NATO aktivitātes

[Forumotajs]

NATO gatavojas lielākajiem gaisa manevriem alianses vēsturē 

NATO valstis gatavojas lielākajiem gaisa manevriem alianses vēsturē, kas nākamnedēļ notiks Vācijā, trešdien paziņojušas Vācijas un ASV amatpersonas.

[Forumotajs]

Ja iedziļinās militārajā nozarē, tad visi zini zin ka šodienas lēmumi, tiks realizēti ne agrāk kā nākamgad, un rezultāti būs pēc 20 gadiem. Līdz ar to militārajām stratēģijām jābūt ilgtspējīgam un ilgstoši saprotamām un skaidrām. Diemžēl vai paldies dievam (nozīmē, ka Latvijas (etuziāst-) militāristi nevarēs noignorēt ierobežotā fiksējuma apstākļos), mums kaimiņos viens no iespējamiem pretiniekiem veic uzbrukumu kaimiņu valsts teritorijai, principā demonstrējot savas iespējas. Bet lai sakarīgi iepirktos vajag zināt ieročus, un tam palīdzībai piedāvāju "Eiropas aizsardzības apskatu jeb EDR onlain. 

Ideālā gadījumā ir ka militāras aktivitātes nav un viņa nedraud, bet izņēmuma gadījumos ar to nodarbojas roboti, bet NATO (un arī Latvijai) uz šo brīdi līdz tādam līmenim ir ļoti tālu, kaut gan ir jau tehniski prototipi. Bet jebkurā gadījumā ir vajadzīgs ar ko šaut. Un Nato šādiem mērķiem piedāvā MK44 Bushmaster, ko es sauktu par ložmetēju, kaut ar viņa jauda ir jau ievērojama. Klasiskais NATO Mk44 vienkārši attīstīts un uzlabots nacistu Mk30, ko mēs pazīstam no 2 p.k. pa lielam. Diemžēl KF bruņoto spēku iebrukums kaimiņu valstī aktivizē interesi par šo ieroci. Uz šo brīdi viņu tirgū piedāvā Northrop Grumman, kas ir aprakstījis ari iespējas: Northrop Grumman: new life to the M230LF.







Pēdējais video ļoti labi atgādina Igaunijas izstrādes mazizmēra (4 cilvēku) robotplatforumu izveides programmu, un Latvijas - Somijas 6x6 transportieru programmu, kopā ar ložmetēju M230LF tam jau vajadzētu spēlēt nopietnu lomu.

[Forumotajs]

Somija. Jauniņā NATO apvienībā.

[Forumotajs]

Latvijā tiks izvietoti "Leopard 2" tanki
LETA / Latvijas Mediji
2023. gada 16. jūnijs, 18:00

Pasažieru ostā piestāj NATO kuģi un tehnika.

Kanāda nolēmusi Latvijā tuvāko mēnešu laikā izvietot 15 "Leopard 2" tankus kopā ar personālu un aprīkojumu, informē Aizsardzības ministrijā.
Par to piektdien NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē paziņoja Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda.
Tanki tiks izvietoti, attīstot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā līdz brigādes līmenim.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm - Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas.
Ikdienā sabiedroto karavīri piedalās kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
Vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros tika apstiprināta NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā, šādi demonstrējot alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamu agresoru. Savukārt jau 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija.
Atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem pērn 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.

Principā varam saprast, kāpēc Viļņa uzņēmās rīkot tuvāko NATO kopsapulci - šādos tempos ar veciem kleperiem tālu netiksim.

[Forumotajs]

Viļņas kopsapulce bija nozīmīga ne tikai Krievijas prezidentam Vladimiram, bet arī samērā jaunajām NATO dalībvalstīm, kur tika nomainīta nostāja no atturēšanas uz aizsardzību.

NBS komandieris: Jaunie NATO aizsardzības plāni ir enerģiskāki
TVNET/LETA
2023. gada 22. jūlijs

NATO samitā Viļņā panākta vienošanās, ka turpmāk dalībvalstis aizsardzībā investēs vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP), no kuriem vismaz 20% jānovirza jauna ekipējuma iegādē un attīstībā.

[Forumotajs]

Mehanizētā kājnieku brigāde
@MehanizetaBde
Līdz 28. jūlijam Ādažu poligonā notiks taktiskās mācības “Titan Forge”.
Piedalīsies ap 1200 karavīru, pārbaudīs kaujas gatavību un sadarbības spējas starp visām Kaujas grupas dalībvalstīm.
❗ Aicinām ar izpratni izturēties pret Latvijā notiekošajām militārajām mācībām!

[Forumotajs]

Bruņotie spēki trenēs spēju izvērst mobilizācijas centrus

Sestdien, 29. jūlijā, Nacionālie bruņotie spēki izvērsīs mobilizācijas centrus Rīgā, Saldū, Jēkabpilī un Gulbenē, lai trenētu un pilnveidotu kārtību, kādā krīzes situācijā Latvijas pilsoņi tiek aicināti un iesaukti bruņotajos spēkos, portālu "Delfi" informēja NBS Apvienotā štāba Komunikācijas pārvalde.
Iepriekš plānotās apmācības ietvaros tiks izvērsti pieci mobilizācijas centri – divi Rīgā un trīs reģionos. Mobilizācijas centros ieradīsies Latvijas pilsoņi, kuri pieteikušies rezerves karavīru brīvprātīgajai apmācībai. No mobilizācijas centriem pilsoņi, kuri pieteikušies rezervistu militārās pamatapmācības kursam, tiks nogādāti Kājnieku skolā Alūksnē.
Rezervistu militārās pamatapmācības kurss norisināsies no 29. jūlija līdz 20. augustam, un tajā militārās pamatiemaņas apgūs aptuveni 80 rezervistu.
Militārās pamatapmācības kursa laikā Kājnieku skolā Alūksnē rezervisti iegūs militārās pamatiemaņas gan individuālajā, gan kolektīvajā apmācības līmenī, apgūstot dažādus priekšmetus, tostarp normatīvos aktus, ieroču apmācību, kaujas šaušanu, sakaru apmācību, topogrāfiju, orientēšanos apvidū, lauka kaujas iemaņas un paplašināto pirmo palīdzību. Apmācības tiks īstenotas klātienē klasēs, apvidū un lauka apstākļos lekciju un praktisko lauka nodarbību veidā, kārtojot teorētiskās un praktiskās ieskaites.
Militārās apmācības laikā rezervisti pildīs aktīvo dienestu, viņiem būs karavīra statuss un mācību laiks tiks ieskaitīts viņu izdienas stāžā. Rezervistus nodrošinās ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos – teltī, kā arī ar formas tērpu un nepieciešamo inventāru. Rezervistiem par katru militāro mācību dienu izmaksās kompensāciju, sākot no 41,75 eiro dienā. To izmaksās ar pārskaitījumu norādītajā bankas kontā mēneša laikā pēc apmācības kursa beigām. Papildus, rezervisti saņems karavīra uzturdevu, kas ir 14 eiro dienā vai tiks nodrošināti ar ēdināšanu.
Pēc sekmīgas apmācības kursa apguves rezervisti dos karavīra zvērestu, saņems rezerves karavīra apliecību, mobilizācijas norīkojumu un tiks ieskaitīti bruņoto spēku rezervē – rezerves karavīra statusā, tādējādi sākot pildīt rezerves karavīra pienākumus.
Rezerves karavīriem obligātais militāro iemaņu atjaunošanas kurss notiek reizi četros gados.
Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt arī uz pārbaudes mācībām, par ko laicīgi tiek sniegta informācija.
Pieteikties rezervistu apmācībai var gan sievietes, gan vīrieši – Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī, ir bez iepriekšējas sodāmības un ar atbilstošu veselības stāvokli.
https://www.delfi.lv/news/national/polit...d=55795680

[Zigfrids]

Orbans ir vienkārši ģēnijs.
Tagad, kad amerikāņi ar turkiem ir sarunājuši Zviedrijas pieņemšanu NATO, pozā negaidīti nostājās ungāri.
Malačīiiiiii! Nu, taču izsitīs no NATO, ASV un ES gan naudu, gan visādas atlaides sev! Tai skaitā, kā prognozē mani info avoti, - privilēģijas netraucēti pirkt Krievijas gāzi un sadarboties ar citiem "sankcionētajiem" uzņēmumiem un organizācijām.
Ne velti Orbanu ievēlēja ar graujošu pārsvaru pār citiem kandidātiem. Valstu vadītāji, kuri strādātu savējo interesēs un labā, mūsdienās ir retums. Par "valsts 404" vadības vergudvēselēm šeit vispār šajā ziņā nav vērts pat ieklepoties.

[Forumotajs]

Daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi” ir sasniedzis pilnu kaujas gatavību
07.07.2023
Latvijā NATO Starptautiskā sadarbība Spēju attīstība
Informāciju sagatavoja Preses nodaļa

Piektdien, 7. jūlijā, Ādažu bāzē aizsardzības ministre Ināra Mūrniece kopā ar Dānijas aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju Troelu Lundu Pulsenu (Troels Lund Poulsen) un daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” komandieri ģenerālmajoru Flemingu Matiasenu (Flemming Mathiasen) piedalījās svinīgā ceremonijā par godu daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” pilnas kaujas gatavības sasniegšanai.
Uzrunājot svinīgās ceremonijas apmeklētājus, aizsardzības ministre uzsvēra, ka Latvija un Dānija jau izsenis ir ciešas sabiedrotās ar kopīgām demokrātiskām vērtībām, drošības interesēm un draudu izpratni. “Līdz ar Latvijas pievienošanos NATO, Dānija ir demonstrējusi īpašu interesi un rūpes par drošības stiprināšanu Baltijas valstīs. Mūsu sadarbības spilgtākais piemērs ir daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” izveide un attīstība, kur Latvija un Dānija ir ietvarvalstis. Šodien atzīmējam pilnas kaujas gatavības pasludināšanu mūsu daudznacionālajam divīzijas štābam “Ziemeļi”. Tas nozīmē, ka štābs ir spējīgs pilnvērtīgi plānot un īstenot militārās operācijas Latvijā. Līdz ar šo notikumu tiek pavērtas jaunas iespējas daudznacionālā divīzijas “Ziemeļi” attīstībā, kuru mērķis ir nākotnē izveidot Latvijā kaujas spējīgu divīziju. Šis būs praktisks turpinājums jau NATO Madrides samitā iesāktajiem darbiem līdzās NATO brigādes veidošanai, kas ir mūsu visu sabiedroto ilgtermiņa apņemšanās kolektīvās aizsardzības stiprināšanā,” pauda I. Mūrniece.
“Viens no priekšnoteikumiem, lai turpinātu divīzijas attīstību, bija pilnu operacionālo spēju sasniegšana, kas ir izdarīts. Divīzijā dienošo darbs un profesionalitāte ir ļāvusi mums sasniegt to, ko svinam šodien. Mūsu operacionālās spējas papildina un stiprina NATO aliansi un mūsu darbs ir pierādījums tam,” norādīja daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” komandieris ģenerālmajors F. Matiasens.
Lai iezīmētu turpmāko Latvijas un Dānijas divpusējo sadarbību, pirms svinīgās ceremonijas abi ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” tālāko attīstību un Latvijas un Dānijas divpusējās sadarbības stiprināšanu.
“Latvijai un Dānijai ir kopīgs redzējums par tālākās sadarbības praktiskajiem virzieniem, lai stiprinātu Latvijas drošību un aizsardzību. Dānija nodrošinās savu karavīru klātbūtni Latvijā un investēs militārajā infrastruktūrā. Savukārt Latvija sniegs nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu, tai skaitā, attīstīs jaunu militāro poligonu “Sēlija”, kas nodrošinās apmācību un treniņu iespējas Latvijā esošo sabiedroto spēku gatavības uzturēšanu. Kopā ar Dāniju mēs turpināsim attīstīt štābu kā kaujas spējīgu vienību, piesaistot sabiedroto vienības un spējas,” pēc deklarācijas parakstīšanas teica aizsardzības ministre.
Jau ziņots, ka piektdien, 7. jūlijā, Latviju darba vizītē apmeklēja Dānijas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs T. L. Pulsens. Vizīte notika dažas dienas pirms NATO samita Viļņā. Aizsardzības ministri divpusējās tikšanās laikā pārrunāja valstu atbalstu Ukrainai, kā arī Alianses atturēšanas un aizsardzības politikas pielāgošanu šī brīža drošības situācijai reģionā, lai stiprinātu NATO austruma flanga drošību.
Papildu informācija:
Daudznacionālajam divīzijas štābam “Ziemeļi” sasniedzot pilnas kaujas gatavību, tas ir izpildījis nepieciešamās prasības, lai pilnvērtīgi spētu nodrošināt situācijas izpratni par drošību reģionā, plānot un vadīt militārās operācijas, komandēt vienības, organizēt un īstenot militārās mācības un aktivitātes, kā arī īstenot citus nacionālos un kolektīvās aizsardzības uzdevumus, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu. 
Daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi” Ādažu bāzē tika atklāts 2019. gadā ar mērķi uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību. Tas ir efektīvs, militāri spējīgs štābs, kas nodrošina vienotu komandvadību Baltijas reģionā.

[Forumotajs]

ASV palielinās atbalstu sadarbībai ar Baltijas valstīm drošības jomā
01.08.2023
Latvijā
Aizsardzības politika
Starptautiskā sadarbība
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa
ASV Senāts, pieņemot likumprojektu par aizsardzības izdevumiem 2024. gadam, paudis nelokāmu atbalstu Baltijas valstīm, ļaujot atvēlēt 228 miljonus ASV dolārus jeb nepilnus 208 miljonus eiro drošības sadarbības pastiprināšanai ar Latviju, Lietuvu un Igauniju.
“Manas darba vizītes laikā jūlijā Vašingtonā no ASV Senāta un Kongresa pārstāvjiem saņēmu atzinīgus vārdus par Latvijas nozīmīgo ieguldījumu savas valsts un visa Baltijas reģiona drošībai, šogad aizsardzībai novirzot 2,25% no IKP. Mēs augstu vērtējam ASV Senāta lēmumu atbalstīt papildus finansējuma piešķiršanu sadarbībai ar Baltijas valstīm drošības jomā 2024. gadā. Plānotais finansējums sniegs mums iespējas straujāk attīstīt Baltijas valstu militārās spējas un kopumā stiprināt NATO austrumu robežas drošību,” pauž aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
ASV Senāts atzinīgi novērtēja Baltijas valstu nozīmīgo ieguldījumu kā NATO dalībvalstīm un kā vadošajām valstīm starptautiskajā koalīcijā, kas atbalsta Ukrainu, reaģējot uz Krievijas uzsākto pilna apmēra karadarbību.
ASV ir ilggadējs Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais, kam ir nozīmīga loma Latvijas drošības stiprināšanā. Abu valstu attiecības ir balstītas kopīgās vērtībās un drošības interesēs. Latvija sadarbojas ar ASV NATO, kā arī citos daudzpusējos un divpusējos formātos, kuru mērķis ir aizsardzības stiprināšana.
Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē ASV Kongress apstiprināja 225 miljonu ASV dolāru finansējumu visām trim Baltijas valstīm “Baltijas Drošības iniciatīvas” (Baltic Security Initiative) ietvaros 2023. gadam fiskālajam gadam, kas tiek novirzīts militāro spēju attīstībai.
Savukārt 2022. gada 29. jūnijā ASV prezidents nāca klajā ar paziņojumu par ASV militārās klātbūtnes stiprināšanu Eiropā, tostarp, Baltijas valstīs. Izpildot šo lēmumu, 2022. gada decembrī ASV apstiprināja militārās klātbūtnes plānus tuvākajiem trim gadiem, kas paredz, ka Latvijā tiks nodrošināta nepārtraukta, rotējoša ASV militāro vienību klātbūtne un pastiprināta dalība militārās mācībās.