Bankas Latvijā – nedraudzīgas

[Forumotajs]

Bankas Latvijā – nedraudzīgas. Intervija ar LU profesori Innu Šteinbuku

Komercbankas Latvijā – nedraudzīgas
Ārvalstu investīciju apjoms pērn Latvijā sarucis. Kā jūs vērtētu – kāpēc ir mazāk, kas ir galvenās problēmas? Kas jādara, lai ārvalstu investorus vairāk vilinātu uz Latviju?
Ir vairāki iemesli. Viens no tiem, kas ir kopīgs visām Baltijas valstīm – Krievijas tuvums. Mums blakus ir neprognozējams kaimiņš, un ārvalstu kapitāls ir piesardzīgs, kur investēt.
Latvijā ir laba nodokļu sistēma un arī salīdzinoši laba uzņēmējdarbības vide, tomēr šie faktori nespēj kompensēt ģeopolitiskos draudus, nezināmo un neparedzamo nākotni. Vienīgais, ko varam darīt, – efektīvi izmantot ES struktūrfondus un kāpināt valsts investīcijas.
Otrs iemesls – darbaspēka trūkums. Katrs uzņēmējs izvērtē, vai, uzceļot kādu ražotni, varēs piesaistīt vietējo darbaspēku vai arī vajadzēs ievest no ārvalstīm, kas pie mūsu sarežģītajiem imigrācijas nosacījumiem nav viegli. Darbaspēka, tai skaitā izglītota darbaspēka, nepietiekošā pieejamība ir viens no privātinvestīciju šķēršļiem.
Visbeidzot – uzskatu, ka mums tomēr nav īpaši draudzīga komercbanku sistēma. Zinu, ka daudzi uzņēmēji nevar vai nu kontu atvērt, vai nu kredītu saņemt, viņi nāk pie secinājuma, ka ir daudz vieglāk sākt biznesu Polijā, Lietuvā vai Igaunijā, tādējādi mēs faktiski zaudējam savus uzņēmējus.
Kādā veidā mēs tomēr varētu ieinteresēt privātos investorus? Ar ambicioziem projektiem, bet mums to trūkst.
Vienmēr saku, kāpēc mēs neizmantojam izdevību ražot, piemēram, pusvadītājus. ES pavisam nesen izsludināja jauno direktīvu, saskaņā ar ko valsts var pretendēt uz līdzfinansējumu. Kā es saprotu, mums nav speciālistu, lai šādu ražošanu attīstītu. Vajag laiku, lai izglītotu atbilstošus speciālistus, bet ir liela varbūtība, ka vēlāk niša jau būs aizņemta. Liela iespēja ir militārā produkcija – to ražojam, bet varētu daudz vairāk.
Kas tieši, jūsuprāt, nav labi komercbanku darbībā? Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs neilgi pēc stāšanās amatā pauda neapmierinātību ar banku darbību Latvijā.
Latvijas bankas nav draudzīgas attiecībā uz saviem klientiem kreditēšanas ziņā. Nelabprāt izsniedz kredītus vai arī izsniedz kredītus ar diezgan augstām likmēm. (..) Bankas negrib riskēt. Domāju, ka tas tā joprojām ir pēc finanšu krīzes [2008. gadā]. Pirms tās bankas savā starpā konkurēja, kas izsniegs vairāk kredītu ar ļoti zemām likmēm. Tagad ir citādi – bankām ir ļoti, ļoti piesardzīga taktika. Varbūt pietrūkst konkurences starp bankām.
Pēc tam, ka premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pakratīja ar pirkstu, "piedraudot" ar virspeļņas nodokli, bankas sāka paaugstināt depozītu likmes un samazināt kredītu likmes.
Personīgi es vairāk redzu negatīvos aspektus banku virspeļņas nodoklim bankām. Jā, šobrīd, ar pieaugošajām procentu likmēm komercbankām klājās labāk, bet tās arī ilgstoši strādāja pie zemām procentu likmēm. Ja apliekam bankas ar virspeļņas nodokli, tad jau arī jāapliek citas nozares ar lielāku peļņu, piemēram IT uzņēmumi. Galu galā, ja jau šeit bankām būtu tāda peļņas paradīze, laikam arī citas bankas steigtos atvērt filiāles Latvijā, bet tas nenotiek un konkurence bankas sektorā ir nepietiekoša.
Tas var negatīvi atspoguļoties arī banku pakalpojumu cenās. Tu viņus apliksi ar virspeļņas nodokli, viņi vēl ko uzskrūvēs, lai kompensētu nosacītus zaudējumus.
Drīzāk vajag paaugstināt konkurenci banku sektorā, ja kāds liels, uzticams spēlētājs ienāktu mūsu banku tirgū.
Arī finanšu sistēmas "kapitālais remonts" nospēlēja savu lomu. Latvijā pēc "remonta" tika ieviesta diezgan stingra regulēšana, un bankas negrib vienkāršot prasības vai nākt pretim klientam, izstrādājot kādu individuālo pieeju. Banku darbiniekiem ir daudz vieglāk sekot visstingrākiem regulējuma noteikumiem un gulēt mierīgi.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...u.a516765/

[Forumotajs]

Finanses
04.08.2023 14:52
Ministrija: problēma ir vājā banku konkurence Latvijā, nevis kredītu sasaiste ar Euribor
LETA

Bankām būtu aktīvāk jāpiedāvā klientiem aizdevumu produkti ar fiksētām procentu likmēm, pauda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.
FM norāda, ka inflācijas ietekmē ir mainījusies monetārās politikas virzība vairākumā pasaules reģionu. Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēmusi mazināt monetārās politikas atbalstu un paaugstināt procentu likmes, tādējādi sadārdzinot aizņemšanās izmaksas valdībām un privātajam sektoram. Lai panāktu inflācijas sarukumu un stabilizētu tautsaimniecību, ECB no 2022. gada jūlija vairākkārt ir pieņēmusi lēmumu celt procentu likmes.
FM atzīmē, ka vēl pirms ECB sāka bāzes procentu likmju celšanu, procentu likmes uzņēmumu kredītiem Latvijā ir vienas no augstākajām eirozonā. Vienlaikus no mājsaimniecībām piesaistīto noguldījumu atlikumu procentu likmes ir bijušas starp zemākajām, neskatoties uz faktu, ka ECB jau ilgāku laiku, reaģējot uz augsto inflāciju, ceļ bāzes procentu likmi.
Ministrijā arī pauž, ka situācija, kurā Latvijas kredītiestādes aktīvi izmanto ECB politiku peļņas palielināšanā caur kredītu procentu pieaugumu, FM netiek vērtēta pozitīvi, tāpēc, tiekoties ar nozari un ar Latvijas Banku, FM norādīja uz rīcību, ko sagaida no kredītiestādēm - aktīvi strādāt pie labvēlīgas augsnes sagatavošanas kreditēšanas palielināšanai, pārskatīt noguldījumu likmes mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī samazināt citas izmaksas, ar kurām saskaras mājsaimniecības un uzņēmumi, piemēram, komisijas maksas.
FM apkopos šo pasākumu ietvaros kredītiestāžu paveikto un informēs Finanšu sektora attīstības padomi un Ministru kabinetu par iespējamiem tālākajiem rīcības scenārijiem atbilstoši 2023. gada 25. maija Finanšu sektora attīstības padomes sēdē lemtajam.
FM atzīst, ka kredītiestāžu peļņa Latvijā un arī vairākās citās eirozonas valstīs nozīmīgi pieaug, tomēr tas nav Euribor kāpuma ietekmē, bet gan naudas cenas pieauguma asimetriskā pārnesē kredītu un noguldījumu gadījumā - kredītu likmes kāpušas straujāk par depozītu likmēm. FM ieskatā kredītu sasaiste ar Euribor nevarētu tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, jo par šādas likmes piemērošanu ir panākta vienošanās starp bankām un kredītņēmējiem civiltiesiska līguma ietvaros.
Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām, skaidro FM pārstāvji.
Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.
FM ieskatā kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai, un vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka, iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī to, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija. Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzskata FM. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.
Tāpat FM ieskatā arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.
Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver FM pārstāvji. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem - garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi -, kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.
Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme ECB.
Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, pauda Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.
Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.
Tāpat vēstīts, ka Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.