Cenas pārtikai Latvijā augstākas?

[LvSnor]

Vai patiesi cenas pārtikai Latvijā augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā?
Andis Beitāns

Cik patiesas ir runas par to, ka tagad Lietuvā cenas pārtikai kļuvušas augstākas un lietuvieši brauc pie mums iepirkties, bet viszemākās cenas tagad esot Igaunijā? Veicām pētījumu – izanalizējām visās trijās valstīs strādājošo veikalu tīklu informāciju, kura bija publiski pieejama un atbilstošam pārtikas sortimentam salīdzināma. Cenu uzraugiem ir par ko padomāt.
Mūžsens stereotips vēsta, ka pie kaimiņiem - leišiem un igauņiem - viss ir labāk. Kam zāle zaļāka, debesis zilākas, benzīns un ēdiens lētāks. Salīdzinājumam izvēlējāmies produktus, no kuriem var pagatavot pankūkas. Centāmies noskaidrot, kurā no Baltijas valstīm pankūkas var pagatavot visizdevīgāk.
Analizējām piecu ikdienā bieži lietotu produktu cenas - olas, sviests, piens, cukurs un kviešu milti. Šie produkti ir ne tikai būtiskas sastāvdaļas klasiskajā pankūku receptē, bet arī plaši patērētas pārtikas preces ikvienā mājsaimniecībā, tādēļ tās atspoguļo arī kopējo ikdienas pārtikas cenu līmeni.
Pētījuma pamatā ir publiski pieejami un salīdzināmi dati par aktuālajām cenām 2025. gada 20. martā divos mazumtirdzniecības tīklos Baltijas valstīs - “Rimi” un “Maxima”. Šī pieeja ļauj izveidot vienotu un līdzsvarotu salīdzinājumu starp valstīm, jo tiek vērtēti vienādi mazumtirdzniecības zīmoli. Konkrētie mazumtirdzniecības zīmoli pētījumam izvēlēti tādēļ, ka tiem pieejami pārtikas interneta veikali visās Baltijas valstīs. Katrā valstī un veikalu tīklā atlasīti produkti pēc principa - zemākā cena par vienību, neņemot vērā atlaides un akcijas.
Veikalu uzrādītās cenas liecina, ka vislētākās olas nopērkamas Igaunijā. Tur par 10 M izmēra olām būs jāsamaksā 1,29 eiro, bet visdārgākās būs pie mums - 1,99 eiro. Lietuvā - 1,59 eiro. Sviestu visizdevīgāk var iegādāties 180 gramu iepakojumā Lietuvā par 1,55 eiro. Tikai nedaudz vairāk tas maksās Igaunijā - 1,59 eiro, bet visdārgākais sviests būs pie mums, par 180 gramiem jāsamaksā vismaz 1,99 eiro. Vislētākais piens pieejams Igaunijā. Tur par 1 litru piena ar 2,5% tauku saturu jāmaksā tikai 0,58 eiro, bet Lietuvā 0,69 eiro. Tikmēr Latvijā zemākā cena par litru piena būs 0,95 eiro. Arī cukuru pirkt izdevīgāk sanāks Igaunijā, tur par 1 kilogramu jāmaksā 0,73 eiro. Tiesa, arī Latvijā cena ir ļoti līdzīga - 0,75 eiro. Visdārgākais cukurs šobrīd ir Lietuvā - 0,89 eiro. Visbeidzot kviešu milti vismazāk maksā jau atkal Igaunijā - tur 2 kg iepakojums nopērkams par 0,95 eiro, bet Latvijā un Lietuvā - 1,28 un 1,14 eiro attiecīgi. Respektīvi, pie mums visdārgāk.
Ja katrā no Baltijas valstīm iepirktos maksimāli taupīgi un katru no pankūku sastāvdaļām pirktu veikalā, kur tā maksā mazāk, kopumā vislētākās pankūkas būtu Igaunijā - tur kopējās izmaksas 5,18 eiro, bet visdārgākās - Latvijā, visi nepieciešamie produkti kopā - 6,56 eiro. Skatīt tabulu:

Veicot nelielu aprēķinu ar mākslīgā intelekta palīdzību, noskaidrojam, ka Latvijā pankūkas izmaksās par 11,95% dārgāk nekā Lietuvā un par krietniem 26,64% dārgāk nekā Igaunijā. Šāda cenu atšķirība var neapšaubāmi radīt patērētājiem vēlmi doties iepirkties uz kaimiņvalsti. Īpaši tiem, kuri dzīvo tuvāk robežai. Līdz ar to daļa nodokļu ieņēmumu mūsu valstij iet secen.
Centrālā statistikas pārvalde informē, ka 2025. gada februārī, salīdzinot ar 2024. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3,7%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām salīdzināmajā periodā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (−24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (−4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (−7,4%).
Latvijas inflācija 2024. gada augustā bija 0,9%, kas ir ievērojami zemāka nekā Eiropas Savienības vidējā inflācija tajā pašā mēnesī - 2,4%. Līdz 2025. gada februārim Latvijā inflācija pieauga līdz 3,7%, bet ES vidējais rādītājs - 2,7%. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā inflācija lielākoties bija zemāka nekā Igaunijā, bet līdzīga vai nedaudz augstāka nekā Lietuvā. Savukārt Lietuvā inflācija saglabājās līdzīgā līmenī ar Latviju, piemēram, februārī Lietuvā tā bija 3,2%, bet Latvijā - 3,7%. No patēriņa cenu viedokļa šāda inflācija nozīmē, ka preču un pakalpojumu cenas Latvijā pieauga, taču šis pieaugums bija mērenāks nekā, piemēram, Igaunijā, kur inflācija bija ievērojami augstāka. Tomēr, neskatoties uz šādu inflācijas rādītāju atšķirību, arvien pārtikas cenas augstākas ir Latvijā.
Tikmēr marta sākumā publiski izskanējusi ziņa, ka gan Latvijas, gan ārzemju pārtikas ražotāji veikalniekiem iesnieguši vairākus desmitus lūgumu palielināt produktu cenas. Veikalu tīkls “Maxima” šī gada laikā esot saņēmis 77 šādus ražotāju pieteikumus, “Lats” - 37, savukārt “Rimi” informē, ka cenas prasīts palielināt 290 produktiem, nenorādot precīzu ražotāju skaitu. Šādi aicinājumi esot pamatoti ar izejvielu cenu pieaugumu, minimālās algas palielināšanu, kā arī degvielas un iepakojumu nodokļa kāpumu.
Tā kā cilvēki visbiežāk izvēlas uz veikalu doties ar auto, salīdzinām degvielas cenas, lai saprastu, kurā valstī brauciens būs izdevīgāks. Informācija no tīmeklī publiski pieejamās informācijas par aktuālajām degvielas cenām DUS tīklā “Circle K”, kurš darbojas visās Baltijas valstīs:

*Piebilde: jāņem vērā, ka degvielas cenas var nedaudz atšķirties atkarībā no konkrētās uzpildes stacijas un tās atrašanās vietas, taču kopējā tendence Baltijas valstīs šobrīd ir šāda. (20.03.2025.)
Šobrīd lētākā degviela starp visām Baltijas valstīm ir tieši Latvijā, lai gan ievērojamas atšķirības starp valstīm nav. Izcelt varētu vienīgi dīzeļdegvielas cenu Lietuvā, kas ir manāmi augstāka nekā citur. Pārējās pozīcijās gan atšķirība nav būtiska, jo par pāris centiem cenas var mainīties ik dienu pat vienā un tajā pašā degvielas uzpildes stacijā.
https://nra.lv/neatkariga/ekonomika/4862...aunija.htm

[LvSnor]

Reālā inflācija Latvijā atgriežas pie skandalozajiem 20% gadā

“Neatkarīgās” Lieldienu pārtikas grozs sadārdzinājies no 17,14 eiro 2024. gada 31. martā līdz 20,39 eiro 2025. gada 20. aprīlī, kas atbilst cenu pieaugumam par 18,9%.

Pārtikas grozā 14 produkti ar kopējo cenu 5 lati pirmo reizi tika ielikti 2004. gada Lieldienās, kas togad sakrita ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Iepirkšanās vieta viens un tas pats veikals kā telpas, kurās šo gadu laikā nomainījušies 3-4 tirgotāji. Pēdējos gados šīs telpas izmanto “Mego". Ja viena veida un svara vai tilpuma preces pārstāvētas ar vairākiem zīmoliem, tad vienmēr ņemta lētākā prece. Iepakojumu apjomu maiņas dēļ dažkārt rodas atšķirības starp faktiski samaksāto cenu un pārskata cenu, kas pārrēķināta uz sākotnējo produkta daudzumu, kādu turpmākajos gados ne vienmēr var nopirkt. No pirkuma čekos uzrādītās cenas jāatskaita ķīlā par plastmasas pudeli veikalā atstātie 10 eirocenti. Pagājušā gada preču groza 2024. gada 1. aprīļa aprakstā “Pārtikas cenas aug lēnāk, bet kož sāpīgāk” groza cena tika pārrēķināta no faktiski samaksātajiem 18,33 eiro uz 17,14 eiro. Lauvas tiesu tajā korekcijā deva skābais krējums, kas vairākus gadus nebija nopērkams 200 g iepakojumā. Nācās izmantot 400 g iepakojumu, no kura faktiskās cenas salīdzinājumā iekļaut tikai pusi. Tagad 200 g iepakojums atkal bija dabūjams kā Lietuvas prece. No šogad veikalā samaksātajiem 20,49 eiro atlika atskaitīt tikai pudeles ķīlas cenu.


Droši, ka inflāciju izsaka divciparu skaitlis
Rezultātā iegūtais cenu pieaugums no 17,14 eiro līdz 20,39 eiro atbilst 18,9%. Tas nekādi nesaskan ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes un Eiropas Centrālās bankas apgalvojumiem par inflācijas pazemināšanos līdz pāris procentiem 12 mēnešos. Šīs atšķirības nav izskaidrojamas ar ļoti ierobežoto “Neatkarīgās” pārtikas groza sastāvu, ja to salīdzina ar mērījumu skaitu, ko jaudā izdarīt CSP. Vairumā gadu taču mazā groziņa un milzīgā groza cenu izmaiņu caurmēra rādītāji bija ļoti tuvi. Tāpat arī cenu pārrēķināšana nevar būt pie vainas, jo nekoriģēto maksājumu pieaugums no 18,33 eiro uz 20,49 eiro atbilst 11,8%, kas tik un tā neiekļaujas oficiālajā versijā, ka ”pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 6,4%". Šis cipars ņemts no CSP 8. aprīļa paziņojuma par inflāciju no 2024. gada marta līdz 2025. gada martam.
Atšķirība tik ļoti liela, ka CSP inflāciju uzrāda ar viencipara skaitli, bet reāli jābūt divciparu skaitlim jebkurā gadījumā. Ja par kaut ko var šaubīties, tad par to, vai reālā 12 mēnešu inflācija pārtikai tuvāka 10% vai 20%.
Paldies Dievam, ka Latvijā pārtikas un vispār cenas vēl neaug tik strauji, lai visa atšķirība starp CSP un “Neatkarīgās” mērījumu rezultātiem būtu paguvusi izveidoties viena mēneša laikā. Proti, pagājušajā mēnesī CSP ap šādu laiku pabeidza marta cenu mērīšanu un pievērsās šo mērījumu rezultātu aprēķināšanai, kas noveda pie +6,4% kā 12 mēnešu inflācijas radītāja līdz martam. Tagad vēl jāpaiet trijām nedēļām, līdz kamēr CSP tiks līdz aprīļa inflācijas indeksiem. To nu gan var droši paredzēt, ka līdz divciparu inflācijas rādītāja atzīšanai pārtikai CSP joprojām nenonāks.


