Tumši tek Daugaviņa
Smagus, melnus viļņus veļ
Lielgabalu dobjus dārdus
No viņa krasta pāri ceļ
Tur Nāves salas uguns laukā
Lodes tikai dziesmas dzied
Un indes gāzēm piepildīti
Šāviņi cērt elpu ciet
Bet ne jau raud un gaužas streļķi
Zem granātuguns tie jautri smej
Jo zina droši, par taisnu lietu
Tie savas asinis te lej
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs