ES ārlietu politika

[LvSnor]

Sakarā ar ASV tuvināšanos agresorvalstij Krievijai Eiropas valstu pārstāvji Parīzē apspriedīs kontinenta drošību
Ārzemju nodaļa
Jauns.lv/LETA
https://jauns.lv/raksts/arzemes/641681-s...ta-drosibu
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien uzņems ietekmīgāko Eiropas valstu līderus, lai apspriestu kontinenta drošības situāciju, pavēstījis ārlietu ministrs Žans Noels Baro.

"Prezidents rīt pulcēs lielākās Eiropas valstis, lai apspriestu Eiropas drošību," sarunā ar sabiedrisko radiostaciju "France Inter" svētdien informēja Baro, nesniedzot sīkāku informāciju par uzaicinātajām valstīm.
Tomēr kāds avots Eiropas diplomātu aprindās izteicies, ka sanāksmē piedalīsies Lielbritānija, Vācija, Polija, Itālija, Dānija, kā arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Tikmēr Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) informējusi aģentūru LETA, ka Makrona organizētajā sanāksmē pirmdien, 17.februārī, NB8 valstis pārstāvēs Dānija.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sestdien Minhenes drošības konferencē paziņoja, ka Makrons nākamās nedēļas sākumā organizēs Eiropas līderu ārkārtas samitu, un esot gaidāmas "ļoti nopietnas" Eiropas līderu sarunas par problēmām, kas radušās pēc Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā.

Latvijas ĀM norādīja, ka gaidāmā sanāksme ir Makrona organizēta sanāksme "Veimāras trijstūra" formātā, nevis Eiropas līderu samits, un tajā tiks apspriests turpmākais atbalsts Ukrainai.
"Veimāras trijstūris" ir triju valstu - Vācijas, Francijas un Polijas - neformāls sadarbības formāts, kas tika izveidots 1991.gadā pārrobežu un Eiropas sadarbības jautājumu risināšanai.
Uz sanāksmi tiks pieaicināti arī citu valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji. NB8 valstu grupu pārstāvēs šī gada koordinējošā valsts Dānija.
NB8 formātā ietilpst Latvija, Dānija, Igaunija, Islande, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija.
Savukārt britu mediji vēsta, ka Lielbritāniju varētu pārstāvēt premjerministrs Kīrs Stārmers.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka ka viņam bijusi "ilga un ārkārtīgi produktīva" telefonsaruna ar Putinu, kurā viņi vienojušies "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

Tikmēr Baro uzsvēra, ka par karadarbības pārtraukšanu var lemt vienīgi ukraiņi, "un mēs viņus atbalstīsim, kamēr viņi nepieņems šādu lēmumu". Ukraiņi "nekad nepārtrauks [cīņu], kamēr nebūs pārliecināti, ka viņiem piedāvātais miers būs ilglaicīgs," piebilda ministrs. "Kas var sniegt šādas garantijas? Tie ir eiropieši."

Tajā pašā laikā Trampa īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs sestdien izteicās, ka nesaskata iespēju tieši iesaistīt Eiropas valstis miera sarunās, taču tās varot sniegt savu "ieguldījumu".

Savukārt Somijas prezidents Aleksandrs Stubs svētdien paziņoja, ka ASV un Krievijas sarunas nedrīkst "pārrakstīt Eiropas drošības" sistēmu. "Nekādā gadījumā netiks pavērts ceļš šādām krievu fantāzijām par jaunu drošības kārtību, kurā pastāvētu ietekmes sfēras," Minhenes drošības konferencē uzsvēra Stubs.

[LvSnor]

Janis Varoufakis viedokļi  Kā tehnofeodālisms spiež mūs tuvāk karam

Kara rēgs arvien draudīgāks pārņem pasauli. Zināmas intereses mūs iespiež zināmās stratēģijās – lamatās. Taču lielākais kara peļņas gūšanas sponsors mūsdienās ir smailais mākoņu kapitāls, kas pasauli iespiež šajos slazdos četros dažādos veidos.

Janis Varoufakis 2025. gada 16. februāris 07:09


ATĒNAS — Rietumi atrodas uz kara sliekšņa. Vācijas valdība ir izveidojusi lietotni, kas liek iedzīvotājiem atrast tuvāko patversmi. 32 lappušu brošūra ar nosaukumu "Krīzes vai kara gadījumā" tika izdota Zviedrijā, un līdzīga neskaitāmas reizes tika lejupielādēta Somijā. Uzticami laikraksti publicē kara scenārijus, kur Krievija ar Ķīnas atbalstu iebrūk Norvēģijai piederošajās Arktikas salās.
Eiropas Savienībā pustraki augstākās amatpersonas apgalvo, ka galvenais, lai atbrīvotu Eiropas vēsturiski zemo investīciju līmeni, ir ieroču rūpniecība. ASV prezidents Donalds Tramps runā par Grenlandes, Panamas kanāla un Gazas sektora okupāciju. Un it kā ar to visu būtu par maz, virs Taivānas, Filipīnām un Dienvidķīnas jūras pulcējas kara mākoņi.
Trampam un viņa politiskajiem oponentiem nav vienprātības gandrīz par visu. Taču viena lieta, par ko viņi vienojas, ir tāda, ka Amerika ir iesprostots tajā, ko Greiems Elisons no Hārvardas universitātes sauc par "Tukidīda slazdu" — lielvaras liktenis, kam jāpiesaka karš augošajai lielvarai Ķīnai. Tomēr patiesībā Rietumi gatavojas iekrist “Edipa slazdā”: saasina krīzi ar darbībām, kuru mērķis bija to novērst – tāpat kā Edips nogalināja savu tēvu Laiu tikai tāpēc, ka Laiuss rīkojās nežēlīgi, lai izjauktu Delfu pareģojumu, ka viņa dēls viņu nogalinās. Abi šie slazdi, neatkarīgi no tā, vai Tukidīds vai Eidips, var izraisīt postošu karu.
Šajā vidē globālās ekspluatējošās sistēmas pazemes ceļos virzās kaut kas cits, kas pastiprina tieksmi uz karu: auļojošais mākoņu kapitāls. Jauna mutācija, jauns kapitāla veids, ko veido tīklā savienotas mašīnas, kurās darbojas algoritmi, kurus mēs apmācām, lai mūs pietiekami labi pazītu, lai mutētu to, ko vēlamies, un pēc tam pārdotu to mums ārpus jebkura reāla tirgus. Atšķirībā no dīzeļdzinējiem un industriālajiem robotiem, kas ir ražoti ražošanas līdzekļi, mākoņkapitāls rada vēl nebijušu spēku mainīt mūsu uzvedību, tādējādi piešķirot vēl nebijušu spēku tā īpašniekiem – mūsu tehnofeodāļiem. Šis spēks Tukidīda un Edipa slazdus padara vēl bīstamākus. Un tas tiek darīts četros dažādos veidos.
Pirmkārt, īpaši, ja to papildina mākslīgā intelekta iespējas, mākoņdatošana paātrina masu, pat mērķtiecīgas, iznīcināšanas ieroču izstrādi. Daudz lētāk ir nosūtīt uz pilsētu teritorijām mikrodronu baru, kas aprīkots ar mākslīgo sejas atpazīšanu, lai autonomi neitralizētu iepriekš noteiktus mērķus, nekā likt gaisa spēku smagajiem bumbvedējiem veikt masu bombardēšanas reidus. Prezidentiem un premjerministriem ir arī vieglāk rast drosmi piešķirt šo konkrēto mandātu. Tāpēc mākoņos balstīta karadarbības uzņēmuma, piemēram, Pītera Tīla Palantir, tirgus kapitalizācija ir pārsniegusi tādu uzņēmumu kā Lockheed Martin (kas ražo F35).
Otrkārt, lai gūtu maksimālus ieņēmumus, mākoņkapitāls, kas veicina Big Tech, sociālos medijus, ir optimizēts, lai maksimāli palielinātu laiku, ko pavadām, pielīmējot viņu ekrānus. Šis mērķis ir visvieglāk sasniegt algoritmu, liekot mums aizkaitināt, dusmoties un apvainot viens otru. Šī sabiedriskā diskursa saindēšanās ir uz mākoņa kapitāla balstīta biznesa modeļa izstrādāts rezultāts. Tādējādi pat tās buržuāziskās institūcijas, kurām līdz šim bija zināmas spējas savaldīt mūsu kareivīgākos politiķus, tiek vieglāk sagrautas.
Treškārt, mākoņkapitāls pabeidza Eiropas Savienības vājināšanos, kas, protams, bija sākusies ar taupības pasākumiem, banku glābšanu un saprašanās memorandiem. Šis pēdējais trieciens, ko mākoņa kapitāls dāvāja klibojošajai ES, ir novedis Eiropu līdz tādam līmenim, ka tā vairs nevar pildīt mēreno lomu, kādu tā spēlēja kādreiz, piem. aukstā kara laikā. Tas ir tāpēc, ka lielākā daļa mākoņu kapitāla ir koncentrēta ASV un Ķīnā. Tā kā augsta mākoņa kapitāla koncentrācija ir kļuvusi par priekšnoteikumu būtiskai ekonomiskai un politiskai varai un dominēšanai, Eiropa ir ieslīdējusi iespaidīgas nenozīmības un nepanesamas atkarības purvā.
Ceturtkārt, Ķīnā mākoņkapitāls ir radījis īstu izaicinājumu Amerikas monopolam starptautiskajā maksājumu sistēmā, kas vēsturiski ļauj Vašingtonai noteikt sankcijas jebkurai personai vai valstij, ko tā izvēlas. Tas ir daudz svarīgāk par jebkādām bažām, ko rada Ķīnas mākslīgā intelekta uzņēmuma DeepSeek parādīšanās, kura negaidītie tehnoloģiskie panākumi un vēlme nodrošināt svarīgus pakalpojumus mums visiem bez maksas izraisīja triljonu dolāru zaudējumus Amerikas akciju tirgos.
Ķīnas galvenais izaicinājums izriet no dziļas asimetrijas ar ASV, kas pārsniedz tehnoloģiju: Volstrīta uzskata Silīcija ieleju par pretinieku: kā potenciālu savu ekonomisko ieņēmumu uzurpatoru. Tādējādi Big Tech un lielās bankas atrodas kara stāvoklī ar ASV centrālo banku (labi pazīstamo Fed) sistemātiski baņķieru pusē. Tā vietā Ķīnas finanšu sektors, centrālā banka. Lūk, kāpēc un kā mākoņkapitāla un tehnofeodālisma gājiens tuvina mūs karam. Šeit ir vēl viens iemesls, lai apturētu tehnofeodālās varas pieaugumu – kaut ko var panākt, tikai socializējot mākoņkapitālu (nevis ar “regulatīvu” iejaukšanos). Lai gan mūsdienās tā atgādina pavisam jaunu daudzjoslu lielceļu , ko izmanto tikai daži ārvalstu magnāti, Ķīnas digitālo maksājumu sistēma rada nopietnus ilgtermiņa draudus Amerikas globālajam maksājumu sistēmas monopolam, jo tā dod valstīm un ārvalstu magnātiem (piemēram, Saūda Arābijas, Indonēzijas iedzīvotājiem un ne tikai krieviem) iespēju ietaupīt un veikt maksājumus, nebaidoties no Amerikas sankcijām. Mūžīgā apburtajā lokā, kas īpaši atgādina "Edipa slazdu", pieaug ASV vēlme atklāt fronti, iespējams, pat karstu karu ar Ķīnu.
*Iepriekš minētais raksts ir Yanis Varoufakis ikmēneša slejas reprodukcija Project Syndicatea un lielākie tehnoloģiju uzņēmumi sadarbojas saskaņoti, kā rezultātā tiek izveidota nevainojama, brīvi lietojama privātā un publiskā digitālo maksājumu sistēma, ko Rietumi vienkārši nevēlas (jo Rietumu baņķieri to neļaus). 
https://www.project-syndicate.org/column...varoufakis
https://www.news247.gr/gnomes/pos-i-texn...on-polemo/

[LvSnor]

Nu ASV prezidenta administrācijas ārlietu resora uzdevums ir ieslēgt nicinošu attieksmi pret ES birokrātiskajām institūcijām. To jau sen saka arī ES ka "Eirokomisāra kantoris" nav ievēlētu personu kopums, bet administratīvi ieceltu personu saraksts, kam būtu jāīsteno kāda ievēlēto deputātu apstiprināta programma, nevis jāveido sava "birokrātiska programma", ko īstenot. Par ārlietu politiku šai birokrātiski izvēlēto eirokomisāru komandā pārstāv Igaunijas pārstāve Kallasa. ES ārpolitikas komisāru liktenis vienmēr ir bijis skarbs, jo lielvaras pret viņiem izturas nicinoši, jo viņi pārstāv dalībvalstu ārlietu ministriju viedokli, kur dalībvalstis vēl joprojām saglabā savu ārpolitisko neatkarību. Proti, viņi ir reti formāli ārlietu politikas veidotāji, jo to parasti veido ES lielvalstu ārlietu ministrijas sadarbībā ar citām nacionālajam ministrijām. Proti, nopietna saspīlējuma gadījumā ES struktūras var viegli nonākt bezspēcīgā situācijā, jo nacionāla līmenī nevar sasniegt "konsensusu".

[LvSnor]

Andris Šuvajevs: “Ir pamatoti runāt par jaunu laikmetu starptautiskajā kārtībā”
Saeimā
30 Jan
Berlīnes mūra krišana 1989. gadā ievadīja vēsturisku posmu, ko raksturoja optimisms, izjūta par brīvību un bezgalīgām attīstības iespējām. Tomēr šobrīd esam pietuvojušies jaunam laikmetam, kura aprises vēl nav skaidras. Un neskaidrības apstākļos svarīgi ir sev atgādināt, kas ir tās vērtības, kas nosaka mūsu ārpolitiku. Progresīvajiem šīs vērtības ir likumos balstīta starptautiskā kārtība, cilvēktiesības un atbalsts Ukrainai. Ja tās skaidri ievērosim, tad esmu pārliecināts – par spīti turbulencei, mēs spēsim aizstāvēt Latvijas intereses.
Ukraina ir Eiropas drošības garants
Beznosacījumu atbalstu Ukrainai ir paudusi gandrīz katra Saeimā pārstāvētā frakcija. Tomēr mūs satrauc, ka, mainoties izpratnei par starptautiskās kārtības principiem, tostarp Latvijā un Latvijas parlamentā, atbalsts Ukrainai var mazināties, aicinot uz ātrāku pamieru un tādējādi - uz risinājumu, kas nav Ukrainas tautai labvēlīgs. Šādā situācijā Progresīvie stingri iestāsies par principu “Par Ukrainu - tikai ar ukraiņiem”. Tikai pašiem ukraiņiem jānosaka, kādai būt kara gaitas un potenciālo miera sarunu attīstībai, un Latvijai ir jāstāv aiz Ukrainas un jāturpina sniegt tai atbalsts katrā platformā, katrā auditorijā, katrā sarunā.
Pēc kara Ukraina būs lielākais militārais spēks Eiropā, un Ukraina būs izšķiroši svarīgs spēlētājs pēckara Eiropas drošības struktūrā. Tāpēc Ukrainas atjaunošanai un Ukrainas iekļaušanai ES ir jābūt mūsu ilgtermiņa prioritātei.
Nemainīgi, Latvijas drošības pamatā ir atturēšanas politika pret Krieviju. Daļa no atturēšanas politikas ir Latvijas redzamība, atzīšana un veiksmīga diplomātiskā darbība starptautiskajā sistēmā, kas pamatojas uz tiesībām un kurā būtiska nozīme ir starptautiskajām institūcijām. Kaut arī šī starptautiskā kārtība ir iegājusi pārmaiņu posmā, ko simbolizē autoritāru līderu augošā popularitāte, mēs tai joprojām uzticamies un gribam uzticēties, jo kam tad vēl? Šīs sistēmas pastāvēšanas priekšnosacījums ir valstu uzticēšanās tai. Neizbēgami tas liek uzdot jautājumus par mūsu toni un balsi starptautiskajā telpā. Mēs stingri iestājamies par Starptautiskās krimināltiesas lomu Ukrainas atbalstā, taču pieklustam, kad Eiropas valstis izsaka gatavību nepildīt SKT aresta orderus.
Starptautiskā kārtība, kas balstīta likumos – īpaši svarīgi mazām valstīm kā Latvijai.
Mēs šobrīd pieredzam, ka likumos balstīta starptautiskā kārtība tiek - un tiks - apšaubīta. Mazai valstij, kā Latvija, šāda tendence nedrīkst būt pieļaujama. Tieši līdzšinējās starptautiskās kārtības principi, tai skaitā tautu pašnoteikšanās tiesības, sekmēja mūsu valsts neatkarības izcīnīšanu un atgūšanu. Tāpēc ikkatrs gadījums, kad šie principi tiek apšaubīti vai varam novērot starptautisko tiesību normu pārkāpumus, ir Latvijas valstij satraucošs – mūsu pienākums ir tam pievērst uzmanību un paust skaidru nostāju.
Viens no šādiem jautājumiem ir konflikti Tuvajos Austrumos. Šobrīd Gazas joslā ir panākts pamiers, un tas ir svarīgs pirmais solis centienos panākt ilgtermiņa miera risinājumu attiecībās starp Izraēlu un Palestīnu. Tas ļauj mājās atgriezties ne tikai Hamās sagūstītajiem ķīlniekiem, bet arī palestīniešiem, kas ir ieslodzīti Izraēlas cietumos. Pamiers sniegs iespēju būtiski palielināt humānās palīdzības apjomu izpostītajā Gazas teritorijā.
Pēdējo – gandrīz 500 - dienu laikā ir nogalināti gandrīz 50 tūkstoši palestīniešu – pārsvarā sievietes, bērni un seniori virs 65 gadu vecuma. Pēc Hamās teroristu 7. oktobra uzbrukumiem palestīnieši ir tikuši pakļauti kolektīvam sodam, tai skaitā humānās palīdzības faktiskai bloķēšanai un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai. Kā rakstīts šonedēļ Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā apstiprinātais ziņojums – vismaz 120 000 cilvēki ir miruši no slimībām, kuras nevarēja izārstēt smagi sabojātās veselības infrastruktūras dēļ. Starptautisko tiesību kārtība, kas ir Latvijas ārpolitikas prioritāte un fundamentāls princips, nav tikusi ievērota.
Tas liek uzdot jautājumus, vai apjomīgā vardarbība, ko pielietoja Izraēla, īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, sasniedza mērķi? Kāpēc Hamās teroristiskais grupējums netika iznīcināts? Vai postaža, kurā šobrīd atgriežas ap 2 miljoni Gazas joslā pārvietoto personu, pārtrauks radikalizāciju un Hamās rindu atjaunošanos? Nepārprotami atbildība ir jāuzņemas arī Hamās un jāatbild uz jautājumiem par to, kāpēc netika atbrīvoti ķīlnieki, kā to pieprasīja ANO?
Šobrīd - mierīga līdzāspastāvēšana Tuvajos Austrumos ir iespējama, ja noslēdzas vardarbības spirāle. Un starptautiskā sabiedrība aktīvi strādā, lai nepieļautu pamiera pārkāpumus.
Pamiers ir jāizmanto, lai cita starpā ievērotu 2024. gada 18. septembra ANO rezolūciju – kuru Latvija atbalstīja -, kas pieprasa okupēto palestīniešu teritoriju atbrīvošanu, bruņoto spēku izvešanu un iespēju palestīniešiem atgriezties savās likumīgajās mājās. Eiropai ir jāizmanto visi diplomātiskie instrumenti, lai nodrošinātu pamiera ievērošanu, humānās palīdzības sniegšanu Gazas iedzīvotājiem un ilgstošu mieru reģionā.
Eiropas Savienībai un arī Latvijai ir jāvirzās uz Palestīnas valsts de iure atzīšanu, kā to jau izdarījušas vairākas Eiropas valstis – pavisam nesen arī Spānija, Norvēģija, Īrija un Slovēnija. Virzība uz divu valstu risinājumu, kas atzīst tautu pašnoteikšanās tiesības un ievēro tās ANO rezolūcijas, kas paredz atbrīvot okupētās palestīniešu teritorijas, ir reāls veids, kā novērst kārtējā vardarbības cikla atkārtošanu.
Cilvēktiesības nebeidzas pie Eiropas robežām. Tās nedrīkst būt selektīvas. Ne Latvijā, ne Ukrainā, ne Tuvajos Austrumos. To ievērošana ļaus atgriezt Rietumu uzmanību un it sevišķi resursus Ukrainas atbalstam.
Drošība nav iespējama bez cilvēktiesību ievērošanas
Kā redzams, pēdējos gados ārpolitikas diskursā dominē drošības aspekti. Tomēr Progresīvie vienmēr ir uzsvēruši, ka drošība bez cilvēktiesībām nekad nebūs pilnvērtīga drošība. Tas mums jāapzinās gan vietējā mērogā, gan starptautiski. Vietējā mērogā tas nozīmē pilnvērtīgu uzmanību sociālās drošības jautājumiem. It īpaši šībrīža ģeopolitiskajos apstākļos valstij jārūpējas, lai cilvēki spētu nodrošināt savas pamatvajadzības, dzīvot labvēlīgā vidē – gluži kā rakstīts mūsu Satversmes 115. pantā. Valstij jārūpējas, lai ģimenes spētu uzlabot savas dzīves kvalitāti.
Starptautiskajā līmenī Latvijai ir svarīgi turpināt ievērot savas saistības klimata krīzes mazināšanā. Latvija, protams, viena nespēs atrisināt klimata krīzi, tomēr mūsu pienākums ir apzināties reālos globālos riskus un rādīt piemēru šo risku mazināšanā. Tas nozīmē arī pievērst uzmanību plaša mēroga vides postījumiem, ko izraisījusi Krievijas karadarbība Ukrainā. Mērķtiecīgi izpostītas rūpnieciskās zonas, sagrautas enerģētikas infrastruktūras, piesārņotas ūdenstilpnes un iznīcināti meži – tas viss rada apstākļus ilgtermiņa ekoloģiskai katastrofai. Tāpēc Latvijai ir jāiestājas par agresorvalsts saukšanu pie atbildības par vides postījumiem, tostarp iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu ekoloģisko zaudējumu segšanai.
Šī brīža galvenais jautājums – kā finansēt aizsardzību?
Viens no šī brīža galvenajiem jautājumiem valdībai ir tas pats, kas aktuāls mūsu partneriem tepat kaimiņos, bet arī plašāk Eiropas Savienībā. Šo jautājumu Progresīvie uzdeva sev pērn un uzdod arī šobrīd, jo mēs redzam un zinām, ka nespēja atbildēt uz šo jautājumu var būt jebkuras koalīcijas un valdības beigu sākums. Šis jautājums ir – kā finansēt aizsardzību?
Varētu domāt, ka šis jautājums neiederas Saeimas ārlietu debatēs un drīzāk būtu skatāms ekonomikas vai budžeta debašu kontekstā. Tomēr šoreiz tā nav. Šoreiz šim jautājumam ir jābūt vienai no ārlietu politikas prioritātēm.
Pagājušajā gadā Progresīvie piedāvāja risinājumu, kas vēlāk ļāva arī samazināt nodokļus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – mēs piedāvājām un koalīcija atbalstīja virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām. Pateicoties šim priekšlikumam, valdība varēja sagatavot budžetu, kas paredzēja lielākus ienākumus Latvijas iedzīvotājiem apstākļos, kad vienlaicīgi palielinām izdevumus drošībai.
Tomēr šogad šī atbilde vairs neder, jo vajadzība pēc lielākiem aizsardzības izdevumiem pieaug. Latvijas valdībai ir jāseko Igaunijas valdības piemēram, aicinot pārskatīt Māstrihtas kritērijus un ļaut finansēt militāros izdevumus ārpus fiskālās telpas nosacījumiem. Alternatīvi, ir jāvienojas par Eiropas Savienības kopīgu aizņēmumu militārajām investīcijām. Uz jautājumu, kā finansēt aizsardzību, nav iespējama cita atbilde kā vien – kopā. Šie ir uzdevumi gan ārlietu ministrei, gan finanšu ministram un valdībai kopumā. Ir jāveido reģionāla alianse no Somijas līdz Polijai un jāgūst stingrs atbalsts no Latvijas eirokomisāra Valda Dombrovska, kam ir tieša atbildība par nacionālajiem budžetiem. Pretējā gadījumā valdība nonāks neiespējamu izvēļu priekšā un līdztekus drošības izdevumiem pieaugs arī sociālā spriedze.