Valstij galvenais pabarot ierēdņus
Lieldienu pārtikas groza cena apstiprina to pašu, par ko liecināja valsts iestāžu pakalpojumu cenu celšana ar apgalvojumiem, ka visas cenas strauji pieaugušas un attiecīgajai iestādei vajag lielākus ieņēmumus, lai segtu jau pieaugušos un strauji augošos izdevumus.
Mirkli pirms gadu mijas valsts uzņēmums “Latvijas Pasts” pieteicis savu tarifu celšanu par 39% atbilstoši uzņēmuma darbības izdevumu pieaugumam divu gadu laikā, kuriem Centrālā statistikas pārvalde (CSP) bija noteikusi 3,14% lielu kopējo inflāciju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pasta prasību apmierināja un pastmarku cenas uzšāvās debesīs, lai gan ne pasts, ne regulators tā arī nespēja sniegt “Neatkarīgajai” skaitliski pamatotas atbildes, kas īsti uzņēmuma izdevumos sadārdzinājies desmitreiz straujāk nekā statistiķu pārskatos par patēriņa un ražotāju cenu celšanos Latvijā.
Februāri cenu supercelšanas stafeti no pasta pārņēma Ceļu satiksmes drošības direkcija. Tai ne cenu regulēšanas iestāde, bet pati valdība atļāva no šā gada 1. marta celt visu savu “pakalpojumu” cenas par daudziem desmitiem procentu. Tādējādi pat valdības līmenī tiek ignorēta CSP vai vismaz CSP dati, ka cenu celšanās Latvijā, protams, notiek, bet pieņemami mērenā tempā. Īstenībā cenu celšanās temps vismaz pārtikai jau tuvs pārdesmit procentiem gadā. Tad viss nostājas savās vietās, jo valsts iestādēm galvenais uzdevums taču ir pabarot valsts kalpotājus. Tātad jāpaaugstina viņiem algas kaut tikai tādā apmērā, lai viņi kopā ar savām ģimenēm varētu paēst tikpat labi kā iepriekš. Ja pārtikas cenas reāli pieaugušas par 20%, tad pacelt valsts monopolpakalpojumu cenas par 40% ir normāli, jo iestāžu vadītājiem noteikti vajadzīgi lielāki algu pielikumi nekā vienkāršajiem darbiniekiem.
Šā gada budžeta projektu valdība stādīja priekšā sabiedrībai ar paskaidrojumu, ka tas paredzot valsts kalpotāju algu palielināšanu caurmērā par 2,6% šā gada laikā. Pēc tam sāka krāties atrunas, ka karavīriem, policistiem un vēl tiem un arī citiem algas nāksies celt straujāk. Rezultātā caurmēra pieaugums no 2,6% strauji tuvojas 26% gadā, kādu jebkurš sevi cienošs ierēdnis ja ne citiem, tad sev uzskata par pašsaprotamu, nepieciešamu un ar smagu darbu nopelnītu. Inflācija ir viens no naudas avotiem, kas ierēdņu prasības apmierinās. Piemēram, pirkumu čekos uzrādītais pievienotās vērtības nodokļa maksājums Lieldienu pārtikas grozam pieaudzis no 3,16 eiro pirms gada līdz 3,54 eiro šogad. Valsts ieguvumi no cenu pieauguma šajā gadījumā auguši par 13%. Šā gada atlikušajā garumā gan cenas, gan valsts ieņēmumi no tām turpinās pieaugt.


Cenas ceļas atbilstoši eiro drukāšanai
Pagājušā gada pārtikas groza apskata “Pārtikas cenas aug lēnāk...” nobeigumā izteikti minējumi par to, kad pārtikas groza cena pārsniegs 20 eiro: “Ja Latvijas ekonomika darbosies neticami labi, tad lai tas notiek uz pārtikas groza cenu mērījumu 25. gadadienu.” Ak, kā būtu gribējies, ka 2004+25=2029! Diemžēl neticamais patiešām izrādījās neiespējamais.
Cenu celšanās Latvijā ir sekas eiro drukāšanai, ko Latvija nevar ietekmēt, pat ja gribētu. Jau norādītais PVN maksājumu pieaugums liek domāt, ka Latvija valsts aparāta personā nekādu cenu stabilitāti nemaz negrib.
Eiro drukājošā Eiropas Centrālā banka 17. aprīlī paziņoja par savu aizdevumu likmju pazemināšanu ar paskaidrojumu, ka “vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi stabilizēsies aptuveni padomes noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī”. Paskaidrojums ir bezjēdzīgs vārdu samudžinājums, lai no tā nevarētu saprast neko. Proti, lai nekļūtu acīm redzams, ka ECB neatšķir 2% inflāciju no 20% inflācijas. Tāpat arī kaislības ar ECB procentu likmju palielināšanu un samazināšanu ir tikai aizsegs eiro drukāšanai. ECB pārskats par apritē esošo eiro daudzumu beidzas ar 16,86 triljoniem eiro šā gada februāri, kas par 740 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada februārī un par 80 miljardiem eiro vairāk nekā šā gada janvārī. Tādā garā turpinot, Lieldienu pārtikas groza pirkšanas 25. gadadienā groza cena būs nevis virs 20, bet virs 30 eiro, kas neizslēdz ne 40, ne 50 eiro.

[LvSnor]

12. mai, 2025
Dārgais (un rūgtais) kafijas malks
Aprīļa inflācijas dati, šķiet, apstiprina hipotēzi, ka ekonomistu galvenais uzdevums ir likt laikapstākļu prognozētājiem izskatīties labi.

Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists

Cenu pieaugums aprīlī bija krietni virs mēnesī ierastā un sākotnēji gaidītā. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka cenu līmenis aprīlī pakāpies par 1,1%, salīdzinot ar martu. Vienlaikus, gada inflācija sasniedza 3,9%. Tik augstu gada inflāciju neesam redzējuši kopš 2023. gada.
Visbūtiskāk mēneša laikā inflāciju kāpināja pārtika (+1,2%) galvenokārt dārgākas kafijas dēļ. Pieauga apģērbu un apavu cenas (+9,2%). Vienlaikus, mazāk maciņus tukšoja ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi (-0,4%). Nedaudz lētāka arī bija atpūta un kultūra (-0,8%).
Daļa no inflācijas dzinuļiem ir sezonāli ierasta, piemēram, apģērbu un apavu cenu kāpums pavasara sezonas precēm. Daļa ir valsts noteikta – akcīzes kāpums sadārdzināja tabakas cenas (iepriekšējos mēnešos arī alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus). Savukārt pārtikas cenu dinamika šķiet kā melnā kaste no kuras ne vienmēr saņemam gaidīto. Aprīlī būtiska ietekme bija precēm, kuru tālās zemēs atrodamo izejvielu cenas pēdējā laikā strauji augušas – kafijai un šokolādei. Citās pozīcijās cenu izaugsmi, iespējams, varam skaidrot ar attiecīgo produktu sadārdzinājumu Eiropā (piemēram, olām un vistas gaļai). Taču pilnībā skaidrot pārtikas cenu straujo kāpumu ir grūti. Salīdzinot ar aprīli pērn, pārtikas cenas ir jau par 7,3% augstākas.
Inflāciju mazliet atvēsināja elektrības, siltumenerģijas un gāzes cenas. Salīdzinot ar igauņiem un leišiem, elektrības cena pie mums vidēji bija par pāris eiro dārgāka pārrobežu pārvades ierobežojumu un rekordzemās hidroenerģijas izstrādes dēļ. Vienlaikus tuvošanās apkures sezonas izskaņai un siltāki laikapstākļi, ļāva dabasgāzes cenai tirgū turpināt mazināties. Naftas cena biržā kopš janvāra strauji sarūk, aprīlī samazinoties zem ilgtermiņa vidējās vērtības. Tomēr ne vienmēr biržas cena iet roku rokā ar to, ko redzam degvielas uzpildes stacijās un aprīlī autobraucēji Latvijā par degvielu maksāja mazliet vairāk nekā martā (+0,5%).
Eirozonā aprīlī cenu kāpums saglabājās 2,2% apmērā, bet lētāki energoresursi un lēnāk augošās algas visticamāk nozīmē, ka inflācija jau visai drīz varētu nostabilizēties Eiropas Centrālajai bankai tīkamo 2% apmērā. Mazinoties inflācijai, mazinās arī monetārās politikas tvēruma ciešums. Swedbank prognozē, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme, kurai cieši seko EURIBOR, gada izskaņā varētu sasniegt 1,5% atzīmi un tur saglabāties tuvākajā nākotnē.
Globālās tirdzniecības politikas turbulence var atstāt ietekmi uz inflāciju Eiropā. Ja Eiropa atbild ar ievērojamiem tarifiem ASV importam, tas teorētiski varētu pacelt arī inflāciju eirozonā. Tomēr svaru kausi šobrīd šķiet smagāki faktoriem, kas varētu bremzēt inflācijas attīstību. Piemēram, spēcīgāks eiro kurss un zemākas enerģijas cenas. Iepriekš pie inflāciju samazinošiem faktoriem varēja minēt arī iespējamo Ķīnas preču ieplūdi Eiropā, meklējot alternatīvas ASV tirgum. Bet šobrīd izskatās, ka šis faktors visticamāk nebūs aktuāls, ņemot vērā ziņas par vien 30% ASV tarifiem Ķīnas importam iepriekš minēto 145% vietā. Lai gan nenoteiktība ir augsta, eirozonas līmenī prognozējam, ka ietekme no tarifu kariem uz inflāciju būs drīzāk lejupvērsta. Arī Latvijā neprognozējam inflācijas kāpumu tarifu dēļ.
Attiecīgi cenu izmaiņu stāstā Latvijā būtiskākā loma būs iekšzemes procesiem. Swedbank klientu algas pēdējo trīs mēnešu laikā vidēji ir pieaugušas par 8,5% pret pagājušo gadu. Noturīga pakalpojumu inflācija var neļaut atslābt inflācijas jonim. Inflācija ap 3% ekonomiski augošai un ES vidējās algas ķerošajai valstij ir normāla. Jaunākie inflācijas dati gan jau liek domāt, ka cenu kāpums varētu būt pat straujāks nekā vien nupat Swedbank publicētajās prognozēs minētie 3,1%.

[LvSnor]

Pārtikas cenu memorands «izglābj» tirgotājus no bargākiem sodiem, bet Saeimā vēlas jaunu nozares regulējumu 

Šodien, 16:24
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Pēc pārtikas tirgotāju, ražotāju un valsts memoranda parakstīšanas par cenu samazināšanu pirmās nepieciešamības produktiem Saeimas atbildīgā komisija atlika ieceres par bargākiem sodiem tirgotājiem vai uzcenojumu ierobežojumiem, bet uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz 1.septembrim izstrādāt alternatīvu likumprojektu, kas uzlabotu tirgotāju un piegādātāju attiecību regulējumu pārtikas apritē, informēja Saeimas Preses dienests.

Memorands par pārtikas preču tirdzniecību šobrīd ir brīvprātīga iesaistīto pušu iniciatīva, taču, lai nodrošinātu vietējā ražojuma preču īpatsvaru veikalu plauktos un zemākas cenas ilgtermiņā, jāstiprina ražotāju un tirgotāju sadarbība, arī sakārtojot un pilnveidojot normatīvos aktus, trešdien, 28.maijā, sprieda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Deputāti atlika iepriekš valdības atbalstīto ieceri par negodīgas tirdzniecības prakses aizliegumu, gaidot no ministrijas alternatīvus risinājumus.
"Uzklausot visas iesaistītās puses, komisija saņēma apliecinājumu, ka visi memoranda partneri respektēs panāktās vienošanās un cieši sadarbosies, lai nodrošinātu konkurētspējīgāku cenu piedāvājumu Latvijas pārtikas tirgū, stiprinātu vietējās produkcijas pieejamību, atbalstītu mazāk turīgās mājsaimniecības un veicinātu efektīvāku sadarbību visas pārtikas ķēdes ietvaros – no lauksaimniekiem līdz ražotājiem, no tirgotājiem līdz patērētājiem," pauda komisijas vadītājs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Viņš norādīja, ka septembrī komisija atkal izskatīs šo jautājumu, vērtējot, "cik lielā mērā izdevies realizēt memorandā noteiktās ieceres".
Memorands paredz apņemšanos visām iesaistītajām pusēm – ministrijām, ražotājiem un tirgotājiem – veicināt vietējo preču īpatsvara palielināšanu veikalu plauktos, nodrošināt zemo cenu produktu grozu un cenu salīdzināšanas rīku patērētāju informēšanai.
Memoranda īstenošanu uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, un iecerēts, ka līdz nākamā gada sākumam iesaistītās puses izvērtēs, kā memorands tiek pildīts un vai tiek sasniegti tā mērķi. Konkurences padome norādījusi, ka memoranda noteikumi nav pretrunā konkurences tiesībām.
Sadarbības memoranda pamata pārtikas preču grozā iekļauta maize, piens un piena produkti, svaigi dārzeņi un kartupeļi, svaigi augļi un ogas, gaļa, svaigas zivis, milti un citi graudaugu produkti, olas, kā arī olīveļļa vai citas augu eļļas.
Komisija uzsvēra, ka būtiski ir piedāvāt patērētājam kvalitatīvus produktus arī zemākas cenas preču groza ietvaros un nodrošināt vietējos produktus šai grozā.
Deputāti arī aicināja Ekonomikas ministriju sagatavot priekšlikumus, lai nodrošinātu tiesisko ietvaru cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo datu apmaiņai.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...u.a600929/