Bet jautājums ir par drusku par ko citu, t.i. par principiem: vai nu mēs atmetam ar roku, ka visas normas lido miskastē, un ka taisnība ir vai nu tam, kas mums patīk, vai arī stiprākajam, vai nu tomēr paliekam uzticīgi principiem, kuri no tām starptautiskajām normām vismaz kādreiz izrietēja - tai skaitā, ka mainīt robežas ar militāru spēku nav ok.
Var jau protams arī kritizēt Kijevas varu, kura 8 gadus klaigāja, ka karo ar Krieviju - līdz kamēr karš ar Krieviju patiešām arī sākās - bet tas taču nemaina to, ka šis karš ir atnesis tikai postījumus un zaudējumus, vai lai tie būtu bojā gājušie nu simtiem tūkstošu cilvēku, miljoniem cilvēku, kas zaudējuši mājas un devušies bēgļu gaitās vienā vai otrā virzienā, ne viena vien nopostīta pilsēta (esi taču droši vien dzirdējis runas par to, ka, piemēram, Popasnuju, Krievija nemaz neplāno atjaunot, savukārt Ukrainai diez vai pārskatāmā nākotnē maz būs tāda iespēja). Pat ja mēs pieņemam, ka karš Ukrainā ir taisnīgs (bet viņš tāds nav!) - tik un tā ir jautājums, vai jebkādi ieguvumi, kurus kāds sasniegs šī kara rezultātā, būs vērti visu zaudējumu, upuru, ciešanu un postījumu, kas jau ir iestājušies un vēl turpinās iestāties šī kara rezultātā?
__________________________________________________________________________________________________________________________
Kas ir šie "mēs", kuri lems, atmetam ar roku vai kā citādi? Kā saprotu, "valsts 404" "ārlietu ministrija" savu nostāju šai jautājumā, atbalstot Izraēlas rīcību Gazas joslā, ir, nejautājot ne man, ne Tev, tomēr arī it kā mūsu vārdā, nodefinējusi gana skaidri. Mēs esam par to, ka taisnība ir stiprākajam. Pat tad, kad žīdi visu ANO pasūtīja d@rst, mūsējie stāvēja maliņā un plaukšķināja. Kā sekas, - tad, kad mūsējie gaudos kaut ko par ANO , tiem, kuri būs ieradusies līdz galam izvarot "valsts 404" nožēlojamās paliekas, arī neņemt neko galvā. Vēl vairāk, mēs esam piedalījušies Irākas un Afganistānas okupācijās tiešā veidā. Sekojoši, Krievijas iebrukums Ukrainā ir jāvērtē saskaņā ar to pašu pieeju - ka "uzvarētājus netiesā". Un lūdzu būt konsekventiem un pieturētuies pie minētā, kad/ja KF ieradīsies likvidēt apdraudējumu pie savām robežām un atgriezt NATO 1997. gada robežās.
Var jau protams arī kritizēt Kijevas varu, kura 8 gadus klaigāja, ka karo ar Krieviju - līdz kamēr karš ar Krieviju patiešām arī sākās - bet tas taču nemaina to, ka šis karš ir atnesis tikai postījumus un zaudējumus, vai lai tie būtu bojā gājušie nu simtiem tūkstošu cilvēku, miljoniem cilvēku, kas zaudējuši mājas un devušies bēgļu gaitās vienā vai otrā virzienā, ne viena vien nopostīta pilsēta (esi taču droši vien dzirdējis runas par to, ka, piemēram, Popasnuju, Krievija nemaz neplāno atjaunot, savukārt Ukrainai diez vai pārskatāmā nākotnē maz būs tāda iespēja). Pat ja mēs pieņemam, ka karš Ukrainā ir taisnīgs (bet viņš tāds nav!) - tik un tā ir jautājums, vai jebkādi ieguvumi, kurus kāds sasniegs šī kara rezultātā, būs vērti visu zaudējumu, upuru, ciešanu un postījumu, kas jau ir iestājušies un vēl turpinās iestāties šī kara rezultātā?
__________________________________________________________________________________________________________________________
Kas ir šie "mēs", kuri lems, atmetam ar roku vai kā citādi? Kā saprotu, "valsts 404" "ārlietu ministrija" savu nostāju šai jautājumā, atbalstot Izraēlas rīcību Gazas joslā, ir, nejautājot ne man, ne Tev, tomēr arī it kā mūsu vārdā, nodefinējusi gana skaidri. Mēs esam par to, ka taisnība ir stiprākajam. Pat tad, kad žīdi visu ANO pasūtīja d@rst, mūsējie stāvēja maliņā un plaukšķināja. Kā sekas, - tad, kad mūsējie gaudos kaut ko par ANO , tiem, kuri būs ieradusies līdz galam izvarot "valsts 404" nožēlojamās paliekas, arī neņemt neko galvā. Vēl vairāk, mēs esam piedalījušies Irākas un Afganistānas okupācijās tiešā veidā. Sekojoši, Krievijas iebrukums Ukrainā ir jāvērtē saskaņā ar to pašu pieeju - ka "uzvarētājus netiesā". Un lūdzu būt konsekventiem un pieturētuies pie minētā, kad/ja KF ieradīsies likvidēt apdraudējumu pie savām robežām un atgriezt NATO 1997. gada robežās.