbrīnojamu drosmi un neatlaidību ukraiņu tauta pretojas Krievijas agresijai. Latvijas atbalsts Ukrainai ir stingrs un nelokāms. Latvija un tās tauta stāv plecu pie pleca ar Ukrainu tās cīņā pret agresoru – Krieviju," pauž Valsts kancelejā.
Valsts kanceleja aicina pašvaldības un organizācijas klusuma brīdi organizēt dažādās Latvijas vietās un, godinot upurus, aizdegt 1000 sveces.
Līdztekus tiek aicināts pieminēt arī latviešu brīvprātīgo Vitāliju Smirnovu, kurš krita 2023. gada 1. oktobrī Ukrainas austrumos.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...i.a576882/
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
Kāds ir Kellogs plāns, lai izbeigtu karu Ukrainā?

Šā gada aprīlī Kellogs kopā ar bijušo ASV valdības amatpersonu Fredu Fleicu bija līdzautors stratēģijas dokumentam, norādot, ka ASV vajadzētu vienoties par pamieru Ukrainā.

Laikraksts turpinošajā Ukrainas karā vaino prezidenta Džo Baidena administrāciju. Konkrēti, tas vaino ASV lēmumu apbruņot Ukrainu un diplomātijas neveiksmi ar Krieviju. Tajā papildus tiek apsūdzēts Baidens, ka viņš caur Ukrainu veicināja starpniecības karu ar Krieviju.

Plānu publicēja bezpeļņas ideju laboratorija America First Policy Institute (AFPI), ko 2021. gadā izveidoja bijušās Trampa amatpersonas. Kellogs plāns paredz "Amerika vispirms" pieeju karam.

Kelloga rakstā daudzējādā ziņā tiek apgalvots, ka "spēcīgs un izlēmīgs prezidents, kurš iestājās pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, "būtu novērsis Maskavas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī. Nav pierādījumu, kas liecinātu par Putina lēmumu. iebrukt Ukrainā balstījās uz viņa Baidena vērtējumu kā vāju, kā ierosina Kellogs un Fleits.

Kellogg plāns atbalsta formālu ASV politiku kara izbeigšanai, cenšoties panākt "pamieru un sarunu ceļā panāktu izlīgumu".

Saskaņā ar šo plānu:

ASV turpinās apbruņot Ukrainu, lai ļautu tai aizstāvēties pret Krieviju. Tomēr turpmākā ASV militārā palīdzība būtu atkarīga no Ukrainas dalības miera sarunās ar Krieviju.
Lai pārliecinātu Putinu pievienoties miera sarunām, NATO līderiem būtu jāpiedāvā Ukrainas pieteikums dalībai NATO.
Turklāt Krievijai varētu piedāvāt sankciju atvieglojumus, ja tā parakstīs miera līgumu ar Ukrainu.
Tas arī aicina iekasēt nodevas no Krievijas enerģijas pārdošanas, ko izmantot Ukrainas atjaunošanai.
https://www.aljazeera.com/news/2024/11/2...kraine-war
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
« Vecāks | Jaunāks »


Pārlēkt uz:


Users browsing this thread: 6 Guest(s)