2024-09-18 11:39
26. augusta vakarā Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš savā "Facebook" profilā ierakstīja: "Valles pamatskola ir veiksmes stāsts. Valles pamatskola ir maza skola starp mežiem un laukiem, bet ar lielu gribasspēku un "Bērns 1. vietā" attieksmi. Paldies vecākiem par uzticēšanos. Paldies skolotājiem par atbalstu. 3 nedēļās +26 bērni bērnudārzā. Gada laikā +29% bērnu skolā. Gada laikā +7 skolotāji. Aktivizējām speciālo programmu bērniem ar valodas traucējumiem."
Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš pēc izglītības ir jurists un uzņēmējs, nevis pedagogs, un tieši šīs prasmes viņam ir palīdzējušas paglābt Valles pamatskolu un uzlabot tās rādītājus, Viegliņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols". Pats piedzīvojis gan trūkumu un vientulību, gan atmešanu dzīves lielajam sapnim ar roku, šobrīd viņš iedvesmo ticēt pašiem sev gan skolotājus, gan skolēnus.
Viegliņa mamma vairāk nekā 30 gadus strādāja Valles pamatskolā par vēstures skolotāju, taču dēlu viņa audzināja viena, pati nākdama no bērnunama. Viegliņš atklāja – bērnībā dzīvojis lielā trūkumā.
Viņam nav bijis nedz zeķu, nedz apakšbikšu, mammai ir bijuši lieli parādi, un viņi principā daudzus gadus ir pārtikuši tikai no kartupeļiem, taču vienlaikus Viegliņam vienmēr bijusi ticība, ka viss dzīvē būs labi, jo viņš kļūs par operdziedātāju.
"Daļēji šis sapnis piepildās, jo es tāpat esmu pie cilvēkiem. Tas, kurš vienreiz ir bijis uz skatuves, viņš zina šo sajūtu, cik tā enerģētiski baro, cik tu daudz atdod, bet cik tu daudz saņem. Kaut kā līdzīgi es tagad arī esmu uz skatuves un uzmanības lokā," secināja Viegliņš.
Viss paša dzīvē pieredzētais Viegliņam liek arī citādi skatīties uz bērniem. Skolā viņa direktora kabineta durvis vienmēr ir vaļā, un tajā ir laipni aicināti iegriezties ne tikai skolotāji, bet arī bērni.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/c...s.a568707/
Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš pēc izglītības ir jurists un uzņēmējs, nevis pedagogs, un tieši šīs prasmes viņam ir palīdzējušas paglābt Valles pamatskolu un uzlabot tās rādītājus, Viegliņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols". Pats piedzīvojis gan trūkumu un vientulību, gan atmešanu dzīves lielajam sapnim ar roku, šobrīd viņš iedvesmo ticēt pašiem sev gan skolotājus, gan skolēnus.
Viegliņa mamma vairāk nekā 30 gadus strādāja Valles pamatskolā par vēstures skolotāju, taču dēlu viņa audzināja viena, pati nākdama no bērnunama. Viegliņš atklāja – bērnībā dzīvojis lielā trūkumā.
Viņam nav bijis nedz zeķu, nedz apakšbikšu, mammai ir bijuši lieli parādi, un viņi principā daudzus gadus ir pārtikuši tikai no kartupeļiem, taču vienlaikus Viegliņam vienmēr bijusi ticība, ka viss dzīvē būs labi, jo viņš kļūs par operdziedātāju.
"Daļēji šis sapnis piepildās, jo es tāpat esmu pie cilvēkiem. Tas, kurš vienreiz ir bijis uz skatuves, viņš zina šo sajūtu, cik tā enerģētiski baro, cik tu daudz atdod, bet cik tu daudz saņem. Kaut kā līdzīgi es tagad arī esmu uz skatuves un uzmanības lokā," secināja Viegliņš.
Viss paša dzīvē pieredzētais Viegliņam liek arī citādi skatīties uz bērniem. Skolā viņa direktora kabineta durvis vienmēr ir vaļā, un tajā ir laipni aicināti iegriezties ne tikai skolotāji, bet arī bērni.
Citāts:"Tad, kad es biju maziņš, man pašam nebija, pie kā aiziet. Es vienmēr atceros to sajūtu, kad man neviena nebija, un es nekad nevēlos, lai tiem bērniem, no kuriem arī, iespējams, kādam neviena nav, manas durvis būtu ciet.Tāpēc es vienmēr sava kabineta durvis turu vaļā, lai jebkurš mazais speciālists var ienākt iekšā un ar mani parunāties. Un viņi arī atnāk. Es vienmēr esmu gribējis bērniem dot spārnus. Es gribu parādīt, ka mēs viņiem ticam," sacīja Viegliņš.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/c...s.a568707/
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs