Krievijas federācijas īpatnības
#1
Citāts:2024. gada maijā KF Bruņoto spēku Galvenā militāri politiskā direkcija (GVPU) laida klajā žurnāla “Politruk” pirmo numuru (to var lasīt šeit). “Ar saviem sirsnīgajiem vārdiem un pašaizliedzīgās kalpošanas piemēru Tēvzemei politiskie komisāri cementē militāros kolektīvus,” savā ievadrakstā paziņo aizsardzības ministra vietnieks, Galvenās militārās direkcijas vadītājs ģenerālpulkvedis Viktors Goremikins.

Un februārī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins ar slēgtu dekrētu valdības departamentos ieviesa sociālpolitiskā darba vadītāja vietnieka amatu - faktiski to pašu politisko instruktoru. Pēc Kremļa domām, šiem deputātiem būtu "jāstiprina ierēdņu patriotisms" un "jāsniedz dziļa izpratne par valsts oficiālo politiku".

https://milportal.ru/wp-content/uploads/....05.24.pdf

Kas tas ir? Mūsdienu kapitālistiski pareizticīgā krievu sādža?
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#2
03.06.2024 16:05
Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums par personīgām sankcijām pret politiskās iekārtas pārstāvjiem, ekspertu kopienu un Apvienotās Karalistes plašsaziņas līdzekļiem

1040-03-06-2024

Britu amatpersonu provokatīvā pretkrieviskā retorika un Londonas praktiskie soļi Ukrainas tālākas militārās attīstības virzienā liecina par Lielbritānijas vadības nerimstošo apņēmību turpināt smago sistēmisko konfrontāciju ar mūsu valsti. Tajā pašā laikā, tāpat kā līdz šim, vadošā loma rusofobijas iedvesināšanā un dezinformācijas izplatīšanā par Krieviju ir britu medijiem, kas strādā pēc varas iestāžu pasūtījuma.

Reaģējot uz britu puses naidīgo rīcību, tika pieņemts lēmums Krievijas “stop sarakstā” iekļaut vairākus politiskās iekārtas, žurnālistu korpusa un britu ekspertu kopienas pārstāvjus. Viņu vidū ir vietējie politiķi, kas atbildīgi par Londonas pretkrieviskā kursa formulēšanu un ieviešanu, melos un rusofobijā pieķerti žurnālisti, kā arī eksperti, kas negatīvi un nepatiesi atspoguļo svarīgus mūsu valsts sociālpolitiskos notikumus.

Britu centieni diskreditēt un starptautiski izolēt Krieviju, tostarp Ziemeļu militārā apgabala kontekstā, neizbēgami saņems izšķirošu un bargu atraidījumu no mūsu puses.

Maskava aicina Londonu atteikties no militārā atbalsta Ukrainai, kas noved pie civiliedzīvotāju upuriem un tikai paildzina neonacistu režīma agoniju Kijevā.
https://mid.ru/ru/foreign_policy/news/1954301/


Mja, diez kādu režīmu Zigitis ir izveidojis Latvijā? Wink
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#3
Citāts:Krievija un Ziemeļkoreja veidos stratēģisko partnerību
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a558429/
Kremļa saimnieks Vladimirs Putins otrdien, 18. jūnijā, dodas vizītē uz totalitāro Ziemeļkoreju. Tiek pieļauta iespēja, ka viņš un Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čenuns parakstīs abu valstu stratēģiskās partnerības līgumu.
Putina ārlietu padomnieks Jurijs Ušakovs vakar pavēstīja, ka vizīte ilgs divas dienas un tiks parakstīti vairāki svarīgi un ļoti nozīmīgi dokumenti. Starp tiem varētu būt visaptverošs stratēģiskās partnerības līgums, kurā tiks ieskicēta turpmākā sadarbība un risināti drošības jautājumi.
Vizītes laikā Putins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns runāšot arī ar žurnālistiem.
Šī ir Putina pirmā vizīte Ziemeļkorejā kopš 2000. gada, bet pagājušā gada septembrī abi līderi tikās Krievijas Tālajos Austrumos. Toreiz Kims paziņoja, ka saites ar Maskavu ir viņa valsts prioritāte numur viens, un tālākie notikumi to apliecināja. Phenjana ļoti skaidri atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā un piegādāja tai lielu daudzumu artilērijas munīcijas un raķetes.
Amerikas Savienoto Valstu un Dienvidkorejas amatpersonas apgalvo, ka Maskava apmaiņā pret ieročiem sniegusi Phenjanai tehnisku palīdzību tās satelītu programmai un cita veida palīdzību.
Pēc vizītes izziņošanas Baltais nams paudis bažas par abu valstu ciešāku sadarbību, norādot, ka tas apdraud ne tikai cilvēkus Ukrainā, bet potenciāli arī situāciju Korejas pussalā.

Es jau šiem abiem džekiem aicinātu "nākt ārā no skapja" un apvienot valstis, gan jau pievienojot KF Ziemeļkorejai. Wink
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#4
Magadanas vicemēra deviņus gadus vecā meita gāja bojā raķešu uzbrukumā Sevastopolei 


Maskava. Interfax. 23. jūnijs. Raķetes uzbrukumā Sevastopolei mirusi Magadanas mēra vietnieka Oļega Averjanova meita, svētdien paziņoja Magadanas mērs Jurijs Grišāns.

"Bojā gājušo vidū ir bērni, tostarp 9 gadus vecā Sofija, Magadanas vicemēra Oļega Averjanova meita. Meitene kopā ar vecākiem atradās atvaļinājumā pludmalē," viņš rakstīja savā Telegram kanālā, izsakot līdzjūtību.
Svētdien pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja raķešu uzbrukumu Sevastopolei. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki izmantoja ASV piegādātās ATACMS raķetes ar kasešu kaujas galviņām, četras no tām tika notriektas, vienu novirzīja Krievijas pretgaisa aizsardzība un eksplodēja virs pilsētas.



It kā normāla kara notikums, bet KF šis ir pirmais gadījums, kad par kaut ko tādu runā. No otas puses, kāpēc uz karu ir jāsūta bērns atpūsties?
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#5
Krievija bloķē 81 ES mediju, arī LSM un citus Latvijas plašsaziņas līdzekļus 

Šodien, 18:05
Pasaulē
LETA
Autori: Rihards Plūme (Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents)
Reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas vērstas pret Krievijas režīma propagandas ruporiem, Maskava otrdien paziņojusi par pieejas bloķēšanu 81 ES medijam, tajā skaitā četriem Latvijas plašsaziņas līdzekļiem.
Kā ziņots, pret Krieviju vērtā 14.sankciju pakete, kas spēkā stājās pirmdien, cita starpā satur apraides liegumu četriem diktatora Vladimira Putina režīma propagandas kanāliem - "Voice of Europe", "RIA Novosti", "Izvestija", "Rossiiskaja Gazeta", par ko vienošanās tika panākta jau 17.maijā.
ES atzinusi, ka šie tā dēvētie mediji ir Kremļa instruments karā pret Ukrainu.
Maskavas publicētajā to rietumu mediju sarakstā, kam liegta piekļuve no Krievijas teritorijas, cita starpā ir tādi ietekmīgi izdevumi un aģentūras kā Francijas ziņu aģentūra AFP, franču laikraksts "Le Monde", vācu nedēļraksts "Der Spiegel", vācu laikraksti "Die Zeit" un "Frankfurter Allgemeine Zeitung", spāņu avīzes "El Mundo" un "El Pais", kā arī itāļu laikraksti "La Stampa" un "La Repubblica".
Krievijā liegta piekļuve arī Latvijas sabiedriskā medija tīmekļa vietnei "lsm.lv", tīmekļa ziņu vietnēm "apollo.lv" un "tvnet.lv", kā arī laikrakstam "Diena".
Kremlis liedzis piekļuvi arī Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT vietnei, kā arī ziņu vietnēm "lrytas.lt" un "15min.lt".
Krievija aizliegusi arī Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR vietni, kā arī igauņu ziņu vietni "Delfi.ee".
Eiropas Savienības viceprezidente Vera Jourova norādījusi, ka šī ir muļķīga Krievijas atbilde, norādot, ka Kremļa finansētie propagandas līdzekļi nav tas pats, kas neatkarīgi mediji.
Savukārt Itālijas Ārlietu ministrija nosodījusi Krievijas lēmumu, uzsverot, ka šāds aizliegums neizdzēsīs vardarbīgā, postošā un nelikumīgā kara sekas Ukrainā.


Jē, kubele.lv nav iekļauta sankciju sarakstā! Wink
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#6

  1. PAR KO MĒS CĪNĀMIES
    Uz Krievijas pavasara 10. gadi
VITĀLIJS AVERJANOVS, krievu domātājs un rakstnieks, 2024. GADA “POLITRUKS PAVASARIS”
VALSTS IDEJU DISKUSIJAS KLUBS Vitālijs Vladimirovičs Averjanovs, krievu domātājs un rakstnieks, viens no Izborskas kluba dibinātājiem, filozofijas doktors. Jaunās sociokulturālās tradīcijas teorijas “Izborskas ideoloģija”, “Krievu pasaules doktrīna” un daudzu citu darbu radītājs. 2023. gada 7. janvārī saskaņā ar Zelenska dekrētu viņam tika piemērotas Ukrainas sankcijas. Iepriekš viņš bija iekļauts A. Ermaka un M. Mikefola veidotajā visu G7 valstu un Eiropas Savienības sankcijām pakļauto personu sarakstā (tā sauktais individuālo sankciju pret Krievijas Federāciju ceļvedis).


I. Karš sākās it kā par tiesībām runāt krieviski. SVO sākas, lai it kā aizsargātu Donbasu. Bet tagad karš ir sasniedzis pilnu spēku - un tagad ir skaidrs, ka šī ir cīņa par kaut ko daudz lielāku: par visas sašķeltās krievu tautas atkalapvienošanos, par visu mūsu sašķelto zemju savienošanu (un lielākā daļa Ukrainas ir pašā krievu pasaules kodolā). Lai vēsturiskā Krievija atgrieztos pie sevis, paliktu pati modernitātē un vēsturē. Un šajā cīņā, šajās uzvarās viņa iegūst iekšējas tiesības uz pašattīrīšanos. Krievijai nav lemts atgriezties, un apgāzties jaunajos 90. gados un atkal pakļaut sevi apkaunojošām šaubām. Rietumi ar savu zobu griešanu, ar savu brutalitāti pret Krieviju, ar visa krieviskā atcelšanu, ar sīvo uzbrukumu, ko tie Ukrainā organizēja pret Krieviju, tādējādi pierāda: karš notiek, lai mēs kā tauta varētu izdzīvot, kā kultūru, ka civilizācija un atveidot to mūsu bērnos.


II. 19. gadsimtā Krieviju šokēja Krimas karš – visu izglītoto sabiedrību šokēja naids, ko Rietumeiropas prese, diplomātija un politiķi izspieda pret Krievijas impēriju. Krimas kara sakāve deva triecienu krievu rietumisma autoritātei, kas, protams, no šī trieciena nenomira un pamazām atguvās. Bet otrā krievu garīgās dzīves polā dzima kustība, kas nobriedušāka par daiļsirdīgajiem romantiskajiem slavofīliem - počvenisms, kurā ietilpa Fjodors Dostojevskis, Apollons Grigorjevs, Nikolajs Strahovs. Viņam tuvumā stāvēja mūsu izcilais dzejnieks un apbrīnojamais diplomāts Fjodors Tjutčevs, kurš jau toreiz piedāvāja caram Krievijas “maigās varas” jēdzienu, pārvarot rusofobiju ārzemēs, strādājot ar vietējo sabiedrību. Tie bija pilnīgi atšķirīgi patriotiski prāti, izsmalcināti, pieredzējuši. Un tieši caur šo vidi mūsu sociālajā domā tika izvirzīts krievu ģēnijs Nikolajs Daņiļevskis, kurš izgudroja civilizācijas pieeju vēsturei. Viņa pēdās daudzās valstīs sekoja desmitiem un simtiem izcilu filozofu, vēsturnieku un sociologu, kuri atzina krievu patiesību. Taču šī patiesība tika ciesta lielā mērā tāpēc, ka Krimas karš mums uz to atvēra acis. Krievija ir civilizācija, nevis viena no 41 Eiropas valsts, kuras “koncertā” mūsu monarhiem tik ļoti patika spēlēt trešo, pēc tam otro un dažreiz arī pirmo vijoli. Vai nav smieklīgi nostādīt mērogā un garā lielo Krieviju, visu pasauli, visu kosmosu vienā līmenī ar kādu Dāniju vai Beļģiju, Eiropas “nāciju federācijas” provincēm?! Eiropa ir tikai romiešu-ģermāņu civilizācija, atsevišķa pasaule, nekas vairāk. Tieši ar to Krievija nonāca konfrontācijā kā līdzvērtīga vienlīdzīgajam. Bet ir nepiedienīgi adoptēt no ienaidnieka, garā sveša, pēc būtības atšķirīga, visas viņa modes, kaprīzes, slimības. "Lauvas mazuli nevar izaudzināt ērglis!" - Daņiļevskis tēlaini noteica. Starp mums un Rietumiem ir pavērusies acīmredzama bezdibenis, un rietumnieciskums ir bīstama ilūzija, krievu prāta bērnības slimība... Daudzi toreiz dzirdēja šo zemes ļaužu vēsti un pieņēma to. Daudzi, lai gan nebūt ne visi... Pašreizējais karš arī savā ziņā ir Krimas. Īsta atveseļošanās sākās ar Krimu 2014. gadā. Un no Donbasa visur sākās krievu gara uzplaukums - paši labākie no mums iestājās par pašaizsardzību, par pašaizsardzību. Viltīgie Rietumi Minskas vienošanos aizsegā spēlēja savu liekulīgo spēli, gatavojot Ukrainu jaunam uzbrukumam Donbasam, lai pievienotos NATO. Amerikāņu padomnieki gatavoja Eiromaidanu un mācīja Kijevai, kā iesūknēt sabiedrību neiecietībā un attīrīt visus disidentus. Viņi ignorēja Maskavu, visus tās paziņojumus un brīdinājumus, it kā nejūtot, ka Krievija nevar paciest Rietumu uzbrukumu mūsu senču zemēm, necietīs tās militārās bāzes Harkovā un Poltavā, Ļvovā un Odesā. Šī viņu liekulība un mūsu nenoteiktība ilga ilgu, pārāk ilgu laiku. Taču blēdību laiks ir pagājis - kopš 2022. gada Rietumi atkal ir parādījuši savu seju, un šoreiz tās noraidīšana pret Krieviju ir vēl visaptverošāka, totāla nekā 19. gadsimtā.


III. 1991. gada traģēdijā un traģēdijās, kas tai sekoja visā PSRS perimetrā, Krievija nav mazāka kā Ukraina. Bet tas nav tas gadījums, kad ir jāapsver, kurš no trim neliešiem, kas parakstīja Belovežas līgumus, ir vairāk vainīgs. Mums jātiek ārā no šīs bedres, kurā viņi mūs iegrūda. Un nesamierināties ar to, ka tā republikas dzīvokļu “šķiršanās” pēkšņi kļuva likumīga, ko atzina bagātais un varenais Rietumu hegemons. Rietumu viedoklis krievu pasaulei vairs nav vērtīgs, jo tas mūs ir vairākkārt maldinājis ģeopolitikā, daudzkārt aplaupījis ekonomikā un izsūknējis visu mūsu dzīvības spēku “lieko” caur “iekšējiem Krievijas” oligarhiem. vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Vārdu sakot, viņš labi guva labumu no mūsu nelaimes. Tas, protams, attiecas arī uz nomākto Ukrainu, kuru tik prasmīgi samaitājis šis vecais “augsti civilizētais” spoks. Bet arī mūsu Krievija ne tik sen staigāja apkārt, no reibinoša tukšuma galvā stulbdama, “stulbināta”, jūtot asiņu trūkumu vēnās. Vai Krievija 90.gados šajā ziņā nebija Ukraina? Vai “Krievija nebija Eiropa”? Viena atšķirība ir tā, ka mums neļāva attīstīt tik trakojošu fašismu. Acīmredzot viņi baidījās. Varēja būt pretējs, antirietumniecisks efekts... Tomēr mēģinājumi ir bijuši. Atcerieties, 2000. gados bija nacionāldemokrāti, un viņi veidoja sava veida liberālfašistu kolonnas? Viņiem pat bija gandrīz vienāds dziedājums: "Kas nelec, tas ir hačs!" Kaut kas man saka, ka to izgudroja burtiski tie paši cilvēki, kas vadīja Kijevas Maidanu (kā arī veselu oranžo revolūciju vītni visur - Dienvidslāvijā, Gruzijā, arābu valstīs un nesen mēģināja izveidot līdzīgu lietu Minskā). Ukrainas rusofobijas saknes ir diezgan dziļas. Šim stāstam jau ir vairāk nekā 150 gadu, un, ja paskatās uz izcelsmi, tad daudz ilgāk. "Vilnīgie Rietumi Minskas vienošanos aizsegā spēlēja savu liekulīgo spēli, gatavojot Ukrainu jaunam uzbrukumam Donbasam, lai pievienotos NATO." Piemēram, vācieši jau sen uzskatīja Ukrainu par līdzekli krievu pasaules sašķelšanai. Ir labi zināma Paula Rorbaha koncepcija, saskaņā ar kuru Krievija, kas saglabā vienotību ar Ukrainu, apdraud Vācijas vitālās intereses. Austrijas un Vācijas varas iestādes, aktīvi darbojoties poļu administratoriem Rietumukrainas teritorijā, veidoja alternatīvu identitāti un piespieda tos pašus rusīnus rietumu reģionos reģistrēties kā ukraiņiem.


IV. SVO galvenais iemesls nav krievu aizsardzība, ne demilitarizācija un ne denacifikācija. Lai gan šīs prezidenta formulas, protams, bija vajadzīgas. Galu galā metafiziskā valodā nebija iespējams runāt ar pretiniekiem! Bet galvenais iemesls bija un ir tas, ka Krievija ir vajadzīga vēsturē, ka ir pāragri to apglabāt. Rietumi mūs pārvarēja, spēlējot uz lielfilisteru, piezemētu cilvēku stīgām - tie audzināja šo slāni un caur to mēģināja samaitāt visu mūsu sabiedrību. Galvenie Rietumu aģenti gan Ukrainā, gan Krievijā ir agresīvi patērētāji, blēži un “pontori”. Tās pastāv citās civilizācijās, pat tik skarbās un mobilizētās kā Ķīna vai Irāna. Rietumu ietekmē sabrukšanas vīrusi iekļūst visur. Un, ja šī infekcija netiks apturēta, visa pasaule pārvērtīsies par līdzīgu, bezpelēku seju, kaut arī elegantās kleitās, apbēdinātu cilvēci. No vienas puses, kas sastāv no plēsējiem, “ekonomiskiem slepkavām” un izlaupītājiem, kuri gūst peļņu no krāpnieciskām shēmām un tā sauktās “nevienlīdzīgās apmaiņas”, no otras puses, no oportūnistu masas, bezmugurkauliem, gļēviem cilvēkiem, kas trīc. savai ādai. Tieši uz tādiem cilvēkiem Rietumi veido savu dominējošo stāvokli ārpusē, mērķa valstīs, savās kvazikolonijās, tie virza tos uz eliti, uz bohēmu un caur tiem parazitē citās kultūrās un ekonomikā. Mēs atceramies, kā šī kārta 2022. gada februāra pēdējā nedēļā kliedza: "Es esmu ārā!" "Dels ir kļuvis traks!" "Frīku zeme!" "Nolādētais krievs!" Vakardienas “jamona ballīte” pārvērtās par “kauna ballīti”, mēģināja nosodīt un nolādēt, taču ļoti drīz radīja vētrainas pārcēlēju straumes. Tajā pašā laikā tieši tāds pats “čemodānu sūtījums” plūda pāri Ukrainas robežām uz Eiropu. Šī ir Ukrainas “labākā”, “bagātākā”, “radošākā” daļa - tās pašreizējās “valdošās elites” miesa. Viņi arī negribēja cīnīties, atstājot šo lietu citiem. Tur abas “čemodānu puses” satikās un apvienojās, jo tās ir viena. Viņu sapuvušais raksturs pēc Putina ļoti precīzā vērtējuma ir “nebūt kopā ar savu tautu kā zīme piederībai augstākai kastai”. Rietumi vienmēr ir pirkuši nodevējus ar šo blēdību – iedomātu pārākumu pār citiem cilvēkiem. Tāda ir Rietumu būtība pēc reformācijas, no kurienes nāk tās rasisms, koloniālisms, sociāldarvinisms un, vienkārši sakot, ģenētiskais fašisms. Mūsdienās šī viņa dzīvnieciskā seja visskaidrāk izpaužas divās vietās: Ukrainā un Palestīnā, citā tās pašas “jūdu-kristīgās civilizācijas” priekšpostenī. Tādējādi gan Ukrainas, gan Krievijas bohēma uzskatīja un joprojām uzskata sevi augstāk par “lopiem”, kas ir iesaistīti civilizēto kungu augstajā kultūrā. Pašreizējā Kijevas valdība un elite lieliski saprot, ka iznīcina īsto Ukrainu un upurē tās tautu saviem kungiem. Varbūt tāpēc šīs apakšvalsts priekšgalā bija vajadzīgs pirmās kategorijas aktieris? Kurš gan cits, ja ne aktieris, tik ilgi un tik pārliecinoši varētu slēpt, ka Ukrainas varas iestādes nicina tautas un ir ļaundabīgs ne tikai lielkrievu, bet arī visu sašķelto “bijušo krievu” nīdējs? Un nav tālu brīdis, kad visi Ukrainā cītīgi kultivētie Rietumu aģenti, visa šī nodevēju “elite”, mēģinās aizmukt, atstājot “ņenko” tikt galā ar viņu radīto problēmu vilni. Un atkal visiem kļūs skaidrs: Ukrainas vēsture ir un nekad nav bijusi. Tā sauktā Ukrainas vēsture ir nekas vairāk kā daļa no Krievijas nemieru vēstures.


V. Par ko mēs cīnāmies? Vai tikai no krievu pasaules atrautajām zemēm un pazemotajiem brāļiem? Protams, ne tikai par šo. SVO fronte, kamēr tā ir aktīva, rada otro fronti Krievijas iekšienē – pašattīrīšanās fronti. Un šī mūsu liktenim ne mazāk svarīga kauja notiek Krievijas dzīlēs, tās galvaspilsētās. Ne uzreiz, lēnām šūpojot, bet šodien prezidents un viņa tuvākais loks sāk jau krietni nokavēto reālo cīņu pret korupciju, īstu attīrīšanos kultūrā un blogosfērā, izglītības sistēmā. Varas iestādes deva triecienu visvarenajai globalizatoru sektai ar oligarhu un Čubaisu priekšgalā, kas vēl vakar bija visvarenā. Un tagad prezidents Putins paziņo par visaptverošu jaunu industrializāciju, par ko mēs pirms dažiem gadiem pat sapņot nevarējām sapņot. Jaunais “dzelzs priekškars” krita, simtiem tūkstošu jaunu emigrantu, kuriem vajadzēja kļūt par “Maskavas Maidana” trieciena spēku, bēga no Krievijas. Un līdz ar to viņi vājināja Rietumus, liedzot tiem iespēju pārtvert šeit esošo kontroles sistēmu. Krievijas Federācijas oligarhiskā elite, neattaisnojot uz to liktās cerības, nespējot noorganizēt jaunu uzvarošu Bolotnaju un režīma maiņu, Lielajam brālim vairs nebija vajadzīga. Bet otrā fronte joprojām ir tālu no karstas karadarbības, šis kaujas lauks vēl nav dziļi uzarts, nav aizskarti daudzi ietekmīgi veco klanu nervu mezgli, kas pārvalda veselus krievu dzīves sektorus. Krievijai jāturpina attīrīties no “iekšējās Ukrainas-ce-Eiropas”, kas varas iestādēm čukst par “vienošanās” nepieciešamību, par to, cik jauki būtu visu atdot. Mēs joprojām esam PTO (kas tirdzniecībā ievieš dubultstandartus, protams, ne mums par labu, īpaši tik niknu bezprecedenta sankciju laikmetā), PVO (ar tās zvērīgo mēģinājumu pārņemt kontroli pār visu pasauli saskaņā ar iegansts cīņai ar koronavīrusu), viss vēl nav pilnībā atvadījies no Boloņas sistēmas izglītībā (kura ir zaudējusi jebkādu nozīmi Rietumu “kolēģu” mūsu augstskolu blokādes dēļ), Krievijas Banka joprojām dzīvo pēc vecās loģikas (slepeni rīkojoties pēc SVF norādījumiem). Krievijai ir pienācis laiks drošāk pārtraukt visu šo spēli saskaņā ar starptautisku krāpnieku noteikumiem. Galvenais Ziemeļu militārā apgabala rezultāts, galvenais uzdevums Krievijas ietvaros, ir elites atjaunošana, pāriešana no klanisma uz dienesta veidu. Un prezidents, paldies Dievam, par to jau ir runājis. Ja mums izdosies iet šo attīrīšanās ceļu līdz galam, šī būs mūsu taustāmākā un liktenīgākā uzvara šajā vēstures posmā. Un, ja attīrīšana iestrēgst, iestrēgst, ja Ziemeļu militārais apgabals nenes galvenos augļus, kas tad sagaida Krieviju? Tad Rietumi ļoti centīsies ievest Putina vietā savu protekcionāru, kurš var būt pat iesaiņots pievilcīgā “patriotiskā” iepakojumā. Rietumu un to sabiedroto galvenais uzdevums ir vērst Krieviju pret Ķīnu. Lai atrisinātu šo superuzdevumu, viņi upurēs ne tikai Ukrainu, bet upurēs jebko. Tagad viņu mērķi ir: pēc iespējas vairāk noasiņot Krieviju, apslāpēt mūsu ekonomikas izaugsmi, vajājot kampaņas no trešām valstīm, novērst tās stratēģiskās alianses izveidošanos ar Indiju, ar graujošām darbībām iznīcināt jau topošo aliansi ar Irānu. gan šeit, gan Irānā. Un tad - nostāda krievus un ķīniešus savā starpā. Jo ilgāk turpināsies konflikts Ukrainā, jo vājāka būs Krievija, uzskata Rietumi. Taču pagaidām viņš ir maldināts savās idejās – Krievija divu gadu laikā ir kļuvusi daudz varenāka vairākos būtiskos aspektos. Viņa ticēja savai armijai, militāri rūpnieciskajam kompleksam un ekonomikai kopumā. Viņa mobilizējās un pulcējās. Viņa salīdzinoši ātri pārvar paniku un noraida provokācijas (par to liecina noskaņojums sabiedrībā pēc diversijas Maskavas krokusa rātsnamā, par ko liecina mūsu pilsoņu stoicisms apšaudē reģionos, kas robežojas ar fronti). Mums ir vajadzīgi nākamie soļi tajā pašā virzienā, kurā mēs esam virzījušies šo divu gadu laikā. Katra mūsu karavīru iekarotā zemes colla Ziemeļu militārā apgabala laukos un katrs jauns solis ceļā uz attīrīšanos no netīrumiem Maskavā ir vienas ķēdes posmi, vienas kārtas parādības, ceļš uz vienu un to pašu mērķi. Šo divu gadu laikā mēs neesam kļuvuši bagātāki, drosmīgāki vai dzīvespriecīgāki. Bet mēs esam kļuvuši stiprāki, veselāki, prātīgāki. Un tā ir ļoti laba zīme, tāpēc mēs uzvarēsim!
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#7
Nu Krievijā ir pacelis galvu cara Aleksandra 3 gars
Citāts:Aleksandrs III Romanovs (krievu: Александр III Александрович Романов; dzimis 1845. gada 10. martā, miris 1894. gada 1. novembrī) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt. Sāka valdīt pēc sava tēva, relatīvi liberālā Aleksandra II nogalināšanas atentātā. Bija konservatīvi noskaņots un lielu vērību pievērsa krievu valodas dominēšanas un Krievijas Impērijas vienotības nostiprināšanai.
Līdz ar ķeizara Aleksandra III kāpšanu tronī Krievijas Impērijas iekšpolitikā pastiprinājās cittautiešu pārkrievošana. Baltijas pārkrievošanas pasākumi skāra gan latviešus, gan arī igauņus, vācbaltiešus un citus Baltijas provinču iedzīvotājus.
Tas nav nekas jauns, bet arhaisks

Citāts:Aleksandrs III atjaunoja Nikolaja I birokrātisko valsts pārvaldes modeli. Pēc teroristu organizācijas "Tautas griba" (Народная воля) sarīkotā atentāta apturēja Aleksandra II ieplānotās parlamentārās reformas. 1881. gada 29. aprīlī viņš Pobedonosceva ietekmē publicēja Patvaldības negrozāmības manifestu (Манифест о незыблемости самодержавия), aicinot tautu mobilizēties ap monarhiju, stiprināties ticības un morāles vērtībās. Liberāli noskaņotajiem ministriem (Loris-Meļikovs, Miļutins u. c.) nācās demisionēt.
1881. gada 14. augusta "Rīkojums par kārtības valstī, sabiedriskā miera saglabāšanu un pastiprinātas drošības ieviešanu noteiktos reģionos" (Распоряжение о мерах к сохранению государственного порядка и общественного спокойствия и проведение определенных местностей в состояние усиленной охраны) atļāva 10 impērijas guberņu politiskajai policijai darboties, nepakļaujoties vietējai tiesu un administratīvajai varai. Bez tiesas sprieduma varēja izsūtīt "nevēlamas personas", slēgt avīzes un žurnālus, mācību iestādes utt. 1882.—1884. gados pieņēma virkni tiesību aktu, kas ievērojami pastiprināja cenzūru (it kā "pagaidu", taču bija spēkā līdz 1905. gadam). 1889.—1892. gados notika provinces pašvaldību un pilsētu pašvaldību reorganizācija. Izdeva "Likumu par muižnieku īpašumu" (закон о дворянских выморочных имуществах, 1883), kas palielināja lauku muižniecības privilēģijas. 1885. gadā izveidoja Muižnieku zemes banku.
1884. gada "Augstskolu nolikums" likvidēja augstskolu pašpārvaldi, militārās ģimnāzijas pārveidoja par kadetu korpusiem. 1887. gada 1. jūlijā publicēja apkārtrakstu-rīkojumu "Par ķēkšu bērniem" (Циркуляр о кухаркиных детях), kurā izglītības iestāžu vadībai bija ieteikts izvairīties uzņemt skolās "kučieru, kalpu, pavāru, veļasmazgātāju, sīktirgotāju un tamlīdzīgu ļaužu bērnus kuriem, izņemot atsevišķus apveltītus īpašām spējām, jo nav ieteicams izrauties no vides, kurā tie dzimuši". 1887. gadā Aleksandrs III apstiprināja Valsts padomes pieņemtos noteikumus par Tērbatas mācību apgabala tautskolu uzraudzību, kas ieviesa Baltijas pārkrievošanas pasākumus.[1]
1880.—1890. gados notika masveida ebreju izraidīšana aiz t. s. "nometinājuma joslas" (черта оседлости). No Maskavas vien izraidīja aptuveni 20 000 cilvēku. Noteica ebreju kvotas vispirms vidējās, pēc tam augstākajās mācību iestādēs (nometinājuma joslā to skaits studējošo vidū nedrīkstēja pārsniegt 10%, ārpus joslas — 5%, galvaspilsētā — 3%).

Es atbalstu norobežošanos no šīs "civilizācijas", lai viņa iet draudzēties Ziemeļkoreju.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#8
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#9
Krievijā 19:34, 2024. gada 8. jūlijs
Režisorei Berkovičai un dramaturģei  Petrijčukai par terorisma attaisnošanu piespriests sešu gadu cietumsods

Maskava. 8. jūlijs. INTERFAX.RU — Otrā Rietumu apgabala militārā tiesa piesprieda režisorei Jevgeņijai Berkovičai un dramaturģei Svetlanai Petričukai uz sešiem gadiem vispārējā režīma kolonijā krimināllietā par terorisma attaisnošanu saistībā ar filmas "The Finist Clear Falcon" veidošanu, aģentūras Interfax korespondente ziņoja.
"Berkovičai un Petrijčukai katrai piespriests brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, kas jāizcieš vispārējā režīma labošanas darbu kolonijā," teikts pirmdien pasludinātajā tiesneša Jurija Masina spriedumā.
Berkovičai un Petrijčukai arī uz trīs gadiem tika aizliegts "iesaistīties darbībās, kas saistītas ar elektronisko un informācijas un telekomunikāciju tīklu, tostarp interneta, vietņu administrēšanu".
Preventīvs līdzeklis apcietinājuma veidā abiem apsūdzētajiem tika saglabāts līdz sprieduma stāšanās spēkā.
Berkoviča un Petrijčuka tika atzītas par vainīgām terorisma attaisnošanā (Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 205.2 panta 2.daļa).
Pēc sprieduma pasludināšanas aizstāvība paziņoja, ka pārsūdzēs spriedumu. "Šīs meitenes ir pilnīgi nevainīgas," žurnālistiem sacīja advokāte Ksenija Korpinskaja, kura aizstāv Berkoviču.
Pušu debatēs valsts apsūdzība lūdza Berkovičai un Petrijčukai piespriest sešu gadu cietumsodu ar aizliegumu pārvaldīt interneta resursus katram četrus gadus.
Process sākās šī gada maijā. Pēc valsts apsūdzības, kas izteica draudus lietas dalībniekiem, lūguma tās beigu daļa notika aiz slēgtām durvīm.
Berkoviča un Petrijčuka tika arestētas 2023. gada maijā.
Pretenzijas pret režisoru un dramaturgu radās saistībā ar iestudējumu “Finist the Bright Falcon” - izrāde, kā teikts oficiālajā paziņojumā, “par sievietēm, kuras nolēma praktiski apprecēties ar radikālā islāma pārstāvjiem un doties viņām pievienoties Sīrijā”. Aizstāvība paskaidroja, ka lieta bija saistīta ar lugas lasījuma ievietošanu vietnē YouTube.
Berkoviča un Petrijčuka vainu neatzīst.
“Finist Clear Falcon” ir Berkoviča luga, kas iestudēta pēc Petrijčukas scenārija. 2022. gadā viņš saņēma Zelta maskas balvu kategorijās “Labākais dramaturga darbs” un “Labākais kostīmu mākslinieka darbs
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
« Vecāks | Jaunāks »


Pārlēkt uz:


Users browsing this thread: 1 Guest(s)