Igaunija

[LvSnor]

Igaunija līdz 2028. gadam iegādāsies munīciju 1,1 miljarda eiro vērtībā

2024 gada 13. septembris. Igaunijas valdība ir nolēmusi līdz 2028. gadam iegādāties munīciju 1,1 miljarda eiro vērtībā.

"Koalīcijas līguma ietvaros esam vienojušies par summu 1,1 miljarda dolāru apmērā uz pašreizējās valdības pilnvaru laiku, tas ir, līdz 2028. gadam," sacīja izglītības un pētniecības ministre, partijas Igaunija 200 priekšsēdētāja Kristīna Kallasa. ERR piektdien.
pasaulē

Viņa norādīja, ka politiskā vienošanās ir 1,6 miljardu eiro apmērā, "tikai šīs valdības lēmumu pieņemšanas kompetence nepārsniedz 2028.gadu, un nākamās valdības lems, kā mēs varam turpināt iepirkt munīciju."

Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Andruss Merilo pagājušajā nedēļā ceturtdien iesniedza valdībai bruņoto spēku ieteikumu, kurā teikts, ka, ja karavīri nesaņems munīciju 1,6 miljardu eiro vērtībā, bet saņems tikai pusi, tad plkst. kara gadījumā visas kaujas notiks Igaunijas teritorijā un novedīs pie katastrofāliem zaudējumiem.

https://www.err.ee/1609446116/kvj-sojali...sti-pinnal


KVJ militārais padoms: Igaunijas teritorijā notiktu karš ar pusi no pieprasītās munīcijas
Igaunija
06.09.2024 14:44
Atjaunināts: 06.09.2024 15:28

Aizsardzības spēku vadītājs Andruss Merilo ceturtdien valdību iepazīstināja ar Aizsardzības spēku militārajiem padomiem, kas nosaka, ja Aizsardzības spēki nesaņem munīciju par 1,6 miljardiem, bet saņems tikai pusi, gadījumā kara laikā visas kaujas operācijas notiktu Igaunijas teritorijā un radītu katastrofālus zaudējumus.

"Aizsardzības spēku vadītājs iepazīstināja jauno valdību ar esošajiem militārajiem padomiem, kas jūnijā izraisīja sabiedrības interesi par papildu munīcijas nepieciešamību. Turklāt viņš iepazīstināja ar prasībām NATO militāro spēju attīstībai un ar to saistītajām lietām," sacīja Aizsardzības spēku vadītājs. ERR pastāstīja Aizsardzības spēku preses nodaļas priekšnieks Tāvi Karotamms.

Karotamms atzīmēja, ka diskusija starp valdību un aizsardzības spēku vadītāju bija konstruktīva un saturīga, taču nepiekrita sniegt pārskatu par to.

"Sīkāka informācija par aizsardzības priekšnieka militārajiem ieteikumiem un NATO spēju mērķiem nav publiski pieejama," viņš sacīja.

Hanno Pevkurs nesen informēja Andrusu Merilo un viņam teica, ka 1,6 miljardi neatnāks par munīciju, un tā vietā var rēķināties ar nedaudz vairāk kā 800 miljoniem eiro. Šajā sakarā Merilo sniedza stingri formulētu militāru padomu un paskaidroja, ko tas nozīmētu.

Piemēram, Merilo militārajā ieteikumā norādīts, ka papildu munīcijai noteikts būtisks finanšu resursu limits, kas neļauj pildīt aizsardzības spēku vadītāja militāros ieteikumus.

Pēc Merilo domām, Igaunijas aizsardzības spēki tad nesasniegs letalitātes līmeni un netiks izpildīts mērķis padarīt agresiju pret Igauniju neiespējamu.

Militāras agresijas gadījumā visas kaujas darbības notiktu Igaunijas teritorijā, kas novestu pie katastrofāliem zaudējumiem, teikts dokumentā.

Merilo norādīja, ka politiskajam līmenim ir jāsaprot, ka pie šādiem finansiāliem ierobežojumiem aizsardzības spēkiem trūkst spēju šos riskus mazināt.

Munīcijas jautājums

Šis ir tas pats militārais padoms, kas jūnijā izraisīja sabiedrības interesi. Tad publiski kļuva atklāta aizsardzības spēku vēlme saņemt 1,6 miljardus eiro munīcijas iegādei, kas izriet no Igaunijas aizsardzības plānos izstrādātajiem plāniem iznīcināt uzbrucēja ieročus un vienības jau otrpus Igaunijas robežai.

Padomā teikts, ka Igaunijas Aizsardzības spēku attīstība ir sasniegusi stadiju, kurā uzsvars no tuvcīņas pāriet uz dziļkauju un ienaidnieka iznīcināšanu no lielāka attāluma, un tam nepieciešama piemērota munīcija. Pēc padoma, gatavošanās uzbrucēja notveršanai no tālākas vietas ļautu novērst vai vismaz līdz minimumam samazināt dzīvību zaudēšanu un postījumus Igaunijas teritorijā.

Nav zināms, vai vasaras laikā saistībā ar aizsardzības spēku priekšnieka maiņu padomu formulējums ir būtiski mainījies.

Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs pirmdien sacīja, ka jūlijā Igaunijai prezentētie jaunie NATO militāro spēju mērķi nozīmē, ka Igaunijas aizsardzības izmaksām vajadzētu pieaugt līdz pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai tos pilnībā izpildītu.

Hanno Pevkurs piektdien nepiekrita komentēt ceturtdienas tikšanos un aizsardzības spēku vadītāja militāros padomus ERR.

[LvSnor]

Pēc Herema domām, ja pietrūks munīcijas, Igauniju no iznīcināšanas neglābs pat NATO
Igaunija
09.09.2024 15:44

Bijušais aizsardzības spēku vadītājs Martins Herems sacīja, ka gadījumā, ja aizsardzības spēki nesaņems munīciju vismaz par 1,6 miljardiem eiro, Krievijas uzbrukuma gadījumā militāra darbība notiktu Igaunijas teritorijā pat tad, ja NATO iejauktos agrīnā fāze.
"Jā. Es domāju, ka jā. Pirmām kārtām šī militārā darbība notiktu nevis ar karavīra zābaku uz Igaunijas zemes, bet gan ar agresora raķetēm un šāviņiem mūsu teritorijā, kas mērķētu uz mūsu karavīriem, kā arī mūsu civilo infrastruktūru. Būtībā šī notiek šodien Ukrainā. Viena lieta ir frontes līnija, bet otrs ir tas, kā tas notiek, lai to novērstu, vai, piemēram, lai parādītu Krievijai šodien, ja jūs to darīsit šo mēs atšausim - šim jums ir nepieciešams noteikts daudzums noteikta veida munīcijas, jo mēs vai nu esam ieguvuši spējas, kas šīs lietas lido, vai arī mēs tās iegūsim tuvākā pusotra gada laikā," ERR sacīja Herems. .
"Tas viss ir finansēts (munīcija - red.), jautājums ir par munīciju. Un tas ir ļoti netieši saistīts ar NATO plāniem, vienalga, vai tā ir desmit gadu spēju attīstība, vai tie ir aizsardzības plāni. Mums šeit var būt karaspēks, bet kāda ir situācija, ja viņi šauj uz mums no otras Narvas upes krasta. Vai mēs nedaudz pagaidām, līdz viņi atnāks pie mums un tad ar uzgriežņu atslēgām atveram savus tankus, vai mums ir iespēja šaut pret viņiem? viņš piebilda.
Herems sacīja, ka divarpus gadus pēc kara saasināšanās Ukrainā valstis nav sākušas ļoti strauji papildināt savus krājumus. "Runa ir par zināmu pretgaisa bruņojumu, ko atsevišķas NATO valstis ir salikušas muguru un sākušas sagādāt, bet lielajā bildē, cik man zināms, tās nav sākušas sagādāt speciālo munīciju," sacīja. Herem.
Läänemets un Kallass: valdība vienojas par naudas atrašanu munīcijai
"Šajā ziņā mums nemaksātu pārāk dārgi paļauties uz sabiedrotajiem. Un, ja mēs paļausimies uz sabiedrotajiem, mēs konkrēti iesim pie amerikāņiem, britiem vai itāļiem un teiksim, paskatieties, mēs esam apmēram miljards. īsi, nopērciet mums šo munīciju,
par to nevar runāt," sacīja Herems.
Herems atzīmēja, ka viņa jūlijā sniegtie militārie padomi precīzi parāda tanku un karavīru skaitu, cik daudz no tā ir jāpaveic sabiedrotajiem un cik Igaunijas aizsardzības spēkiem. "Ja kāds politiķis saka, ka sabiedrotajiem ir jādara vairāk, tad viņam vajadzētu novilkt svītru šajā dokumentā vai šodienas aizsardzības priekšnieka ieteikumā, kur viņš saka, ka sabiedroto loma ir lielāka. Un tad kaut kā izskaidrot to sabiedrotajiem. "teica Herems.
"Ja politiķi domā, ka tas ir jāmaina, tad šādos dokumentos šī līnija ir jāmaina un šī atbildība jeb slogs jānoņem no aizsardzības spēku vadītāja. Jo šodien aizsardzības spēku vadītājs saka, lai es jūs aizsargātu. , man ir jācīnās tā un priekš tam ir vajadzīgi tādi līdzekļi, tad pasaki viņam, ka mums tā nav jāaizstāv, mēs darīsim savādāk, riskēsim, ka ienaidnieks nemaz nenāks, vai arī mēs pieņemsim šos zaudējumus un postījumus,” sacīja Herems.
Herems: Igaunijas aizsardzības spēki ir labāk sagatavoti nekā ukraiņi kara sākumā
Pēc Herema teiktā, Igaunijas karavīri šodien ir labāk sagatavoti nekā ukraiņi 2022.gada februārī, un munīcijas trūkums ir aktuālāka problēma nekā darbaspēka.
"Šodien saka, ka mums nav cilvēku. Brauciet uz Ukrainu un pajautājiet, kā jums trūkst. Vai viņiem trūkst cilvēku, kas šautu ar lielgabaliem vai lielgabaliem un šāviņiem. Un mēs, ukraiņi, esam sagatavojuši savu personālu daudz labāk nekā Ukraina 2022. gada sākumā, kad karš saasinājās, mums noteikti ir daudz labāk sagatavotas rezerves,» sacīja Herems.
"Protams, mums vienmēr būtu vajadzīgs vairāk cilvēku. Bet mēs apmācījām ukraiņus šaut ar lielgabaliem 18 dienās. Mēs esam apmācījuši ukraiņu karavīrus būtībā divu nedēļu laikā. Tāpēc es domāju, ka tā ir ļoti maza problēma. Mēs to nesaņemsim. vairāk munīcijas no jebkuras vietas pēc divām nedēļām, ja mēs to nesaņemsim šodien, mēs to nesaņemsim pēc trim gadiem.
"Es neesmu pārliecināts, ka pēc trim gadiem, arī tāpēc, ka mums nav munīcijas, Krievija mūs nepārbaudīs militāri," piebilda Herems.
Aizsardzības spēku vadītājs Andruss Merilo pagājušās nedēļas ceturtdienā iepazīstināja valdību ar aizsardzības spēku militāro padomu, kurā teikts, ka gadījumā, ja aizsardzības spēki nesaņem munīciju par 1,6 miljardiem, bet saņems tikai pusi no tās, kara gadījumā visas kaujas operācijas notiktu Igaunijas teritorijā un novestu pie katastrofāliem zaudējumiem.
Hanno Pevkurs nepiekrita komentēt aizsardzības spēku vadītāja militāros padomus ERR ne pagājušās nedēļas piektdienā, ne šīs nedēļas pirmdienā.