Lietuvas parlamenta vēlēšanas
#1
Lietuvas parlamenta vēlēšanās vadībā sociāldemokrāti; koalīcijas sastāvu izšķirs otrā kārta 

Lietuvā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. Notikušais balsojums iezīmējies ar otru augstāko vēlētāju līdzdalību pēdējo 20 gadu laikā. Balsis jau ir saskaitītas, un, gluži kā to paredzēja aptaujas, lielāko daļu vēlētāju balsu ir ieguvuši sociāldemokrāti. Taču otrā kārta izšķirs galīgo vietu sadalījumu Lietuvas Seimā. 
Pirmajā kārtā uzvar sociāldemokrāti
Lietuvas Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu – vienmandāta apgabalos. Lai iekļūtu parlamentā politiskajām partijām ir jāpārvar 5% slieksnis, bet partiju apvienībām – 7% slieksnis.
Balsu skaitīšana noslēdzās agrās pirmdienas rīta stundās.
Kā liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati, tad daudzmandātu apgabalā sociāldemokrāti ir ieguvuši 19,36% vēlētāju atbalstu jeb 18 vietas no 70, kuras tiek ievēlētas no daudzmandātu apgabala.
Līdzšinējās valdošās koalīcijas virzītājspēks – premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītā konservatīvā "Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti" – ieguvuši 17,96% vēlētāju atbalstu un attiecīgi 17 vietas parlamentā. Bet 15% vēlētāju atbalstu ir saņēmusi labēji populistiskā partija "Nemunas rītausma", kura ieguvusi 14 vietas Seimā.
Parlamentā iekļūs arī bijušā premjera Sauļus Skverneļa vadītā "Demokrātiskā savienība "Lietuvas vārdā"", Zemnieku un zaļo savienība, kā arī šobrīd valdošajā koalīcijā ietilpstošā Liberāļu kustība. 
Cits pašreizējās koalīcijas spēks – Brīvības partija – nav pārvarējusi 5% atzīmi, lai tiktu ievēlēta Lietuvas parlamentā pēc partiju sarakstiem jeb daudzmandātu apgabalā. Kas interesanti, Lietuvā partiju apvienībām ir jāpārvar 7% slieksnis, lai tās tiktu ievēlētas parlamentā. Tā ka Zemnieku un zaļo savienība par mata tiesu – ar 7,02% – ir iekļuvusi Seimā.
Kas attiecas uz vienmandāta apgabaliem, tad vēlēšanu uzvarētājs tika noteikts tikai astoņos apgabalos. Tātad pēc divām nedēļām kļūs zināmi pārējo 63 Seima deputātu vārdi. Daudzviet par uzvaru nāksies pacīnīties kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem. Vēlēšanu otrajā kārtā sacenšas divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti.
Sociāldemokrātu līdere pauž gatavību strādāt ar Demokrātu savienību un Zemnieku un zaļo savienību
Sociāldemokrātiskā partija ir pirmās kārtas uzvarētāji, taču otrā kārta izšķirs galīgo vietu sadalījumu Lietuvas Seimā. 
Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte pauda gatavību strādāt kopā ar Skverneļa vadīto Demokrātu savienību un Zemnieku un zaļo savienību. Viņa noliedza, ka būtu gatava ņemt koalīcijā līdz šim pie varas esošos kristīgos demokrātus, kā arī populistisko "Nemunas rītausmu". 
Vēlu svētdienas Blinkevičūte tikās ar Skverneli. Pēc tam sociāldemokrāte paziņoja par plāniem veidot koalīciju kopīgi ar Skverneļa spēku, kā arī savstarpēju atbalstu viens otram vēlēšanu otrajā kārtā. Blinkevičūte arī aicinājusi koalīcijā iesaistīties Liberāļu savienību.
Vaicāts par sadarbību ar "Nemunas rītausmu" jaunajā koalīcijā, Skvernelis paziņoja, ka tas būs atkarīgs no kopīgi pieņemta lēmuma ar sociāldemokrātiem.
Līdz šim valdošās konservatīvās "Tēvzemes savienības" pārstāvis Mindaugs Linge svētdienas naktī, vēl pirms tika saskaitītas visas balsis paziņoja, ka šāds politiskā spēka rezultāts bija sagaidāms. Viņš gan pauda, ka par zaudējumu sociāldemokrātiem varēs runāt no rīta, kad būs saskaitītas visas balsis. 
Savukārt partijas "Nemunas rītausma" līderis Remigijs Žemaitaitis sava spēka sniegumu raksturoja kā lielu uzvaru.
Politologs: Salīdzinot ar nesenām vēlēšanām citur Eiropā, Lietuvā, visticamāk dominēs centriskās partijas
Par to, ko varētu sagaidīt pēc pirmās vēlēšanu kārtas, Latvijas Radio lūdza komentāru Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta profesoram Ramūnam Vilpišauskam. Politologa vērtējumā galvenais šo vēlēšanu secinājums, kas, visticamāk, būs spēkā arī pēc vēlēšanu otrās kārtas, ir tas, ka centriskās partijas dominēs, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, kur nesen notika vēlēšanas un tajās triumfēja dažādi labēji, populistiski spēki. Savukārt līdz šim valdošie konservatīvie kristīgie demokrāti, visticamāk, nonāks opozīcijā. Taču šobrīd nav skaidrs, kāds varētu būt nākamās valdošās koalīcijas sastāvs. 
Vilpišausks norādīja: "Mēs jau zinām, ka sociāldemokrāti mēģinās veidot kreisi centrisku koalīciju ar bijušā premjerministra Sauļus Skverneļa "Demokrātisko savienību". Bet viņiem nebūs pietiekams mandātu skaits pat pēc otrās kārtas. Tāpēc viņiem varētu būt vajadzīgi viens vai, visticamāk, divi, ja ne pat vairāk koalīcijas partneri. Iespējamie partneri varētu būt Liberāļu kustība, ja viņi lemj mainīt savus labējos principus apmaiņā pret palikšanu pie varas. Un tas būtu visai iespējams, īpaši ņemot vērā, ka partijas biedri, kas ievēlēti vienmandāta apgabalos, ir tradicionāli kreisi politiķi – sociāli konservatīvi, bet ekonomiski kreisi. Viņus varētu kārdināt iespēja pievienoties šai koalīcijai. Cits jautājums ir par Lietuvas Zemnieku un zaļo savienību, kas knapi iekļuva parlamentā. Kopš šķīrās viņu ceļi ar bijušo premjerministru Sauļu Skverneli, ir jautājums, vai Ramūnas Karbauska kungs izlems pievienoties jaunajai kreisi centriskajai koalīcijai. Ja tā, vairākuma izveidei varētu pietikt, bet ne obligāti. Tā ir jautājuma zīme. Nākamais jautājums – vajadzība jaunajai koalīcijai iespējami paļauties uz "Nemunas rītausmu", (..) un tad varētu būt dažādi veidi, kā nodrošināt šīs partijas atbalstu bez iekļaušanas valdībā, lai nebūtu pārāk toksiski mūsu ārzemju sabiedrotajiem un prezidentam Gitanam Nausēdam valdības apstiprināšanai."
Lietuvas parlamenta vēlēšanas parāda to, ka matemātikai ir liela nozīme un vēlētāju rokās ir izšķirt iespējamās jaunās koalīcijas sastāvu.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#2
Lietuvas Seima vēlēšanās uzvar Sociāldemokrātu partija
REplay.lv Rīta Panorāma
Šodien, 7:03
Papildināts šodien, 8:22
Pasaulē
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Paula Koškina (LTV ārzemju ziņu redaktore), Uldis Ķezberis (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists)

Lietuvas parlamenta Seima vēlēšanās uzvarējusi Lietuvas Sociāldemokrātu partija. Divu balsošanas kārtu rezultāti liecina, ka sociāldemokrāti un divi tās jau iepriekš izskanējušies iespējamie centriski kreisie partneri ir ieguvuši vairākumu valdības veidošanai.
Lietuvas Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu – vienmandāta apgabalos.
Lietuvā svētdien notika Seima vēlēšanu otrā kārta, kurā tika ievēlēti 63 deputāti vienmandāta apgabalos. Astoņi vienmandāta apgabalu kandidāti jau vēlēšanu pirmajā kārtā 13. oktobrī ieguva pietiekamu atbalstu, lai nodrošinātu mandātu nākamajā parlamenta sasaukumā. Pirmajā kārtā tika ievēlēti arī visi 70 deputāti daudzmandātu apgabalā, kurā balsošana notiek pēc partiju sarakstiem.

Līdzšinējā valdošā partija nonāks opozīcijā

Sociāldemokrātu partija ir uzvarējusi vēlēšanās, iegūstot 52 deputātu mandātus Seimā. Pašreizējā Seima sasaukumā sociāldemokrātiem bija tikai 14 deputāti.
Pašlaik valdošā konservatīvā partija "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" ir otrajā vietā ar 28 mandātiem. Iepriekšējās Seima vēlēšanās 2020. gadā tā ieguva 50 mandātus. Visticamāk, līdz šim valdošā partija nu nonāks opozīcijā.
Labēji populistiskā partija "Nemunas rītausma" ir trešajā vietā ar 20 mandātiem.
Centriski kreisā partija "Lietuvas vārdā" ieguvusi 14 mandātus – par diviem mandātiem mazāk nekā 2020. gada vēlēšanās.
Pašreizējās valdošās koalīcijas sastāvā esošā Liberāļu kustība ieguvusi 12 mandātus – tikpat, cik līdzšinējā Seimā.
Centriski kreisā Zemnieku un zaļo savienība ieguvusi astoņus mandātus. Seima vēlēšanās 2020. gadā tā bija ieguvusi 32 mandātus, bet partija sašķēlās, kad no tās aizgāja Sauļus Skvernelis, kas vēlāk nodibināja "Demokrātisko partiju "Lietuvas vārdā"".
Centriski labējā partija "Poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" ieguvusi trīs mandātus – tikpat, cik iepriekšējās Seima vēlēšanās. Seimā ievēlēti arī divi neatkarīgie deputāti Vitālijs Šeršņovs un Viktors Fjodorovs. Liberālā partija "Brīvība un taisnīgums" ieguvusi vienu mandātu savam līderim Artūram Zuokam, bet no labējās Nacionālās apvienības Seimā ievēlēts tās līdera vietnieks Vītauts Sinica.

Sociāldemokrāti ar diviem iepriekš izziņotajiem iespējamajiem partneriem ieguvuši vairākumu

Tā kā sociāldemokrāti ir saņēmuši pārliecinoši vislielāko vēlētāju atbalstu, visticamāk, viņiem būs iespēja veidot tādu koalīciju, par kuru viņi publiski paziņojuši jau pēc pirmās kārtas. 
Citāts:Proti, Sociāldemokrātu partijai, "Demokrātiskajai partijai "Lietuvas vārdā"" un Zemnieku un zaļo savienībai kopā ir 74 mandāti, kas tām nodrošina vairākumu Seimā, kurā ir pavisam 141 deputāts.
Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāja Vilija Blinkevičūte arī svētdien atkārtoti apstiprināja, ka panākt formālu vienošanos par šādu trīs partiju koalīciju cer jau pirmdien. 
Blinkevičūte aizvadītajā naktī tikās gan ar partijas "Lietuvas vārdā" vadītāju Skverneli, gan ar "zaļzemnieku" vadītāju Ramūnu Karbauski, un vienojās turpināt sarunas par koalīcijas veidošanu.
Blinkēvičūte uz žurnālistu jautājumu, vai viņa uzņemsies nākamās valdības vadīšanu, nesniedza skaidru atbildi, kā arī neatbildēja, kad viņa plāno nolikt Eiropas Parlamenta deputātes mandātu.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#3
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...a.a574194/

Lietuvas ārlietu ministrs Landsberģis atsakās no mandāta jaunievēlētajā Lietuvas Seimā 

Šodien, 10:36
Pasaulē LETA

Līdzšinējās valdošās koalīcijas līderes – konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" – priekšsēdētājs Gabrieļus Landsberģis pirmdien paziņoja, ka atkāpjas no partijas vadītāja amata un atsakās no deputāta mandāta jaunievēlētajā Seima sasaukumā.
"Vēlētāju vēstījums ir diezgan skaidrs gan partijai, gan man personīgi, un nebūtu pareizi to ignorēt," viņš teica žurnālistiem Viļņā.
"Šodien esmu nolēmis atkāpties no partijas "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" priekšsēdētāja amata," paziņoja Lietuvas aizejošās valdības ārlietu ministrs.
Turklāt viņš sacīja, ka ir nolēmis "paņemt pauzi savā politiskajā karjerā".
Svētdien parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā Landsberģis zaudēja vienmandāta apgabalā Liberāļu kustības kandidātam Simonam Kairim, kurš pašreizējā valdībā ir kultūras ministrs, taču iepriekš pirms divām nedēļām Landsberģis deputāta mandātu nākamajā Seima sasaukumā ieguva daudzmandātu apgabalā.
42 gadus vecais Landsberģis partijas priekšsēdētāja amatā ir kopš 2015. gada. Kopš 2020. gada viņš bijis ārlietu ministrs Ingrīdas Šimonītes vadītajā valdībā.
Kā liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie provizoriskie rezultāti, konservatīvie ieguvuši 28 mandātus salīdzinājumā ar 49 mandātiem iepriekšējās parlamenta vēlēšanās pirms četriem gadiem.

Lietuvā svētdien notika Seima vēlēšanu otrā kārta, kurā tika ievēlēti 63 deputāti vienmandāta apgabalos.
Astoņi vienmandāta apgabalu kandidāti jau vēlēšanu pirmajā kārtā 13. oktobrī ieguva pietiekamu atbalstu, lai nodrošinātu mandātu nākamajā parlamenta sasaukumā. Pirmajā kārtā tika ievēlēti arī visi 70 deputāti daudzmandātu apgabalā, kurā balsošana notiek pēc partiju sarakstiem.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
« Vecāks | Jaunāks »


Pārlēkt uz:


Users browsing this thread: 2 Guest(s)