2024-06-17 17:13
https://lvportals.lv/skaidrojumi/360859-...arada-2024
Ja slimnieku vidējā temperatūra veselības stāvokļa noteikšanai slimnīcā neder, pasaulē laimīgāko zemi, kā izrādās, tomēr var noteikt. Valsts aprēķina iekšzemes kopproduktu, taču parādu uz vienu iedzīvotāju ne. Tomēr ekonomisti un statistiķi to izskaitļo. Brīdī, kad tiek sadalīts valsts budžets, kāds allaž pabrīdina – nedrīkst dzīvot uz bērnu un mazbērnu rēķina. Kā tad ir? Kam esam parādā, cik tas mums maksā, un kad aizņēmumi būs jāatdod?
Valsts parāda procentu maksājumos katru gadu no budžeta tiek tērētas iespaidīgas summas, piemēram, 2021. gadā tie bija 223 miljoni eiro. Turpmāk parādu procentu segšanai no budžeta būs jāatvēl daudz vairāk – prognozēts, ka 2025. gadā tie būs gandrīz 500 miljoni jeb pusmiljards eiro.
Lai gūtu priekšstatu par summām, kas tiek tērētas, sedzot ikgadējos maksājumus par parādsaistībām, var minēt, piemēram, ģimenes valsts pabalstus, ko mēnesī valsts izmaksā vidēji par 350 000 bērnu. Proti, aizvadītajā gadā bērnu vecākiem kopumā tika izmaksāti 212 miljoni eiro.
Tomēr tas nenozīmē, ka valstij nav jāaizņemas. Valstis aizņemas, turklāt Latvija šajā ziņā nav nadzīgākā. Valsts parādu rēķina procentos pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Latvija ar aptuveni 41–43 procentiem no IKP, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, izskatās pat apdomīgi skopa.
Par valsts parādu īpaši saspringti tika diskutēts finanšu krīzē 2008. gadā, kad Latvija no starptautiskajām institūcijām (Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda u. c.) bija spiesta aizņemties 7,5 miljardus eiro, kas toreiz tika definēts kā atbalsts, kurš ar procentiem bija jāatdod. Jāpiebilst, ka pusi no attiecīgā piešķīruma Latvija neiztērēja.
Ja slimnieku vidējā temperatūra veselības stāvokļa noteikšanai slimnīcā neder, pasaulē laimīgāko zemi, kā izrādās, tomēr var noteikt. Valsts aprēķina iekšzemes kopproduktu, taču parādu uz vienu iedzīvotāju ne. Tomēr ekonomisti un statistiķi to izskaitļo. Brīdī, kad tiek sadalīts valsts budžets, kāds allaž pabrīdina – nedrīkst dzīvot uz bērnu un mazbērnu rēķina. Kā tad ir? Kam esam parādā, cik tas mums maksā, un kad aizņēmumi būs jāatdod?
Valsts parāda procentu maksājumos katru gadu no budžeta tiek tērētas iespaidīgas summas, piemēram, 2021. gadā tie bija 223 miljoni eiro. Turpmāk parādu procentu segšanai no budžeta būs jāatvēl daudz vairāk – prognozēts, ka 2025. gadā tie būs gandrīz 500 miljoni jeb pusmiljards eiro.
Lai gūtu priekšstatu par summām, kas tiek tērētas, sedzot ikgadējos maksājumus par parādsaistībām, var minēt, piemēram, ģimenes valsts pabalstus, ko mēnesī valsts izmaksā vidēji par 350 000 bērnu. Proti, aizvadītajā gadā bērnu vecākiem kopumā tika izmaksāti 212 miljoni eiro.
Tomēr tas nenozīmē, ka valstij nav jāaizņemas. Valstis aizņemas, turklāt Latvija šajā ziņā nav nadzīgākā. Valsts parādu rēķina procentos pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Latvija ar aptuveni 41–43 procentiem no IKP, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, izskatās pat apdomīgi skopa.
Par valsts parādu īpaši saspringti tika diskutēts finanšu krīzē 2008. gadā, kad Latvija no starptautiskajām institūcijām (Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda u. c.) bija spiesta aizņemties 7,5 miljardus eiro, kas toreiz tika definēts kā atbalsts, kurš ar procentiem bija jāatdod. Jāpiebilst, ka pusi no attiecīgā piešķīruma Latvija neiztērēja.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs