Londonas sanāksme

[LvSnor]

The London summit is understood to be still in planning and would serve as a forum for European leaders to get debriefed on both Macron and Starmer’s conversations with Trump during their respective visits to the White House and to consider implications for European and Ukrainian security.

[LvSnor]

Pieci galvenie izvilkumi gadījumi no Trampa Starmera preses konferences, kas publicēts 23:39 27. februārī
23:39 27. februāris

Līderu preses konference, kas tikko noslēdzās Baltā nama austrumu telpā, aptvēra plašu dažādu tēmu klāstu.

Mēs esam apkopojuši piecus galvenos mirkļus:

Par Ukrainu: Donalds Tramps sacīja, ka miers valstī nāks "diezgan drīz" vai vispār "un ka" progress miera virzienā turpināsies, kad Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis rīt apmeklēs Balto namu. Viņš arī uzslavēja ukraiņu drosmi.

Par Gaza: ASV prezidents sacīja, ka "mēs ļoti smagi strādājam" uz ilgstošu pamieru, savukārt Keirs Starmers sacīja, ka "viss" ir jādara, lai nodrošinātu pamiera turpināšanos. Viņš arī atkārtoja Apvienotās Karalistes ilgstošo nostāju, ka divu valstu risinājums ir "vienīgais ceļš", lai ilgstoši mieru šajā reģionā.

Par aizsardzības izdevumiem: ASV prezidents uzslavēja Apvienotās Karalistes aizsardzības izdevumus līdz 2,5% no nacionālajiem ienākumiem līdz 2027. gadam - tas ir kaut kas tāds, ko Tramps jau sen ir licis saviem sabiedrotajiem apņemties. Tikmēr Starmers sacīja, ka Trumpam bija taisnība, ka Eiropai ir "jāuzstājas" šajā frontē

Par īpašajām attiecībām: vadītāji savstarpēji uzturēja draudzīgu toni. Tramps sāka savu runu ar norādēm uz "īpašajām attiecībām" starp abām valstīm, kaut ka Starmers teica "jautājumi vairāk nekā jebkad agrāk."

Par potenciālu ASV un UK tirdzniecības darījumu: to varētu sasniegt "diezgan ātri", pēc ASV prezidenta teiktā. Vēlāk viņš piebilda, ka Starmers ir "smagi strādājis", lai neļautu ASV uzlikt tarifus Lielbritānijas precēm, kaut ko tādu, ko Tramps teica, ka, viņaprāt, nebūs nepieciešami.

[LvSnor]

«Sky News»: Baltijas valstis nav priecīgas par neuzaicināšanu uz samitu Londonā

Šodien, 14:53
Pasaulē
LETA
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Baltijas valstis nav priecīgas, ka Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers uz tikšanos svētdien Londonā nav uzaicinājis to pārstāvjus, televīzijas kanālam "Sky News" teica kāds anonīms avots Eiropas diplomātiskajās aprindās.
Stārmers svētdien pulcēs Eiropas līderus sarunām par Ukrainu
Stārmers svētdien pulcēs Eiropas līderus sarunām par Ukrainu
Vakar, 16:48
Avots piebilda, ka Maskavai noteikti šķitīs interesanta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neiekļaušana sarunās.
"Krievijas un mūsu sabiedrības acīs tas skaidri būs vērtējams, ka ne tikai ASV, bet arī Lielbritānija un Francija ir mūs piekrāpušas," teica avots, kas vēlējās palikt anonīms.
Lai gan Stārmeram pirms galvenā samita ir paredzēta telefonsaruna ar Baltijas valstu pārstāvjiem, bet pēc tam viņš Dauningstrītā uzņems Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai spriestu par karu ar Krieviju, klātienē Baltijas valstu pārstāvji nav aicināti.
"Mēs patiešām neesam priecīgi par atteikumu uzaicināt Baltijas līderus," atzina avots.
Avots sacīja, ka Baltijas valstīm "ir plāns", taču "tās nav uzaicinātas".
"Visas trīs Baltijas valstis ir vienas no lielākajām Ukrainas atbalstītājām gan iekšzemes kopprodukta procentuālā īpatsvara, gan sniegto iespēju ziņā," sacīja avots.
"Visi lēmumi tieši ietekmē mūsu drošību. Tāpat kā vēl viens pakts, lai sadalītu Eiropu vai uzskatītu mūs par pašsaprotamiem. Kauns," teica " Sky News" sarunas biedrs.
Tikmēr Latvijas premjerministres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere informēja, ka Siliņa kopā ar pārējiem Baltijas valstu līderiem svētdien, 2. martā, piedalīsies tiešsaistes sarunā ar Stārmeru, lai pārrunātu Eiropas un Ukrainas drošības jautājumus. Saruna notiks pirms atsevišķu Eiropas valstu līderu tikšanās Londonā.
Lielbritānija Latviju, Lietuvu un Igauniju uzskata par svarīgām partnervalstīm. Šīs trīs Baltijas valstis ir ciešas sabiedrotās ar Lielbritāniju arī Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) – līdzīgi domājošu Eiropas NATO dalībvalstu grupas – dalībnieces.
Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons norādīja, ka Baltijas valstis atrodas NATO austrumu flangā un to neuzaicināšana uz sarunām neizskatās labi.
Londonā svētdien, 2. martā, tiksies gandrīz 20 Eiropas līderi.

[LvSnor]

Macron said he plans to hold a meeting of all European army chiefs in Paris next week.

Markrons teica, ka plāno Eiropas Armiju vadītāju sanāksmi nākamnedēļ Parīzē.

[LvSnor]

Parīze 27. martā rīkot jauno Ukrainas koalīcijas samitu, saka Makrons
Eiropa

Kalīcijas atbalsts Ukrainai nākamnedēļ atkal tiksies Parīzē, ceturtdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tās mērķis ir nostiprināt ceļu uz pamieru ar Krieviju drīz pēc tam, kad karojošās valstis pirmdien rīko plānotās sarunas Saūda Arābijā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka koalīcijas vadītāji, kas atbalsta Ukrainu, nākamnedēļ atkal tiksies, cerot pabeigt plānus nodrošināt potenciālo pamieru karā ar Krieviju.

Parīzes saruna ar Ukrainas prezidentu Volodymyr Zelensky būs jaunākais augsto likmju pulcēšanās sērijā un notiks pēc Kijevas un Maskavas sarunām Saūda Arābijā ar Amerikas Savienotajām Valstīm pirmdien.

Makrona paziņojums ceturtdien nāca pēc tam, kad Londona spēlēja jaunākās diskusijas par militāro augstāko misiņu no tā dēvētās "The Ween" koalīcijas "ap Ukrainu.

Lielbritānijas premjerministrs Keirs Starmers sacīja, ka plāni par iespējamo pamiera kārtības nodrošināšanu "sanāk kopā", jo ASV prezidents Donalds Trumps turpina Krieviju, lai izbeigtu karu pret Ukrainu.

Makrons-kurš kopā ar Starmeru ir teicis, ka viņš ir gatavs izvietot karaspēku Ukrainā-sacīja, ka sanāksme nākamajā ceturtdienā būs iespēja "precīzi" precīzi "strādāt, lai nodrošinātu, ka jebkurš pamiers ir izturīgs.

Tikmēr Zelenskis sacīja ES samitam, ka "nekas nav mainījies", jo Maskava ir saglabājusi bombardēšanu, neskatoties uz to, ka piekrita Trumpam apturēt streikus Ukrainas enerģijas sistēmā.

Zelenskis sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins "jāpārtrauc izvirzīt nevajadzīgas prasības, kas tikai pagarina karu", aicinot ES palielināt ieroču piegādes un saglabāt spēkus sankcijas.

ES vadītāji solīja kopīgai deklarācijai, par kuru tika panākta vienošanās bez Krievijai draudzīgas Ungārijas atbalsta, pastiprināt militāru atbalstu, neskatoties uz Maskavas prasībām pēc ārvalstu atbalsta apstāšanās.

Bet viņi apstājās, apstiprinot Zelensky pieprasījumu, kuru ES ārpolitikas priekšnieks Kaja Kallas izvirzīja, lai Kijevam piešķirtu piecus miljardus eiro (5,4 miljardus dolāru) artilērijas čaumalām, ņemot vērā Francijas un Itālijas iebildumus.

Norvēģijā Zelenskis sacīja, ka Ukrainas un ASV amatpersonas pirmdien tiksies Saūda Arābijā, lai balstītos uz ASV vadītajiem centieniem, lai nodrošinātu Krievijas iebrukuma izbeigšanu, tagad sasmalcinot savu ceturto gadu.

Kremlis iepriekš bija apstiprinājis, ka Krievijas amatpersonas tajā pašā dienā rīkos arī sarunas ar ASV pusi Saūda Arābijā.
Spēkstacijas

Gan Zelensky, gan Putins šonedēļ rīkoja sarunas ar Trumpu un ir norādījuši, ka viņi ir gatavi 30 dienas apturēt uzbrukumus enerģijas infrastruktūrai.

Bet kopš tā laika cīņā nav bijis. Abas valstis uz nakti ziņoja par jaunu dronu streiku aizsprostu, jo jautājumi bija par precīzu informāciju par jebkuru ilgstošu miera darījumu.

Trumps, kurš ir izspieojis Eiropas un NATO sabiedrotos pēc savām pārvērtībām Putinam un remdenai saistībām ar Eiropas drošību, trešdienas vakarā ierosināja, ka Amerikas Savienotās Valstis varētu pārņemt un vadīt Ukrainas spēkstacijas.

Bet ceturtdien Zelenskis idejai ielēja aukstu ūdeni, sakot, ka viņš nevar likumīgi vienoties par īpašumtiesībām uz okupēto Zaporizhzhia kodolenerģijas staciju.

"Ja viņi vēlas to atņemt no krieviem, ja viņi vēlas to modernizēt, ieguldīt - tas ir atšķirīgs jautājums, tas ir atklāts jautājums, mēs varam par to runāt," piebilda Zelenskis.

Vēlāk Trump atgriezās pie darījuma par piekļuvi Ukrainas retzemju minerāliem, kurus viņš ir licis Kijevam parakstīties, uzstājot, ka Vašingtona to parakstīs “ļoti īsi”.
Gaisa aizsardzība

Neskatoties uz to, ka Trump ir auksti par atbalstu Ukrainai, Amerikas Savienotās Valstis vēlas palīdzēt Kijevai iegādāties papildu gaisa aizsardzības sistēmas, lai cīnītos pret Krievijas ballistiskajām raķetēm.

Saskaņā ar Baltā nama rādījumu, Zelenskis trešdien lūdza Trumpu pēc palīdzības iegūt ASV ražotās "Patriot raķešu sistēmas", lai atbalstītu pašreizējos krājumus, ko nodrošina Amerikas Savienotās Valstis, Vācija un Rumānija.

Tā kā Eiropa satraucas par Ukrainas nākotni, vadītāji vēlreiz diskutēja par plāniem masveidā atbalstīt aizsardzības izdevumus blokā.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs apšaubīja, vai Eiropa, kur valdības skatās uz straujo vietējo aizsardzības izdevumu pieaugumu, ir apņēmusies izbeigt cīņu.

"Lielākoties Briseles un Eiropas galvaspilsētu signāli attiecas uz Militarizācijas Eiropas plāniem," viņš sacīja.