Evikas laikmets JV

[LvSnor]

Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā

Par partiju apvienības "Jaunā Vienotība" jauno valdes priekšsēdētāju piektdien, 14. jūnijā, apvienību veidojošo partiju kopsapulcē ievēlēta "Vienotības" valdes locekle, pašreizējā premjerministre Evika Siliņa, informēja partiju apvienībā. Līdz šim politiskās organizācijas priekšsēdētājs bija Krišjānis Kariņš.
"Jaunās Vienotības" valdē turpmāk strādās arī partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, "Vienotības" valdes loceklis Edmunds Jurēvics, partijas "Kuldīgas novadam" pārstāve Inga Bērziņa, partijas "Tukuma pilsētai un novadam" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Limanskis, partijas "Valmierai un Vidzemei" pārstāvis Jānis Skrastiņš un Jēkabpils reģionālās partijas pārstāvis Kārlis Deikovskis.
Līdz šim valdē strādāja arī partijas "Vienotība" valdes loceklis Jānis Reirs. Iepriekš līdzšinējā valdē strādāja arī partijas "Valmierai un Vidzemei" vadītājs Jānis Baiks un Jēkabpils reģionālās partijas vadītājs Leonīds Salcevičs.
Savukārt Revīzijas komisijas sastāvā turpmāk strādās partijas "Tukuma pilsētai un novadam" pārstāve Inese Šīmane, partijas "Vienotība" biedrs Uģis Rotbergs un partijas "Vienotība" ārlietu sekretārs Edgars Ikstens. Līdz šim Revīzijas komisijas sastāvā bija arī partijas "Kuldīgas novadam" pārstāvis Artis Gustovskis.
Siliņa atzīmēja, ka partiju apvienībā ir būtiska paaudžu maiņa un svarīga apvienības attīstība. Viņa minēja, ka panākumi aizvadītajās Eiroparlamenta vēlēšanās nozīmē lielu atbildību, bet nākamā gada lielais izaicinājums būs pašvaldību vēlēšanas.
Tikmēr Kariņš norādīja, ka kopš viņa ievēlēšanas apvienības vadītāja amatā ir "aizvadīts ļoti intensīvs posms, kura laikā organizācija guvusi sabiedrības uzticību un attīstījusies".
Politisko partiju apvienību "Jaunā Vienotība" veido partijas "Vienotība", "Kuldīgas novadam", "Valmierai un Vidzemei", "Tukuma pilsētai un novadam", Jēkabpils reģionālā partija un Latgales partiju apvienība.
Valdes vēlēšanās piedalījās delegāti no katras apvienību veidojošas partijas.

[LvSnor]

Drošības koncepcija, jaunuzņēmumu atbalsts, militārā ražošana, enerģētika: Rinkēvičs sola jaunas prezidenta iniciatīvas

https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-lat...s.a559374/

[LvSnor]

Dombrovskis atteicies no eiroparlamentārieša mandāta; viņa vietā būs Vaidere
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...e.a561198/

[LvSnor]

Latvijas olimpieši Parīzē finišē bez medaļu šika, lielākoties likumsakarīga spēku samēra dēļ 
https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/11...l.a564617/

es pat neko negribu piebilst - izm atbild par šo jomu Latvijā. Atbildīgā Anda Čakša - bijušā veselības ministre, kur ar bija lieliski rezultāti - lieliska budžeta optimizācija.

[LvSnor]

Šodien uz ikgadējo kongresu pulcējās partijas "Vienotība" biedri. Partijai ir lielākā frakcija Saeimā, tās pārstāvēta valdībā premjeres Evikas Siliņas vadībā. Kongresā no tribīnes skanēja uzslavas partijas biedriem par līdz šim paveikto, taču netika vērtēti iemesli partijas reitingu kritumam un izpalika vērtējums par atsevišķu partijas biedru rīcību.
Daudz un garu pateicības runu, bet ne vārda par skandāliem, kur ierauta partija. "Vienotības" biedri sestdien pulcējās jau 15. kongresā un tajā ir nedaudz vairāk kā 2 tūkstoši biedru. Partijas vadītājs Arvils Ašeradens atklāja, ka šis ir viņa beidzamais pilnvaru gads un viņš nolēmis atkārtoti partijas vadītāja amatam nekandidēt.

Svarīgākais partijas uzdevums ir gatavošanās 2025. gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Šobrīd "Vienotība" ir pārstāvēta 27 pašvaldībās.

"Cīņa par Rīgu būs izšķiroša," sacīja Ašeradens.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...m.a570549/

[LvSnor]

Kad atnāks latviešiem tie laiki,
Ko citas tautas tagad redz?
Kad aizies tumsība kā tvaiki,
Kas ļaužu acis cieti sedz?
Kad pūtīs vējš, kas spirdzina
Un tautas kroni mirdzina?
(Jānis Ruģēns)

Igaunijas Harju apriņķa tiesa piektdien atzina bijušo izglītības un zinātnes ministri Mailisu Repsu par vainīgu valsts mantas izšķērdēšanā un krāpšanā un piesprieda viņai viena gada un piecu mēnešu nosacītu cietumsodu.
Tiesa arī noteica Repsai divu gadu pārbaudes laiku.
Vēl tiesa piesprieda eksministrei 1230 eiro naudassodu, kā arī lika daļēji segt Izglītības un zinātnes ministrijas tiesas izdevumus 3877 eiro apmērā.

[LvSnor]

Latvijai nākamā gada budžeta plānošanā izdodas izvairīties no būtiskas izdevumu mazināšanas un parādu palielināšanas. Taču nākamais gads ekonomikā var izrādīties grūtāks par šo, tāpēc laikus jāparedz publisko izdevumu mazināšana turpmākajiem gadiem. Tas pirmdien, 30. septembrī, izskanēja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, valdības, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem apspriežot 2025. gada budžeta projektu. Gatavību taupības pasākumiem atzina arī premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības".
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...s.a570719/

Plānojot nākamā gada budžetu, ministrijas iesniedza papildu finansējamo pasākumu sarakstus par kopumā pusotru miljardu eiro. Budžeta plānā papildu finansējuma iespējas dažādām nozarēm un pasākumiem ierobežotas līdz 474,4 miljoniem. Vairums no tiem – armijas munīcijas iepirkumu rezervēm, iekšlietu dienestu atalgojuma palielināšanai un citiem drošības pasākumiem. Drošības un aizsardzības jomas izdevumi augs arī turpmākajos gados.
Vienlaikus dažādu nozaru interešu pārstāvji atgādina un pamato iepriekš panāktās vienošanās. Veselības ministrijas nākamajam gadam pieprasītie, taču budžeta plānā neesošie 153,3 miljoni eiro ļautu noturēt pakalpojumu pieejamību šā gada līmenī, norādīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Taču reālās iespējas veselības nozarē paredz papildu nepilnus 25 miljonu eiro kompensējamajiem medikamentiem onkoloģijā un retajām slimībām, kā arī 2,6 miljoni eiro – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Savukārt pedagogu arodbiedrība piekritusi, ka nākamajā gadā skolotāju atalgojums augtu par 2,6%, nevis 8,5%, kāda bijusi vienošanās iepriekš. Taču arodbiedrība diskusijās kopā ar valdības un Saeimas pārstāvjiem vēlas nonākt līdz algu pieauguma grafikam vēl pirms budžeta vētīšanas Saeimā.
Atkāpšanās no budžetā iepriekš plānotā saistāma ar pārskatītām ekonomikas attīstības prognozēm teju visā Eiropā, tajā skaitā, piemēram, Vācijā, kas ir viens no Latvijas lielākajiem eksporta partneriem. Vienlaikus Latvijā nav tādi scenāriji kā Igaunijā, kur nākas plānot izdevumu mazināšanu vienlaikus ar augošām cenām palielināta pievienotās vērtības nodokļa dēļ, pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības".
"Gribu teikt, ka Latvijas valdība, būvējot savu politiku, ir izvairījusies no ekonomikas samazināšanās, bet cena tam ir milzīga. Viens ir ievest tirgū jaunu naudu ar budžeta deficīta palīdzību, otrs ir Eiropas fondi. Trešais ir nodokļu izmaiņas, kas, no Finanšu ministrijas viedokļa raugoties, dos papildus stimulu patēriņam, kas ļaus ekonomiku noturēt uz ūdens.
Es gribu teikt, ka, ja šobrīd neizdodas salikt šo budžetu un jāveidojas jaunai valdībai, kam pavasarī jātaisa jauns budžets, tas notiktu uz pilnīgi citiem noteikumiem un mēs runātu par pilnīgi citiem izdevumiem."
Finanšu ministrija vēl gaida Latvijas Bankas aktualizētās prognozes par ekonomikas attīstās tempiem, taču tās paredzami varētu būt zemākas nekā plānoja vēl pavasarī. Tas norāda uz nepieciešamību pielāgoties iespējai, ka būs mazāk iespēju finansēt dažādas vajadzības arī turpmākajos trīs četros gados. Ministrijām un to padotības iestādēm šogad bija jārod kopumā 50 miljonu eiro ietaupījums. Taču publiskais sektors var ietaupīt vēl vairāk, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
"Ja ne šobrīd, tad, veidojot plānu aiznākamā gada budžeta veidošanai, apņemties konkrēti par 5% mazināt un ekonomēt publiskos izdevumus, lai šos līdzekļus novirzītu prioritāriem mērķiem - skolotāju algām, medicīnai, drošībai. Bez šī procesa mēs neiztiksim un, jo ātrāk sāksim, jo labāk varēsim to īstenot," pauda Bite.
Šis ir krīzes laiks un tēriņu ierobežošanu valsts pārvaldē nāksies īstenot, atzina valdības vadītāja Siliņa. Iespējams scenārijs ir ministrijās īstenot tā saucamo nulles budžeta pieeju ar pilnīgi visu izdevumu pārskatīšanu.
Šogad to īstenojusi nesen veidotā Klimata un enerģētikas ministrija. Tās piemēram nākamgad būs jāseko citām ministrijām un to padotības iestādēm, bet ne visām uzreiz.
"Turpināsim meklēt izdevumu pārskatīšanai šos 5%. Ir skaidrs, ka šobrīd mēs nevēlamies samazinājumus drošības resorā, bet esam gatavi pārskatīt, kā līdzekļus tērē aizsardzības jomā, lai nav tā, ka mēs visi esam spiesti būt disciplinēti un arī aizsardzības resorā finansējumu tērē ļoti atbildīgi. Skaidrs, ka sāpīgi ir visām nozarēm ārpus drošības jomas, kurām nav papildu finansējuma," pauda valdības vadītāja.
Nākamā gada valsts budžeta un turpmāko trīs gadu budžeta ietvaru paredzēts valdībā apstiprināt 14. oktobrī, lai dienu vēlāk iesniegtu skatīšanai Saeimā.

[LvSnor]

Valdības vadītāja Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" runā par valsts budžeta veidošanas grūtībām un stāsta, ka esam turpat, kur 2009. gada krīzē. Vai tiešām tā ir?
«Re:Check»: Vai tiešām darbs pie valsts budžeta ir tikpat grūts, cik 2009. gada krīzē?
04:11 / 04:11 Evita Puriņa
Pirms nedēļas ministru prezidente Siliņa piedalījās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Tur ministri ar arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvjiem sprieda par nākamā gada budžetu. Sēdes noslēgumā Siliņa izteicās par situāciju, kurā pašlaik esam:
"Kopumā, kolēģi, jāsaprot, šis nav viegls budžets. Un jūs minējāt, krīzes laikā bija grūti un visi to atceraties. Šis ir krīzes laiks. Mēs diemžēl esam turpat. Es runāju arī ar [kādreizējo premjeru] Valdi Dombrovski.
Mēs izgājām cauri vairākām lietām, ko viņš darīja tajā 2009. gadā. Nu mēs esam turpat diemžēl.
Tā nesaucas finanšu krīze, šī ir izraisīta krīze no tā kara, kas ir blakus, diemžēl mūs skar visus, visu Eiropu."
Tātad Siliņa teica, ka ir krīzes laiks un šobrīd esam turpat, kur bijām 2009. gadā. Taču tas ir būtiski pārspīlēts.
<..>
Taču premjeres teiktais Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē liecina, ka viņa runāja par valsts budžetu kopumā. Un pretēji premjeres paustajam pašlaik mēs neesam ne tuvu tik sliktā situācijā kā finanšu krīzes laikā 2009. gadā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...e.a571438/