2024-07-01 0:20
https://manabalss.lv/balso-par-akcizes-n...fijai/show
PAR AKCĪZES NODOKĻA ATCELŠANU KAFIJAI
Kāpēc Latvijā kafija maksā dārgāk, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu? Tāpēc, ka kafijai ir piemērots akcīzes nodoklis. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kuras likumdošana paredz akcīzes nodokli par kafiju. Šis nodoklis tradicionāli ir piemērots precēm, kuras ir kaitīgas cilvēkam un apkārtējai videi, un tas palielina kafijas gala cenu par 1.42 eiro/kg. Iznākumā valsts prasīto akcīzes nodokli maksā kafijas gala patērētajs – šā dzēriena baudītājs, to patērējot gan mājās, gan sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Kafijas kaitīgums galvenokārt tiek pamatots ar faktu, ka Pasaules veselības organizācija (PVO) 1991. gadā kafiju klasificēja 2B grupā, kas norāda, ka šīs vielas var būt "iespējami kancerogēnas cilvēkiem". Taču PVO un Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra (IARC) 2016. gada 15. jūnijā preses relīzē (https://www.iarc.who.int) atzina, ka "rūpīgi pārskatot vairāk nekā 1000 pētījumu, tika konstatēts, ka nav pietiekami pārliecinošu pētījumu, kas pierādītu kafijas iespējamo kancerogēno iedarbību uz cilvēkiem". Līdz ar to kafija no 2016. gada iedalās 3. grupā, kas norāda, ka šīs vielas "neklasificējas, kā kancerogēnas" (https://monographs.iarc.who.int). Vienīgi tika atrasti pētījumi, kas norāda, ka ļoti karstu dzērienu (virs 65 °C) lietošana var izraisīt barības vada vēzi. Taču tas attiecas uz visiem karstajiem dzērieniem. Tieši pretēji, ar laiku ar vien vairāk tiek pierādīts, ka mērens kafijas patēriņš var uzlabot cilvēka veselību (https://www.mayoclinicproceedings.org). Piemēram, European Prospective Investigation into Cancer and Nutrition (EPIC) kohorta pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 521'300 dalībnieki no desmit Eiropas valstīm, norādīja, ka lielāks kafijas patēriņš tiek asociēts ar mazāku mirstības risku (https://www.iarc.who.int). Kafija tiek uzskatīta arī par vienu no galvenajiem polifenolu avotiem austrumeiropiešu uzturā (https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov). Kafijas labvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību galvenokārt tiek pamatota uz to daudzveidīgo bioloģiski aktīvo komponentu klāstu (vairāk par 2000 savienojumu, ieskaitot polifenolu savienojumus). Apstiprināti arī ir pētījuma dati, ka austrumeiropiešu vidū kafijas patēriņš tiek sasaistīts ar samazinātu mirstības risku (https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov).
Tāpēc ierosinu atcelt akcīzi kafijai, tā izlīdzinot konkurenci vismaz Baltijas mērogā un atvieglojot gala patērātāja izdevumu slogu.
Atceļot akcīzi kafijai, primāri iegūs gala patērētājs, izlīdzinot sadārdzinājumu salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm. Kā arī tiks noņemti lieki birokrātiski slogi gan esošajiem kafijas biznesā iesaistītajiem, gan jauniem uzņēmumiem.
Pirmām kārtām kafija ārpus ES imports, tā kā nodokli vajadzētu gan. Un jauns likums par ES importētiem dabas produktiem, tas būtu jauks rīks ar JV nopelnīt kādus popularitātes punktus
PAR AKCĪZES NODOKĻA ATCELŠANU KAFIJAI
Kāpēc Latvijā kafija maksā dārgāk, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu? Tāpēc, ka kafijai ir piemērots akcīzes nodoklis. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kuras likumdošana paredz akcīzes nodokli par kafiju. Šis nodoklis tradicionāli ir piemērots precēm, kuras ir kaitīgas cilvēkam un apkārtējai videi, un tas palielina kafijas gala cenu par 1.42 eiro/kg. Iznākumā valsts prasīto akcīzes nodokli maksā kafijas gala patērētajs – šā dzēriena baudītājs, to patērējot gan mājās, gan sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Kafijas kaitīgums galvenokārt tiek pamatots ar faktu, ka Pasaules veselības organizācija (PVO) 1991. gadā kafiju klasificēja 2B grupā, kas norāda, ka šīs vielas var būt "iespējami kancerogēnas cilvēkiem". Taču PVO un Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra (IARC) 2016. gada 15. jūnijā preses relīzē (https://www.iarc.who.int) atzina, ka "rūpīgi pārskatot vairāk nekā 1000 pētījumu, tika konstatēts, ka nav pietiekami pārliecinošu pētījumu, kas pierādītu kafijas iespējamo kancerogēno iedarbību uz cilvēkiem". Līdz ar to kafija no 2016. gada iedalās 3. grupā, kas norāda, ka šīs vielas "neklasificējas, kā kancerogēnas" (https://monographs.iarc.who.int). Vienīgi tika atrasti pētījumi, kas norāda, ka ļoti karstu dzērienu (virs 65 °C) lietošana var izraisīt barības vada vēzi. Taču tas attiecas uz visiem karstajiem dzērieniem. Tieši pretēji, ar laiku ar vien vairāk tiek pierādīts, ka mērens kafijas patēriņš var uzlabot cilvēka veselību (https://www.mayoclinicproceedings.org). Piemēram, European Prospective Investigation into Cancer and Nutrition (EPIC) kohorta pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 521'300 dalībnieki no desmit Eiropas valstīm, norādīja, ka lielāks kafijas patēriņš tiek asociēts ar mazāku mirstības risku (https://www.iarc.who.int). Kafija tiek uzskatīta arī par vienu no galvenajiem polifenolu avotiem austrumeiropiešu uzturā (https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov). Kafijas labvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību galvenokārt tiek pamatota uz to daudzveidīgo bioloģiski aktīvo komponentu klāstu (vairāk par 2000 savienojumu, ieskaitot polifenolu savienojumus). Apstiprināti arī ir pētījuma dati, ka austrumeiropiešu vidū kafijas patēriņš tiek sasaistīts ar samazinātu mirstības risku (https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov).
Tāpēc ierosinu atcelt akcīzi kafijai, tā izlīdzinot konkurenci vismaz Baltijas mērogā un atvieglojot gala patērātāja izdevumu slogu.
Atceļot akcīzi kafijai, primāri iegūs gala patērētājs, izlīdzinot sadārdzinājumu salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm. Kā arī tiks noņemti lieki birokrātiski slogi gan esošajiem kafijas biznesā iesaistītajiem, gan jauniem uzņēmumiem.
Pirmām kārtām kafija ārpus ES imports, tā kā nodokli vajadzētu gan. Un jauns likums par ES importētiem dabas produktiem, tas būtu jauks rīks ar JV nopelnīt kādus popularitātes punktus
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs